JAUNUMI

Vai par valdes locekli 2022. gadā būtu jāmaksā nodokļi, ja firmas apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī un ne par vienu firmas darba ņēmēju netiek maksāti nodokļi vismaz no minimālās mēneša darba algas (VSA likuma 1. panta 2. punkta m) apakšpunkts)? Likumā atrodams vien tas, ka nebija jāmaksā 2021. gadā. Vai šī norma ir/nav pagarināta par 2022. gadu? Atbilde Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta 3. daļa nosaka, ka 2021. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu. Līdz ar to 2022. gadā piemēro minēto likuma normu (nodokļi ir jāmaksā). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā. Lasiet arī: Valdes locekļa darbnespēja

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 265 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Grozījumi veikti, lai saskaņotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektajā, septītajā un devītajā daļā attiecībā uz šajās normās ietvertajiem elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā un kuri saņemti no citas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja, un 50. panta tvērumā attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kuriem PVN 0% likme piemērojama tieši. Tādejādi, vērtību pakalpojumam, kurš saņemts no citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja un kuram iekšzemē piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā, norāda PVN deklarācijas 51.1 rindā un no...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA. Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī. Lasiet arī: Par...

Lai izvairītos no pienākuma piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par gadu, izmantoju dzirdēto ieteikumu atteikties no prognozējamā neapliekamā minimuma. Tomēr pēc ienākuma deklarācijas iesniegšanas saņēmu VID paziņojumu, ka esmu parādā. Summa nav liela, bet nesaprotu, kāpēc tā izveidojās. Atbilde Fiziskajai personai ir tiesības samazināt prognozēto neapliekamo minimumu vai vispār atteikties no tā. Šāda rīcība samazinās ienākuma nodokļa papildu maksājuma varbūtību pēc deklarācijas iesniegšanas. Biežāk tā jārīkojas, kad darbinieka ienākumi (salīdzinoši ar iepriekšējiem) ir pieauguši. Tomēr ne visi nodarbinātie ir lietas kursā, kādi ieņēmumi un par kādiem periodiem ir jāņem vērā. Turklāt "lielākā" minimuma piemērošana nav vienīgais iemesls "nelabvēlīgam" iznākumam. Varbūt ir lietderīgāk salīdzināt iepriekš piemēroto minimumu (kas neprasīja piemaksu) ar aktuālo un tad vērtēt ienākumus, ja tie kļuvuši lielāki. Ja darbiniekam tiek paziņots neapliekamais minimums, tas nozīmē, ka šajā darbavietā EDS ir atzīmēta kā galvenā ienākuma gūšanas vieta un ienākumam tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20%. Savukārt, ja ienākuma kopsumma kādā brīdī...

2022.gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz iespēju piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi 50 % apmērā visām alkoholisko dzērienu grupām. Atvieglojumu varēs saņemt tādi Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri būs saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu patstāvīga sīkražotāja sertifikātu un kuru saražoto alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz Latvijā noteikto ražošanas apjoma limitu. Kā arī samazināto likmi varēs piemērot jebkurš komersants gadījumā, ja alkoholiskie dzērieni tiks ievesti no citas Eiropas Savienības dalībvalsts patstāvīgās mazās darītavas, un ja ievedējs to spēs apliecināt ar sertifikātu vai pašsertifikāciju, ja šajā dalībvalstī pašsertifikācija ir atļauta. Kā saņemt sertifikātu? Lai ar 2022. gada 1. jūliju varētu piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem, starpproduktiem vai pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, Valsts ieņēmumu dienestā jāsaņem sertifikāts alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem. Sertifikāta saņemšana – sākot ar 2022.gada 1.jūliju, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāti, jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums: Dokumenti – No veidlapas: Dokumentu grupa: “Akcīzes preču licenču...

Tiem iedzīvotājiem, kam pērn kopējie gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz līdz 2022. gada 1.jūlijam (ieskaitot). Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas) ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši...

Vai ir jādeklarē dividendes, kas izmaksātas skaidrā naudā? Atbilde Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas nosacījumi ir atkarīgi no tā, vai dividendes skaidrā naudā tiek izmaksātas fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, vai juridiskajai personai. Ja dividendes skaidrā naudā izmaksā juridiskajai personai, tad dividenžu izmaksātājam ir jāievēro nosacījumi: nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro; pienākums līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Savukārt, ja dividendes skaidrā naudā ir izmaksātas fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, tad šāds skaidras naudas darījums ir jādeklarē tikai tad, ja vienas operācijas summa pārsniedz 3000 eiro. Papildus skaidras naudas darījumu deklarēšanai sabiedrībai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. februārim ir nepieciešams iesniegt VID "Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Paziņojumā ir nepieciešams norādīt sabiedrības dalībniekiem — fiziskajām personām izmaksāto dividenžu summu, deklarējot to ar ienākumu kodu 3011. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022....

Nodokļa maksātājs var ziedot mantu vai finanšu līdzekļus un par veikto ziedojumu piemērot nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 12.pantu, bet par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro, informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ziedojumu saņēmēji Nodokļa atvieglojumu ziedotājiem var piemērot nodokļa maksātājs, kurš ir ziedojis: sabiedriskā labuma organizācijai, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājas lapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam— atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja...

Ekonomikas ministrija informējusi valdību par būvniecības elektroniskās darba laika uzskaites (turpmāk – EDLU) sistēmas efektivitātes novērtējumu, ietekmi uz ēnu ekonomikas un tās pamatkomponentes – aplokšņu algu - samazināšanos, kā arī sniedza priekšlikumus EDLU pilnveidojumiem. “Ēnu ekonomika būvniecības nozarē tradicionāli bijusi augsta. Ieviešot EDLU, jau šobrīd redzams efekts aplokšņu algu ierobežošanai - kopš 2015. gada ir panākts ēnu ekonomikas rādītāja samazinājums par vairāk kā 10 procentpunktiem. Būvniecības nozares turpmākās darbības pilnveidošanai un ēnu ekonomikas tālākai samazināšanai Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam ietverto pasākumu ieviešanas,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica EDLU novērtēšanu, kā arī novērtēja situāciju būvniecības nozarē kopumā. EDLU būvniecībā tika ieviesta pakāpeniski, ļaujot būvkomersantiem un būvniecībā nodarbinātajiem pierast pie jaunās sistēmas. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka gan 2019.g., gan 2020.g. samazinājās to pārkāpumu skaits, kuri attiecas uz būvlaukumā izmantojamo EDLU risinājumu vai pašu būvuzņēmēju praktisko iemaņu...

Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Pirms ķeros pie PVN likuma normu praktiskiem skaidrojumiem attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, vispirms īss atgādinājums, kā likums definē terminus, kas saistoši šai tēmai. Definīcijas PVN likuma 1. panta 1. daļas 14. punkts nosaka: pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde. Saskaņā ar PVN likuma 5. panta 1. daļu attiecībā uz pakalpojumiem ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, t.i., pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. PVN likuma 3. pants definē, kas ir nodokļa maksātājs šā likuma izpratnē: nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Vispirms likums visus nodokļa maksātājus sagrupē trīs grupās: iekšzemes, citas...

Darbinieks no 07.12.2018. līdz 30.04.2022. bija ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. 2022. gada 1. maijā viņš atsāks strādāt par nodaļas vadītāju (nav pārvēlēts), ir palicis neizmantots atvaļinājums pirms stāšanās amatā par valdes priekšsēdētāju. Rēķinot maijā atvaļinājuma naudu, kuri periodi ir jāņem vērā? Atbilde Jautājumā nav minēts, uz kāda līguma pamata bija noteikta valdes priekšsēdētāja funkciju veikšanas apmaksa. Ja pieņem, ka tas nebija darba līgums, tad uzskatu, ka periods no 2018. līdz 2022. gadam vērtējams kā attaisnotā prombūtne. Un attiecīgi iepriekšējos periodos aprēķinātā darba samaksa var būt ņemta par pamatu vidējās izpeļņas noteikšanai (atvaļinājuma apmaksai), proti, saskaņā ar Darba likuma 75. panta otro daļu (vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma). Jautājums varētu būt tikai par to, vai nodarbinātības periodā (pirms ievēlēšanas) tika "nopelnīts" atvaļinājums. Ieteikums izmaksāt atvaļinājuma kompensāciju naudā pirms ievēlēšanas amatā nav korekts, jo likums atļauj to darīt, tikai izbeidzot darba attiecības. Publicēts...

Akciju atpirkšanas likuma, ko Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma 2022. gada 31. martā un kas ir stājies spēkā šā gada 3. maijā, mērķis ir nodrošināt akcionāru interešu aizsardzību saistībā ar akciju atpirkšanas piedāvājumu vai pieprasījumu tās atpirkt tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Likums nodrošinās arī akciju atpirkšanas uzraudzību. Akciju atpirkšanas likuma izstrādātājas Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzdevums bija pārskatīt un padarīt saprotamāku Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL) noteikto regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem. Kā iepriekš norādījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, likums pilnveidos mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Darbības joma Akciju atpirkšanas likumā noteikto par akciju atpirkšanas piedāvājumu var piemērot sabiedrībai, kuras akcijas iekļautas: regulētajā tirgū Latvijā; regulētajā tirgū Latvijā un regulētajā tirgū citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

1. Gribētos saprast, kā matemātiski iegūts koeficients 1,67. Manuprāt, tajā ir kļūda. Vajadzētu būt koeficientam par katru darba līguma esamības dienu. 2. Kāpēc tiek apmaksātas tikai 20 darba dienas? Vai tas ir korekti — jo brīvdienās var iekrist svētku dienas, gan arī ja divu nedēļu atvaļinājumu izmanto pa vienai dienai? Mūsu uzņēmumā tas izpaužas, vienkārši dodot atvaļinājumu tikai par darba dienām. Mani piedāvājumi: jāpaskaidro un jāveicina "atņemto" atvaļinājuma dienu piešķiršana; jāapdomā iespēja un vajadzība grozīt Darba likuma 71. pantu "Darba samaksas aprēķins", piedāvājot aprēķinā iekļaut arī nostrādāto dienu skaitu, lai darbinieks, nepieprasot papildu informāciju, varētu pats izrēķināt vidējo dienas izpeļņu. Atbilde Pirms sniedzam skaidrojumus, precizēsim dažus Darba likumā (DL) esošos apgalvojumus, jo šī tēma ir diezgan plaša. Komentējot kādu konkrētu situāciju, parasti nāk prātā nepieciešamība minēt arī citus iespējamos gadījumus (salīdzināšanai), jo praksē ir neskaitāmi varianti. Gan darbinieki nodarbināti saskaņā ar darba devēja vajadzībām (nevis kā likumā aprakstīti standarta gadījumi), gan nostrādāto...

Darba devējs katru mēnesi līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniedz VID darba devēja ziņojumu (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumu) (turpmāk – noteikumu Nr.827 3.pielikums). Atsevišķas nianses jāņem vērā tieši jaunuzņēmumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem;jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; Jaunuzņēmums par darba ņēmējiem, kuriem tiek piemērota atbalsta programma fiksēta maksājuma veikšanai, aizpilda arī darba devēja ziņojuma (noteikumu Nr.827 3.pielikuma) 12.aili (iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 %) un 13.aili (aprēķinātais solidaritātes nodoklis)....