JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Ieteikumus klientu neklātienes identifikācijai" (turpmāk – Ieteikumi) ar mērķi sniegt finanšu iestādēm skaidrojumu par klienta neklātienes identifikācijas procesu un saistošajām prasībām, tādējādi palīdzot iestādēm pārvaldīt ar neklātienes identifikāciju specifiski saistītos riskus un veicinot plašāku atbilstošas neklātienes identifikācijas izmantošanu klientu izpētes procesā. Kā norādīts ieteikumos, galvenā neklātienes identifikācijas atšķirība no klātienes identifikācijas ir apstāklis, ka klients nav personīgi piedalījies iestādes, tās darbinieka vai pilnvarotās personas, t.sk. iestādes izvēlētā ārpakalpojuma sniedzēja, veiktajā identifikācijas procesā klātienē. Tas var ietvert arī tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, videoidentifikāciju ar datora vai viedtālruņa palīdzību vai drošu elektronisko parakstu. Ja personas neklātienes identifikācija tiek veikta, izmantojot drošu elektronisko parakstu, personu apliecinoša dokumenta kopija vai personas fotoattēls (ja fiziskā persona ir nerezidents) nav obligāti nepieciešams, jo netiek veikta identifikācija uz personu apliecinošā dokumenta pamata. Tomēr kā risku mazinošu pasākumu personu apliecinošā dokumenta kopiju, fotoattēlu vai citus datus, piemēram, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes...

Kā zināms, Ministru kabinets, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ir lēmis par pakāpenisku drošības pasākumu mazināšanu no šā gada 1. marta, t.sk. atceļot Covid-19 sertifikātu izmantošanu tirdzniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu sniegšanā. Svarīgi norādīt, ka prasība pēc Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta saglabājas ceļošanai. Šā gada 1. martā darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb “zaļajā” vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. No 1. marta atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas, utt. Tas...

Noderīgas vietnes grāmatvedim informācijas iegūšanai par sankciju piemērošanu. Vispārīga informācija par sankcijām pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes apakšsadaļā “Sankcijas”. Iesakām izmantot arī sankciju meklēšanas karti https://www.sanctionsmap.eu/#/main, kurā atrodamas uz katru valsti attiecināmās sankcijas personām, precēm utt. Aktuālā informācija par sankcijām pieejama arī VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Noteikumi / Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai / Sankcijas”. Eiropas Savienības sankcijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0015.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.046.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A046%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D0327&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R0328&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.054.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A054%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.057.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A057%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:053:FULL&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:058:FULL&from=LV ASV (OFAC) sankcijas https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"". Noteikumi mainīti saistībā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām. Lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot VID EDS resursus, MK Noteikumi Nr. 775 papildināti ar obligātu pienākumu uzņēmumiem (lielajām un vidējām sabiedrībām) sniegt finanšu pārskatu sastāvdaļā - pielikumā, detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, bet Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” (turpmāk- MK 399) pielikumā “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes” noteikto formu – ar jaunu sadaļu, kur konkrēto pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanai nepieciešamā informācija sniedzama finanšu pārskata pielikumā strukturizētā veidā. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumā iekļauto pilnvarojumu...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.jūlija personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd...

Lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem Covid-19 un enerģētiskās krīzes laikā, ceturtdien, 24. februārī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma šā gada pirmo divu ceturkšņu NĪN samaksas termiņus pārcelt par trim mēnešiem. Galīgais lēmums par nodokļa samaksas termiņa pārcelšanu vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Plānots NĪN pirmā ceturkšņa samaksas termiņu pārcelt no 31. marta uz 1. jūliju, bet otrā ceturkšņa samaksas termiņu – no 16. maija uz 15. augustu. Enerģētiskā krīze pasaulē un Latvijā kopā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ir radījusi būtisku apdraudējumu iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējai. Minēto apstākļu dēļ arī 2022. gadā no nodokļu maksātājiem saņemti lūgumi pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus uz vēlāku laiku, tādēļ nolemts sniegt atbalstu, pārceļot nodokļa samaksas termiņu. Ar lēmumu noteiktais regulējums nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Tāpat tas sabalansēs iedzīvotāju iespējas nomaksāt nodokli...

Eiropas Savienības Padome 2022. gada 23. februārī ir pieņēmusi sankciju paketi, lai reaģētu uz Krievijas Federācijas lēmumu turpināt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu nevalstiskās kontroles apgabalu atzīšanu par neatkarīgām vienībām un no tā izrietošo lēmumu nosūtīt Krievijas karaspēku uz šiem apgabaliem. Ierobežojošie pasākumi ietver līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus sarakstā norādītajām personām un vienībām. Turklāt sarakstā iekļautajām personām piemērojamais ceļošanas aizliegums neļauj tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Saskaņotajā sankciju paketes komplektā ietilpst: sankcijas pret 351 Krievijas Valsts domes (parlamenta apakšpalātas) deputātu, kuri 15. februārī nobalsoja par aicinājumu prezidentam Putinam atzīt pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “republiku” neatkarību, sankcijas pret vēl 27 personām un vienībām, kas ir veicinājušas Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudējumu, ekonomisko attiecību ierobežojumi ar Doņeckas un Luhanskas apgabalu nevalstiskajām teritorijām, ierobežojumi Krievijas valsts un valdības iespējām piekļūt ES kapitāla un finanšu tirgiem un pakalpojumiem. Lēmums jo īpaši ieviesīs importa aizliegumu precēm no...

Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, katrs uzņēmums plāno un veido optimālo krājumu apjomu. Piemēram, veikals iepērk attiecīgā sortimenta preces pārdošanai, celtniecības (remonta darbu) uzņēmums iegādājas cementu, krāsas, kokmateriālus būvdarbu vai remonta veikšanai, auto remontdarbnīca iepērk attiecīgo marku auto detaļas auto apkopes un remonta pasūtījumu izpildei, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums iepērk produktus, ārstniecības iestāde — medikamentus un palīgmateriālus pacientu ārstēšanai u.tml. Ražošanas uzņēmumi savukārt iegādājas izejvielas preču (produkcijas) ražošanai. Krājumu izlietojumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, krājumu atlikumus — bilancē, aktīvu sastāvā. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumā norādītajai bilances shēmai krājumus iedala: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Šajā rakstā autors apskatīs tikai praksē visbiežāk sastopamo krājumu (izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli; gatavie ražojumi un preces pārdošanai) uzskaites metodes un atsevišķu nozaru uzņēmumu specifiku krājumu uzskaitē grāmatvedībā — tirdzniecībā, celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ārstniecības...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 10. februārī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2022. gada 21. februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 36A un stāsies spēkā 2022. gada 7. martā. Likumā lietotie termini Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā — konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) teritorija, kurai piemēro Līguma par Eiropas Savienību 52. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu, izņemot trešās teritorijas, kā arī Monako Firstistes un Apvienotās Karalistes Akrotiri (Akrotiri) un Dekelijas (Dhekelia) suverēnās bāzu teritorijas, kuras nodokļa piemērošanas nolūkā tiek uzskatītas par attiecīgi Francijas vai Kipras teritoriju, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Redakcionāli precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts, ņemot vērā, ka bez muitas noliktavām un akcīzes preču noliktavām preces var tikt...

Ar mērķi sekmēt patērētāju informētību un augstāku tiesību aizsardzības līmeni, kā arī lai modernizētu normatīvos aktus, šā gada 22. februāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par distances līgumiem un par līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Noteikumi paredz jaunas informēšanas prasības pirms patērētājs ir uzņēmies līguma saistības. Jau šobrīd ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem un distances līgumiem jāiegūst patērētāja skaidra piekrišana sākt līguma izpildi. Turpmāk tirgotājam būs pienākums pieprasīt un iegūt apliecinājumu no patērētāja par atteikuma tiesību zaudēšanu līdz ar līguma izpildi, ja patērētājs vēlas saņemt pakalpojumu atteikuma tiesību termiņa laikā. Šie nosacījumi primāri ir attiecināmi uz digitālu pakalpojumu un digitāla satura produktu iegādi. Papildus tam, tirgotājam būs jāsniedz patērētājam skaidra informācija par to, ka cena ir personalizēta un par preču ar digitāliem elementiem, kā arī digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāti. Vienlaikus, tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējiem pirms līguma noslēgšanas jāinformē...

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu. No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17.janvārim, par 2. ceturksni līdz 17.aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visi...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (pasūtītāju) un cilvēku, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību (uzņēmējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. Uzņēmējs (saimnieciskās darbības veicējs - fiziskā persona): saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Uzņēmējs no ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31% - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro 2021. gadā, bet 2022.gadā -78 100 eiro....

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Ministru kabinets 22. februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (plāns), kā arī noteica Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. Pasākumu plāns ir sagatavots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Ar šo pasākumu plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Plānā paredzēts, ka turpmāk uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, kuras līdz šim vadīja Finanšu izlūkošanas dienests (FID), turpmāk notiks Finanšu ministrijas...