JAUNUMI

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar būt garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro. Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta...

Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā. Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā, tās laikā nav nepieciešama VDI atļaujas saņemšana virsstundu darbam (kam ir saistība ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli), kas kādu apstākļu dēļ turpinās ilgāk par sešām dienām. Citi noteikumi par darba un atpūtas laiku, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgu atpūtu, paliek nemainīgi, tajā skaitā, arī par maksimālo virsstundu skaitu....

Sabiedrība 2022. gada maijā ziedoja sabiedriskā labuma organizācijai 600 eiro. 2022. gada novembrī tika pieņemts lēmums par dividenžu sadali, kuras noteiktas no peļņas, kas gūta 2018. gadā un līdz šim brīdim nebija izmantota nekādiem mērķiem.Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividendēm noteikts saskaņā ar UIN likuma 4. pantu, un tas ir 800 eiro. Kā piemērot UIN likuma atlaidi ziedotājam, un kura mēneša UIN deklarācijā būs jāuzrāda UIN samazinājums par ziedojumu? Atbilde UIN likuma 12. panta 1. punkta 3. apakšpunkts nosaka ziedotāja tiesības samazināt taksācijas periodā (periodā1, kad aprēķinātas dividendes) par pārskata gadā (tajā gadā, kad pieņemts lēmums par peļņas2 sadali) aprēķinātajām dividendēm UIN par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Sakarā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem vispirms jānosaka summas, kuras nedrīkst pārkāpt: 30% no nodokļa par dividendēm (800 eiro), kas ir 240 eiro; 85% no ziedojuma summas (600 eiro), kas ir 510 eiro....

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, attiecas arī uz darba koplīgumiem, darbinieku informēšanu par komandējumu vai darba braucienu uz citu valsti, kā arī īpašiem atbildības noteikumiem par darba samaksas izmaksu būvniecībā. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Jaunajā redakcijā skaidri paredzēta iespēja darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus nosakot noteikumus šādu atkāpju piemērošanai. Svarīgi, ka šādas atkāpes varēs paredzēt tikai koplīgumos, kas slēgti ar ardbiedrību. Slēdzot darba koplīgumu, konkrētā situācijā būs jāvienojas par attiecīgajiem pasākumiem, lai kopējais darbinieku aizsardzības līmenis netiktu negatīvi ietekmēts. Tas nozīmē, ka, atkāpjoties kādā noteiktā jautājumā no likumā noteiktā minimālā standarta, puses vienojas par līdzsvarotu risinājumu citā jautājumā. Grozījumi precizē darba devēja pienākumu iepazīstināt...

NUMURA INTERVIJA Kiberuzbrukumos grāmatveži ir mērķis. Saruna ar BAIBU KAŠKINU, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāju NODOKĻU TIESĪBAS Kā sadarboties ar VID nodokļu audita procesā? ŅINAS PODVINSKAS, sertificētas nodokļu konsultantes, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekles, stāstījumu pierakstījis Ikars Kubliņš FINANŠU TIESĪBAS Ar ko maksāsim nākotnē? Ineses Helmanes ieskats festivāla LAMPA diskusijā par jaunajām naudas formām Ieguldītāju aizsardzība kolektīvās finansēšanas platformās. MĀRTIŅŠ GRAKAUSKIS, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu inovāciju departamenta galvenais uzraudzības eksperts JURISTA PADOMS No nākamā gada uzņēmumiem E-adrese būs obligāta. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Attālinātā darba vīzas un uzturēšanās atļauju izsniegšana. Stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā Darba tiesisko attiecību izbeigšana un vārda brīvība. II daļa. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 22. jūnija...

No 2022. gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, ir iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, šis ir patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam. Tajā jāpamato nepieciešamība...

Tiem Latvijas reģistrētajiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kuri ir maksājuši PVN Šveicē, taču viņu pastāvīgā dzīvesvieta, saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Latvijā, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir iespēja saņemt atpakaļ samaksāto PVN summu. Lai to saņemtu, Latvijas reģistrētam PVN maksātājam ir jāapliecina Šveices Federālajai nodokļu administrācijai, ka tas savu saimniecisko darbību ir veicis Latvijā un Latvijā tam ir arī pastāvīgā dzīvesvieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. To var izdarīt, iesniedzot Šveices Federālajai nodokļu administrācijai Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu apliecinājumu-sertifikātu par to, ka reģistrētam PVN maksātājam atmaksas periodā (attiecīgajā kalendārajā gadā, kurā maksāts PVN Šveicei) ir spēkā saimnieciskās darbības veicēja statuss. Pieteikties šim apliecinājumam var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), iesniedzot iesniegumu brīvā formā. Apliecinājumā obligāti ir jābūt norādītam: • ka PVN atmaksas pieteikuma iesniedzējs (Latvijas reģistrēts PVN maksātājs) ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā tajā laika posmā, par kuru tiek pieprasīta PVN atmaksa; vai • datumu, kurā PVN atmaksas pieteikuma...

Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās noteica nepieciešamību no jauna izstrādāt arī visus uz iepriekšējā likuma pamata izdotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, ieskaitot tos, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju grāmatvedību. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumiem jaunajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Tieši attiecībā uz IIN maksātājiem ir pieņemti divi jauni normatīvie akti: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā 3.06.2022. un aizvieto MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu», kas stājās...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē par grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. augusta. To starpā arī par izmaiņām obligāti ietveramajiem noteikumiem darba līgumā un par īpašo regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, kā arī, ja Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un to var izvēlēties pats darbinieks, piemēram, attālinātā darba gadījumā, situācijā, kad darbinieks tiek nodarbināts digitālajās platformās u.c. Darba likums papildināts ar īpašu regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tādējādi nodrošinot darbinieku ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku un darba izpildes...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 26. jūlijā apstiprinājusi FKTK izdotos noteikumus Nr. 138 "Grozījumi 2020. gada 14. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 93 "Normatīvie noteikumi par ziņošanu par būtiskiem maksājumu pakalpojumu incidentiem"", pilnveidojot prasības ziņošanai par maksājumu pakalpojumu incidentiem. Grozījumi stājās spēkā 30. jūlijā un uzlabo maksājumu pakalpojumu incidentu analīzes un ziņošanas procesu un ļaus FKTK un Eiropas Banku iestādei iegūt precīzāku informāciju par notikušajiem incidentiem. Ar grozījumiem normatīvajos noteikumos iekļautas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes “Pārskatītajām pamatnostādnēm paziņošanai par būtiskiem incidentiem atbilstīgi MPD2”, proti, tiek precizēti nosacījumi incidentu klasificēšanai pēc būtiskuma, uzlabota iesniedzamā ziņojuma forma un precizētas ziņojumu iesniegšanas termiņu prasības. Grozījumi nepieciešami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji efektīvāk spētu analizēt notikušos incidentus un plānot atbilstošus drošības pasākumus ar mērķi novērst incidentu atkārtošanos, kā arī lai sekmētu uzraugošo iestāžu vienotu un konsekventu pieeju un lai tās operatīvi un nepieciešamajā apjomā tiktu informētas par incidentiem ar mērķi ierobežot to ietekmi...

Aptuveni ceturtā daļa mazo un vidējo uzņēmumu (27%) šogad plāno paplašināt savu biznesu, un vēl piektdaļa (19%) par to domā, taču viena no grūtībām, ar ko sastopas uzņēmēji, ir darbinieku trūkums. Kā liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*. Galvenie iemesli ir neatbilstoša kvalifikācija un nepietiekams pretendentu skaits, kā arī grūtības nodrošināt tādu atalgojumu, kā darba ņēmēji pieprasa. “Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, gandrīz puse mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno biznesa attīstīšanu. Tomēr, lai to izdarītu, nereti nepieciešama papildu darbinieku piesaiste. Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 14% norāda, ka jaunu darbinieku atrašana nesagādā nekādas grūtības. Izteiktāka šī problēma ir salīdzinoši lielākiem uzņēmumiem – virs 50 darbiniekiem -, kuriem, visticamāk, nepieciešams lielāks jauno darbinieku skaits,” komentē Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā. Liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu jeb 38% atzīst, ka visgrūtāk atrast darbiniekus ar atbilstošu kvalifikāciju. Ar šādu problēmu saskaras daudzi Latvijas uzņēmumi, piemēram, kas darbojas, būvniecības, IT, apsaimniekošanas, energoapgādes un...

1. martā, kad sākas iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, bieži VID EDS nedarbojas. Kā rīkoties, ja jāpieņem darbā darbinieks un jāiesniedz «Ziņas par darba ņēmējiem»? Atbilde Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. un 8.1 punkts nosaka, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un jaunuzņēmums) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (noteikumu 1. pielikums) šādos termiņos: par personām, kuras uzsāk darbu, — ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. VID mājaslapā (https://www.vid.gov.lv/lv/veidlapas/valsts-socialas-apdrosinasanas-obligatas-iemaksas) un iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos ir pieejami veidlapu paraugi. Jāaizpilda veidlapa un paraksttiesīgajai personai jāparaksta ar drošu elektronisko...

Mūsdienās savus finanšu līdzekļus iespējams pazaudēt daudz un dažādos veidos – krāpnieki savus upurus medij gan tiešā komunikācijā, gan izliek kvalitatīvas lamatas internetā, un, kā liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati, 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro. Lai palīdzētu orientēties krāpnieku shēmās, banka Citadele apkopojusi Latvijā izplatītākās finanšu krāpšanas metodes. “Krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot savas krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām. Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina savas metodes ar mērķi iegūt jūsu datus vai finanšu līdzekļus. Ja vairums iedzīvotāju būs gana informēti par to, kādi ir krāpnieku iecienītākie shēmošanas veidi un kādās situācijās tiem patīk darboties, krāpnieku rūpals kļūs krietni sarežģītāks,” saka Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs. Investīciju krāpšana Krāpnieki uzdodas...

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties...

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai 1. augustā tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1. augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki. Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Rīgas...