JAUNUMI

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu arī darba algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Jau ziņots, ka VID 22. novembrī uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti.līdz ar to 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu. Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par 2021. gada oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs...

Ministru kabinets 14. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā". No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām - 50 000 eiro. Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības. Maksimālā summa 50 000 eiro valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā: nekustamais īpašums tiks iegūts uz līguma, tajā skaitā, dāvinājuma ceļā; uz tiesas lēmuma pamata nekustamā īpašuma izsoles gadījumā; nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Valsts nodevas maksimālais apmērs ir noteikts arī Igaunijā un Lietuvā, tāpēc ar šādiem grozījumiem tiek vecināta vienlīdzīga konkurence nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs. Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu...

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Mūsdienās uzņēmumi (arī iestādes, organizācijas) visu nepieciešamo savas darbības nodrošināšanai cenšas iegādāties, par pirkumiem norēķinoties ar bezskaidras naudas pārskaitījumu. Taču joprojām samērā izplatīti ir arī norēķini skaidrā naudā (arī ar norēķinu karti) par pirkumiem mazumtirdzniecības tīklā. Šajā rakstā autors apskatīs šādu pirkumu uzskaites kārtību grāmatvedībā, kā arī norēķinu kārtību ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) darbinieku, turpmāk — avansa norēķinu persona. Ērtības labad uzņēmumus, iestādes un organizācijas raksta turpinājumā autors sauks vienā vārdā — uzņēmums. Atbilstoši 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41. punkta prasībām uzņēmums izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus. Grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā ietilpst arī grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek...

Brīvprātīgā darba likuma 3. pantā paredzēts, ka biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Vai biedrība var organizēt grāmatvedības darbu, uzdodot to brīvprātīgajam? Atbilde Brīvprātīgā darba likuma 2. pants satur skaidrojumu: (1) Brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Tātad — sabiedrības labā, nevis kādas organizācijas labā. Savukārt minētā likuma 4. pants nosaka: (4) Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto. Tādēļ uzskatu, ka grāmatvedis tomēr ir nodarbinātā persona, nevis brīvprātīgā, turklāt ar likumā noteiktu atbildību par darba kvalitāti. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Saņemts arī saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai. Kā zināms, 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to pēc MK noteikumu spēkā stāšanās VID uzsāks atbalsta piešķiršanu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka tie uzņēmēji, kuriem atbalsts pienākas, to savlaicīgi saņems. “VID ir veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai tie uzņēmumi, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pienākas atbalsta līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tos savlaicīgi saņemtu,” tā I. Jaunzeme. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Kā zināms, grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās personas, vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz vienreizējo atbalstu varēs pretendēt 187 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt 2022.gadā. Tam būs nepieciešami līdzekļi 92...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām līdz 22. decembrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par to, kā krīzes laikā mainījies Latvijas uzņēmumu apgrozījums, kāda bijusi valsts noteikto uzņēmējdarbības ierobežojumu ietekme, kā palīdzējis valsts sniegtais atbalsts un kā biznesu ietekmē jaunā nodokļu reforma. Aptauja pieejama šeit. Projektu “Covid-19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformu ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Aicinām piedalīties aptaujā par Jūsu uzņēmuma Covid-19 pandēmijas laika pieredzi” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2021

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Ilgstoši sadarbojoties ar uzņēmējiem, kuri tikko vai relatīvi nesen uzsākuši saimniecisko darbību, autors ir novērojis, ka viens no aktuālākajiem tematiem, par kuru viņi visbiežāk interesējas, ir pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā — PVN), īpaši uzņēmuma reģistrācija PVN maksātāju reģistrā. Gan uzņēmēju, gan sabiedrības viedokļi un vērtējumi par reģistrācijas procesu ir dažādi — gan pozitīvi, gan negatīvi. Ņemot vērā jau ilgstoši nodokļu administrācijas un arī tiesībsargājošo institūciju publiski pausto informāciju par to, ka dažas personas PVN maksātāja statusu izmanto negodprātīgi, nevienam vairs nav ilūziju, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā — VID) jaunu subjektu reģistrācijai pievērš pastiprinātu uzmanību un veic pietiekoši detalizētas pārbaudes, pirms veic uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā. Lai personām, kas apsver iespēju reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, jau uzsākot komercdarbību, kaut nedaudz atvieglotu šo reģistrācijas procesu, autors turpinājumā to apskatīs, balstoties gan uz normatīvo aktu prasībām, gan uz praktisko pieredzi šajā jomā. PVN — jēdziens, būtība, likmes PVN ir netiešais nodoklis,...

Saeima 9. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai - Jelgavas novadu, Liepājai - Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei - Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij - Ventspils novadu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. Grozījumi noteic ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība plānota arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. Līdz šim kaimiņu pašvaldībām bija jānodrošina sadarbība teritorijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vēl līdz 15. decembrim (ieskaitot) iespējams atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusam. Jau reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas MUN režīmā, var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2022. gadā, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas neatteicas MUN režīmu izmantojošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. No 2022. gada 1. janvāri tās SIA, kam patlaban ir MUN maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja esošie MUN maksātāji – saimnieciskās darbības veicēji – nākamgad vairs nevēlas turpināt savu darbību tieši šajā statusā, tad...

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...