JAUNUMI

No 10. marta līdz 8. aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu. Atgādinām, ka grozījumi paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs - 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas. Iepazīties ar apturētā likuma tekstu iespējams gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, gan parakstu vākšanas vietās. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Portāls BilancePLZ trim Latvijas banku ekonomistiem uzdeva četrus jautājumu blokus, aicinot sniegt komentāru par to, kā Latvijas ekonomika izgājusi cauri Covid-19 krīzei pēdējo divu gadu laikā: 1) Kāda kopumā šajā laikā bijusi Latvijas ekonomiskā attīstība, kādi faktori to ietekmējuši, un kāda situācija ir šobrīd? 2) Kāda ir mūsu valsts attīstības dinamika, ja ieliekam to kontekstā ar tuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas attīstību, kā arī Eiropas Savienību (ES) kopumā? Vai esam spējuši turēt līdzi, apsteigt vai tomēr atpaliekam? Kas ir bijuši galvenie cēloņi, kāpēc dinamika ir tieši tāda? 3) Kāda bijusi valsts un tās atbalsta pasākumu loma Latvijas ekonomikas attīstībā šajā laikā? Vai atbalsts kopumā vērtējams kā pietiekams un efektīvs, vai citur tas bijis lielāks/mazāks? Vai ekonomikas attīstību ietekmējusi arī pērn veiktā nodokļu reforma? 4) Kāda bijusi eksporta loma Latvijas ekonomikas attīstībā šīs Covid-19 pandēmijas laikā? Kādi bijuši krīzes laika izaicinājumi eksporta jomā un vai tos izdevies sekmīgi pārvarēt? Kā mainās eksporta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā Nr. C30447519,SKC-52/2022 risina strīdu par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam. Tajā skatīts arī jautājums par nolīgtās darba algas izmaksas pārbaudi, ja starp pusēm pastāv strīds, vai komandējuma nauda bija darba samaksas daļa. Šai lietā kasācijas sūdzības iesniedzējs veicis savus darba pienākumus Kopenhāgenā, Dānijā. Senāts secina, ka tātad ir notikusi darbinieka nosūtīšana un piemērojams Darba likuma 14.2 pants, kas noteic darba devēja pienākumus nosūtīšanas gadījumā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt minimālo dzīves standartu saņēmējvalstī, kā arī segt darbinieka izdevumus, kas saistīti ar nosūtīšanu darbā citā valstī (Darba likuma 14.2 un 76. pants). Veids, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, ir pušu brīvas gribas jautājums, par ko var vienoties darba līgumā, ievērojot, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana". Tajā VID atgādina, ka sakarā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā un vienotā nodokļu konta ieviešanu neregulāru nodokļa maksātāju paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto PVN samaksas mērķi, normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Izņēmums ir attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem - tiem nemainās paziņojuma būtība un arī turpmāk tas uzskatāms par informatīvu deklarāciju, kas iesniedzama VID, lai informētu par veikto PVN samaksu, bet mainās noteiktais PVN samaksas termiņš,...

Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums "paveicās", jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. Vienlaikus ir aktuāla arī fizisko personu gada ienākumu deklarācija, kuras saturs mazliet uzlabots, — par to Linda Puriņa raksta šajā numurā, bet daļa jau bija publicēta Bilances iepriekšējā (februāra) numurā. Saskaņā ar NILLTPFN likuma jaunajām prasībām, kas ir spēkā no 1. janvāra, katram šā likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem — par to I. Helmanes rakstā. Pārskatu iesniegšana, ja tie ir aizpildāmi reizi gadā, parasti dažiem grāmatvežiem sagādā grūtības, un tas ir pamanāms profesionāļu forumos, lasot uzdotos jautājumus. Lai atsvaidzinātu lasītāju atmiņā likuma normas, piedāvājam atkārtot šo tēmu A. Droiska rakstā par mikrosabiedrības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. A420136617, SKA-37/2021 skar jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonas tiesībām ziedot savai organizācijai un lemt par ziedojuma izlietošanu. Sprieduma tēzēs teikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav paredzēts aizliegums sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Likumā arī nav paredzēts aizliegums organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Tas nozīmē, ja sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona ziedo attiecīgajai organizācijai, šī amatpersona, tāpat kā ikviens cits ziedotājs, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ievērojot nodokļu likumos paredzētos ierobežojumus. Līdz ar to apstāklis, ka ziedotājs ir attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu, pats par sevi nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Tāpēc, konstatējot ziedotāja tiešu vai netiešu saistību ar konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju, ir nevis automātiski jāliedz ziedotājam saņemt nodokļu atvieglojumus, bet gan jānovērtē, vai pēc būtības ir iestājušies priekšnoteikumi...

