JAUNUMI

Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus, ja no šiem labumiem nav ticis ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī šāda ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas; pēc dalībnieka vai valdes locekļa rīkojuma vai iniciatīvas veikts peļņas vai apgrozījuma, vai citas bāzes lieluma samazinājums; dāvinājumi vai kredīti un aizdevumi, kas pārvērsti dāvinājumos, izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli; ziedojumus; aktīvi, kuri iegādāti sākot ar 2018. gada 1. janvāri un netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai; aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tos neizmanto saimnieciskajā darbībā; reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, ja tie pārskata...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām aģitācijas aktivitāšu īstenošanai ir aizliegts izmantot administratīvos resursus. Šīs aizliegums attiecas uz visām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbiniekiem, un aizlieguma mērķis ir novērst negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī nepieļaut politisko spēku reklamēšanu par budžeta līdzekļiem, kas piešķirti valsts un pašvaldību institūciju darbībai. KNAB vērš uzmanību, ka administratīvo resursu, proti, valsts vai pašvaldību institūciju finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana, kā arī institūcijas reklamēšana, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu, nav pieļaujama. Amatpersonām vai darbiniekiem, kuri attiecīgo institūciju finanšu līdzekļus vai mantu izlietojuši prettiesiskā veidā, var tikt piemērota administratīvā atbildība, t.i., brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Turklāt šīm amatpersonām vai darbiniekiem ir pienākums valstij atlīdzināt...

Turpinot Bilances Nr. 6 (486), 2022. gada jūnijs) rakstu «2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis», nedaudz jau vadības ziņojuma sadaļā pieskāros finanšu analīzes koeficientiem, šajā rakstā turpināsim šo tēmu. Apskatīsim biežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus un iepazīsim tos tuvāk. Kam nepieciešama finanšu analīze? Finanšu analīze ir ļoti aktuāla katrai sabiedrībai, tā sniedz iespēju pieņemt vadībai korektus finanšu lēmumus, lai uzņēmums spētu sekmīgi attīstīties, palielinātu ražošanas/pārdošanas apjomus, noturētu pozīciju tirgū, efektīvi pārvaldītu savus resursus, kā arī laikus pieņemtu lēmumus, lai mazinātu finanšu riskus u.c. Šis ir labs instruments, ko katra sabiedrība var izmantot. Jau jūnija numura rakstā minēju, ka, izmantojot finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Atceramies, ka mūsu uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu. Finanšu analīzes...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, gan arī grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Pieņemtie grozījumi nosaka pasūtītāja rīcību gadījumā, kad atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents. Šādā gadījumā Pasūtītājam ir jāpārtrauc iepirkuma procedūra, kas izsludināta no 2023. gada 1. janvāra. Lai gan minētais regulējums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un attiecas uz iepirkumu procedūrām, kas izsludinātas no šī datuma, IUB aicina jau tagad izmantot iespēju rīkot PIL 18. panta 2.1 daļai un SPSIL 22. panta 2.1 daļai atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem, lai no 2023. gada 1. janvāra izsludināto iepirkuma procedūru nebūtu jāpārtrauc atbilstoši PIL 41. panta divpadsmitajai daļai un SPSIL 47. panta četrpadsmitajai daļai. Veikt apspriedi ar piegādātājiem pasūtītājs var attiecībā uz jebkuru plānoto PIL 9. vai 10. panta iepirkumu, kā arī iepirkuma procedūru. Savukārt SPSIL gadījumā...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums - 2023. gada 1. janvāris. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas Pasts novēroja degvielas izmaksu pieaugumu par aptuveni 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, augušas arī starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10%–15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro Latvijas Pastam par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs. Izstrādājot jaunu UPP tarifu projektu no 2023. gada 1. janvāra Latvijas Pasts ņēmis vērā arī publiskajā telpā paustos paziņojumus par minimālās mēneša darba algas celšanu, sākot ar 2023. gadu, kas uzņēmumam radītu būtisku papildu izmaksu komponenti. Līdz ar jauna tarifu modeļa iesniegšanu Latvijas Pasts iniciējis atsevišķus priekšlikumus tarifu izmaiņu...

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...

Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi. Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

Eiropas Komisija 15. jūlijā ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lēmumu paketē vairākkārt pieminēta arī Latvija. Tā, piemēram, Komisija mudina Latviju pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Patlaban doti divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Valsts tiesību aktos bija jātransponē arī Direktīvu (ES)...

Valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā - 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), 2022. gadā tiks indeksēts divus mēnešus agrāk, nekā parasti - 1. augustā, informē Labklājības ministrija. To paredz 14. jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Grozījumi izstrādāti, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. Jāņem vērā, ka indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Tas nozīmē, ka augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā (indeksētā) apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Krievijas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (strādā attālināti, ierodas Latvijā dažas reizes gadā (viņš arī ir dibinātājs)), A1 sertifikāts nav noformēts. Par valdes locekļa pienākumiem noteikta alga 500 eiro (bruto) mēnesī. Vai šādā gadījumā Krievijas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā rēķināt darba algu, un kādas atskaites ir jāiesniedz? Atbilde ​​​​​​​Krievijas pilsonim vispirms Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāsaņem atļauja strādāt Latvijā. Tā kā šai personai tiks maksāta alga, tā kļūst par darba ņēmēju un tai jābūt piešķirtam nodokļa maksātāja kodam. Par katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju, jo citādi tas neparādīsies EDS. Aprēķinātajai algai piemēro abus darbaspēka nodokļus. Tātad ik mēnesi darba ņēmējs tiks iekļauts darba devēja ziņojumā. Sakarā ar to, ka nav iesniegts sertifikāts, VSAOI būs jāmaksā atbilstoši sociālajam statusam (MK noteikumi Nr. 786 — likmju sadalījums) un IIN pēc likmes 23%. Tomēr IIN piemērošana mazliet atšķirsies no situācijas,...

Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji. Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai. Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi. Par ko liecina statistikas dati? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1....

Ministru kabinets 14. jūlijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", kas paredz turpināt Covid-19 pandēmijas apstākļos uzsākto praksi – uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu pieņemšanu attālināti. Grozījumi izstrādāti, lai saglabātu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu iesniegšanas kārtību. Dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai būs jāiesniedz elektroniski vai pa pastu, bet pirmreizējas atļaujas pieprasīšanas gadījumā – pa pastu, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā, vai oficiālajā elektroniskajā adresē. Tāpat paredzēts, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā pieteikumu varēs iesniegt arī ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam neuzturoties Latvijas Republikā. Noteikta prasība uzaicinātājam norādīt sava elektroniskā pasta adresi saziņai. Ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs, tad izsaukuma pieteikumu ārzemnieka uzaicinātājs var iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektronisko pakalpojumu vai elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. No līdzšinējiem noteikumiem svītrota prasība uzaicinātājam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,...

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, kuros noteiktas prasības attiecībā uz grāmatvedības normu piemērošanu, tai skaitā attaisnojuma dokumentu noformēšanu, lai izpildītu likumā noteikto pienākumu kārtot grāmatvedību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā «Grāmatvedības e–dokumentu aprite» tika pārrunāti jautājumi par spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu elektronisko dokumentu (grāmatvedības attaisnojuma dokumentu un pavaddokumentu) noformēšanā un nosacījumiem, kas ir jāievēro minēto dokumentu elektroniskajā apritē. Mainījies uzsvars VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Madara Reinika skaidroja, ka, lai attaisnojuma dokumentu varētu uzskatīt par elektronisku dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo aktu prasībām, tas var būt izsniegts jebkādā elektroniskā formā. Formātu izvēlas dokumentu sagatavotāji. No 2022. gada mainījies grāmatvedības normatīvais regulējums — 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi grāmatvedības kārtošanā. Šajā seminārā tika aplūkoti Grāmatvedības likums un MK noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Attiecībā uz elektronisko...