JAUNUMI

Kādi attaisnojuma dokumenti jāsagatavo, ja tika konstatēts, ka programma nepareizi aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, pieņemsim, no 2018. gada? Programmā derīgās lietošanas laiks ir ievadīts 5 gadi, bet pārbaudot konstatēts, ka nolietojums tiek rēķināts, it kā pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks būtu 90 gadi, bet reāli vajadzētu būt 30 gadi, jo derīgās lietošanas laiks jau no paša sākuma nebija korekti noteikts. Atbilde Izvērtējot jautājumā izklāstīto situāciju, kurā nav doti konkrēti skaitļi, un pieņemot, ka konstatētā kļūda uzņēmumam dod būtisku ietekmi uz iepriekšējo periodu finanšu rezultātu, sniegšu aprakstu, kā iegrāmatot uzskaitē un finanšu pārskatā atspoguļot iepriekšējo periodu būtisku kļūdu. Ja nolietojums tika rēķināts un iegrāmatots par krietni lielāku derīgās lietošanas laiku, nekā faktiski vajadzēja, tas nozīmē, ka izmaksās tika iegrāmatots mazāks nolietojums, nekā patiesībā vajadzēja. Līdz ar to attiecīgā pārskata perioda finanšu rezultāts — peļņa bija lielāka nekā faktiski. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar...

Darījumu slēgšanai gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir ļoti svarīga nozīme, jo tas veicina ekonomikas izaugsmi. Uzņēmējdarbības pārstāvji darījumu līgumu slēgšanā arvien pievērš maz uzmanības sadarbības partneru pārbaudei. Taču, laikam ejot, mainās likumdošana un prasības, tāpēc uzņēmējiem ir jāpārskata darījumu slēgšanas modelis un padziļināti jāizvērtē darījumu partneris, izlemjot, kāds risku līmenis katram ir pieņemams. Jums ir jāzina savs klients un sadarbības partneris, patiesais labuma guvējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam par savu partneri un darījumu caurskatāmību, jo jebkurā laikā valsts iestādes var pieprasīt apliecināt informāciju, cik „drošs” ir sadarbības partneris. Ja sākumā var šķist, ka galvenais, par ko darījuma laikā ir jāsatraucas, – vai klients samaksās, patiesībā nav vienīgais riska faktors. Svarīgi pirms sadarbības uzsākšanas ir veikt monitoringu, proti, nepieciešams savākt pēc iespējas vairāk informācijas, sevišķi pakalpojumu sniedzējiem: par potenciālo partneri, cik tā darbība ir tiesiska, kāda būs naudas aprite...

Valdībā 24. janvārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību". Tie nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Šobrīd plānots, ka kopējais kārtotāju skaits, lai nodrošinātu pārbaudes Krievijas Federācijas pilsoņiem Imigrācijas likuma noteiktajā termiņā, ir 17 865 cilvēki. Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas Federācijas pilsoņiem plānota laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. No 2023. gada 1. februāra līdz 24. martam personas varēs reģistrēties (iesniegt iesniegumu): elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko...

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) vietne “Raduraksti” visiem interesentiem, vēsturniekiem un dzimtu pētniekiem piedāvā jauniegūtas draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru dokumentu kopijas, kuru lielākā daļa attiecas uz 18. gadsimta otro pusi un ir vērtīgs informācijas un izpētes avots dzimtas pētniecības entuziastiem. Vietne “Raduraksti” ir papildināta ar Baltkrievijas Nacionālā vēstures arhīva 1781. fonda „Mogiļevas Romas katoļu garīgā konsistorija” dokumentu digitālām kopijām, kuras arhīvs ieguva 2019. gada nogalē. Jaunpievienotais materiāls satur savulaik Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķī darbojušos Romas katoļu draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru norakstus, kas tikuši iesūtīti Mogiļevas konsistorijai. Dokumenti kopumā attiecas uz 1677.-1801. gadu, tomēr katrai konkrētajai draudzei pieejamais hronoloģiskais periods ir atšķirīgs (vairums materiālu attiecas uz 18. gadsimta otro pusi). Reģistri sastādīti latīņu un poļu valodā. Vietnē “Raduraksti” tie meklējami pie katras konkrētās draudzes. Digitālo kopiju saturu skatīt šeit. LNA mājas lapā ir pieejama palīginformācija dzimtas pētniecības interesentiem – skat. Ieteikumi dzimtas pētniekiem.

Pārzinim (organizācijai), veicot datu apstrādi, ir jāievēro Datu regulā iekļautie nosacījumi, lai datu apstrāde būtu droša, pārskatāma un neierobežotu fizisku personu tiesības uz datu aizsardzību. Par datu apstrādi organizācijā ir atbildīga pati organizācija, tai ir jāspēj nodrošināt, ka tās darbinieki tiek pienācīgi apmācīti un tādējādi neapdraudētu organizācijas rīcībā nonākušus personas datus – gan iekšējos, gan ārējos. Jāņem vērā, ka nodarbinātie, kas darbojas organizācijas (pārziņa) pakļautībā un kam ir piekļuve organizācijas rīcībā esošajiem personas datiem, neapstrādā minētos datus citādi, kā vien saskaņā ar šīs organizācijas norādījumiem. Datu regulā ir noteikts, ka organizācijai, papildus datu apstrādes principiem, lai datu apstrāde būtu uzskatāma par drošu, ir jāīsteno arī atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi. Šādi pasākumi ir nepieciešami ne tikai, lai izvairītos no sistēmu ievainojamības un nedrošas datu uzglabāšanas, tāpat arī novērstu trešo personu neatļautu piekļuvi organizācijas rīcībā esošiem personas datiem, bet arī lai organizācija var būt droša, ka ikdienas un nestandarta situāciju gadījumā,...

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi darbu pie Ziņojuma par Latviju 2023.gadā Eiropas Semestra procesa ietvaros sagatavošanas. Tā ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tiešsaistē tikušies ar Eiropas Komisiju, lai sniegtu Latvijas darba devēju un uzņēmēju atgriezenisko saiti par Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām Latvijai un Nacionālās reformu programmas ieviešanu Latvijā. LDDK eksperti pirms tikšanās saskaņoja viedokļus ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju darba devēju pārstāvjiem, ņemot vērā, ka ziņojuma un rekomendāciju politikas jomu tvērumu bija ļoti plašs, tostarp, nodokļi: nodokļu likmes darbaspēkam, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un solidaritātes nodoklis; valsta budžeta deficīts, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, sociālās palīdzības un pakalpojumu ierobežotā pieejamība un kvalitāte, darba spēka jautājumi. LDDK iebilduši pret ieteikumiem uz algu attiecināmo nodokļu celšanu (uz darbinieka algu attiecināmie nodokļi ir augstākie Baltijas valstīs), ienākuma nodokļa celšanu no kapitāla pieauguma nodokļa (kontekstā ar OECD rekomendācijām celt nodokļus, ar ko tiek aplikts mantojums), priekšlikumu celt uz īpašumu attiecināmos nodokļus. Arī...

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti ienākumi, bet kādam tā būs iespēja darīt ko sirdij tīkamu un pie reizes arī nopelnīt, bet šādā gadījumā svarīgāks par ienākumu apmēru būs gandarījums par paveikto. Šo dažādību vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot normas par pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumiem. Tām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām, saprotamākām un saudzīgākām. Šī raksta mērķis ir apkopot dažādās iespējas, ko var izmantot pašnodarbinātie Latvijā, lai vienkāršotu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumus. Grāmatvedības normatīvie akti un izmaiņas tajos Atbilstoši...

Ministru kabinets 17. janvārī izskatījis likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, turpmāk uz akciju ieķīlāšanu tiks attiecināta nevis vispārēja komercķīlas reģistrācijas kārtība, bet gan akciju ieķīlāšana taps pielīdzināta SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - turpmāk reģistrētās akcijas tiks ieķīlātas kā reģistrācijai pakļautas lietas. Plānots, ka uz reģistrētajām akcijām kā reģistrācijai pakļautām lietām atteiksies tādi īpaši noteikumi kā: 1) ieķīlājot visu komersanta vai citas personas mantu vai lietu kopību, akcijas pieteikumā ir jānorāda atsevišķi. Ja akcijas nebūs norādītas pieteikumā, komercķīla uz tām nebūs spēkā pret trešajām personām (Komercķīlu likuma 10. panta trešā daļa); 2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar komercreģistrā esošajām ziņām nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai (Komercķīlu likuma 15. panta trešā daļa). Ja Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka pastāv juridiski šķēršļi akcijas ieķīlāšanai, tas no ieķīlātās mantas izslēdz...

Darba devējiem vēl līdz 2023. gadam 31. janvārim ir iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta (ESF) atbalstam, lai bez maksas saņemtu praktisku palīdzību uzņēmējiem darba aizsardzības jomā. ESF projekta de minimis atbalsts tiek piešķirts praktiskai palīdzībai darba aizsardzības jomā – konsultācijas un palīdzība dokumentācijas izstādē (darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde, darba aizsardzības organizatorisko struktūras izveide), iespēja veikt laboratoriskos mērījumus līdz 500 eiro apmērā, piedalīties darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Līdz 2023. gada 31. decembrim ESF projekta atbalstu būs saņēmuši 900 uzņēmumi bīstamajās nozarēs. ESF projekta atbalsts uzņēmumiem tiek segts pilnā apmērā no ESF projekta un valsts budžeta finansējuma līdzekļiem. Papildus informācija rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr: +371 27891465 un +371 25725168.

SIA sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Noslēdzām ar Bolt un Wolt līgumu par starpniecības pakalpojumiem. Pasūtījumu piegādi veic Bolt un Wolt. Ir arī gadījumi, kad klients pats atnāk pēc pasūtījuma uz picēriju. Piegādi paši neveicam. Pasūtījumi notiek caur Wolt un Bolt aplikācijām. Viņi meklē mums klientus un par pārdoto picu paņem komisiju. No viņiem saņemam rēķinu par komisiju + PVN un pārdošanas atskaiti, kurā var redzēt summu un PVN (rēķina nav). Samaksu saņem Bolt un Wolt pēc pušu noslēgtās vienošanās. Reizi nedēļā pārdošanas ieņēmumi tiek ieskaitīti uzņēmuma kontā. No ieņēmumiem ieturēta Bolt un Wolt starpniecības maksa par pārdoto apjomu. 1. Vai mums ir jāraksta rēķins uz kopsavilkuma pamata? 2. Kā grāmatot šos darījumus? 3. Kā atspoguļot darījumus PVN deklarācijā? Atbilde Attaisnojuma dokumenti: Izsniedz savā vārdā attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — klientam. Saņem attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — no aplikācijas turētāja par saskarnes un transporta pakalpojumu. PVN rēķinu izrakstīšana: 1. Ēdinātājs PVN rēķinu...

Arī šogad turpinām apskatīt darba strīdus, kas tiesāšanās ceļā nonākuši līdz augstākās tiesu varas instancei valstī – Latvijas Republikas Senātam. Janvāra numurā ieskats aizvadītajā gadā pieņemtajos divos Senāta Civillietu departamenta spriedumos, kuros šķetināti jautājumi par disciplinārsodu piemērošanu un darba devēja rīcību, ja darbinieku uz laiku apcietina tiesībsargājošās iestādes. Disciplinārsods pašvaldības iestādes darbiniekam 2022. gada 13. decembra spriedums lietā Nr. SKC–858/2022 (C30584221) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam, kas bija pašvaldības departamenta direktors, darba devējs izteica rājienu par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojumā kā pārkāpums norādīts tas, ka darbinieks nepildīja savu darba pienākumu departamenta darba tiesiskuma nodrošināšanā, jo nebija izvērtējis pakļautībā esošo darbinieku (iepirkumu komisijas locekļu) atbildību par viņu pieņemtajiem diviem prettiesiskiem lēmumiem publiskajā iepirkumā, kurus atcēla Iepirkumu uzraudzības birojs, norādot uz pārkāpumiem. Ar savu rīcību darbinieks pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, 10. panta pirmo daļu, 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 6., 7. punktu, 32.–38., 62., 64., 67. pantu....

Valsts darba inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa: grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. To, cik stundas vai dienas nedēļā, var izvēlēties pats darbinieks. Par nepilnā darba laika noteikšanu jāvienojas rakstveidā, izdarot grozījumus darba līgumā. Pamatojoties uz Darba likuma 134. panta otro daļu, darba devējam iepriekšminēto darbinieku grupām nav tiesību atteikt noteikt nepilnu darba laiku. Jāņem vērā, ka nosakot nepilnu darba laiku, darba alga...

Darba līgumā iekļaujamā informācija 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1152 «Par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā», kura dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2022. gada 1. augustam, paredz darbinieka informēšanu par viņa nodarbināšanas būtiskiem elementiem. Pārņemot Direktīvas prasības, tika papildinātas Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktās prasības darba līguma saturam. Minētās prasības attiecināmas uz noslēgtajiem darba līgumiem, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Lai neradītu darba devējiem birokrātisko slogu ar izmaiņu ieviešanu katrā līdz minētajam datumam noslēgtajā darba līgumā, atbilstoši direktīvas nosacījumiem Darba likuma Pārejas noteikumu 23. punktā noteikts, ka izmaiņas jāveic tikai tad, ja to pieprasa pats darbinieks. Informācija par darba vietu, ja darba devējs un darbinieks vienojas par darba veikšanu attālināti Pēdējo gadu laikā darba izpildei plaši tiek piemērota attālināta darba vieta. Turklāt tā nav darba devēja nodrošināta un noteikta darba vieta, bet gan darbinieka paša noteikta. Visbiežāk praksē tā ir darbinieka dzīvesvieta, taču ne...

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk tekstā – likums). Rakstā skaidrots, kādam personu lokam šis likums ir saistošs un kādas darbības ir jāveic, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu. Ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk tekstā – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā. Šis īpašuma veids Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Šādā gadījumā uz likuma pamata zemes un ēkas (būves) īpašnieka starpā pastāv piespiedu nomas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir: 2023.gadam – (2012=100) ir 132,9 jeb koeficents 1,329; 2022.gadam – (2011=100) ir 115,9 jeb koeficients 1,159; 2021.gadam – (2010=100) ir 117,1 jeb koeficients 1,171. Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000. gada 31. decembrim un nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemērs 2023. gada 12. janvārī par 20 000 euro pārdots nekustamais īpašums: kas nav bijis cilvēka deklarētā dzīvesvieta un nav vienīgais īpašums; kas iegādāts 1999. gada 14. februārī, un īpašnieka rīcībā nav dokumentu,...