JAUNUMI

Saeima 21. aprīlī otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti. Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Šāds jauns regulējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem...

Fiziskās personas prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanai par pamatu tiek ņemti nodokļa maksātāja ieņēmumi (ienākumi) iepriekšējos taksācijas periodos. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, VID ņem vērā visus attiecīgajā periodā apliekamos ieņēmumus (t.sk. apliekamos ar samazinātām nodokļa likmēm). Netiek ņemti vērā IIN likuma 9. pantā minētie neapliekamie ienākumi. Tomēr 9. pantā noteiktais atbrīvojums no IIN neattiecas uz dividendēm, kas minētas IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.1 punktā (dividendes, kas aprēķinātas no peļņas saskaņā ar likumu "Par UIN"), saimnieciskās darbības ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, kā arī MUN maksātāja apgrozījumu. 2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un izmaksātājs no šīm summām ietur nodokli pēc likmes 25% (paziņojums ar kodu 1061). Minētie autori par sevi...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne...

Ar mērķi nodrošināt plašāku atbalstu Latvijas uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un sniegt papildu atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem un pašvaldībām Latvijas tūrisma nozares kā galamērķa popularizēšanai, 2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā. Līdz ar grozījumiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no 50% uz 80% un kalendārā gadā atbalsta summa tiek palielināta no 40 000 eiro uz 60 000 eiro, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem darbības ķēžu nepārtrauktības un tirgus pārorientācijas nodrošināšanai. Atgādināsim, ka programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu: produktu vai pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu medijos, internetveikalu, aplikāciju digitālo risinājumu un platformu izstrādei, u.c. aktivitātēm aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksu segšanai ārvalstu tirgos. Tāpat atbalsta programmā ir paredzēts, ka uzņēmumi pie noteiktiem līguma apmēriem varēs saņemt arī avansa maksājumus 35% apmērā par publicitātes pasākumiem vai aktivitātēm, kas paredz prezentēt Latviju kā tūrisma galamērķi, kā arī saņemt izdevumu pozīciju segšanu jau...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Konkurences padome (KP), skaidro, ka tirgus dalībniekiem, tajā skaitā, lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājiem, kas iepērk preces no piegādātājiem, ir jāievēro godīgas tirdzniecības principi atbilstoši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajam. Proti, arī gadījumā, ja piegādātāji atsevišķām preču grupām objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pasūtījumu izpildi, NTPAL izpratnē tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai preču iepircēji noteiktu piegādātājiem netaisnīgas sankcijas. KP norāda, ka vairāku nozaru uzņēmēji Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku pārtikas un nepārtikas preču, kā arī izejvielu deficītu. Vienlaikus arī loģistikas sistēmā ieviestas izmaiņas, tostarp apgrūtināta vai pārtraukta preču piegāde, var ietekmēt preču, to izejvielu un iepakojumu pieejamību. Tāpat šajā laikā patērētāju pieprasījums pēc atsevišķām precēm būtiski palielinājies. Netaisnīgu un nepamatotu sankciju noteikšana ir aizliegta saskaņā ar NTPAL. Likums nosaka, ka “pircējiem, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu. Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums, un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību,...

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network) ziņo, ka Eiropa patlaban saskaras ar vairākiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides izaicinājumiem, kā arī Ukrainas krīzi, un līdz ar to uzņēmumus smagi skāruši piegādes ķēžu traucējumi. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi jaunus pasākumus vienotā tirgus noturības stiprināšanai un ilgtspējīgas, digitālas un globāli konkurētspējīgas ekonomikas veidošanai. Lai palīdzētu pārstrukturizēt piegādes ķēdes un stiprinātu to noturību krīzes apstākļos, ir izveidota platforma Supply Chain Resilience. Tā palīdz uzņēmumiem saglabāt, pārstrukturēt vai nomainīt esošās piegādes ķēdes, kā arī iegūt izejmateriālus, detaļas, sastāvdaļas un/vai daļēji gatavas preces vai pakalpojumus, kas tiem nepieciešami, lai turpinātu ražošanu. Lai izveidotu sadarbību ar jauniem partneriem un nodrošinātu savu starptautisko piegādes ķēdi, uzņēmēji aicināti reģistrēt savu uzņēmumu jaunajā platformā. Platformas galvenie mērķi: publicēt izejvielu, daļu, komponentu un/vai (daļēji) gatavo preču vai pakalpojumu piedāvājumus; pavest kopā starptautiskos piegādātājus ar preču un pakalpojumu pircējiem; izveidot pārrobežu kontaktus starp uzņēmumiem, nozarēm, atbalsta organizācijām, akadēmiskajām...

Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, iestādēm un ikvienai fiziskai personai ir jāievēro gan nacionālie, gan vairāki starptautisko sankciju režīmi. Krievijas aizsāktā kara Ukrainā kontekstā tās primāri ir Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas. Rakstā apkopoti vairāki ar sankciju ievērošanu saistīto speciālistu ieteikumi*, kas var būt noderīgi laikā, kad sankciju saraksti tiek ik nedēļu papildināti un uzņēmējiem ir sarežģīti tiem izsekot. Riskēt vai pārtraukt sadarbību? Latvijā kopumā ir ap 5000 juridisko personu, kuru piederība saistāma ar Krieviju vai Baltkrieviju. “Tas nenozīmē, ka visi šie uzņēmumi ir sankcionēti, bet ar tiem var būt saistāms paaugstināts sankciju risks,” skaidro Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Sankciju režīmi nav vienādi, tāpēc gadījumā, ja uzņēmums ir saistīts ar vairākām jurisdikcijām, tam var būt jāpievērš uzmanība ne tikai ASV un ES, bet arī Lielbritānijas, Kanādas, Šveices un citu atsevišķu valstu sankcijām...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt...

Esmu valdes locekle uz darba līguma pamata, un kādu laiku man bija darbnespēja. Aprēķinot A lapas apmaksu, radās neskaidrības. Kā valdes locekle mēnesī saņemu noteikto darba algu 500 eiro. Vai man, aprēķinot algu, vajag noteikt vidējo izpeļņu, ja darba laika uzskaiti neveicu? Vai varu izmaksāt par šo mēnesi visu algu 500 eiro? Vai tad varēšu pēcāk saņemt arī slimības pabalstu? Atbilde 1. Darba laika uzskaiti valdes loceklim drīkst nekārtot, ja darba līgumā ir minēts, ka tas ir slēgts ar noteikumiem, kas minēti Darba likuma 148. pantā "Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi". 2. Algu drīkst maksāt arī lielākā summā, ja tas ir atrunāts darba līgumā, piemēram, minot tajā, ka slimošanas laikā tiek saglabāta darba alga, vai pamatojot rīcību ar to, ka darba ņēmējam (arī valdes loceklim) ir nepieciešami papildu līdzekļi veselības uzlabošanai. Proti, ka summā iekļauta gan darbinieka alga, gan atbalsts. Nedomāju, ka kādam ienāks prātā doma aizliegt maksāt lielākus nodokļus (no lielākas...

Termins “darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums “veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC-148/2022). Kasācijas instances tiesa nolēma, ka apelācijas instances spriedums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi piemērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības1, t.i., Padomes direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk - direktīva 2000/78/EK). Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic: “Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,...

2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka papildus prasības nodrošināšanas līdzekļiem, kas civilprocesuālajā regulējumā jau pastāvēja daudzus gadus un tika piemēroti tiesvedībās, tiek ieviesti vispārējie pagaidu aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. Ar minētajiem grozījumiem civilprocesā ir ieviests vispārējās pagaidu aizsardzības institūts, vebinārā “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” uzsvēra Mārtiņš Aljēns, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Civilprocesa likuma grozījumu mērķis bija radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā, norādīts likumprojekta anotācijā. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, neatkarīgi no prasības prima facie (pirmšķietamas) pamatotības uz tiesiski pamatotu rīcību nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Taču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā", kurā norāda, ka darba devēja ziņojuma veidlapai ir 16 sadaļas atbilstoši 16 darba ņēmēja apdrošināšanas statusiem, kuriem piemēro atšķirīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes: 1. “Darba ņēmēji, kuri ir apdrošināmi atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” (izvēlnes nosaukums “Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”). 2. “Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji” (izvēlnes nosaukums “Izdienas pensijas saņēmējivai personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmēji”). 3. “Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (arī priekšlaicīga pensija) ar atvieglotiem noteikumiem (tie ir invalīdi uz mūžu, sievietes, kurām ir pieci un vairāk bērnu, mātes, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, liliputi, punduri un neredzīgie, personas, kas veikušas darbu sevišķi kaitīgos darba apstākļos, personas, kuras strādājušas...

Tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, jāiesniedz VID apliecinājums par ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par 2022.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Tie cilvēki, kas 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš...