JAUNUMI

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 6,8 miljardi eiro un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi tas ir par 773,1 miljonu eiro jeb 12,9% vairāk. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija par 768 miljoniem eiro jeb par 16,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 5,4 miljardus eiro. Savukārt, kopbudžeta izdevumi tika izlietoti 7 miljardu eiro apmērā, pieaugot vien par 46,6 miljoniem eiro jeb 0,7%, informē Finanšu ministrija (FM). Šogad ieņēmumu pieaugumu nozīmīgi ietekmē ne tikai atsākusies ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums, bet arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina pilnveidot nodokļu sadali pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gadā un atbilstoši Valsts kases datiem nesadalītais ieņēmumu atlikums sešos mēnešos tika uzskaitīts -103,8 miljonu eiro apmērā, tādēļ nodokļu ieņēmumu analīze pa veidiem mēnešu griezumā, kā arī secinājumi par pirmā pusgada izpildi būtu jāveic piesardzīgi. No VID datiem secināms,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma", kurā sniedz atbalstu fiziskām personām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu gūtajam ienākumam no nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas. NĪ likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākumam no NĪ pārdošanas piemēro IIN 20 % likmi. Ienākumu no NĪ pārdošanas nosaka, no NĪ atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un NĪ veikto ieguldījumu vērtību NĪ turēšanas laikā. Par NĪ pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par NĪ iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies konkrēto NĪ. NĪ maiņas darījumā ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz pārdošanas darījumu, ievērojot Civillikuma 2092. pantā noteikto, – līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Maiņas darījuma brīdī nosaka ienākumu no NĪ pārdošanas: no NĪ atsavināšanas cenas atņem tā iegādes vērtību. Turklāt ņem vērā...

Kompensējot inflācijas ietekmē augošās ikdienas izmaksas, 16% Latvijas iedzīvotāju šogad ir saņēmuši algas pielikumu, secināts bankas Citadele jūlijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Savukārt 3% vēl tikai grasās lūgt algas pielikumu. Aptaujas dati liecina, ka piemaksu pie algas biežāk saņēmuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar ikmēneša atalgojumu robežās no 1251 līdz 1500 eiro. Biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji ir starp profesijām, kas biežāk nekā pārējie šogad saņēmuši algas pielikumu, to iegūstot katram piektajam profesijas pārstāvim, kamēr pašnodarbināto vidū atalgojums ir pieaudzis 10% aptaujāto. Lielais vairums jeb 63% respondentu šogad nav saņēmuši algas pielikumu, un biežāk šādās situācijās nonākušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Visbiežāk algas pielikumi nav saņemti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, un tas aktuālāk bijis pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbiniekiem, kā arī nekvalificētiem strādniekiem. “Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1297 eiro, savukārt vidējā neto darba samaksa – 951 eiro. Lai arī...

Kā korekti uzrādīt atvaļinājuma naudu, IIN un VSAOI darba devēja ziņojumā, ja atvaļinājums ir tik garš, ka iestiepjas trīs mēnešos? Atbilde Darba devēja ziņojuma aizpildīšanas pamatprincips: ik mēnesi norādīt informāciju par darba ņēmēja ieņēmumiem un no tiem aprēķinātajiem nodokļiem. Ieņēmumiem jābūt uzrādītiem par katru konkrētu mēnesi, nevis aprēķināt visu summu par trim mēnešiem un uzrādīt to vienā ziņojumā, pamatojot savu darbību ar to, ka atvaļinājuma nauda ne tikai aprēķināta, bet arī izmaksāta (visbiežāk) pirms atvaļinājuma. Turklāt vienlaikus ar atvaļinājuma naudu (pirmajā un trešajā mēnesī) parasti tiek aprēķināta darba samaksa par laiku pirms atvaļinājuma un pēcāk arī par laiku pēc atvaļinājuma. Arī MK noteikumu Nr. 827 (par VSAOI un IIN) 22. punktā minēts: darba ņēmējam aprēķinātā atvaļinājuma samaksa un no tās aprēķinātās obligātās iemaksas sadalāmas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta. Tādējādi vispirms grāmatvedis aprēķina darbinieka algu par pirms atvaļinājuma nostrādāto laiku, nosaka dienas vidējo izpeļņu un aprēķina atvaļinājuma naudu...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ikviens darījuma dalībnieks ir ieinteresēts, lai saistības tiktu izpildītas termiņā. Lai aizsargātu tiesības, ko piešķir likums, gadījumā ja darījuma dalībnieks nepilda saistības, ieinteresētajām personām jāveic nepieciešamie soļi likumīgai saistību izpildei. Ilgstošā laika posmā neveicot pasākumus, lai realizētu paredzētās tiesības, prasības celšanas brīdī var iestāties noilgums, kas liecina, ka par termiņu uzraudzību ir atbildīgi darījumu dalībnieki. Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Raksta mērķis ir apskatīt noilguma termiņu dažādām saistībām. Noilguma regulējums, kas attiecas uz komercdarījumiem Profesors K. Torgāns paskaidro: “Saistības tiesības izbeigšanos tāpēc, ka ilgstoša laika periodā tā nav izlietota, sauc par noilgumu (saistības izbeigšanās ar noilgumu). Pasaulē ir vērojama tendence saīsināt vispārējo noilguma termiņu. Latvijā šī tendence noilguma termiņu samazināšanas virzienā izpaudusies līdz ar...

Mūsdienās digitalizācija organizācijās ir ienākusi ļoti plaši. Primāri, protams, ir digitalizētas visas jomas, kas saistās ar organizācijas attīstību — ar dažādiem pārdošanas kanāliem, mārketingu u.c. Joma, kas saistās ar darbiniekiem un viņu vadību, ir diezgan sarežģīta, un digitalizāciju šajā jomā ieviest nav vienkārši. Tomēr nu ir pienācis brīdis, kad tam ir jāķeras klāt. Par to, kas ir mūsdienīga personālvadība un kāda loma tajā ir digitālajā kultūrā, vebinārā stāstīja eksperte un konsultante personālvadībā Kristīne Āboltiņa. «Pasaule ir ļoti izmainījusies. Pēdējie pāris gadu, kurus pavadījām Covid–19 ietekmē, ir izmainījuši katru no mums. Paši sev uzdodam jautājumu: kas es esmu, ko es gribu? Kā konkrētā organizācija man palīdz realizēt dzīves plānus un mērķus?» sacīja K. Āboltiņa. Darba tirgus ir mainījies, un tas pilnā mērā pieder darba ņēmējam. Organizācija kalpo tikai kā viens solis katra cilvēka individuālajā dzīves pašrealizācijā un plānos. Organizācijām arī ir pienācis laiks, kad stratēģijas, kuras tās ir izveidojušas šodien, rīt vairs var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kurā sniedz metodisku palīdzību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīta ienākuma noteikšanu. Ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts, 8.2 pants. Samazinātu procentu ienākuma aprēķinā piemēro nosacīto tirgus cenu – Latvijas Bankas noteikto iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi (attiecīgajā valūtā) iepriekšējā gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7. Latvijas Banka iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi publicē savā tīmekļa vietnē. Nosacījumus par samazinātu procentu ienākuma noteikšanu piemēro aizdevumiem, ko fiziskā persona neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros un ko izsniedz: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja: kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā,...

Pēdējie pāris gadu, kas pavadīti Covid – 19 ietekmē, pasauli ir ļoti mainījuši. Daudzi uzņēmumi pandēmijas dēļ bija pilnībā pārgājuši uz attālināto darbu, tika ieviestas jaunas, modernas IT tehnoloģijas, lai varētu sazināties kaut vai no otras pasaules malas. Kā strādāt tagad? Izrādās, daudzi darbinieki labprāt turpinātu strādāt attālināti, taču uzņēmumu vadītāji vairāk apsver hibrīda modeļus vai grib pilnībā atjaunot klātienes darbu. IT risinājumu un konsultāciju uzņēmuma Elva vebinārā «Personālvadības digitalizācija: izaicinājumi un risinājumi» SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle ieskicēja, kā attālinātais darbs ietekmē uzņēmumu un darbinieku mijiedarbību. Savu prezentāciju viņa sāka ar jautājumu: «Vai jūs zināt, ko šobrīd vēlas uzņēmums vai/un CEO (izpilddirektors — red.)?» Informācija, kas ir pieejama sociālajos medijos un komunikācijā ar darbiniekiem, liecina, ka ļoti lielu uzņēmumu vadītāji vēlas, lai darbinieki atgriežas atpakaļ darbā, viņi grib redzēt savus darbiniekus klātienē. Šādu vēlmi ir izteicis Tims Kuks no tehnoloģiju kompānijas Apple, Džefs Šels no daudznacionālās masu mediju un...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi Ārlietu ministrijas ieteiktos 14. Saeimas pasta balsošanas iecirkņus ārvalstīs. Šogad 1. oktobrī gaidāmajās 14. Saiemas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai varēs pieteikties 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Pieteikšanās pasta balsošanai no ārvalstīm ilgs no 23. jūlija līdz 9. septembrim. Pieteikties balsot pa pastu vēlētāji ārvalstīs var, nosūtot pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniedzot to klātienē, Latvijas Republikas vēstniecībās ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Dienvidkorejā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī konsulātā Vitebskā, Baltkrievijā. Iesnieguma paraugs balsošanai pa pastu no ārvalstīm (docx) un Pdf formātā No 27. augusta pieteikties pasta balsošanai varēs arī e-pakalpojumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļvietnē vai portālā www.latvija.lv. Lai pieteiktos balsot pa pastu, vairs nebūs nepieciešams uzrādīt pasi vai personas apliecību. Vēlētāju uzskaitei šajās Saeimas vēlēšanās pirmo reizi tiks lietots vēlētāju reģistrs, un spiedogs...

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu devēju projektu konkursi ir lielisks veids, kā realizēt idejas. Lai piesaistītu ES fondu vai citu finanšu devēju finansējumu, ir jāsagatavo projekta pieteikums. Savukārt, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu un veiksmīgi to ieviestu, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Vairāk par priekšnoteikumiem projekta pieteikuma sagatavošanā — šajā rakstā. Autore padomus balstīs uz personīgo pieredzi un kā piemērus minēs projektus, kuru tapšanā pati ir darbojusies. Pirmkārt, ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar projekta konkursa nolikumu, pieteikuma formu, iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, normatīvajiem aktiem un vērtēšanas kritērijiem. Projektu konkursa nolikumā vienmēr ir izklāstīta galvenā informācija, kas attiecas uz konkrēto projektu, un tajā visbiežāk ir arī atsauces uz normatīvajiem aktiem — Eiropas Savienības regulām, Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lai labāk izprastu, kādu informāciju rakstīt projekta pieteikumā, ir jāpēta vērtēšanas kritēriji, jo tajos ir iekļauta informācija par to, ko tieši projektu vērtētāji vērtēs. Bieži vien pēc vērtēšanas kritērijiem var noteikt, kuri jautājumi...

20. jūlijā stājās spēkā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, nemaksājot muitas maksājumus, normatīvajos aktos noteikto daudzumu degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu fiziska persona no trešās valsts var ievest Latvijā personīgai vai ģimenes lietošanai ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar grozījumiem likumā mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs, aizstājot iepriekš likumā noteikto „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās” ar „ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās”. Akcīzes preču daudzums, ko savam patēriņam drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, nav mainīts. Līdz ar to no 2022. gada 20. jūlija persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi trīsdesmit dienās ar jebkāda veida sauszemes bezsliežu transportlīdzekli drīkst ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai...

Lai pilnveidotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo drošību”. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas1, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. To paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim – reizi trijos gados. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šāda minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kopā ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” ir sagatavoti grozījumi vēl četros likums. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie...

Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...

Vai par valdes locekli, kam nav noteikta atlīdzība, būtu jāmaksā nodokļi no minimālās algas, ja citā uzņēmumā viņš saņem lielu mēnešalgu, piemēram, 3000 eiro? Vai jāmaksā nodokļi, ja valdes loceklis atrodas bezalgas atvaļinājumā vai viņam iestājas darbnespēja tajā mēnesī, kad apgrozījums pārsniedz 2500 eiro? Tā mēdz būt, piemēram, kad saņemta nomas maksa par telpu, valdes loceklis tikai izraksta kārtējo rēķinu, kas prasa 10 minūtes. Atbilde Grozot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pantu (gada apliekamā ienākuma avoti) 2013. gada 6. novembrī, pants tika papildināts ar 2.9 daļu, kura laika gaitā mazliet grozīta, tomēr pamatideja šai daļai ir saglabāta. Spēkā esošā versija skan šādi: tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu (nosacīti), kas atbilst minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā...