JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

Lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, Eiropas Parlaments 19. maijā atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam. Tā ir ES atbilde uz Krievijas uzsāktā kara dēļ apgrūtinātajām Ukrainas tirdzniecības iespējām. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam. “Pretojoties Krievijas agresijai, Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par visas Eiropas brīvību un drošību. Tāpēc mums jāatbalsta Ukraina ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem: ne tikai ieročiem un sankcijām, bet arī, lietojot tirgus ietekmi. Atbalsts Ukrainai nebeidzas kaujas laukā; mums jārūpējas arī par to, lai Ukrainas ekonomika saglabātu noturību un konkurētspēju. Īstenojot šos unikālos tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, mēs apliecināsim, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts, nelokāms un neatgriezenisks. Slava Ukrainai!", teica pastāvīgā ziņotāja Ukrainas jautājumos Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Attiecības starp ES un Ukrainu regulē Asociācijas nolīgums. Padziļinātā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) biedri aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt mehānismus pārtikas nozares atbalstam, jo pastāv risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. LPUF 18. maijā biedru pilnsapulcē, piedaloties zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, pieņēma rezolūciju par steidzami veicamiem pasākumiem pārtikas nozares atbalstam. “Mums jādara viss iespējamais, lai pārtikas cenu kāpums būtu pēc iespējas lēnāks un mazāks,” uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. I.Šure skaidro, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir nesamērīgi pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā un ar augošajām pārtikas pārstrādes izmaksām pastāv reāls risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. Līdz ar to LPUF biedri aicina valdību un Saeimu nekavējoties izstrādāt atbalsta mehānismus apgrozāmo līdzekļu pieejamībai uzņēmumiem, tostarp valsts galvojumiem, garantijas un bezprocentu atlikto nodokļu maksājumiem. LPUF aicina arī turpināt sniegt atbalstu uzņēmumiem energoresursu izmaksu samazināšanai un izstrādāt atbalsta mehānismu uzņēmumiem pieaugošo gāzes cenu kompensēšanai 2022. un...

Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī. Ar šiem grozījumiem tiek veikti redakcionāli precizējumi, bet netiek mainīts regulējums pēc būtības. Vienlaikus Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma arī grozījumus PIL, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šie ir tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, un to mērķis ir panākt lielāku konkurenci iepirkumos un uzlabot iepirkumu praksi. Redakcionāli precizējumi PIL Grozījumu PIL1, kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī, mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas, kā arī viena no PIL paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi, formulējumu. Attiecīgās tiesību normas bija nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK normām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību attiecībā uz šo normu piemērošanu2. Ar šiem grozījumiem ir precizēta pasūtītāja definīcija (PIL 1. panta 19....

Eiropas Savienības Tiesas (EST) veiktā tiesību normu interpretācija ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nacionālo tiesību tālākveidošanā. EST spriedumos izteiktās atziņas ļauj ikvienam labāk aizstāvēt savas tiesības, jo tiesas nolēmumos atrodamie vispārējie tiesību principi un to konkretizācija jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti kādā ES normatīvajā tiesību aktā. Administratīvajiem sodiem jābūt samērīgiem un preventīviem Valsts tiesa var piemērot konkrētās valsts pieņemtos noteikumus par sodiem, kas ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/67/ES par darba ņēmēju norīkošanu darbā1, ja vien tā nodrošina sodu samērīgumu. Šāda atziņa izteikta EST 2022. gada 8. martā spriedumā lietā C-205/20 Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld. Spriedums nozīmīgs ar to, ka nereti atsevišķās ES valstīs ir daudz bargāki sodi par administratīvo pienākumu pildīšanas pārkāpumiem nekā valstīs, no kurām tiek norīkoti darbā darbinieki. Kā norādīts spriedumā, sabiedrība CONVOI s. r. o., kas reģistrēta Slovākijā un ko pārstāvēja NE, norīkoja darba ņēmējus darbā kādā Firstenfeldē...

Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga - viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils. Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan atrunāt strīdu izskatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Ja tādi arī radīsies, tad likums paredz, ka droši varēs vērsties valsts tiesā. Kā zināms, visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Prasība pret fizisko personu ceļama valsts tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Prasība pret parādnieku, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Ministru kabinets 17. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalsta sniegšanai, kas ietverti jaunā likumprojektā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums. Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. Plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā: pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. Atbalsts uzņēmumiem tiks...

Tieslietu padome 18. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu skaitu Latvijā un noteica apvienotās Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu skaitu. Tieslietu padome nolēma, ka no 2022. gada 1. augusta Latvijas Republikā būs deviņas rajonu (pilsētu) tiesas, kuras lietas skatīs pirmajā instancē: Daugavpils tiesa, Kurzemes rajona tiesa, Rēzeknes tiesa, Rīgas pilsētas tiesa, Rīgas rajona tiesa, Vidzemes rajona tiesa, Zemgales rajona tiesa, kā arī specializētā Ekonomisko lietu tiesa un Administratīvā rajona tiesa. Jau ziņots, ka 2022. gada 22. aprīlī Tieslietu padome nolēma no 2022. gada 1. augusta reorganizēt Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētu tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot apvienotās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Tieslietu padome noteica, ka Rīgas pilsētas tiesā ar 2022. gada 1. augustu strādās 122 tiesneši. Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu”...

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta Nr. SKA-25/2022 (A420463113), apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi. Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam. Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā. ...

Esmu SIA īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. Man nav noteikta alga, tātad nav maksāti darbaspēka nodokļi. 2021. gadā saimnieciskā darbība tika veikta vienā mēnesī. Vai man būtu jāmaksā UIN par 2021. gadu? Atbilde Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. pantā noteikts: ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro, ko iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam (11. daļa). Juridiskai personai (SIA) nav pienākuma maksāt minimālo UIN, ja ir spēkā viens no šādiem apstākļiem: pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku ne mazāk kā 100 eiro apmērā; sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process (12. daļa). Uz SIA, kas sen reģistrēta...

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā. Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir...

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē "Juridiskie aspekti biznesā" stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts. Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti. Cik tiek cauri Satversmes tiesas "sietam"? Lēmumam vērsties Satversmes tiesā ir vairāki labi priekšnoteikumi - iesniedzot pieteikumu, nav jāmaksā valsts nodevas, turklāt lieta tiek izskatīta un spriedums ir gatavs gada laikā (ja vien pats pieteicējs nevilcina lietas izskatīšanas procesu). Taču jāņem vērā, ka pieteikumam Satversmes tiesā ir jābūt sagatavotam ļoti kvalitatīvi, un pat tad jāatceras, ka panākt, lai lieta nonāk vismaz...

Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA “Vienotais norēķinu centrs” – uzlikts naudas sods 2000 eiro apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedzenot zemes piespiedu nomas maksas parādus (lieta Nr.SKA-136/2022 (A420340617)). Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga - profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša. Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu. Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 1. punkta izpratnē....