Atgādinām, ka no 1. marta ikviens iedzīvotājs brīvprātīgi var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti. Gada ienākumu deklarācija par 2021. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2022. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar plaša mēroga militāro agresiju Ukrainā, aktuāli kļūst jautājumi, kā minētās sankcijas piemērot praksē attiecībā uz reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ja fiziskai vai juridiskai personai piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Lai sniegtu aktuālāko informāciju par izmaiņām reģistrācijā un operatīvi atbildētu uz klientu jautājumiem, Uzņēmumu reģistrs ir izveidojis jaunu sadaļu Informācija par sankcijām. Tajā norādīts, ka juridisko personu gadījumā ir svarīgi noskaidrot to īpašniekus un pārliecināties, ka attiecībā uz tiem nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļavietnē iespējams iegūt informāciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībniekiem un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridiskās personas patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fizisko personu reģistrētu kā juridiskās personas...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Iepriekšējais gads vēl nav beidzies. Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums «paveicās», jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš atskatās uz žurnāla Bilance pētniecisku interviju ciklu: Kā Covid–19 krīze ietekmējusi Latvijas ekonomiku? Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? NODOKĻI Irēna Arbidāne, Viktorija Lavrova: Personāla noma...

Parādu piedziņas procesos viens no noslēdzošajiem posmiem, kas palīdz atgūt parādu no parādnieka, ir tiesas vai šķīrējtiesas spriedums. Taču spriedums ne vienmēr ir apliecinājums, ka parādnieks labprātīgi veiks tā izpildi un samaksās parādu kreditoram. Gadījumos, kad parādnieks to nedara, kreditors tiesā var saņemt izpildu rakstu, ko iesniegt tiesu izpildītājam, kurš uzsāks piespiedu parādu piedziņu. Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesas vai šķīrējtiesas spriedumam par naudas piedziņu tiek noteikts labprātīgas izpildes termiņš. Likums nosaka, ka labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tātad, ja tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums netiek pildīts, kreditors var vērsties valsts tiesā, lai saņemtu izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa notecējuma. Kā rīkoties, lai saņemtu izpildu rakstu? Izpildu rakstu valsts tiesai lūdz atsevišķi pēc sprieduma stāšanās spēkā. Ja spriedumu izsniegusi valsts tiesa, tad izpildu rakstu sagatavo un izsniedz tiesa,...

Latvijas pilsoniskā alianse (NVO) sagatavojusi informāciju par to, kā ikviens - gan fiziskās, gan juridiskās personas - var sniegt atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem, kuri masveidā dodas bēgļu gaitās. VIENOTA INFORMĀCIJA Lai iegūtu informāciju par ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un darba iespējām Latvijā, apmeklējiet tīmekļvietni palidziukrainai.lv (apvienota ar www.ukraine-latvia.com/) Lai saņemtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantot vienoto informatīvo tālruni – “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” – 27 380 380. KOORDINĒTA ATBALSTA SNIEGŠANA Civiliedzīvotāji, kuri vēlas sniegt palīdzību ukraiņiem, aicināts reģistrēties www.ukraine-latvia.com/ Uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt (humānās kravas), aicināti reģistrēties šeit - https://bit.ly/3tvJ604 Ziedot Ukrainas aizsardzības ministrijai var šeit - https://bit.ly/3HGvtjF Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit - https://bit.ly/35vKsQr Šoferi, kuri gatavi braukt uz Polijas - Ukrainas robežu, anketu var aizpildīt šeit - https://bit.ly/3KfEySi ATBALSTA AKCIJAS Ukrainas atbalsta grupa aicina uz nepārtrauktu protesta akciju pretī Krievijas vēstniecībai katru dienu no plkst. 11.00 līdz 19.00.Ja nevari pievienoties atbalsta akcijām Rīgā, aicinām paust...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...