JAUNUMI

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi un atvieglojumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. apakšpunkta piemērošanā izšķiroši ir, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā. Konkrētajā gadījumā tiesa saimniecisko darbību nebija konstatējusi. Tālab Senāts nepievērsās teorētiskam jautājumam, vai gadījumā, ja sabiedriskā labuma organizācija, kurai patapināts dzīvokļa īpašums, veiktu saimniecisko darbību, tā ietilptu minētās tiesību normas tvērumā. Senāts atzina, ka dzīvokļa īpašumam vienlaikus nevar piešķirt arī Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (zaudējis spēku, patlaban spēkā Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 109) 4.17. apakšpunktā noteiktos nodokļa atvieglojumus (pašreiz spēkā esošo noteikumu norma - 3.17. apakšpunkts). Norma piemērojama vienīgi gadījumos, kad nekustamais īpašums ir nodots...

Nesen bija pašas populārākās iepirkšanās akcijas, kad daudzi pārdevēji piedāvāja iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā — no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma IOSS (Import One Stop Shop) izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto...

Valsts kases dati 2022. gada 11 mēnešos uzrāda kopbudžeta bilances uzlabošanos teju uz pusi jeb par 432 miljoniem eiro, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, deficītam veidojot 600 miljonu eiro. To galvenokārt veicināja kopbudžeta ieņēmumu pieaugums, kas bija straujāks nekā kopbudžeta izdevumiem, ziņo Finanšu ministrija (FM). Nodokļu ieņēmumu kāpums sekmēja pārpalikumu valsts speciālajā budžetā 349,5 miljonu eiro un pašvaldību budžetā 235,8 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumi kopbudžetā tika saņemti 12,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar saņemto vienpadsmit mēnešos pērn. Augstākus ieņēmumu šogad nozīmīgi ietekmē ekonomiskās aktivitātes kāpums gada sākumā, kā arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Ieņēmumu pieaugums bija vērojams gandrīz visās pozīcijās – nodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 15,2%, bet nenodokļu ieņēmumi kāpuši par 10,1% salīdzinājumā ar 2021. gada vienpadsmit mēnešiem. Joprojām augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas gandrīz par ceturtdaļu pārsnieguši iekasēto pērnā gada...

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2023. gada mēnešiem. Atgādinām, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro. Darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Lejuplādēt PDF formātā: Minimālās_algas_stundas_tarifa_likmes_2023_pa_mēnešiem

Būtiskākās izmaiņas likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas stāsies spēkā 2023. gada sākumā. Labklājība un sociālā joma No 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro mēnesī (salīdzinājumam – šogad un 2021.gadā tā bija 500 eiro apmērā). Palielināsies arī pirmsskolas izglītības pedagogu atlīdzība – zemākā samaksa par darba algas likmi augs par 100 eiro – no 970 eiro uz 1070 eiro. Tādējādi turpinās sarukt bērnudārzu pedagogu darba samaksas atšķirība salīdzinājumā ar atalgojumu pārējās izglītības pakāpēs. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Ja vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, šai personai izmaksā daļu no aprēķinātā pabalsta. Pašreiz tie ir 30%, savukārt no 2023. gada 1. janvāra tie būs 50% no aprēķinātā pabalsta. Arī 2023. gadā saglabāsies likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 31. decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma...

No 2023. gada sākuma paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajos likumos un noteikumos. Iedzīvotājiem būs lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, tāpat noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki. Ikviens varēs ērti, droši un efektīvi sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, kā arī būs iespēja droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Paredzēti jauni pasākumi Pašvaldību likumā, grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, nosakot pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli privātajiem e-pakalpojumu sniedzējiem, kā arī grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot e-adreses lietošanu juridiskām personām par obligātu. Pašvaldību likums no 1. janvāra paredz jaunus pasākumus ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pašvaldības darbības atklātumu. Noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums, ko varēs iesniegt iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu...

2023. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, informē Finanšu ministrija. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Attiecīgi tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav īstenotas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, kā arī jānodrošina tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem un valsts iemaksas ES budžetā. Vienlaikus tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētos pasākumus, kuriem paredzēts noslēgties 2022. gadā. Lai pašvaldībām būtu nodrošināts...

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas. "Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: "Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā...

Lai ārpakalpojuma grāmatveži varētu turpināt darbu, līdz 2023. gada 1. jūlijam obligāti ir jāsaņem licence. Viens no būtiskākajiem nosacījumiem licences saņemšanai ir atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveide. VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes Metodikas atbalsta un riska analīzes daļas galvenā juriste Inguna Maļceva vebinārā iepazīstināja ar ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipiem. Pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojuma grāmatvežiem, un vienlaikus ir izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, norāda VID. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai saņemtu licenci, Grāmat≠vedības likumā ir noteikts pārejas periods — līdz 2023....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu. Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība...

Ar 2023. gada 2. janvāri Latvijas Bankas klientu kases tiks pārceltas no pašreizējās atrašanās vietas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1B, uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs. Turpmāk klienti, kas Latvijas Bankas klientu kasēs galvenokārt saņēma pakalpojumus, kuri saistīti ar skaidro naudu vai Kredītu reģistra ziņu izsniegšanu, aicināti doties uz Bezdelīgu ielu 3. Tur būs izvietotas arī automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas, kas ļaus savu "krājkasīti" – sīknaudu – iemaksāt un saņemt naudu savā bankas kontā ātrāk un ērtāk. Latvijas Bankas klientu kases klātienē sniedz šādus pakalpojumus: lata naudas zīmju apmaiņa pret eiro (par oficiālo kursu, bez komisijas maksas); bojātu eiro un lata naudas zīmju apmaiņa (ja šīs naudas zīmes atbilst apmaiņas nosacījumiem); aizdomīgas naudas pārbaude; eiro naudas zīmju maiņa pret citas nominālvērtības eiro naudas zīmēm (t. sk. "krājkasītes", to apmaiņas nosacījumi); vietnē...

Satversmes tiesa 22. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑09‑01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētā norma Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kriminālprocesa ietvaros attaisnotas personas pieteikuma. Attaisnotā persona lūdz...

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un sabiedriskai apspriešanai līdz 2023. gada 6. janvārim nodevusi priekšlikumu jaunam atbalsta pasākumam – aizdevumam daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai. To paredz rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr.481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai” Plānots, ka aizdevums dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams 2023. gada pirmā ceturkšņa beigās. Atbalsta pasākums izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību tiem dzīvojamo māju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri vēlas izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī) nostiprināto mehānismu, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem, bet kuriem nav pieejami savi brīvi finanšu līdzekļi attiecīgās atsavināšanas cenas daļas samaksai un kuri neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai. Proti, paredzēts, ka uz aizdevumu varēs pretendēt tikai tās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras izmantos šajā likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpirks atsavināmo zemi minētajā...