JAUNUMI

Katrs trešais strādājošais, kurš ir piedzīvojis atšķirīgu attieksmi darba vidē, izjūt ikdienā emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību, liecina pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati*. Pētījumā secināts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā nejūtas droši, un o sajūtu nereti veicina diskriminācija darba vidē. Piemēram, pēdējā gada laikā diskrimināciju darba vidē ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie. Ekspertu vērtējumā šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai diskriminācijai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī biznesa vides attīstību, valsts sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus. Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka tā veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu: viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem u.tml. Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...

Kā pareizi veikt degvielas uzskaiti un cik procentu var atskaitīt PVN priekšnodoklī, kas saistīti ar evakuatora ekspluatācijas izdevumiem? SIA darbības veids ir evakuatora sniegtie pakalpojumi. Evakuators ir reģistrēts CSDD, SIA ir tā īpašnieks. Grāmatvedībā evakuators ir uzskaitē kā pamatlīdzeklis. Pēc tehniskajiem datiem tas skaitās kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg. Vai šajā gadījumā degvielas iegāde ir uzskaitāma kā izejvielas iegāde un iegrāmatojama 71xx kontā? Vai PVN par degvielas iegādi (t.sk. arī par remontiem, rezerves daļu u.c. izdevumiem, saistītiem ar evakuatoru) drīkst atskaitīt 100% priekšnodoklī? Vai tas nozīmē, ka nav vajadzīgas ceļazīmes un degvielas norakstīšanas akti, lai veiktu degvielas patēriņa uzskaiti? Kas vēl jāņem vērā? Atbilde Evakuators — kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg, nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu minētajam transportlīdzeklim nav jāpiemēro priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi. Tātad priekšnodokli par iegādāto degvielu, iegādātajām rezerves daļām, veiktajiem remontiem un citām uzturēšanas izmaksām...

Lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā, Saeima 2. jūnijā trešajā gala lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas. Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izveidojusi informatīvu video ceļvedi Latvijas uzņēmējiem par to, kā jārīkojas, lai uzaicinātu viesstrādniekus darbam Latvijā. Nepieciešamība noalgot darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir aktuāla daudziem Latvijas komersantiem, kuru uzņēmumiem attīstoties, rodas grūtības atrast papildu darbarokas vietējā darba tirgū. Imigrācijas likumā ir noteikti viesstrādnieku nodarbināšanas pamati, vīzas un uzturēšanās atļaujas noformēšanas procedūra un citi ar viesstrādnieku uzaicināšanu saistīti jautājumi, bet uzņēmumiem, kas iepriekš ar šo jautājumu risināšanu nav saskārušies, šīs procedūras var būt sarežģītas un grūti uztveramas. Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par viesstrādnieku uzaicināšanu, ir izveidots video ceļvedis, kur soli pa solim paskaidrots, kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu viesstrādnieku nodarbināšanu uz uzturēšanās atļaujas vai vīzas pamata, un kur šos dokumentus iesniegt. Lakoniski paskaidrota uzaicināšanas procedūra un sniegta informācija gan par darba samaksu (tostarp darba samaksu augstas kvalifikācijas nodarbinātajiem), gan arī par valsts nodevām un dokumentu izskatīšanas termiņiem. 

Tuvojoties vasarai, kad vairāki skolēni izmantos iespēju ne vien atpūsties brīvlaikā, bet arī pastrādāt, piedāvājam informāciju, kas noderēs gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kuru algas nodokļa grāmatiņās skolēni ir atzīmēti kā apgādājamās personas. Pirmkārt, ir jāatšķir divas situācijas: kad skolēns strādā jebkurā gada mēnesī vai skolēns strādā tikai vasaras brīvlaikā. Pievērsiet uzmanību Darba likuma 132. panta normām, kas ierobežo jaunatnes nodarbinātību: 132. pants Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (1) Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa. (2) Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt: ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā; ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bet, ja bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, — ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu – ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 250 EUR mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 EUR mēnesī. Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim. Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darba vietā. Atvieglojumu piemērošana Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs. Darba devējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir tiesīgs pieprasīt VID izziņu ar informāciju, vai attiecīgajam darbiniekam pie šī darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Iesniegumu izziņas saņemšanai iesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda darbinieku, kura algai darba devējs piemēros neapliekamo minimumu un atvieglojumu par bērnu, vārdu, uzvārdu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirto personas kodu. EDS VID izsniegtā izziņa...

Saeimā tiek virzīti pieņemšanai apjomīgi grozījumi Konkurences likumā (KL), kas šīs publikācijas tapšanas brīdī bija pieņemti pirmajā lasījumā. Grozījumi izstrādāti galvenokārt ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Direktīva) noteiktās prasības. Grozījumi paredz papildināt KL regulējumu attiecībā uz tirgus dalībniekiem piemērojamā naudas soda aprēķināšanu un piemērošanu, tai skaitā arī palielinot maksimālā naudas soda sliekšņus. Tiks paplašināts regulējums attiecībā uz naudas soda aprēķināšanu tirgus dalībnieku apvienībām un to biedriem. Grozījumos precizētas KL noteiktās Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai KP varētu efektīvāk veikt iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu un atklāšanu. Plānots harmonizēt iecietības programmas ietvaru,pilnveidot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurences iestāžu sadarbības noteikumus, kas KL līdz šim nav bijuši noteikti, kā arī precizēt pagaidu noregulējuma institūtu. KL tiks papildināts ar vairākām jaunām definīcijām, skaidrojot, tostarp, tādus jēdzienus kā Eiropas...

Valdības sēdē 31. maijā izskatīti un 3. jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā". Jaunu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo Grāmatvedības likums, kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra, paredz, ka līdz 2022. gada 1. jūlijam jāizdod likuma attiecīgajos pantos, tai skaitā 10. panta trešās daļas 1. punktā minētos noteikumus. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2007. gada 20. marta noteikumi Nr. 188 būs spēkā līdz 2022. gada 2. jūlijam. Jaunajos noteikumos būs saglabātas MK noteikumos Nr. 188 ietvertās vispārējās prasības attiecībā uz šo noteikumu subjektu loku, grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu, kā arī attiecībā uz tajos noteikto, ka grāmatvedības reģistros jāuzrāda saimnieciskās darbības naudas plūsma, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kā dzīvosim šodien un rīt. Gada sākumā radās cerība, ka divu pēdējo gadu sarežģītā situācija drīz vien mainīsies, ierobežojumi tiks atcelti un varēsim atslābst un atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Beidzot vebināri pārtaps par semināriem un būs sastopami «dzīvi» grāmatveži! Tomēr — nav tik spīdoši. NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana pakalpojumiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana. Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam? Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. GRĀMATVEDĪBA Katrīna...

Gada sākumā radās cerība, ka divu pēdējo gadu sarežģītā situācija drīz vien mainīsies, ierobežojumi tiks atcelti un varēsim atslābst un atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Beidzot vebināri pārtaps par semināriem un būs sastopami «dzīvi» grāmatveži! Tomēr — nav tik spīdoši. Atmodās jau aizmirstā gripa, un nez no kurienes parādījās tālo senču bakas. Un ne tikai. Globālā mēroga problēmas, nežēlīgais karš, augsta inflācija, pasaules bada draudi… Protams, tas viss tiešā veidā skar arī Latviju. Kā mēs dzīvosim turpmāk — jau sākot ar šo rudeni? Kādus rēķinus saņemsim jūnijā par maiju, jo izbeidzās subsīdiju un atbalstu pasākumi? Pēdējie dati par inflāciju, bezdarba rādītāji, valsts parāds… Skumīgi. Nomāc nenoteiktības sajūta. No kā atteikties, cik daudz ierobežot patēriņu?! Nujā, valstsvīri sola nākamgad palielināt minimālo mēneša algu, bet uzņēmējs, kam šī alga jānodrošina, papildu izdevumus iekļaus pašizmaksā. Vai kāds cer, ka gala produkta/pakalpojuma cena rezultātā kļūs konkurētspējīga? Vai kāds to pirks Latvijā vai ārvalstīs? Uz papīra jau var...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt frāzi – kādēļ tērēt laiku un lasīt līgumu, kādi „zemūdens akmeņi” tur var būt? Bet šādu nepamanītu akmentiņu var būt daudz. Jo bieži vien puse, kura gatavo līgumu, sastāda to tā, lai maksimāli aizsargātu sevi, bet otrai pusei, tieši pretēji, tiek noteikta maksimāli liela atbildība. Otrai pusei ir iespēja šo nevienlīdzību novērst, papildinot vai labojot līgumu, un šī iespēja noteikti jāizmanto. Kam tad vajadzētu īpaši pievērst uzmanību, lasot līgumu? Pirmkārt, līgumam ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz jautājumiem: kas katrai pusei ir jāizdara, kādā veidā un kādos termiņos. Pienākumi un to izpildes kārtība Tā kā līgums pēc savas būtības ir divpusējs tiesisks darījums, pienākumiem ir jābūt noteiktiem abām pusēm, nevis tikai vienai. Lai būtu drošība, ka neviens...

Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma Pārejas noteikumu 7. punktā noteikto, no 2021.gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību (eID karti). Savukārt no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem paredzēts pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Lai apkalpotu pēc iespējas vairāk klientu, kuriem nepieciešams jauns personu apliecinošs dokuments, un uzlabotu pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošinātu, ka balsstiesīgie pilsoņi var sekmīgi piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veikusi virkni uzlabojumu klientu apkalpošanas kārtībā. PMLP 28 teritoriālajās nodaļās katru darba dienu var noformēt un saņemt personu apliecinošus dokumentus pirms pandēmijas pieņemšanas kārtībā. Tas nozīmē, ka klienti galvenokārt tiek apkalpoti rindas kārtībā, tiem neveicot iepriekšēju pierakstu. Vairumā gadījumu aptuvenais rindā gaidīšanas laiks...

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" izstrādāts, lai izpildītu valdības rīcības plāna pasākumu: pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīt priekšnoteikumus abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Likumprojekts pārņem 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta (direktīva 2019/1152) un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 (direktīva 2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tāpat bija nepieciešams precizēt Darba likuma (DL) 14.1 un 75.2 pantu, lai nodrošinātu Direktīvas 96/71/EK izpildi par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un par administratīvajām prasībām, kontroles pasākumiem un par atbildību apakšuzņēmuma līguma slēgšanas gadījumos. Papildus bija jāprecizē DL 155. panta norma, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, jo iepriekšējais pirmās daļas formulējums Satversmes tiesā tika atzīts par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija, jo neatbilst...