JAUNUMI

Ceturtdien, 12. maijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu. Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādejādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likum izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023.gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12.panta pirmās...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Kāda atšķirība nodokļu maksājumos:1) ja esmu pašnodarbinātā persona; 2) ja man ir zemnieku saimniecība un es pats pieņemu sevi darbā? Atbilde Zemnieku saimniecība kā uzņēmējdarbības forma joprojām ir populāra. Pēdējā laikā diezgan daudz jautājumu ir par ZS īpašnieka statusu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Zemnieku saimniecības īpašniekam šajā ziņā ir izvēles iespējas. Ja ZS īpašnieks pats vada savu saimniecību, nav pieņēmis darbā pārvaldnieku vai nav pats noslēdzis darba līgumu ar savu zemnieku saimniecību, attiecībā uz VSAOI veikšanu viņš ir pašnodarbinātā persona1. Šādā gadījumā VSAOI ZS īpašnieks veic no zemnieku saimniecības peļņas. Tajos mēnešos, kad peļņa sasniedz 500 eiro, vismaz no 500 eiro aprēķina VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no lauksaimniecības, tad iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā ZS īpašnieks kā pašnodarbinātais veic no ZS gada peļņas, no kuras atskaita tās summas, no kurām gada laikā samaksātas VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no citiem saimnieciskās...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. SKA-713/2021 pieņemts, izskatot lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdot zemnieku saimniecībai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu apstiprināta un atmaksāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu. Situācijas apraksts Ar VID lēmumu pieteicējai zemnieku saimniecībai atteikts atmaksāt PVN pārmaksu. Lēmumā norādīts, ka strīdus prece (rapšu sēklas) ir piegādāta, nodokļa rēķins ir izrakstīts, darījums ir deklarēts, tomēr nav zināms faktiskais preces saņēmējs. Tas tiek noskaidrots kriminālprocesā. Līdz ar to nav arī zināms, vai faktiskais preču saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, tāpēc nodoklis jāmaksā preču piegādātājam jeb pieteicējai. PVN reversā maksāšanas kārtība nav piemērojama, jo darījumi starp pieteicēju un rēķinā norādīto preču saņēmēju SIA faktiski nav notikuši. VID uzskatīja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2 panta pirmo...

Datu valsts inspekcija sagatavojusi skaidrojumu par to, kas jāņem vērā komersantiem, izmantojot sīkdatnes savās tīmekļa vietnēs. Kas ir sīkdatnes? Sīkdatnes (cookies) ir nelielas teksta datnes, kuras tiek nosūtītas uz lietotāja datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un kuras tīmekļa vietne saglabā lietotāja datorā vai mobilajā ierīcē, kad lietotājs atver vietni. Būtiski ir atcerēties, ka pakalpojuma sniedzējam, jo īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, ir jāspēj ne tikai nodrošināt, bet arī nepieciešamības gadījumā pierādīt Datu valsts inspekcijai, ka tiek ievērotas lietotāja tiesības uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Jāievēro, ka ir dažādas sīkdatnes, kuras tiek izmantotas dažādiem nolūkiem, piemēram, tīmekļa vietne bez tehniskajām sīkdatnēm nemaz nestrādātu, savukārt, sīkdatnes, kuras tiek izmantotas, lai analizētu klienta intereses vai sekotu līdzi tiešsaistes darbībām ar izveidoto “iepirkuma grozu”, jau tiek izmantotas ar nolūku apstrādāt ziņas par identificējamu tīmekļa vietnes apmeklētāju – fizisku personu. Šie aspekti jāievēro komersantiem, kuri, lai pārdotu preces...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...

Darbiniekam piešķirto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā plānots neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 10. maijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Saeima grozījumus pieņēma 12. maijā, un tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Grozījumi paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro apmēram par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu. Pabalsts jāizmaksā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Patlaban noteikts, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli atbalstīt savus darbiniekus, piešķirot pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Grozījums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un būs attiecināms uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra. Tātad nodokļa atvieglojums attieksies uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kas dzimuši, sākot ar šī gada 1.janvāri. Tāpat Budžeta komisijā atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma...

Lai Konkurences padome (KP) izskatītu iespēju sadalīt naudas sodu vairākos maksājumos, nepieciešams KP iesniegt iesniegumu, kurā izteikts lūgums šo naudas sodu sadalīt un norādīts šāda lūguma pamatojums, informē KP izstrādātās vadlīnijas. Ņemot vērā, ka KP, izvērtējot lūguma pamatotību, veic uzņēmuma finanšu analīzi, iesniegumam ir pievienojami šādi uzņēmuma finanšu stāvokli raksturojoši dokumenti: aktuālākais operatīvais finanšu pārskats par gadu, kurā izteikts lūgums sadalīt naudas sodu;citi dokumenti, kas, uzņēmuma ieskatā, pamato uzņēmuma grūtības apmaksāt naudas sodu. Lūguma par naudas soda sadali izskatīšanas kārtība Konkurences padomē Lūgumam par naudas soda sadali obligāti jāpievieno tirgus dalībnieka piedāvājums, pēc kāda samaksas grafika tas apņemas naudas sodu apmaksāt, un pamatojums šādam grafikam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds grafiks tiks apstiprināts. Pēc uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzes KP izvērtēs uzņēmuma piedāvāto naudas soda samaksas grafiku un apstiprinās naudas soda samaksas grafiku, ievērojot uzņēmuma finanšu situāciju pamatojošo informāciju un dokumentus. Svarīgi norādīt, ka tas, ka, tirgus dalībnieka ieskatā, tam ir radušās...

Ja plānojam sniegt pakalpojumus (datorprogrammēšana) ASV reģistrētam nodokļa maksātājam, vai ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju pirms pakalpojuma sniegšanas vai tikai pēc 40 000 eiro limita pārsniegšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļu un 59. panta 1. daļu jautājumā minētajā situācijā ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Un ja SIA sniedz pakalpojumu fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību? Atbilde Arī šajā situācijā pienākums reģistrēties iestājas, sasniedzot 40 000 eiro slieksni. Ja tiks saņemti datorprogrammēšanas pakalpojumi no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju pirms pakalpojuma saņemšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļas 2. punktu ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Vairāki aspekti, kas jāievēro, saņemot/izrakstot un apmaksājot/saņemot apmaksu priekšapmaksas jeb avansa rēķiniem. "Esmu ievērojusi, ka cilvēki domā - ja rēķinu apmaksājām, tad viss kārtībā, neatkarīgi no tā, vai tas notika pirms vai pēc darījuma. Taču grāmatvedim ir svarīgs dokuments. Lai varētu veikt avansa maksājumu, ir nepieciešams dokuments, un to sauc par avansa jeb priekšapmaksas rēķinu. Parasti to veido, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, vai arī pastāv kāda uzņēmumā noteikta kārtība," stāsta Ita Bekerte, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Avansa (priekšapmaksas) rēķins: neapliecina darījumu "Avansa rēķins nav darījumu apliecinošs, bet gan tikai informatīvs dokuments - aicinājums veikt maksājumu," skaidro I. Bekerte. ir pamatojuma dokuments maksājumam PVN rēķins, ja rēķina autors ir PVN maksātājs "Ja puse ir PVN maksātājs, tad PVN uzskaitē avansa rēķins gan ir obligāts (neraugoties uz to, ka nav darījumu apliecinošs dokuments). Mēs nevaram atskaitīt priekšnodokli bez šī dokumenta," apliecina I. Bekerte. Tāpat saņemtais avansa maksājums rada pienākumu deklarēt avansa maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 3. maijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas 2022. gada 5. maijā publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 86 un stājas spēkā 2022. gada 6. maijā. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Saeimā 2021. gada 15. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā;Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 7. martā, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantā. Par grozījumiem saistībā ar regulējumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, šā likuma 42. panta piektās, septītās un devītās daļas tvērums...

Šogad jau 10 reizi notiks akcija „Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022”. Akciju sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizē Latvijas Piļu un muižu asociācija. „Ar šo akciju vēlamies pievērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību mūsu kultūrvēsturiskajam mantojumam. Daudzas pilis un muižas pēdējos gados ir restaurētas un gatavas pārsteigt ilgi gaidītos viesus. Kopumā šajā akcijā var apmeklēt 60 īpašas kultūrvēsturiskas pilis un muižas visā Latvijā. Aktīvākie ceļotāji, kuri šovasar paviesosies tajās visās, jau rudenī varēs laimēt balvas, ko sarūpējušas pilis un muižas, kā arī iespēju piedalīties noslēguma ballē,” stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns. Latvijas piļu un muižu apceļošanas akcijas pirmsākumi ir meklējami 2000. gadu sākumā, kad Latvijas kultūras mantojumu devās iepazīt 10 tūkstoši interesentu, no kuriem tūkstotis piedalījās grandiozā sezonas noslēguma ballē Jelgavas pilī. Akcija, kas šogad notiek jau 10. reizi, norisinās no 1. maija līdz 30. septembrim. „Latvija var būt lepna ar savām pilīm un muižām, kuras...

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis ir piemērojušas vairākus ekonomisko un individuālo sankciju kopumus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Sankcijas var tikt noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām, kā arī pret noteiktiem sektoriem. Svarīgi ir pārbaudīt, vai darījumos tiek ievērotas noteiktās sankcijas. Par to, kā notiek darījumi ar sankcionētām personām, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā "Karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi" skaidroja zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists (CAMS) Edgars Pastars. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. pantā skaidrots, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība (ES), vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šī likuma noteiktajā kārtībā. Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi vai...

Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi...