JAUNUMI

Kopš 2022. gada 1. janvāra maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā un nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN. Ir noteikts vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās – četri procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Minētās izmaiņas ir veiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu, un stājas spēkā pakāpeniski atkarībā no konkrētas situācijas. Kas ir piespiedu dalītais īpašums Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)....

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; • biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa. Kas ir iespieddarbs un elektroniskais izdevums? Iespieddarbs ir patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums. Iespieddarba definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 5. punktā. Elektronisks izdevums ir skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem. Elektroniskā izdevuma definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 4. punktā. Kam piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā? Grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodiskos materiālus "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana" un "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana". Šiem materiāliem ir ieteikuma raksturs, kas skaidro normu piemērošanu, kā arī situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Jāatceras, ka reliģiskās organizācijas ir Reliģisko organizāciju likuma noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes. Ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 100 000 eiro, bet kārtējā pārskata gadā pārsniedz 100 000 eiro, reliģiskā organizācija zaudē iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, taču pārskata gadā tā var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.Reliģiskā organizācija var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā arī nākamajā pārskata gadā gadījumā, ja kārtējā pārskata gadā...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kārtējais jaunais gads. Diemžēl jau otro gadu neredzam cits citu klātienē. Katrā ziņā arī tiem, kuri nepiedalījās videokonferencē, informācija sniegta šajā numurā mūsu žurnālista Ikara Kubliņa atreferējumā. Neskatoties uz grūtībām, Latvijas ekonomikas nākotne izskatās pietiekami cerīga. Ceru, ka mūsu lektoru sniegtā informācija noderēs darbā, turklāt tai var uzticēties, jo to snieguši atzīti profesionāļi savā jomā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu: Nodokļu politikas atbildes ekonomikas izaicinājumiem. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. “Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi. NODOKĻI Linda Puriņa: Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi izmaiņas – paredzēta kārtība, kādā to jāaizpilda profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Šajā procesā tiek iesaistīti dažādi tirgus spēlētāji – preču ražotāji vai izplatītāji, dzērienu tirgotāji, iepakojuma apsaimniekotāji, patērētāji, kā arī depozīta sistēmas operators. Sistēmas ieviešana ir liels un nozīmīgs notikums, neskatoties uz to, ka noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam bija spēkā jau no 2003. gada. Galvenais mērķis ir pamudināt gala lietotāju nodot iepakojumu un padarīt Latviju zaļāku. Kā tas izdosies, rādīs laiks. Saskaņā ar depozīta sistēmas darbības noteikumiem depozīta sistēmu piemēro vienreiz un atkārtoti lietojamajam dzērienu primārajam iepakojumam. Depozīta maksa attiecas uz stikla un plastmasas pudelēm, kā arī skārdenēm. Depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību ir 0,10 eiro. Kā darbojas depozīta sistēma? Jaunā sistēma nodrošina nepārtrauktu depozīta maksas apriti starp ražotāju vai izplatītāju, kas laiž tirgū dzērienus, dzērienu tirgotāju, patērētāju, iepakojuma apsaimniekotāju un depozīta sistēmas operatoru. Depozīta sistēmas maksas aprite vizualizēta shēmā: ...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā". Tajā skaidrots, ka Covid-19 pandēmija un valstu valdību reakcija uz pandēmiju, t. sk. dažādi ierobežojumi tās mazināšanai, ir izraisījuši pārmaiņas ekonomikā, kas savukārt starptautisko grupu uzņēmumiem var radīt grūtības ievērot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu un kontrolētā darījuma cenas (vērtības) noteikšanu atbilstoši tirgus cenai (vērtībai). Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar naudas plūsmas ierobežojumiem, rentabilitātes strauju kritumu vai pieaugumu, preču piegāžu ķēdes traucējumiem un, iespējams, ir spiesti samazināt uzņēmuma darbību vai apturēt to pavisam. Viss minētais un nenoteiktība ir radījuši jautājumus par transfertcenu noteikšanas regulējuma piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā kā transfertcenu dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām1 ir jāsagatavo par katru pārskata gadu2 , tad Covid-19 pandēmijas periodā īpaša uzmanība jāpievērš: faktoriem, kas ietekmējuši kontrolēto darījumu cenu (vērtību), un to atspoguļošanai vietējā transfertcenu dokumentācijā; saņemtajam valsts atbalstam; salīdzināmo datu analīzei un īpašām vienreizējām izmaksām; iepriekšējas vienošanās līguma izpildei....

Jaunais piespiedu zemes nomas attiecību regulējums var arī nesasniegt iecerēto mērķi – novērst līdz šim nesamērīgi lielo tiesvedības procesu skaitu. Ar cerībām uz jauno piespiedu zemes nomas attiecību regulējumu skatās gan tiesību normu piemērotāji, gan šajās nomas attiecībās iesaistītās puses. Proti, tā mērķis ir vērsts uz strīdu un tiesvedību skaitu samazināšanu dalītā īpašuma gadījumos, jo līdzšinējais regulējums ir sekmējis nesamērīgi daudz tiesvedības procesu. Negribētos būt skeptiskai, taču ir pamats domāt, ka tiesvedības procesi piespiedu zemes nomas attiecību jautājumos nepazudīs no tiesu darba kārtības, tāpat kā, visticamāk, arī no Satversmes tiesas dienaskārtības. Nomas maksa 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā jebkuras būves īpašniekam Atzinību pelna likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – likums) 38. panta jaunā redakcija. Tā skaidri un nepārprotami paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra piespiedu zemes nomas...

SIA iegādājās POS termināli bezskaidras naudas norēķiniem. SIA nav kases aparāta. Kā grāmatot darījumus? Vai pietiek ar POS termināļa pārskatiem no bankas, un vai jākārto POS termināļa žurnāls? Atbilde Darbībās ar POS termināli uzņēmumam jāievēro Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Šajos noteikumos ietverta prasība: 34. Lietotājs nodrošina, lai kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas un specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas vietā (attiecībā uz specializēto ierīci vai iekārtu, kas nav uzstādīta pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), — juridiskajā adresē) būtu pieejami šādi dokumenti: (..) 34.3. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos kārtojamais Z pārskatu un POS termināļu pārskatu reģistrs, kurā norādīts ieraksta datums un kārtas numurs. Minētajos noteikumos netiek reglamentēts šāda žurnāla saturs (forma). Tātad uzņēmums patstāvīgi izstrādā šī žurnāla paraugu un to iekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā. MK noteikumos (84. punkts) minēti gadījumi, kad kases...

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) Nr.2020/1057 no 2. februāra stājušās spēkā Mobilitātes pakotnē ietvertā prasība pārvadātājam sagatavot un iesniegt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot Eiropas Komisijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu (www.postingdeclaration.eu). Deklarācija jāiesniedz pārvadātājam, kas veic starptautiskus kravas autopārvadājumus Eiropas Savienībā un uz kuru attiecināma transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija. Transportlīdzekļa vadītājs skaitās nosūtīts, ja ir starptautisks pārvadājums un iekraušana/ izkraušana nav valstī, kurā pārvadātājs reģistrēts (gan starp ES valstīm, gan starp ES un trešo valsti); tiek veikti kabotāžas pārvadājumi. Tāpat no 2. februāra transportlīdzekļa vadītājam pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas digitālajā tahogrāfā jāievada tās valsts simbols, kurā vadītājs iebrauc. Lai ievadītu datus digitālajā tahogrāfā pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas, apstāšanās ir jāveic tuvākajā pieturvietā uz robežas vai uzreiz pēc tās šķērsošanas. Ja dalībvalsts robežu šķērso ar prāmi vai vilcienā, transportlīdzekļa vadītājs ievada valsts simbolu pienākšanas ostā vai stacijā. Uz pārvadātāju ir attiecināma kravas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija, ja: citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī...

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Likums paredz trīs būtiskas lietas: Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu. Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu. Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda...