JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā Finanšu stabilitātes nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā. Sākot ar 2023. gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam. Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem. Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi. Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas: Grāmatvedības likums; Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī...

Vēl šogad, 14. novembrī, stāsies spēkā 13. Saeimas 2022. gada 20.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. Likumprojekts Saeimā tika iesniegts vēl 2021. gada nogalē, jo 2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz ar to no 2023. gada paredzēts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no šī likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Kā norādīts grozījumu anotācijā, šis atvieglojums skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi). Tāpat ar grozījumiem panākts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Latvijā 3. novembrī plkst. 10:00 - 16:30 organizē ikgadējo Darba tiesību forumu. Šis pasākums, kas notiek jau vairāk nekā 15 gadus, ir iespēja uzzināt par aktuālāko darba tiesību jomā, dzirdēt akadēmiķu, valsts pārvaldes, tiesu, uzņēmēju un arodbiedrību ekspertīzi un skatījumu par svarīgāko darba tiesību attīstībā Latvijā. Forumu varēs skatīt tiešraidē LBAS YouTube kanālā LBAS arodbiedribas. Šogad Darba tiesību forums pievērsīsies tādiem jautājumiem kā arodbiedrību tiesību piemērošana praksē un arodbiedrību pārstāvju aizsardzība, darba laika uzskaites problemātika, jo īpaši attālinātā darba gadījumā, vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana praksē, kā arī topošais ES līmeņa tiesiskais darba tiesību regulējums, kas jau rīt būs Latvijas likumdevēja Darba likuma grozījumu darba kārtībā. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Darba tiesības ir vienlīdz aktuālas gan darbiniekiem, gan darba devējiem, jo tās ir tiesības, ar kurām gandrīz ikviens sabiedrības loceklis saskaras ikdienā. Darba tiesību forums veicina gan darbinieku, gan darba devēju...

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu. Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā). Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.

150 jauni likumi un 1053 likumu grozījumi, kā arī pieci otrreiz caurlūkoti likumi - tāds ir 13. Saeimas veikums kopš sanākšanas 2018. gada 6. novembrī. Šo četru gadu laikā kopumā notikušas 352 Saeimas sēdes. No tām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, 21 parlamenta sēde notika daļēji attālināti, bet 185 sēdes - attālināti platformā e-Saeima. Tāpat 13. Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 13. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291 likumprojekts, no tiem 951 bija iesniedzis Ministru kabinets, 185 – Saeimas komisijas, bet 150 – Saeimas deputāti. 13. Saeimā piecas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem, skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, 13. Saeimā kopumā vērtēti 19240 priekšlikumi. 13. Saeima nav pabeigusi izskatīt 73 likumprojektus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to izskatīšanas turpināšanu var lemt jaunievēlētā Saeima. Debatēs 13. Saeimas sēdēs deputāti šo četru gadu laikā kopumā runājuši 13372 reizes. Visbiežāk debatējuši deputāti Viktors Valainis...

NUMURA INTERVIJA Mākslīgais intelekts un juridiskā atbildība. Ar RITVARU PURMALI, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, sarunājās Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Cīņa ar „aplokšņu algām” tagad un turpmāk. ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja ROCKBRIDGE Legal partnere Apbūves tiesība – priekšrocības un problemātika. TOMS DREIKA, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists, pauž viedokli vebinārā, ko uzklausīja Inese Helmane Patērētāju kreditēšanas pakalpojuma vai preču zīmes reklāma? IVO CIMDIŅŠ, Zvērinātu advokātu biroja COBALT vecākais speciālists; JURIJS GEORGS RUSAKOVS, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jaunākais jurists Aizdevuma noformēšanas apliecinošu dokumentu veidi. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Uzteikuma izsniegšana darbiniekam. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Darba līguma uzteikums darbiniekam – arodbiedrības biedram. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti 1. novembrī sanāk uz pirmo sēdi, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi novembra mēneša pirmajā otrdienā beidzas iepriekšējās, šai gadījumā - 13. Saeimas - pilnvaras. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeimas deputāti balso par lēmuma projektu par 14. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Saeimas Prezidiju - Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS vārdā sveicam AIVU VĪKSNU, līdzšinējo izdevniecības Biznesa attīstības vadītāju, biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekli, kura Saeimā ievēlēta no "APVIENOTAIS SARAKSTS...

Publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti Latvijā ir nepieciešami, un ar pirmo Baltijā vērienīgāko Ķekavas apvedceļa izbūves projektu varam pamatoti lepoties. Šāda atziņa izskanēja PPP veltītajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) domnīcas Futurum Latvia organizētajā ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?”. Kā norādījuši diskusijas rīkotāji, tās mērķis ir stiprināt PPP modeļa izmantošanu veselības, enerģētikas, izglītības, infrastruktūras attīstības, tūrisma, drošības un citās nozarēs līdz 2026. gadam un vēlāk, īstenojot valsts un pašvaldību projektus. Lai gan Publiskās un privātās partnerības likums ir stājies spēkā jau 2009. gada oktobrī, vairāk nekā desmit gadu neviens PPP projekts netika īstenots. Pirmais PPP līgums tika noslēgts pirms apmēram gada, kad Satiksmes ministrija un akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) vienojās ar akciju sabiedrību Ķekava ABT par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Projekta summa ir 250 miljoni eiro, kuri 25 gadu laikā tiks samaksāti būvniekam, ekspertu diskusijā informēja Ritvars Timermanis,...

Fiziskajai personai, kas izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to VID. Ja fiziskā persona ir izmantojusi tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek šā metodiskā materiāla 1.2. apakšnodaļā minētos ieņēmumus un tā nav tiesīga piemērot šā metodiskā materiāla 1.2.apakšnodaļā minētos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 10 %. Ja fiziskā persona nereģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tā neuzskaita saimnieciskās darbības izdevumus. Saimnieciskās darbības ieņēmumus uzskaita hronoloģiskā secībā ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda: ieraksta kārtas numuru un datumu;darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu) un darījuma aprakstu; - darījuma summu. Fiziskā persona saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā. Dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas ir izmantojis tiesības...

Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti. Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas - gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies. Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu - šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat - nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt: Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt...