JAUNUMI

Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi atbildi uz jautājumu par to, vai bankai ir obligāti nepieciešams nodot maksājuma veicēja personas kodu, personas konta numuru un citus personas datus maksājuma saņēmējam. Sniedzot atbildi, DVI skaidro, ka banku tiesības, funkcijas un darbību nosaka banku sektora tiesiskais regulējums. Tiesību akti stingri nosaka kārtību, kādā veidā un kāda informācija tiek apstrādāta, veicot elektronisku maksājumu. Banku darbību regulējošie tiesību akti uzliek pienākumu bankai: identificēt maksātāju un maksājuma saņēmēju1; nodrošināt, ka maksājumā ir norādīts maksātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, maksātāja maksājuma konts, maksātāja adrese, klienta identifikācijas numurs (personas kods) vai dzimšanas datums un vieta2. Tāpat ņemams vērā, ka no nozares vadlīnijām izriet banku pienākums, saņemot jebkādu maksājumam pievienoto informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāti norādāma, šo informāciju nodot maksājuma saņēmējam3. Tas nozīmē, ka visu informāciju, kas tiek ievadīta maksājuma uzdevumā, saņems arī maksājuma saņēmējs, un bankai nav tiesību patvaļīgi kādu no šīs...

Saeima 17. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tiek ieviestas jaunas prasības digitālā satura un pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, to piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai. Tāpat likums ietver noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu. Grozījumi likumā bija nepieciešami, lai pārņemtu 2019. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/770 un 2019/771 prasības, kā arī atsevišķas normas no 2019. gada 27. novembra direktīvas 2019/2161. Tās dalībvalstīm bija jāsāk piemērot no 2022. gada 1. janvāra. Direktīvas paredz veicināt ātrāku digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprināt patērētāju tiesības un atvieglot pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem. Grozot likumu, precizētas patērētāja prasījuma tiesības un termiņš, kā arī noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Grozījumi nostiprina patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību. Likumā tiek precizēts, ka digitālais saturs kopā ar materiālo datu nesēju un jebkādi materiāli...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID. Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses. Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam,...

Tiem, kuri ik pa laikam mēdz ziedot labdarības organizācijām, atgādinām, ka par ziedojumiem iespējams saņemt nodokļu atlaidi. No 1. marta ir iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajās ailēs ir norādāma ziedotā summa. Šī ziņa var būt aktuāla arī tiem, kuri patlaban ziedo karadarbībā cietušajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Nodokļu atlaides gan attieksies uz 2022. gadu, bet deklarācija būs sniedzama 2023. gadā. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu: ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus; personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu; sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs; ziedojumu nedrīkst izlietot, lai...

No 10. marta līdz 8. aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu. Atgādinām, ka grozījumi paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs - 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas. Iepazīties ar apturētā likuma tekstu iespējams gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, gan parakstu vākšanas vietās. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Portāls BilancePLZ trim Latvijas banku ekonomistiem uzdeva četrus jautājumu blokus, aicinot sniegt komentāru par to, kā Latvijas ekonomika izgājusi cauri Covid-19 krīzei pēdējo divu gadu laikā: 1) Kāda kopumā šajā laikā bijusi Latvijas ekonomiskā attīstība, kādi faktori to ietekmējuši, un kāda situācija ir šobrīd? 2) Kāda ir mūsu valsts attīstības dinamika, ja ieliekam to kontekstā ar tuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas attīstību, kā arī Eiropas Savienību (ES) kopumā? Vai esam spējuši turēt līdzi, apsteigt vai tomēr atpaliekam? Kas ir bijuši galvenie cēloņi, kāpēc dinamika ir tieši tāda? 3) Kāda bijusi valsts un tās atbalsta pasākumu loma Latvijas ekonomikas attīstībā šajā laikā? Vai atbalsts kopumā vērtējams kā pietiekams un efektīvs, vai citur tas bijis lielāks/mazāks? Vai ekonomikas attīstību ietekmējusi arī pērn veiktā nodokļu reforma? 4) Kāda bijusi eksporta loma Latvijas ekonomikas attīstībā šīs Covid-19 pandēmijas laikā? Kādi bijuši krīzes laika izaicinājumi eksporta jomā un vai tos izdevies sekmīgi pārvarēt? Kā mainās eksporta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā Nr. C30447519,SKC-52/2022 risina strīdu par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam. Tajā skatīts arī jautājums par nolīgtās darba algas izmaksas pārbaudi, ja starp pusēm pastāv strīds, vai komandējuma nauda bija darba samaksas daļa. Šai lietā kasācijas sūdzības iesniedzējs veicis savus darba pienākumus Kopenhāgenā, Dānijā. Senāts secina, ka tātad ir notikusi darbinieka nosūtīšana un piemērojams Darba likuma 14.2 pants, kas noteic darba devēja pienākumus nosūtīšanas gadījumā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt minimālo dzīves standartu saņēmējvalstī, kā arī segt darbinieka izdevumus, kas saistīti ar nosūtīšanu darbā citā valstī (Darba likuma 14.2 un 76. pants). Veids, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, ir pušu brīvas gribas jautājums, par ko var vienoties darba līgumā, ievērojot, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana". Tajā VID atgādina, ka sakarā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā un vienotā nodokļu konta ieviešanu neregulāru nodokļa maksātāju paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto PVN samaksas mērķi, normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Izņēmums ir attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem - tiem nemainās paziņojuma būtība un arī turpmāk tas uzskatāms par informatīvu deklarāciju, kas iesniedzama VID, lai informētu par veikto PVN samaksu, bet mainās noteiktais PVN samaksas termiņš,...

Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums "paveicās", jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. Vienlaikus ir aktuāla arī fizisko personu gada ienākumu deklarācija, kuras saturs mazliet uzlabots, — par to Linda Puriņa raksta šajā numurā, bet daļa jau bija publicēta Bilances iepriekšējā (februāra) numurā. Saskaņā ar NILLTPFN likuma jaunajām prasībām, kas ir spēkā no 1. janvāra, katram šā likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem — par to I. Helmanes rakstā. Pārskatu iesniegšana, ja tie ir aizpildāmi reizi gadā, parasti dažiem grāmatvežiem sagādā grūtības, un tas ir pamanāms profesionāļu forumos, lasot uzdotos jautājumus. Lai atsvaidzinātu lasītāju atmiņā likuma normas, piedāvājam atkārtot šo tēmu A. Droiska rakstā par mikrosabiedrības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. A420136617, SKA-37/2021 skar jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonas tiesībām ziedot savai organizācijai un lemt par ziedojuma izlietošanu. Sprieduma tēzēs teikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav paredzēts aizliegums sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Likumā arī nav paredzēts aizliegums organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Tas nozīmē, ja sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona ziedo attiecīgajai organizācijai, šī amatpersona, tāpat kā ikviens cits ziedotājs, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ievērojot nodokļu likumos paredzētos ierobežojumus. Līdz ar to apstāklis, ka ziedotājs ir attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu, pats par sevi nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Tāpēc, konstatējot ziedotāja tiešu vai netiešu saistību ar konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju, ir nevis automātiski jāliedz ziedotājam saņemt nodokļu atvieglojumus, bet gan jānovērtē, vai pēc būtības ir iestājušies priekšnoteikumi...

Atgādinām, ka no 1. marta ikviens iedzīvotājs brīvprātīgi var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti. Gada ienākumu deklarācija par 2021. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2022. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...