JAUNUMI

Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes paralēli ir uzsākušas tirgus izpētes, lai laikus novērtētu tiešsaistes tirdzniecības platformu ietekmi uz e-komercijas attīstību Baltijas reģionā, informē Konkurences padome. Tas tiek darīts, laikus apzinātu iespējamās problēmsituācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Novērots, ka pēdējos gados, bet jo īpaši COVID-19 pandēmijas laikā, būtiski attīstījusies e-komercija, ko veicina arī tiešsaistes tirdzniecības platformas. Latvija un Lietuva plāno aptaujāt valstīs operējošās tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas nodrošina, piemēram, ēdienu piegādes, dažādu patēriņa preču, dāvanu kuponu pārdošanu patērētājiem, lai vērtētu to sadarbību ar uzņēmumiem, kas preces vai pakalpojumus ar platformas palīdzību vēlas piedāvāt patērētājiem. Tāpat iestādes plāno aptaujāt tos uzņēmumus, kas tiešsaistes tirdzniecības platformas izmanto, lai sasniegtu patērētājus. Kā norāda Konkurences padome, vairākkārt ir pētītas tādas pasaules mēroga tiešsaistes tirdzniecību platformas kā Amazon, eBay, Booking.com, taču līdz šim neizzinātas ir mazāka mēroga platformas, kas uzņēmējdarbību pamatā organizē vietējā līmenī, tostarp Baltijā. Plānots, ka tirgus uzraudzībā gūtie secinājumi konkurences iestādēm ļaus labāk...

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām obligāti ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021. gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Jau saņemtas vairāk nekā 22 000 valsts amatpersonu deklarācijas, taču arī pārējās valsts amatpersonas tiek aicinātas neatlikt deklarācijas iesniegšanu uz pēdējo brīdi, bet darīt to laikus. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas...

Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, deklarācijas aizpildīšanā būtisku izmaiņu nav, tomēr svarīgāko atkārtosim. Saimnieciskās darbības veicējiem gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu obligāti ir jāiesniedz laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D31. Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un attiecīgi pilda D31 pielikumu, tad ir jāsagatavo un jāiesniedz arī individuālā komersanta finanšu pārskats, kas sastāv no ieņēmumu un izdevumu pārskata un bilances. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā saimnieciskās darbības...

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

No 14. līdz 15. martam norisināsies Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, Briselē, Beļģijā. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam un Grieķijas 13. pastiprinātās uzraudzības ziņojumu. Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā plānots pārrunāt Banku savienības aktualitātes, kā arī gatavošanos decembra Eirosamitam. ECOFIN sanāksmē paredzēts pārrunāt direktīvu par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās iepriekš. 2021. gada 8. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Ministri diskutēs par regulu, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Ar to ir ierosināts novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinot...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos. Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes. Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. Grozījumos MK noteikumos...

Satversmes tiesa 2022. gada 10. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkts (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) noteica, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, (turpmāk – lielais tirdzniecības centrs) aizliegta veikalu darbība, izņemot šā punkta apakšpunktos norādīto kategoriju veikalus. Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2021. gada 21. oktobrī, pieņemot spriedums apvienotajās lietās C-845/19 un C-863/19 Okrazhna prokuratura – Varna, norādījusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko tiek pieļauta tāda īpašuma konfiskācija par labu valstij, par kuru tiek apgalvots, ka tas pieder citai personai, nevis attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, ja šai citai personai nav iespējas piedalīties konfiskācijas procedūrā. Kā norādīts spriedumā, divi Bulgārijas valstspiederīgie tika notiesāti par to, ka bez atļaujas realizācijas nolūkā glabāja sevišķi bīstamas narkotiskās vielas. Pēc notiesāšanas Varnas apgabala prokuratūra lūdza Varnas apgabaltiesu konfiscēt naudas summas, kas tika atrastas šo personu mājokļos kratīšanas laikā. Tiesas sēdē apsūdzētās personas paziņoja, ka konfiscētās naudas summas pieder viņu ģimenes locekļiem. Tiesa atteicās atļaut konfiscēt minētās naudas summas. Varnas apgabala prokuratūra apstrīdēja šo spriedumu, apgalvojot, ka, piemērojot...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība veicinātu vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, pavērtu plašākas iespējas komersantiem piesaistīt finanšu resursus, secināja eksperti Latvijas kapitāla tirgus 2022. gada forumā "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja". Kas ir darīts Latvijas kapitāla tirgus attīstībai? Kādi ir vislielākie izaicinājumi, un kādi būs turpmākie soļi? Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, iepazīstinot foruma dalībniekus ar Eiropas Savienības stratēģiju vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstībai un integrācijai, uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā. Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmuma finansējuma avotus, tai skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai. Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē. Jāpaātrina kapitāla tirgus savienības izveide Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgus savienības izveide palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību...

Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem "LV". PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: "preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā". Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: "dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods". 1. Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu "reģistrācijas numurs" un "nodokļu maksātāja reģistrācijas kods" atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums? Atbilde Reģistrācijas numurs. 2000. gada 13. aprīļa Komerclikuma 8. pants nosaka, kāds ir komercreģistrā veicamo ierakstu saturs. Komerclikuma 8. panta septītajā daļā noteikts: Ierakstot komercreģistrā komersantu, tā filiāli Latvijā vai ārvalsts komersanta un dalībvalsts...

Lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, kopš pagājušā gada oktobra līdz šī gada februārim bija spēkā valsts atbalsta programma, kas paredzēja darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Līdz ar to atbalstam vēl par šī gada februāri var pieteikties līdz 2022. gada 15. martam, aizpildot īpaši tam izveidotu iesnieguma veidlapu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). No pērnā gada 22.novembra līdz šī gada 9. martam saskaņā ar 17 394 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 18 462 207 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 6953 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 16 798 679 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto 9475 iesniegumiem – 1 423 044 eiro apmērā, bet pēc 966 patentmaksātāju iesniegumiem – 240 484 eiro apmērā. Tāpat līdz 2022. gada 9. martam saskaņā ar 8253 iesniegumiem izmaksāti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi. Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši 8,4 %. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, kura laikā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji var apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt grāmatvedības pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi! Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai uzņēmums saņemtu licenci, tam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaizpilda speciāli tam izveidota iesnieguma forma sadaļā “Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence (Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai)”. Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas uzņēmumā vienlaikus pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža amata pienākumus) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments...