JAUNUMI

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, norāda Aleksandra Borcova, SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2,78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā, un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju,...

Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu. Darbības pēc TAP lietas ierosināšanas Pirmā lieta, ko iegūst uzņēmums, ir divu mēnešu aizsardzības periods ar iespēju to pagarināt par vienu mēnesi. Šis laika periods jāizmanto, lai izstrādātu TAP plānu, to saskaņotu ar kreditoriem un iesniegtu tiesā apstiprināšanai. TAP plānā grūtībās nonākušajam uzņēmumam ir jāatspoguļo faktiskā finansiālā situācija un jāsniedz redzējums, kā no šīs situācijas izkļūt — ar kādām metodēm, norādot, kā šo metožu pielietojums veicinās naudas plūsmas uzlabošanos un attiecīgi parādu nokārtošanu. Lai sagatavotu kvalitatīvu plānu, ir jābūt sakārtotiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šeit ir svarīga komunikācija starp uzņēmuma vadību un grāmatvedi, piemēram, lai pirms plāna izstrādes veiktu salīdzināšanos gan ar kreditoriem, gan ar debitoriem. Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā...

Līdzīgi kā tas notika COVID–19 pandēmijas laikā, arī patlaban sāk aktualizēties jautājums par papīra rēķinu un preču pavaddokumentu aizvietošanu ar elektroniskiem. Ne tik daudz ērtuma, cik izmaksu mazināšanas dēļ. Elektroniskie rēķini nerada lielas grūtības, taču preču pavaddokumenti gan. Pat neesmu droša, kas rada lielākas problēmas – vai tas, ka saņēmēja paraksts tiek prasīts kā preču pavaddokumenta obligātais rekvizīts, lai pierādītu preču piegādes faktu, vai iestāžu normatīvo aktu interpretācija šajā jautājumā. Tādēļ vēlos runāt par vairākiem tiesas spriedumiem, kas nonāk pretrunā ar iestāžu tiesību aktu interpretāciju un pašreizējo praksi, kā arī izgaismo būtisku problēmu – esošais tiesiskais regulējums kavē elektronizāciju! Saņēmēja pašrocīgs paraksts kā obligāts rekvizīts? Veicot starptautiskos kravu pārvadājumus ar autotransportu vai gaisa kuģi, jānoformē autopārvadājuma pavadzīme (CMR) vai gaisa kravas pavadzīme. 1956. gada 19. maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija) 4. un 5. pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmi noformē trijos eksemplāros, to paraksta...

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedumā lietā Nr. C75002721, SKC-672/2022 paudis tēzi, ka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Vienlaikus šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu. Šai lietā Senāts izskatīja rakstveida procesā prasītājas AS BDO Latvia pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu civillietā AS BDO Latvia prasībā pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu. Situācijas apraksts Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu apmierināta AS BDO Latvia prasība pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu, noraidot lūgumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Ar senatoru kolēģijas 2022. gada 5. jūlija lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par tiesāšanās izdevumiem. Apgabaltiesas spriedums...

Gadījumā, ja, neskatoties uz ieviestajiem drošības pasākumiem, notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana, ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, atgādina Datu Valsts inspekcija. Viens no pārziņa uzdevumiem ir nodrošināt, ka atbilstoši datu apstrādes raksturam, apmēram, kontekstam, nolūkiem un pastāvošiem riskiem, tiek ieviesti atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst šiem riskiem. Pārkāpumus var iedalīt atbilstoši trīs plaši pazīstamiem informācijas drošības principiem: Konfidencialitātes incidents – kur notikusi neautorizēta vai nejauša personas datu izpaušana vai piekļūšana tiem; Integritātes incidents – kad notikušas neautorizētas vai nejaušas izmaiņas personas datos; Pieejamības incidents – kad noticis nejaušs vai neautorizēts piekļuves personas datiem zaudējums vai arī personas dati iznīcināti. Pārkāpuma piemērs - konfidencialitāte: Hakeri ir atraduši drošības “caurumu” organizācijas informācijas sistēmā un izguvuši Organizācijas datu bāzi ar klientu personas datiem. Pārkāpuma piemērs - integritāte: Nepareizi organizētas SQL rindas dēļ zudusi mākonī glabātas...

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 10.5 punktu, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai. Spēkā ir stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», bet šajos noteikumos šo punktu vairs neatrodam. Vai arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai? Atbilde Jā, arī turpmāk ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā var izmantot tos pašu dokumentus, kādi tika lietoti iepriekš. Jaunajos MK 31.05.2022. noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...

No visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodibināti Eiropas Savienībā (ES), un ir reģistrējuši savas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) 93% vērtē, ka tas pozitīvi ietekmējis viņu uzņēmējdarbību. Tā secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) veiktajā aptaujā. Konstatēts arī - tikai viens no desmit ES mazajiem uzņēmumiem reģistrējis IĪT. Galvenais šķērslis tam ir zināšanu trūkums un reģistrācijas grūtības. Septembra nogalē EUIPO publicēja Intelektuālā īpašuma (IĪ) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) progresa ziņojuma 2022. gada izdevumu. Tas ir ES mēroga pētījums, kas izveidots, izmantojot Eiropas IĪT pārkāpumu novērošanas centra datus. Viens no secinājumiem - tikai 10% no MVU pieder reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Vispopulārākās ir nacionālās reģistrācijas preču zīmes (6%), tām seko Eiropas Savienības preču zīmes un patenti (4%). Interesanti, ka 39 % no MVU izmanto citas (nereģistrētas) IĪT - domēna vārdiem, komercnoslēpumiem, nereģistrētiem dizainparaugiem, datubāzēm u.c. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa ES MVU nav informēti, kā vislabāk gūt peļņu no...

Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem (UIN likuma 12. pants). Var ziedot: sabiedriskā labuma organizācijai (turpmāk tekstā — SLO), kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem: neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada...

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021.gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā. Grozījumi Darba likumā Saeimai jāpieņem vēl galīgajā lasījumā. Tāpat Saeima 13.oktobrī konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Senāta prakses apkopojumu lietās, kurās atbildētājs ir Uzņēmumu reģistrs. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas sagatavoti Uzņēmumu reģistra lietās laikā no 2016. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim, kā arī atziņas no nolēmumiem, kas ir pieņemti agrāk. Pārskatāmībai un lietotāju ērtībai apkopojums ir sadalīts trīs nodaļās, kurās aplūkoti vispārīgi jautājumi par Uzņēmumu reģistru, kā arī sniegts kāda konkrēta reģistra (piemēram, komercreģistra) regulējuma pārskats. Proti, pirmajā nodaļā ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci un it īpaši saistībā ar procesuālajiem aspektiem, piemēram, Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskā daba un darbības ilgums, personu subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumus. Otrā nodaļa ietver informāciju par komercreģistru, kurš atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai ir uzskatāms par visaktīvāko un visplašāko reģistru. Trešajā nodaļā iekļauta informācija par citiem reģistriem – Uzņēmumu reģistru, Komercķīlu reģistru, Biedrību un nodibinājumu reģistru, Masu informācijas līdzekļu reģistru, Reliģisko organizāciju un...

Parādniekiem, kuri saņems valsts atbalsta maksājumus un kuru ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu (500 eiro), ir laicīgi par to jāinformē savs tiesu izpildītājs, lai izvairītos no pabalsta novirzīšanas personas parādu segšanai. Ja persona laicīgi būs informējusi savu tiesu izpildītāju, piedziņa uz atbalsta maksājumiem apkures izdevumu daļējai kompensēšanai un atbalsta maksājumiem saistībā ar elektroenerģijas pieaugumu netiks vērsta. 2022. gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tie paredz atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Laika posmā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam Latvijā dzīvojošai personai atkarībā no piederības konkrētai iedzīvotāju grupai ikmēneša pabalsts tiks izmaksāts 30 eiro, 20 eiro vai 10 eiro apmērā. Tāpat piedziņa netiks vērsta arī uz parādniekiem izmaksāto valsts atbalsta maksājumu, kas tiks izmaksāts mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes (par laika posmu no 2022. gada 1....

Valsts vides dienests (VVD), no 12. līdz 13.oktobrim, visā Latvijā īsteno autoservisu kontroles kampaņu. Veicot pirms kampaņas izpēti, salīdzinot datus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistru, secināts, ka 25% autoservisu, iespējams, darbojas bez nepieciešamās piesārņojošās darbības reģistrācijas VVD. Autoservisu pastiprinātu apsekošanu dienests veic jau ceturto gadu. Viens no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā ir vērst uzmanību uz bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību reģistrēt piesārņojošo darbību. Kampaņas ietvaros VVD īstenos principu “Konsultē vispirms!”, paredzot uz sadarbību vērstu kontroli, konsultējot un dodot laiku komersantiem novērst pārkāpumus, ja tādi tiks konstatēti. “Pastiprināta uzmanība kampaņas laikā tiks pievērsta tam, kā autoservisos apsaimnieko nolietotās riepas, atstrādātās eļļas, eļļu filtrus, akumulatorus u.c. videi bīstamus atkritumus. Pērn kontroles kampaņas ietvaros konstatēts, ka 59% no visiem pārbaudītajiem objektiem atkritumi tiek apsaimniekoti neatbilstoši. Sagaidāms, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi, sevišķi aktuāla problēma autoservisu darbībā šobrīd varētu būt atstrādāto eļļu dedzināšana. 2022. gada pirmajā pusgadā Ražotāju atbildības sistēma...

Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.1 Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. Nodokļu risku pārvaldība Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai...