JAUNUMI

Valsts sekretāru sanāksmē 15. decembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kas paredz modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas "Mantojuma tiesības" regulējumu. Vienlaikus izsludināts arī likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", kura mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar piedāvāto Civillikuma regulējumu. Kā norādīts Civillikumā izmaiņas rosinošajā likumprojekta anotācijā, atbilstoši darba grupas atbalstītajam konceptam, tiek ieviesti šādi jauninājumi pastāvošās mantojuma pieņemšanas sistēmas ietvaros: mantojumu var pieņemt (paust gribu) noteikti – iesniedzot mantojuma iesniegumu notāram vai klusējot (ar faktisko valdījumu); visiem mantiniekiem ir pienākums pārtraukt klusēšanu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pie notāra (proti, mantojumu var pieņemt arī caur faktisko valdījumu (klusējot), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmuši mantojumu ar faktisko valdījumu (klusējot), jāpārtrauc klusēšana un sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka savas tiesības zvērinātam notāram, pretējā gadījumā termiņā nepieteiktās un arī iepriekš...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis atbilstoši 2023. gada prasībām metodisko materiālu "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Tajā vērsta uzmanība, ka no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir: pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības, kas nevar būt mazāki par 620 eiro mēnesī, ja pašnodarbinātā peļņa ir vismaz 620 eiro mēnesī; pašnodarbinātā aprēķināts viss mēneša ienākums (peļņa), ja faktiskā peļņa ir mazāka par 620 eiro (nav 1. punktā minētā objekta) vai ienākumu daļa, ko aprēķina no faktiski saņemtajiem mēneša ienākumiem (peļņas) atņemot 1. punktā minēto brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objektu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) noteikts minimālo iemaksu objekts, ko aprēķina, lai kopā mēnesī obligātās iemaksas par katru personu būtu veiktas vismaz no 620 eiro. Summē arī darba algu un citus iemaksu objektus. Obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu un izdevumu starpību. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2023.gadā ir 620 eiro mēnesī...

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa? Atbilde Pirmā situācija Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022. Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas vidējo izpeļņu, nosaka ņemt par pamatu darba samaksu nevis pēdējos sešos kalendāra mēnešos, bet gan darba attiecību periodā no pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras jāveic aprēķins. Šo situāciju Darba likums piedāvā atrisināt šādi: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2023. gada mainās vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumi pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns piedzims 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Par šiem bērniem kopējais vecāku pabalsta saņemšanas laiks būs noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu veidos vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamās daļas. Nenododamā daļa katram vecākam būs divi mēneši. Vecāki varēs izvēlēties: 1. variants Pabalsta kopējo periodu 13 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas, no kuriem: 9 mēnešu pamatdaļa vienam no vecākiem jāizmanto līdz bērna viena gada vecumam. Šajā 9 mēnešu periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. divu mēnešu nenododamo daļu māte var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, Izvēloties 19 mēnešu periodu, vecāku pabalsta apmērs ir 43,75% no pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas. Abos variantos, neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinot strādāt, vecāku pabalsta pamatdaļu var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta...

SIA reorganizācija, veidojot jaunu SIA, ir risinājums uzņēmējdarbības riska samazināšanai, piemēram, atdalot biznesu no īpašuma. Reorganizācijas process, labākajā gadījumā, var aizņemt sešus mēnešus ar nosacījumu, ka visi dokumenti atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un no Uzņēmuma reģistra puses nebūs pieņemto lēmumu par reorganizācijas ieraksta veikšanas atlikšanu. SIA var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma (KL) 336. p. nosaka, ka SIA sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Mēs izskatām nodalīšanas ceļu, kur sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Līgums vai lēmums Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmās sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu par...

Saeima 8. decembrī pieņēmusi jaunus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar 2017. gada 23. novembra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021. gada 1. janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētajiem muitas maksājumiem (ievedmuitas nodoklis un izvedmuitas nodoklis) likuma pārejas noteikumu 208. punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023. gada 1. janvāri. Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra...

Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības. ES Kokmateriālu regula visās ES dalībvalstīs stājās spēkā 2013. gadā. Tās mērķis ir ierobežot nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu ievešanu ES, tādējādi mazinot nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Regula uzliek pienākumu visiem uzņēmumiem, kas ES tirgū importē kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus, pirms produktu importēšanas izvērtēt un iespējami mazināt riskus. Importētājiem ir pienākums noskaidrot, vai kokmateriālu izcelsmes valstī kokmateriālu ieguve, tirdzniecība un eksports ir bijuši likumīgi. Importēt ir atļauts tikai tādus produktus, kur noteiktais riska līmenis ir ļoti mazs vai risks, ka ir notikušas kādas nelegālas darbības, gandrīz nepastāv. Kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu uzsāka karu Ukrainā, dažādu iemeslu dēļ šo valstu kokmateriāliem un...

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā. Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Administratīvais sods par minimālās darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu: darba devējam - fiziskajai personai - no 86 līdz 114 naudas soda vienībām,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību pārzinātāji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas. Problēmas ar muitas kodu Problēmas algoritms ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu, — vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darbavieta Komin specializējās šādā pakalpojumā, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Tagad viņu mājaslapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt. Tipisks scenārijs uz robežas Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt — ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits, un tas ir...

Nereti no portāla lasītājiem saņemam jautājumus, kas saistīti ar sankciju ievērošanu, tostarp tiek vaicāts, vai sankcijām pakļauti ir visi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas. Sankcijas ir noteiktas pret konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, nevis pret visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, informē Ārlietu ministrija. Latvijai saistošas sankcijas nenosaka vispārējo aizliegumu sadarboties ar Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus katra persona ir atbildīga par sankciju ievērošanu un sankciju risku izvērtējuma veikšanu. Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama pakalpojumu sniegšana arī sankcionētai personai, ja šāda pakalpojuma saņemšana nepieciešama sankcionētās personas pamatvajadzību nodrošināšanai vai arī šāds izņēmums ir paredzēts kādā no Eiropas Savienības (ES) regulām un ir saņemta nepieciešamā atļauja. Par to vairāk lasiet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tīmekļvietnē šeit. Tāpat aicinām iepazīties ar informatīvo materiālu "Iepriekš noslēgto saistību izpilde – ceļakarte". Tāpat, ja pret maksājuma veicēju vai maksājuma saņēmēju nav noteiktas Latvijā saistošās sankcijas, maksājumu...

Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – "Signālsaraksts pasūtītājiem". Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties. Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par...

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta pieteikums tiesai, taču sapratu, ka ar rakstīšanu nemaz tik labi nesokas, jo tiesu prakses šajos jautājumos tikpat kā nav un attiecīgi nav ar ko salīdzināt. Komerclikumā norma par valdes locekli ir iekļauta, bet tā ir visai abstrakta. Tā kā interese izpētīt kādu jautājumu dziļāk man ir jau kopš studiju gadiem, pievērsos valdes...

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem – ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES)ir spēkā no 2021. gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī kopsēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par VID lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā IIN, konkrēti – nodoklis no kapitāla...