JAUNUMI

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 29. septembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Sakarā ar jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nodod finanšu stabilitātes nodevas (FSN) administrēšanas funkciju VID. Atgādinām, ka FSN mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. FSN maksā Latvijas Republikā (LR) reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas). Finanšu stabilitātes nodevas likumā likumā izdarīti sekojoši grozījumi. 2. pantā precizēti FSN maksātāji, nosakot, ka FNS maksā LR reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles LR....

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...

Cilvēktiesību jomā pieņemts runāt par demokrātijā pastāvošām brīvībām, diskriminācijas aizliegumiem, minoritāšu tiesībām. Daudz retāk tiek uzsvērta sociālekonomisko cilvēktiesību joma. Taču arī tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanu, uz taisnīgu atlīdzību, uz kvalitatīvu veselības aprūpi ir starptautiski atzītas cilvēktiesības. Patlaban šo jomu aktualizē inflācija, apkures sezona energoresursu krīzē un citi iespējamie ekonomikas sarežģījumi. Par sociālekonomisko cilvēktiesību situāciju Latvijā izvaicājam tiesībsargu Juri Jansonu, Tiesībsarga biroja vadītāju. Kādi ir tiesībsarga darba izaicinājumi ekonomisko krīžu brīžos? Kā krīzes skar iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, un vai jau vērojams, ka tās kļūst aktuālākas? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama neliela atkāpe nesenajā vēsturē, kad vērsāmies Satversmes tiesā par vairāku sociālās tiesības regulējošu normatīvo aktu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Jau Valsts kontrole bija konstatējusi problēmas, un publiski pat izskanēja komentāri, ka šajā jomā valda haoss. Sākām ar garantēto minimālo ienākumu (GMI), jo šis regulējums bija visneskaidrākais un nejēdzīgākais, ko Satversmes tiesā spilgti apliecināja valsts puse ar liekulīgu, augstprātīgu, maldinošu,...

Līdz 17. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro 2022. gada 4. ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, personai līdz 17. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par 3. ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Tie, kuri vēl 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID, vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu. Veicamās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt...

Pētījumu centra SKDS aptaujas, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma, rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros. Krietni vairāk – 60% – uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus 3. līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk. FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Mums kā kapitāla tirgus uzraugam rūp tirgus attīstība. Izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secinājām, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts “drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt. Ieguvām vērtīgus datus, kas ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot...

Sakarā ar to, ka vairākus gadus esmu publikāciju un lekciju autore un par to saņemu autoratlīdzību, esmu piedzīvojusi dažādus nodokļu piemērošanas variantus autoratlīdzībai, arī tos, kas tika ieviesti 2021. un 2022. gadā. Pēdējā laikā uz savas ādas nācies izjust sociālās jomas likumdošanas «draudzīgumu» pret fizisko personu. Kā zināms, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likumā) autori (personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma) definēti kā pašnodarbinātās personas (PNP)1, tātad viņiem ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, jākārto grāmatvedība un jāmaksā nodokļi (IIN un VSAOI) kā visiem pārējiem saimnieciskās darbības veicējiem (SDV)2. Savukārt tikai reģistrētajiem autoriem — SDV, nosakot ienākuma nodokli, ir atļauts piemērot autoru nosacītos izdevumus 25% vai 50% apmērā (MK noteikumu Nr. 899 58. punkts), un VSAOI tiem jāaprēķina par katru mēnesi atsevišķi, bet jāatskaitās VID un jāmaksā — reizi ceturksnī. Iemaksu likme ir atkarīga no atlīdzības summas, bet par to — sk. tālāk. Jāsaka, ka...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 7. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Plānots, ka vecāku pabalsts līdzšinējo 30% vietā tiks palielināts līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, paredz likumprojekts. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Strādājošo vecāku skaits 2023. gadā vidēji mēnesī tiek prognozēts ap nepilniem 3000, kas ir aptuveni 14% no vecāku pabalstu prognozētā kopskaita, bet ienākumu palielinājums ik mēnesi tādējādi šiem vecākiem varētu palielināties vidēji par nepilniem 170 eiro. Likuma izmaiņas rosinātas, ņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) ieteikumus, jo tā tiktu mazinātu ēnu ekonomika, darba tirgū aizpildītos vairāk brīvo vakanču, kā arī palielinātos sociālais nodrošinājums ģimenēm ar bērniem. Deputāti lūgs Saeimu grozījumiem noteikt steidzamību un skatīt divos...

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz: Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā; precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā; noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru...

Ļoti bieži Rīgas šķīrējtiesa saņem jautājumus, kuri saistīti ar kreditoru lūgumu sniegt ieteikumus par soļiem, kuri veicami parāda piedziņas efektīva risinājuma saņemšanai. Nav ideālas receptes vai garantētas instrukcijas, kas sniegtu pilnīgi noteiktu rezultātu. Tomēr jāatzīst, ka praksē vairumā gadījumu, izpildot konkrētus soļus, kreditoram ir iespēja ne tikai atgūt parādu, bet arī noregulēt attiecības ar parādnieku. Turpmāk aprakstīti ieteicamie pasākumi, kas veicami, lai risinātu parāda atgūšanas jautājumu ar parādnieku. Parāda konstatēšana Pirms sākat jebkādu komunikāciju ar parādnieku, pārbaudiet esošo dokumentāciju, savstarpējās vienošanās. Veiciet parāda aprēķinu – cik ilgi kavēts parāds, kādā apjomā, kāda ir bijusi iepriekšējā komunikācija ar parādnieku, vai ir visa nepieciešamā dokumentācija, kura pierāda parādnieka saistības. Sakārtojiet sadarbības partneru un klientu lietas, lai jums būtu vieglāk izprast situāciju ar parādnieku un parāda piedziņas gaitā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija. Šķīrējtiesvedības praksē ir gadījumi, kad strīda risināšanas gaitā tiek noskaidrots, ka ir tikušas noslēgtas mutiskas vai rakstiskas vienošanās starp kreditora darbiniekiem (menedžeriem,...

Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. Bet mēs turpinām savu iesākto darbu un informējam jūs par aktualitātēm grāmatvedībā, nodokļos un finansēs. Šajā numurā varēsiet lasīt par grāmatvedības uzskaiti dzīvokļu biedrībās. Par šo tēmu saņēmām vairākus jautājumus, tāpēc likās, ka vieglāk atbildēt ar veselu rakstu, nekā skaidrot pa mazam gabaliņam. Tāpat interesants un aktuāls temats ir par gada pārskatu termiņiem nākotnē, posteņu periodizāciju un VSAOI dažādās situācijās. Turpinām tematu par tiesiskās aizsardzības procesu, kas bija iesākts iepriekšējā numurā, par ziedojumu ietekmi uz UIN un citiem jautājumiem. Šoreiz piedāvājam veselas trīs intervijas. Sarunā ar Lilitu Beķeri spriežam par grāmatveža lomu un darbu uzņēmumā un to, ka vispirms jāparūpējas par sevi,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Apsveicu visus ar jauno Saeimu! Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori: Krīzē noturējās tie, kas bija maksājuši nodokļus. Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt...