JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugāmajiem finanšu tirgus dalībniekiem 2021. gada nogalē pievienojās jauns segments – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai jāsaņem atļauja, Latvijā to izsniegs FKTK, tāpēc FKTK aicina potenciālos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus - juridiskās personas - jau patlabanvērsties FKTK un iepazīstināt ar sevi un plānoto darbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu vienotais regulējums ietverts Eiropas Savienības (ES) Regulā Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula). Regula tiek piemērota no...

Uzņēmumiem, kas emitē akcijas biržā, jārēķinās, ka šis solis viņus padara ļoti caurskatāmus - lai veiksmīgi piesaistītu investorus, nāksies publiskot ļoti plašu informācijas apjomu par uzņēmumu. Kāda tieši informācija ir jāsniedz, cik atklātiem jābūt attiecībās ar ieguldītajiem, vienlaikus nezaudējot konkurences priekšrocības, un kāda ir publiskās komunikācijas loma – par to eksperti sprieda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Tieslietu ministrijas un Nasdaq Riga organizētā diskusiju cikla “Labākai korporatīvajai pārvaldībai”1 sestajā (noslēguma) diskusijā “Kā būt atklātam un palikt spēlē?”. Korporatīvās pārvaldības pamatprincipi Tieslietu ministrijas paspārnē radīts Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss2, kas izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos uzņēmumiem izvirzītās prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumus uzņēmumu korporatīvajai pārvaldībai. Tā principi paredz, ka uzņēmumam (kurš kotēts biržā) regulāri un laikus jāinformē akcionāri un citas ieinteresētās personas par tā saimniecisko darbību, finanšu rezultātiem, pārvaldību un citiem aktuāliem jautājumiem. Diskusijas ievadā Andris Grafs,...

Satversmes tiesa 7. janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑06‑01 „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lietā bija apstrīdēta: likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1daļa: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1panta 6.1 daļa: „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Augstāka juridiska spēka norma savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105....

Korupcija ir nopietns šķērslis sabiedrības labklājībai, efektīvai pārvaldībai, ekonomikas izaugsmei un stabilitātei. Kādi preventīvi mehānismi ir uzņēmumu rīcībā, lai apkarotu korupciju? Kā organizēt incidentu vadību? Šos jautājumus eksperti un uzņēmumu pārstāvji centās noskaidrot revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānijas KPMG Latvijā rīkotajā vebinārā "Krāpšanas un korupcijas riski un to vadība uzņēmumos”. Korupcijas skandāli pasaulē Pasauli vairākkārt ir satricinājuši ievērojami korupcijas skandāli. Šogad kompānija Petroleo Brasileiro S.A. samaksāja 853,2 miljonu ASV dolāru sodu par daudzu gadu laikā maksātiem kukuļiem Brazīlijas politiķiem un politiskajām partijām. Šis skandāls tiek uzskatīts par lielāko Brazīlijas vēsturē, norāda KPMG Baltics Risku vadības pakalpojumu jaunākā projektu vadītāja Aiga Pārupa. Vairāki skandāli ir bijuši saistīti ar telekomunikācijas uzņēmumiem un to darbību Uzbekistānā. Zviedrijas kompānija Telia Company AB, Krievijas uzņēmums MTS un Nīderlandes kompānija VimpelCom pēdējo gadu laikā ir bijusi spiesta maksāt soda naudu simtiem miljonu dolāru apmērā par korupcijas skandālu, kas saistīts ar...

Ministru kabinets 6. janvārī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28. februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šāds lēmums pieņemts. lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida omikrona strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"; grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Vakcinētajām personām sertifikāts būs spēkā 270 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 150 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties algu subsīdiju atbalstam. Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus, un saņemt subsīdijas nodarbināto bezdarbnieku darba algām. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs sešu mēnešu laikā saņem dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas. Viena nodarbinātā bezdarbnieka darba algas dotācijas apmērs ir līdz 500 eiro mēnesī. Pieteikties algu subsīdiju atbalstam aicināti komersanti, kooperatīvās sabiedrības un pašnodarbinātās personas, izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Algu subsīdijai pieteiktai brīvai darbavietai pirms pieteikuma iesniegšanas jābūt reģistrētai NVA. Algu subsīdiju atbalstam var pieteikties NVA visa gada garumā - līdz 2022.gada 31. decembrim. Algu subsīdiju darbavietās tiek nodarbināti bezdarbnieki, kuri pie attiecīgā darba devēja nav bijuši nodarbināti pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī pie attiecīgā darba devēja iepriekš nav bijuši...

Uzņēmuma darbības caurskatāmības princips ir pamats efektīvām investoru attiecībām un veiksmīgai komunikācijai ar akcionāriem un citām ieinteresētajām personām. Uzņēmumam regulāri un laikus jāinformē akcionāri un citas ieinteresētās personas par uzņēmuma saimniecisko darbību, finanšu rezultātiem, pārvaldību un citiem aktuāliem jautājumiem.1 Kritēriji, kuri jāievēro uzņēmumam: laikus atklāj pilnīgu, precīzu, objektīvu, aktuālu un patiesu informāciju, informāciju visiem akcionāriem atklāj vienlaikus un vienādā apjomā, mājaslapā atklāj informāciju par uzņēmuma pārvaldību, stratēģiju vai darbības virzieniem un publicē finanšu pārskatus, kā arī citu informāciju, nodrošina informāciju gan latviešu valodā, gan vēl vismaz vienā valodā, kas ir saprotama lielākajai daļai uzņēmuma ārvalstu akcionāru un citām ieinteresētām personām. Atklājot informāciju, uzņēmums veido savu publisko tēlu un reputāciju gan akcionāru un darbinieku, gan potenciālo investoru, klientu un sadarbības partneru vidū. Tādēļ uzņēmumam ir svarīgi atklāt informāciju, kas ir būtiska investoriem, akcionāriem un citām ieinteresētajām personām un kas var īstermiņā vai ilgtermiņā ietekmēt uzņēmuma finanšu rezultātus. Turklāt uzņēmumam ir jānodrošina,...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem: darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Aprēķina tabulas var LEJUPLĀDĒT ŠEIT. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecas uz visiem normālā darba laika uzskaites veidiem saskaņā ar Darba likuma 131. pantu „Normālais darba laiks” un 133. pantu „Darba nedēļas ilgums”. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulā ir iekļauts arī svētku dienu stundu skaits, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un pirms svētku dienu stundu skaits saskaņā...

Vai institūcijas vadītājam, dodoties komandējumā vai atvaļinājumā (vai citas attaisnotas prombūtnes laikā), būtu obligāti jāizdod rīkojums un jānosaka persona, kura aizvieto vadītāju? Atbilde Domājams, tas ir labais tonis, ja ir norīkota persona, kura vajadzības gadījumā ir tiesīga un spējīga atrisināt radušos problēmu vadības prombūtnes laikā. Bieži vien, sazinoties (ar īsziņu vai e–pasta starpniecību) ar vajadzīgo personu (ne tikai ar vadītāju), ieraugām paziņojumu: "Esmu ārpus ofisa līdz xx. datumam; nepieciešamības gadījumā lūdzu sazināties ar kolēģi YY." Ja runa ir par augstāka ranga personām, tad saziņas kārtību nosaka normatīvie akti, jo mēdz būt gadījumi, kad laiks ir zelta vērtībā, turklāt prombūtnes laikā vadība var iekļūt pavisam neparedzētās situācijās un prombūtnes periods var ieilgt. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 25. pantā ir atrunāts: (..) domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā. Ministru kabineta iekārtas likuma 10. pantā noteikts, ka Ministru...

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumam no 2022. gada 1. janvāra spēkā stāsies izmaiņas vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu cenrādī. Jaunie universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifi izstrādāti, balstoties uz aktuālo situāciju pasta pakalpojumu nozarē saskaņā ar esošajām sūtījumu piegāžu izmaksām un starpvalstu pasta sūtījumu tarifiem. Tarifu izmaiņas ietekmējusi virkne faktoru, kas saistās gan ar transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu sadārdzinājumu, tradicionālo iekšzemes pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, sūtījumu piegādes izmaksu pieaugumu sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ES no 2021. gada 1. jūlija noteikto jauno kārtību trešo valstu sūtījumu atmuitošanā no pirmā centa, pārrobežu norēķinu izmaksu pieaugumu u.c. Jaunās tarifu izmaiņas skars gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumus. Lai gan daļa tarifu ar 1.janvāri pieaugs, teju piektdaļa (19%) sūtījumu tarifu 2022. gadā saruks. Pamatā sūtījumi ar lielāku svaru no nākamā gada kļūs lētāki, bet vieglāki sūtījumi, kuru piegāde galarezultātā izmaksā vairāk, – dārgāki. Piemēram, vienkāršas A...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai cerības piepildīsies? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu: Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite Inese Helmane: Ēdienu piegādes, izmantojot mobilās lietotnes, — kā pareizi kārtot grāmatvedību Redakcija: Komentārs par VID semināru Aivars Droiskis: Neskaidrības un jautājumi par 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» Laila Kelmere: Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā NODOKĻI Inese Helmane: Nodokļu aspekti pārrobežu attālinātajā darbā Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Redakcija: Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā ATTĪSTĪBA Oto Kristiāns Abrams: Grāmatvedības datorprogrammu normatīvais regulējums Latvijā un ārvalstīs ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Oto Kristiāns Abrams: Derīgo izrakteņu novērtēšana un atzīšana bilancē Ilvija Ozoliņa: PVN deklarācijas brīdinājums Igaunijas PVN Iznomātāja izdevumu kompensācija Maija Grebenko: Ja darbnespēja...

Izmaiņas, kas nodokļu jomas regulējumā 2022. gada sākumā sagaida komercdarbības veicējus, vairumā gadījumu ir labvēlīgas. Valsts lielā mērā labojusi tās kļūdas, kas tika pieļautas iepriekš, gan 2017. gadā pieņemot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, gan 2020. gada izskaņā ieviešot korekcijas likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šādu optimistisku prognozi aizvadītā gada nogalē izteica zvērinātu advokātu biroja COBALT pārstāves – zvērināta advokāte Elīna Ločmele un zvērināta advokāte un biroja partnere Sandija Novicka. Aizsākot jauno saimnieciskās darbības gadu, piedāvājam iepazīties ar izmaiņām nodokļu jomā, kas skar gan komercdarbībā iesaistītos, gan ikvienu nodokļu maksātāju. Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, informē Elīna Ločmele. Savukārt par gaidāmajiem un jau pieņemtajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā informē Sandija Novicka. Tātad labās ziņas, kas mūs sagaida šogad, ir sekojošas. Visiem un jo īpaši profesionālajiem sportistiem Vispirms ziņa, kas ir...

Viens no grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem ir ieņēmumu un izdevumu nošķiršana pa periodiem, ar to saprotot, ka saimnieciskās darbības izmaksas jāattiecina uz to pārskata periodu, kurā tiek gūti attiecīgie ieņēmumi. Nākamo periodu izmaksas veidojas gadījumos, ja pārskata gadā tiek apmaksāti rēķini, kuros iekļauta maksa par saimnieciskās darbības nodrošināšanas pakalpojumiem, kuri tiks saņemti tikai nākamajā pārskata gadā. Visplašāk praksē sastopami turpmāk apskatītie gadījumi. Apdrošināšanas pakalpojumi Visbiežāk apdrošināšana (izņemot īstermiņa apdrošināšanu, piemēram, tiek apdrošināts īslaicīgs ceļojums uz citu valsti komandējuma laikā, kas neiesniedzas nākamajā pārskata gadā) uz ilgāku laiku — sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Apdrošināšanas periods parasti nesakrīt ar pārskata gadu, jo, piemēram, nopirkts automobilis parasti tiek apdrošināts nekavējoši, un tas var būt jebkurš datums pārskata gada laikā. Vēl jo vairāk — bez automobiļa iepriekšējas obligātās cilviltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) nav atļauta dalība ceļu satiksmē. Saņemot šādu rēķinu, kurā pakalpojuma periods iesniedzas nākamajā pārskata gadā, rēķina summa jāsadala proporcionāli pārskata gada periodam un nākamā pārskata gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Saimnieciskās darbības uzskaite, nodokļu aprēķināšana un uzskaite zvērinātiem tiesu izpildītājiem ". Zvērināts tiesu izpildītājs kā pašnodarbināta persona var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs izvēlas kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu uzskaiti veic, aizpildot ieņēmumu un izdevumu reģistru (žurnālu). Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ienākumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā ” 1. pielikumā. Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā...

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim utt.), vaiVSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam; Atgādinām, ka no 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem. No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.