JAUNUMI

Datu valsts inspekcija regulāri saņem jautājumus gan no uztrauktiem darbiniekiem, kuri jūtas izsekoti, kad darba devējs uzmana un pēta to ikdienas maršrutus, skaidrojumus lūdz arī darba devēji, kuri grib būt atbildīgi gan pret darbiniekiem, gan arī iegūt informāciju darba kvalitātes izpildes kontrolei, darba novērtēšanai, gan arī, lai efektīvāk plānotu uzņēmuma autoparka apkopes darbus un degvielas izmaksas. Jāapzinās, ka, vācot ziņas par automašīnu, vienlaikus tiek iegūta informācija arī par tās vadītāju – fizisku personu. Tādēļ šādas informācijas apstrādei būs piemērojams personas datu aizsardzības normatīvo aktu tvērums. Šim skaidrojumam jāpalīdz atšķirt “drīkst” un “nedrīkst” automašīnu izsekošanas tehnoloģiju izmantošanā no darba devēju puses, vienlaikus sniedzot informāciju arī darbiniekiem attiecībā uz to, kam jāpievērš uzmanība. Pašsaprotamam būtu jābūt, ka darba devējs var apsvērt iejaukšanos tikai attiecībā uz tādām darbinieka ikdienas gaitām, kas skar darba devēja likumīgas intereses, respektīvi darba pienākumu izpildi. Informācijas apstrāde, kas atklātu ziņas par darbinieka privāto dzīvi, nav pieļaujama....

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai. Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem. Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām. Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām. Būtiski ņemt vērā, ka visām...

SIA nosūta komandējumā fizisko personu, kas nav uzņēmuma darbinieks. Minētā persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai SIA drīkst apmaksāt tikai dienas naudu un citus komandējuma izdevumus, vai obligāti ir jābūt arī darba samaksai? Vai ir nepieciešams šo personu pieņemt darbā? Atbilde Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobrī noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" darba devējs ir tiesīgs nosūtīt komandējumā jebkuru lietpratēju, ja uzņēmumā nav attiecīgā speciālista. Noteikumos noteikti izdevumu veidi (kas saistīti ar uzdevuma pildīšanu) un to apmērs (ar kādiem dokumentiem pamatoti), kas tiks segti neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav darbinieks. Savukārt šo noteikumu 19. punktā noteikts, ka komandējuma laikā darbiniekam tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums). Tas nenozīmē, ka persona dažu komandējuma dienu dēļ noteikti būtu jāpieņem darbā, tomēr par veikto darbu būtu jāsamaksā, jo biznesā nav pieņemta bezatlīdzības nodarbinātība. Lai neuzņemtos papildu pienākumus, ko nosaka Darba likums,...

Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja "neuzkrītoši" brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! Visu šo garo un grūto laiku augām kopā ar jums, centāmies sniegt biznesam noderīgu informāciju, meklēt atrisinājumu sarežģītām situācijām, skaidrot likumu normas un ietekmēt to grozījumus un precizējumus. Šo darbu veikt kļuva vieglāk, kad izveidojās žurnāls Bilance, kura saturu varējām vairāk veltīt praktiskām situācijām. Esam kopā piedzīvojuši un pārdzīvojuši ne vienu vien nodokļu reformu. Procenti, likmes un nosacījumi vairākos likumos krasi mainījās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan pēc satura. Tam visam pastāvīgi bija jāseko, vienlaikus veicot savus darba pienākumus. Ļoti ceru, ka mūsu skaidrojumi un padomi tika izmantoti un bija lietderīgi. Patlaban izskatās, ka Covid–19 krīze gandrīz pārvarēta, kaut gan valsts atbalsts biznesam un cilvēkiem arvien turpinās. Vienlaikus radušās jaunas problēmas, kas neļauj...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Tikai nesakiet, ka nebrīdinājām... Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja «neuzkrītoši» brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! NODOKĻI Redakcija: Par sociālo iemaksu īpatnību no autoratlīdzībām. Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. GRĀMATVEDĪBA Ita Bekerta: Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā. Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu informatīvo materiālu "PVN 0 procentu likmes tieša piemērošana, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu". Tajā skaidrots, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts, kas noteikts Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 II pielikumā, ir paredzēts tam, lai apstiprinātu, ka darījums atbilst atbrīvojumam no PVN un/vai akcīzes nodokļa saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantu un likuma “Par akcīzes nodokli” 20. panta otrās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu, ceturto un vienpadsmito daļu. Šādu sertifikātu lieto: diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība: diplomātiskie vai konsulārie aģenti un to ģimenes locekļi; administratīvi tehniskais personāls un to ģimenes locekļi. ES iestādes, kurām piemēro 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti ES. ES institūcijas vai tās pārstāvniecības ES teritorijā: ar ES institūciju vai tās pārstāvniecību saistītā persona, kurai Latvijas Republikā ir diplomātiskais statuss. Starptautiskās organizācijas: starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības darbinieki,...

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas 14. punktu personas apliekamajos ienākumos netiek iekļauts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Vai šis nosacījums attiecas uz gadu (viena reize gadā) vai drīkst izmaksāt arī vairākas reizes? Atbilde Likumā nav paredzēts ierobežojums bēru pabalsta piešķiršanas skaitam. Šādos gadījumos ieteicams precīzi noformēt pabalsta piešķiršanas pamatojumu, minot gan darbinieka, gan radinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un radniecības pakāpi (vai kāpēc aizgājējs noteikts par tuvinieku). Izmaksātais pabalsts (arī lielākā summā) uzrādāms paziņojumā kopā ar darbinieka algu par gadu un atsevišķi — kā neapliekamais ienākums (tikai līdz 250 eiro). Ja pabalsta summa pārsniedz 250 eiro, pārsnieguma daļa tiks iekļauta ar darbaspēka nodokļiem apliekamajā summā. Gadījumā, kad darbinieks iesniedz darba devējam vairākas miršanas apliecības, darba devējs drīkst (bet tas nav pienākums) izmaksāt bēru pabalstus. Arī strādājot citā darbavietā, darba devējs drīkst izmaksāt bēru pabalstu par...

Attālināts darbs un pastiprināta informācijas tehnoloģiju izmantošana un paļaušanās uz tām ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, īpaši iepriekšējos mēnešos piedzīvotās ārkārtējās situācijas laikā. Līdzīgi kā rūpēm par veselības stāvokli, arī uzņēmumu kiberdrošībai, tai skaitā kiberhigiēnai, ir jābūt prioritārai un nepieciešams tai pievērst pastiprinātu vērību. Lai nodrošinātu efektīvu kiberdrošības pārvaldi, katram uzņēmumam ir nepieciešams ieviest kiberdrošības pārvaldības sistēmas, kas atbilst tā darbības specifikai un risku līmenim. Kiberdrošības sistēmu visbiežāk raksturo šādi pamatdokumenti: (1) informācijas tehnoloģiju un sistēmu pārvaldes politika, kas balstīta uz drošības risku izvērtējuma, (2) kārtība, kādā rīkoties informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā, (3) vadlīnijas drošam attālinātam darbam un (4) kārtība darbinieku informēšanai un apmācībām par aktuālajām kiberdrošības un kiberhigiēnas prasībām. Normatīvie akti pašlaik paredz pienākumu izstrādāt informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības dokumentus institūcijām un juridiskām personām, kuras tiek noteiktas saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu (ITDL). Tomēr jebkurai organizācijai būtu jāparedz šādu dokumentu izstrāde un...

Trešajā Covid-19 atbalsta periodā – par laiku no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā. No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. “VID pēdējos divus gadus ir intensīvi strādājis, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, kuri vērsās pēc palīdzības un kuri atbilda Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šo pabalstu administrēšana bija VID neierasta funkcija, bet, strādājot 24/7 režīmā, visi jautājumi tika atrisināti. No sirds ceru, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā vairs nesaasināsies tādā līmenī, lai būtu nepieciešams vēl ceturtais atbalsta vilnis un uzņēmēji varēs normāli strādāt un attīstīties,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Izmaksātā valsts atbalsta struktūra arī parāda nozares, kas Covid-19 krīzē cieta visvairāk – tirdzniecības, viesmīlības...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s 29. aprīlī apstiprināja Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā noteicošos faktorus Latvijas kredītreitinga saglabāšanai līdzšinējā augstajā līmenī Moody`s min progresu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, kā arī NATO karaspēka kā drošības garanta klātbūtni Latvijā, kas mazina ģeopolitiskās spriedzes riskus valsts drošībai. Aģentūra sagaida, ka Krievijas-Ukrainas militārā konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku un fiskālajiem rādītājiem samērā ierobežota. “Kredītreitingu aģentūras Moody`s novērtējums starptautiski apliecina, ka esam spējīgi operatīvi un izlēmīgi rīkoties, lai prioritāri stiprinātu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Līdz šim veiktie ieguldījumi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā un mūsu valsts gatavība stāties pretī jauniem izaicinājumiem aktuālajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā ir augstu novērtēta”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai gan Latvija vēsturiski ir bijusi gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes importa, aģentūra uzsver, ka kopš 2014. gada Baltijas valstis ir veikušas virkni pasākumu energoresursu avotu dažādošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, un atzinīgi novērtē Latvijas gatavību un...

Vai pensionāram obligāti jāiesniedz VSAA algas nodokļa grāmatiņa, lai nezaudētu neapliekamo minimumu? Vai pensionāram, reģistrējoties MUN maksātāja statusā, netiks samazināta vecuma pensija? Atbilde Pensionāra neapliekamā minimuma (2021. gadā — 330 eiro, 2022. gadā — 350 eiro pirmajā pusgadā un 500 eiro otrajā pusgadā) piemērošanu un ienākuma nodokļa likmi (20% apmērā no ienākuma līdz 1667 eiro) nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) likums, nevis nodokļa grāmatiņas atrašanās vieta. Šajā jautājumā grāmatiņas iesniegšana nav svarīga. Pensionāra nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja tajā atzīmēta apgādājamā persona vai invaliditāte, jo uz tā pamata ienākuma izmaksātājs (darba devējs vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)) ir tiesīgs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus un papildu atvieglojumus. Ja pensionārs reģistrēsies par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju, tas neierobežo viņa tiesības uz iepriekš minēto minimumu, kā arī neiespaido piešķirtās pensijas apmēru. Ja pensionārs turpina strādāt algotu darbu, nodokļa grāmatiņu būtu lietderīgi iesniegt darbavietā, jo citādi grāmatvedim nav pamata piemērot algai...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmējiem jāprot pamanīt, ja tos mēģina iesaistīt konkurences pārkāpumos. Saruna ar JURI GAIĶI, Konkurences padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Kreditora prasība sabiedrības vārdā. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT SIA vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Galvenās darba devēju pieļautās kļūdas darba līgumos. ALISE VALDEMĀRE, zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Kādēļ līgumos jāiekļauj atruna par likumdošanas aktu piemērošanu strīdus gadījumos? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs SANKCIJAS Aktualitātes sankciju jomā. Pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas IEPIRKUMI Jaunākie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuālas Eiropas Savienības Tiesas atziņas. EST 2022. gada 8. martā spriedumā lietā C-205/20 Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld un 2021. gada 21. decembra spriedumā lietā C-251/20 Gtflix TV Pārbaudes laika atkārtota izmantošana. Par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādējādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likumā izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3. atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta (Nr. SKK-119/2022) atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un daļā, ar kuru no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija 172 172,04 eiro apmērā par labu valstij, lēmums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz...

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm* ir savstarpēji vienojušās un parakstījušas kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs. Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs. Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar...