JAUNUMI

Ekonomikas ministrija valdības 31. maija sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar aktuālo informāciju, kas apkopota informatīvajā ziņojumā "Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu". 2021. gadā Latvijā darbojās 512 jaunuzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 2500 kvalificētus un zinošus darbiniekus. Gada laikā investīciju apjoms ir pieckāršojies, sasniedzot 350 milj. EUR. Jaunuzņēmumu sadarbības partneri ir meklējami ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, t.sk., Lielbritānijā un ASV, informēja jaunieceltā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Mērķis ir piesaistīt ik gadu vismaz 400 miljonu eiro investīcijas un radīt vismaz 4000 jaunas darba vietas tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumos. Sadarbībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem tiek izstrādāta stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem, kas sekmēs gan jaunu jaunuzņēmumu veidošanos, gan radīto inovāciju attīstību gan arī jaunu investīciju piesaistīšanu. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai, ministrija izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (turpmāk – likums), piedalījusies Komerclikuma grozījumu izstrādē, lai sniegtu iespēju akciju sabiedrību (AS) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem iegūt...

Līdz ar Eiropas Savienības trauksmes cēlēju direktīvas (turpmāk - Direktīva) pārņemšanu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi jaunu Trauksmes celšanas likumu. Valsts kanceleja informē, ka ir precizētas abas likumā nosauktās vadlīnijas: trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un trauksmes celšanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likums nosaka pienākumu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot visām publiskā sektora institūcijām, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem un citām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Turklāt ikviena publiskā sektora institūcija var būt arī kompetentā institūcija un saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus ne tikai no savu darbinieku vidus. Vadlīnijas ir būtisks palīgs tiem, kuri vēl tikai pilnveido savu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī tiem, kuri konsultē potenciālos trauksmes cēlējus un izskata ziņojumus. Trauksmes celšanas likuma mērķis līdz ar atjaunoto regulējumu nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Būtiskākās izmaiņas...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Vai darbinieka darba stāžs ir jāskaita kopā, ja starp darba devēju un darbinieku ir bijis noslēgts darba līgums, kas ir ticis izbeigts, bet jau pēc mēneša ir noslēgts jauns darba līgums? Atbilde Ja pirmais darba līgums ir bijis noslēgts uz noteiktu laiku, tad darba stāžu skaita kopā. Darba likuma 45. panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Tā kā 45. pants nosaka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu, tad attiecīgā norma piemērojama tikai tad, ja pirmais darba līgums ir bijis noslēgts uz...

Kas jāievēro grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanā attiecībā uz elektronisku grāmatvedības attaisnojuma dokumentu parakstīšanu un apliecināšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā skaidro Madara Reinika, VID galvenā nodokļu inspektore. Kas ir elektroniskais attaisnojuma dokuments un kā to parakstīt? Lai attaisnojuma dokumentu uzskatītu par elektronisku dokumentu, tas var būt izsniegts jebkādā elektroniskā formā, pēc sagatavotāja izvēles (piemēram, strukturēts ziņojums vai vienkārši e-pasts ar pdf pielikumu). Elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu un tam ir juridisks spēks, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts vai vienkāršs elektroniskais paraksts (otrajā gadījumā - ja puses par to vienojušās rakstveidā; šī vienošanās noformējama rakstveidā un parakstāma vai nu uz papīra vai ar drošu elektronisko parakstu). Kas ir elektronisks apliecinājums? Savukārt elektronisks apliecinājums ir elektroniskā formā sagatavotajā attaisnojuma dokumentā minēta darījuma esības un sniegtās informācijas pareizības apstiprinājums grāmatvedības informācijas datorsistēmā (vai citā informācijas sistēmā). Tam jābūt veiktam uzņēmuma vadītāja noteiktajā veidā un jāļauj identificēt konkrētu personu - apliecinājuma devēju. Elektroniskajam apliecinājumam...

Darbiniekam ar Latvijas darba devēju ir noslēgts darba līgums. Ir izbraukumi uz ārzemēm celtniecības darbu veikšanai. Firma nodarbojas ar inženierkomunikācijas darbiem. Piemēram, celtnieks, autovadītājs un brigadieris. Par laiku, ko pavada ārzemēs, tiek sagatavots A1 sertifikāts. Vai tas ir darba brauciens, darbinieka nosūtīšana vai komandējums? Atbilde Darījuma atbilstība kādai no jautājumā minētajām kategorijām ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Darbinieku nosūtīšana veikt celtniecības darbus nevar būt kvalificējama kā komandējums, jo neatbilst tā definīcijai. Protams, var noformēt institūcijas rīkojumu, kurā tiks norādīts galamērķis (cita apdzīvotā vieta), darba uzdevums un uzdevuma izpildes termiņš. Tomēr definīcijā ir minēts, ka rīkojumā jānorāda, ka komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Šaubos, ka darbinieki varētu tikt sūtīti komandējumā, jo statūtos par uzņēmuma darbības mērķi uzrādīta objektu celtniecība dažādās citās valstīs noteiktos (iespējams — ilgstošos) laika periodos. Celtniecība — tā ir uzņēmuma saimnieciskā darbība, sakarā ar kuru daži uzņēmuma darbinieki varētu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 30. maijā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz atbalsta pasākumus uzņēmējiem. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Lai nodibinātu kapitālsabiedrību, pietiek ieskatīties Komerclikumā, kurā noteikts, ka divi būtiskākie dokumenti, kas nepieciešami sabiedrības izveidei, ir dibināšanas līgums (kas viena dibinātāja gadījumā aizstājams ar lēmumu par sabiedrības dibināšanu) un statūti. Tomēr preventīvi daudzus jautājumus, kas nākotnē varētu dot pamatu strīdiem, var atrunāt citā juridiskā dokumentā, kas var tikt noslēgts starp partneriem – dalībnieku (akcionāru) līgumā. Praksē ne vienmēr valda vienprātība Kapitālsabiedrību dibināšana komercdarbības veikšanai ir visai ierasts un vienkārši saprotams modelis. Idejiski viss ir vienkārši – tiek nodibināta kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) un uzsākts darbs (ražošana, pārdošana, konsultēšana vai jebkuras citas aktivitātes, ko paredz konkrētās sabiedrības biznesa plāns). Praksē kapitālsabiedrībai bieži vien ir vairāk par vienu dibinātāju. Vairāku personu sadarbība ļauj apvienot zināšanas un pieredzi, kas nepieciešamas komercdarbības veikšanai, izveidot plašāku...

NUMURA INTERVIJA Komercstrīdu pieplūdumu vēl gaidām. Saruna ar MIĶELI ZUMBERGU, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Top apjomīgi grozījumi Konkurences likumā. MARIKA GRUNTE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākā juriste Vai ir iespējama līguma vienpusēja izbeigšana? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs JAUNS LIKUMS Ko regulēs jaunais Akciju atpirkšanas likums? Informāciju tiem, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū, sagatavoja INESE HELMANE NODOKĻI Ēnu ekonomika Latvijā atkal pieaugusi. Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021. gadā” rezultātos ieskatījās IKARS KUBLIŅŠ FINANSES Kā kļūt par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju. Sagatavots pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijas TIESU PRAKSE Atšķirīga tiesu prakse apdrošinātāju regresa prasībās pret dzīvojamo māju pārvaldniekiem. 2. daļa. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts JURIDISKIE JAUNUMI Kompensāciju par Ukrainas bēgļu...

Dokumentu arhivēšana kļūst aktuāla gada sākumā. Un tad arī rodas jautājumi — kurus dokumentus arhivēt, kā arhivēt, kurus var iznīcināt? Vai arhivētie dokumenti jāved uz Latvijas Nacionālo arhīvu (turpmāk LNA)? Viens no variantiem ir nolīgt arhīva speciālistu, bet tad jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem. Otrs variants ir tikt galā saviem spēkiem. Šajā rakstā — par dokumentu arhivēšanas procesu. Šis arhivēšanas process ir obligāts institūcijām, bet privātās organizācijas to var darīt pēc savas izvēles. Galvenais, lai privātās organizācijas saglabā dokumentus ar arhīvisko vērtību. Dokumenta arhīviskā vērtība ir noteikta normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanas termiņiem. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Jāarhivē un jāsaglabā ir pastāvīgi glabājamie dokumenti un ilgtermiņa dokumenti. Ja organizācijā ir lietu nomenklatūra, tad termiņi ir zināmi, bet, ja nav lietu nomenklatūras, tad dokumenta glabāšanas termiņi noteikti ārējos normatīvajos aktos. Normatīvie akti, kuros noteikti glabāšanas termiņi: Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas) ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), sadarbojoties ar Datu valsts inspekciju (DVI) un Finanšu nozares asociāciju (FNA), ir izstrādājusi ieteikumus fizisko personu datu apstrādei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) un sankciju ievērošanas jomā. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kurā kompetentās institūcijas finanšu sektora tirgus dalībniekiem ir izstrādājušas šādu skaidrojošo informāciju. Ieteikumi kā atsevišķa nodaļa iekļauti FKTK 2021. gada 21. decembra ieteikumos Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Šie ieteikumi ir veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Uzsākot darbu pie ieteikumu izstrādes, tika apkopoti problēmjautājumi, ar kuriem finanšu iestādes saskaras ikdienas darbā. Ieteikumos kompetentās iestādes sagatavojušas skaidrojumus un iespējamos risinājumus, lai finanšu iestādes varētu vienlaikus izpildīt gan NILLTPFN likuma, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu...

Turpinot iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto tēmu par debitoru parādiem, šajā rakstā apskatīta cesijas darījuma uzskaites kārtība visu darījumā iesaistīto pušu grāmatvedībā. Saskaņā ar Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības" devīto nodaļu cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Vienkāršiem vārdiem sakot, uzņēmums savu debitora parādu (tas var būt par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai aizdevums) pārdod citam uzņēmumam. Parasti cesijas darījumā iesaistītas trīs puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju par cesionāru, un pa vidu ir parādnieks. Vairumā gadījumu cesijas līgumā minētā pirkuma cena ir zemāka par parāda vērtību uzskaitē. Iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas pārdod parādu, nevis gaidīt un saņemt naudu pats, var būt dažādi, piemēram, parādnieks ilgstoši nemaksā, bet uzņēmums nav gatavs ieguldīt ne laiku, ne naudu parāda atgūšanai. Piemērs SIA A ir parādā SIA B 15 000 eiro. Tiek noslēgts cesijas līgums starp SIA B (cedents) un SIA C (cesionārs) par...

Kā izvērtēt, pēc kuras kārtības konkrētam pakalpojumam piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Mg. oec. Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, iesaka pašas aprobētu nodokļa piemērošanas izvērtējuma shēmu, kurā ietilpst atbilžu meklēšana uz astoņiem jautājumiem. 1) Kāds? Pakalpojuma veids. Pirmais solis ir saprast, tieši kāds pakalpojums tiek sniegts vai saņemts. "Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai ir pamatprincipi un ir izņēmumi. Tas nozīmē, ka, ja pakalpojums nav iekļauts izņēmumos, tātad ir jāpiemēro pamatprincips. Savukārt, lai konstatētu, vai pakalpojums ir iekļaujams izņēmumos vai nē, ir jāsaprot, kā šis pakalpojums saucas - precīzi jāidentificē, kādu pakalpojumu sniegšu vai esmu saņēmis," skaidro I. Ozoliņa. 2) Kas? Darījuma dalībnieki. Darījuma dalībnieki var būt vai nu reģistrēti vai nereģistrēti nodokļa maksātāji. Arī no šī faktora atkarīgs, vai pakalpojumam jāpiemēro pamatprincipi vai izņēmumi. 3) Ko dara? Sniedz vai saņem pakalpojumu? 4) Kur? Pakalpojuma sniegšanas vieta. Pakalpojuma sniegšanas vieta būs noskaidrota jau pirmo...

Senāta Administratīvo lietu departaments 26. maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par papildus budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-197/2022 (A420282418)) bija strīds par to, vai IIN, kas aprēķināts par periodu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet kura aprēķināšanas un maksāšanas pienākums parādniekam iestājas maksātnespējas procesa laikā pēc tam, kad ir notecējis kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš, pieskaitāms pie fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksām jeb uzskatāms par kārtējo nodokļu maksājumu, vai arī par to bija iesniedzams kreditora prasījums. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta vienpadsmitajai daļai bija jāiesniedz kreditora prasījums, jo atbilstoši minētajai tiesību normai izšķirošais apstāklis, lai noteiktu, vai parāds ir radies pirms vai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ir nevis brīdis, kad iestājas maksājuma samaksas termiņš, bet gan brīdis, kad veikti darījumi, par kuriem aprēķināms nodoklis. VID iesniedza kasācijas sūdzību, argumentējot, ka tam nav iespējams konstatēt nodokļu parādu, kamēr...

Valdība pieņēmusi izmaiņas akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtībā, kas izriet no grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2022.gada 1.janvāra piemēro diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura satura dzērienā, kā arī citas izmaiņas. Viena no jaunajām izmaiņām ir MK 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 4.pielikuma izteikšana jaunā redakcijā, mainot deklarācijas veidlapas struktūru, dalot akcīzes preču veidu "Bezalkoholiskie dzērieni" divās grupās (2 kolonnas). Tādā veidā tiks paredzēta iespēja deklarēt bezalkoholiskos dzērienus divās atsevišķās kolonnās atkarībā no cukura satura dzērienā atbilstoši akcīzes nodokļa likmēm, kas noteiktas likuma "Par akcīzes nodokli" 15.panta redakcijā, kas stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī. Otrkārt, jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2.pielikums “Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija” un 3.pielikums “Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija” (saistībā ar to, ka no likuma izslēgta 23.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, tādējādi akcīzes nodokļa maksātājiem no 2022.gada 1.janvāra par akcīzes precēm, kuras marķē ar akcīzes nodokļa markām, nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis 180 dienu laikā no...