JAUNUMI

Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegta 661 licence, no tām lielākā daļa – 551 licence – ir izsniegta uzņēmumiem, savukārt 110 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5644 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši vien 11,7%. VID atgādina, ka pārejas periods, kura laikā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus drīkst sniegt bez licences, beidzas 2023. gada 1. jūlijā. Pārejas periods tika ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā licenci saņemt...

Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Saruna ar MĀRTIŅU BITĀNU, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku, vienu no zinošākajiem ekspertiem inflācijas jautājumos. Kādi ir pašreizējās inflācijas cēloņi? Pasaules ekonomistu vidū nav vienprātības par faktoriem, kas īsti veicina globālo cenu kāpumu. Kāds ir inflāciju veidojošais mehānisms Latvijas Bankas skatījumā? Inflācija pamazām sāka pieaugt jau 2021. gadā, bet neviens nevarēja paredzēt, ka tā augs tik strauji. Tāpēc arī viedokļi dalās un simtprocentīgi pateikt, kāpēc tā notiek, nevar. Taču par 70–80 procentiem cēloņus izskaidrot ir iespējams. Pirmkārt, šī...

Inflācija šobrīd ir aktuālākais sarunu temats ne vien ekonomistu diskusijās, bet arī ikdienas sarunās. Cik ilgi var turpināties energoresursu un pārējo plaša patēriņa preču un pakalpojumu strauja sadārdzināšanās? Kas ir inflācijas cēloņi un kā varētu panākt tās samazināšanos? Video pieteikums žurnāla "Bilance" augusta numura intervijai ar Latvijas Bankas ekspertu Mārtiņu Bitānu. Pašu interviju lasiet šeit: /vai-iespejams-apturet-cenu-skrejienu/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Kas notiks ar inflāciju?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. 2022.gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas...

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka nereti jēdziens pseidonimizācija tiek jaukts ar citu personas datu aizsardzībā izmantotu terminu – anonimizācija. Tāpat konsultāciju laikā secināts, ka uzņēmējiem un citām personām, kas interesējas par personas datu aizsardzību nav pilnīga priekšstata par to, kādos gadījumos pseidonimizācija izmantojama. Šajā skaidrojumā tiks īsumā aprakstīts jēdziens pseidonimizācija, kā arī šī jēdziena atšķirības no cita datu aizsardzībā izmantota termina – anonimizācija un šo abu metožu izplatītākie izmantošanas veidi. Datu “pseidonimizācija” atbilstoši Datu regulai nozīmē jebkuras informācijas, ko varētu izmantot personas identificēšanai, aizstāšanu ar pseidonīmu vai, citiem vārdiem sakot, vērtību, kas neļauj personu tieši identificēt. Pseidonimizācija pēc būtības ir viens no personas datu aizsardzības tehniskās aizsardzības rīkiem, jo piemēram gadījumā, ja pseidonimizēta informācija nonāk trešo personu rīcībā tās nepieliekot papildu pūles nespēj šīs ziņas attiecināt uz konkrētu fizisku personu. Līdz ar to apstrādātā informācija vismaz sākotnēji ir pasargāta. Šī iemesla dēļ pseidonimizāciju var izmantot kā papildu...

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022. gada 15. jūnija spriedumu civillietā pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — parādnieks) maksātnespējas process. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (turpmāk — likums) 64. panta pirmās daļas 2. punktu1) maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) nolēma saimniecisko darbību vairs neturpināt. Uzņēmumā tika nodarbināti 30 darba ņēmēji. Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes loceklis saskaņā ar Darba likuma 114. pantu pārtrauca darba attiecības ar 24 darbiniekiem secīgi no janvāra līdz maija beigām, lai nerastos kolektīvā atlaišana Darba likuma 105. panta izpratnē. Pārējos 6 darbiniekus nevarēja atbrīvot, jo tiem ir pārejošā darbnespēja, un saskaņā ar Darba likuma 109. panta trešo daļu2). Vai administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas drīkst šos darbiniekus atbrīvot, neievērojot Darba likuma normas? Jautājumā minētie fakti ir nosacīti. Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 103. panta pirmo un otro daļu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, attaisnotos izdevumus var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem: kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods;apstiprinātu maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu, ja samaksa par pakalpojumu veikta ar pārskaitījumu (piemēram, izmantojot internetbankas pakalpojumus) vai iemaksājot skaidru naudu pakalpojuma sniedzēja (piemēram, izglītības vai ārstniecības iestādes) kontā kredītiestādē. Ja maksājuma uzdevumā nav norādīts maksājuma mērķis, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, papildus jāiesniedz arī maksājuma dokumentam atbilstošais rēķins (līgums) vai cits maksājuma mērķi apliecinošs dokuments. Cilvēkam ir tiesības uz attaisnoto izdevumu iekļaušanu gada ienākumu deklarācijā arī tad, ja attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnas pakalpojumu izmantošanu ir samaksājis laulātais, bērns, mazbērns vai kāds no vecākiem vai vecvecākiem. Deklarējot izdevumus par izglītības un specialitātes iegūšanu, kā arī veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā vai samaksātos apdrošināšanas...

Kopš 6. jūlija Uzņēmumu reģistrs (UR) nodrošina arī patieso labuma guvēju informācijas nodošanu Patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (Beneficial Ownership Registers Interconnection System (“BORIS”)). Sistēma kalpo kā centrālais meklēšanas pakalpojums, kas sniedz informācijas pieejamību par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem. Šobrīd vienotajā meklētajā atrodams tikai juridisko datu meklētājs no sešām valstīm: Dānijas, Maltas, Grieķijas, Nīderlandes, Austrijas un Latvijas. Datu pieejamību sistēmā UR nodrošina bez maksas. UR atgādina, ka aiz katras juridiskās personas stāv ne tikai valde un īpašnieki, bet arī patiesais labuma guvējs (PLG) - fiziska persona, kas ir juridiskās personas vai juridiskā veidojuma īpašnieks vai kura to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums. Šīs personas kontrolē uzņēmuma kapitāldaļas, kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī finanšu līdzekļus. UR informācijas tīmekļvietnē tiešsaistē bez maksas klienti var saņemt arī informāciju par patiesā labuma guvējiem (PLG). Vairāk par aktuālo PLG...

Konkurences padomes darbs pastiprinātā starmešu gaismā nonāca pērn, kad būvnieku karteļa dalībniekiem piesprieda vairāk nekā 16 miljonu eiro naudas sodu. Taču uzņēmējiem konkurences tiesībām jāpievērš uzmanība dažādās situācijās, ne tikai piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā konkurences tiesību ievērošana un kopējā konkurences situācija Latvijā mainās ekonomiski nestabilajos apstākļos, ar kādām normatīvā regulējuma izmaiņām jārēķinās? Kā pati publiskā vara ievēro konkurences tiesības, līdzdarbojoties tirgū? Atbildes meklējam sarunā ar Juri Gaiķi, Konkurences padomes priekšsēdētāju. Kādas ir pēdējā laika tendences konkurences tiesību jomā? Vai mainās uzņēmumu izpratne par godīgas konkurences ievērošanu? Galvenās problēmas aizvien ir aizliegtas vienošanās – gan horizontālās, gan vertikālās. Tāpat aktuāli ir publisko personu radītie konkurences kropļojumi. Tie ir mūsu pastiprinātās uzmanības lokā, jo kopš 2020. gada ir spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas nosaka publiskajām personām pienākumu ievērot konkurences neitralitāti – neradīt priekšrocības savai kapitālsabiedrībai vai kādam citam komersantam. Tas tieši saistīts arī ar karteļa vienošanās gadījumiem publiskajos iepirkumos. Arī būvnieku karteļa...

No 2022. gada 1. janvāra stājies spēkā jauns Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Tajā noteikts, ka fiziskā persona, kura atbildīs visiem likumā minētajiem nosacījumiem, varēs iesniegt zvērinātam notāram pieteikumu par atbrīvošanu no noteikta veida parādsaistībām ierobežotā apjomā. Līdz šim fiziskām personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā procedūra bija Maksātnespējas likumā regulētais fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro. Turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts, kas kopā var veidot jau vairāk nekā 1000 eiro – summu, kuru parādniekam ir neiespējami samaksāt. Jaunā likuma izstrādes vajadzību Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā pamatojusi ar to, ka nepieciešams normatīvi nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām. Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process trūcīgām personām to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams. Cita veida regulējuma...

Savas uzņēmējdarbības risku novērtējums nodokļu aprēķināšanas kontekstā ir noderīgs, jo ļauj laikus identificēt, vai uzņēmumam pastāv Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu riski. Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante "Bilances Akadēmijas" seminārā "VID aktuālās pārbaudes" vērš uzmanību uz daļu no VID biežāk pārbaudītajiem nodokļu aprēķināšanas grāmatvedības aspektiem. Šobrīd viena no VID uzmanības lokā biežāk nonākošajām pozīcijām ir algas nodokļi, kas pandēmijas laikā tika mazāk uzraudzīti. Šobrīd VID atkal aktīvāk izsūtot vēstules, gan norādot uz neatbilstībām minimālās stundas likmēs, gan aizdomām par to, ka uzņēmums nepilnīgi deklarē darbinieku nostrādāto darba laiku, jo tā rādītāji liecina, ka uzņēmuma darbību nevarētu nodrošināt ar nepilna darba laika slodzēm. Piemēram, internetā ir norādes par uzņēmuma pilnu dienas darba laiku, taču darbinieku deklarētais darba laiks ir tikai 4 stundas. Aplokšņu algu risks tiek identificēts arī caur netiešiem rādītājiem, kā, piemēram, PVN pārmaksa, norāda B. Grandāne. VID skatījumā, ja uzņēmumam veidojas PVN pārmaksa, kas nav...

Vasara ir atnākusi ar saulainām un lietainām dienām, bet žurnāls Bilance nāk katru mēnesi ar aktuālām ziņām. Arī es esmu atgriezusies žurnāla galvenās redaktores amatā un nāku ar izmaiņām ierastajā žurnāla ikdienā un nedaudz arī izskatā. Kā teicis Rainis — pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc esam domājuši par izmaiņām arī žurnālā. Varbūt jau esat pamanījuši, ka tagad mums ir arī redkolēģija. Tas nozīmē, ka man ir konsultantu un padomnieku komanda, kurā ir tikai nozares profesionāļi, un tas nozīmē, ka žurnāls turpinās būt noderīgs un interesants. Piesaistīsim arī jaunus autorus jau esošo profesionāļu sastāvam. Redkolēģijā ir visiem labi zināmās daudzu rakstu autores Inguna Leibus un Maija Grebenko. Tāpat esmu piesaistījusi Lilitu Beķeri, kura ir bijusi lektore žurnāla Bilance konferencēs. Linda Miezīte un Sigita Keiša žurnāla auditorijai varbūt ir mazāk zināmas, bet abas ir praktizējošas grāmatvedes un nodokļu konsultantes. Grāmatveži ir pieraduši pie pārmaiņām, tās ir visai bieži. Arī šajā žurnāla numurā varēsiet lasīt gan...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Vasara ir atnākusi ar saulainām un lietainām dienām, bet žurnāls Bilance nāk katru mēnesi ar aktuālām ziņām. Arī es esmu atgriezusies žurnāla galvenās redaktoresamatā un nāku ar izmaiņām ierastajā žurnāla ikdienā un nedaudz arī izskatā. Kā teicis Rainis — pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc esam domājuši par izmaiņām arī žurnālā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Mārtiņu Bitānu, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku: Vai iespējams apturēt cenu skrējienu? Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. NODOKĻI Inese Helmane: PVN...

Business photo created by pressfoto - www.freepik.com Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izveidojis digitālo apmācību platformu jeb virtuālo bibliotēka – https://training.fid.gov.lv/, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILL/TF/PF) novēršanas jomā iesaistītajām personām pieejams plašs klāsts ierakstītu video lekciju un citi ar jomu saistīti mācību materiāli. Virtuālā bibliotēka paredzēta gan FID sadarbības partneriem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras pārstāvjiem, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tas ir, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Virtuālajā bibliotēkā pieejamas daudzveidīgas video apmācības par NILL/TF/PF jomas aktualitātēm ar nacionāla mēroga speciālistu, kā arī augsta līmeņa ārvalstu ekspertu dalību. Video apmācības ir par tādām tēmām, kā goAML sistēmas lietošana, Nacionālais NILL/TF/PF risku novērtējums, starptautiskā sadarbība tiesībaizsardzības jomā, noziedzība finanšu instrumentu tirgos un dažādām jomām pielāgotu lekciju temati. Plānots, ka ar laiku FID papildinās vietni ar jauniem apmācību materiāliem. FID aicina interesentus reģistrēties apmācību platformā. Jautājumus...

Uzņēmums ir saņēmis aizdevumu, kas pārsniedz 15 00 eiro, un tas ir atmaksāts tajā pašā gadā, kad saņemts. Aizdevums saņemts no fiziskas personas (īpašnieka) jūlijā, atmaksāts viņam — decembrī, ar procentiem. Vai par šo aizdevumu ir jāsniedz ziņas? Atbilde Šoreiz jāsāk ar terminoloģiju. No īpašnieka puses — viņš izsniedza uzņēmumam aizdevumu, bet ziņas sniedzamas uzņēmuma vārdā, un uzņēmums šajā situācijā ir aizņēmējs. Par aizņēmumu uzņēmumam nav paredzēts sniegt atskaites. Maksājot procentus fiziskajai personai par šo aizņēmumu, uzņēmumam ir pienākums 1) ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no aprēķinātās summas un 2) kontrolēt procentu summu (fiziskā persona nav kredītiestāde, kurai drīkst maksāt jebkurus procentus). Kompetentai iestādei varētu būt interese par fiziskās personas (aizdevēja) aizdevuma summas izcelsmi (vai tā bija likumīgi iegūta un deklarēta). Un tas faktiski ir viss. Citāda situācija veidojas, ja uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi tiek izsniegti kā aizdevums fiziskai personai, neievērojot IIN likuma 8.1 panta noteikumus, turklāt fiziskā persona neatmaksā saņemto summu...