JAUNUMI

Valdības sēdē 21. decembrī apstiprināti jauni Grāmatvedības kārtošanas noteikumi, kas pavada jauno Grāmatvedības likumu, detalizētāk reglamentējot vairāku likuma prasību izpildi. Jaunajos noteikumos saglabātas pašreizējos Noteikumos Nr.585 ietvertās grāmatvedības hronoloģisko reģistru un sistemātisko reģistru kārtošanas pamatprasības. Taču jaunievedums ir tas, ka tagad paredzēta iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem. Lielākoties saglabātas līdzšinējās prasības arī attaisnojuma dokumentu sagatavošanā, tomēr noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs nav paredzēta prasība fiziskajām personām norādīt personas kodu. Noteikumu projekta apakšnodaļā par attaisnojuma dokumentu, kuru sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, papildus sniegts skaidrojums, ka šīs apakšnodaļas prasības neattiecas uz gadījumu, kad pie uzņēmuma kredītiestādes konta tiek piesaistīta un uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegta personificēta maksājuma karte, ar kuru iegādātas preces...

Lasītājas situācijas apraksts Par mantisko ziedojumu un pamatlīdzekļu nolietojumu vienkāršā ieraksta sistēmā. Situācijas apraksts. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, veicot ierakstus IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls). Gada pārskats sastāv no: IIP (Ieņēmumu un izdevumu pārskats) ZDP (Ziedojumu un dāvinājumu pārskats) ZDS (Ziedotāju un dāvinātāju saraksts). 2021. gada novembrī baznīcas ēkai nomainīja logus un durvis, logi un durvis ir ziedojums, kā arī saņemts finansējums remonta darbu apmaksai: 1. Nomainīti logi — 5 gab. (viena loga cena apmēram 240,00 eiro), durvis — 2 gab. (vienu durvju cena apmēram 620,00 eiro), kopsumma apmēram — 2440,00 eiro, logi un durvis saņemti izstrādājumu veidā kā anonīms ziedojums (administrācijai persona ir zināma). 2. Par darbu izpildi ir samaksāts uz līguma pamata (novembrī) — 2300,00 eiro. 3. Saņemts finansējums darbu apmaksai (decembrī) — 2000,00 eiro. 4. Ieņēmumi no reliģiskās darbības (prognoze) 2021. gadā (līdz 31.12.2021.) — 2700,00 eiro. 5....

No 21. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk pieteikumu pieņemšanu tirdzniecības un sporta centriem kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām valsts atbalsta programmā, kuras mērķis ir kompensēt Covid 19 ierobežojumu radītos zaudējumus. Kopējais programmas atbalsta apmērs ir 50 miljoni eiro. Pieteikumus varēs iesniegt LIAA līdz 2022. gada 15. janvārim. Atbalsts tiks piešķirts apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem, sporta centru tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks izmaksāts kā vienreizējs maksājums, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītās operacionālās izmaksas. Saņemtos līdzekļus varēs izmantot, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus un ārpakalpojumu izmaksas. Attiecināmais periods,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktu viens no nodokļu maksātāju vispārīgajiem pienākumiem ir, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), līdz 1. maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai VID. Pamatdarbības veida definīcija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 32. punktā, saskaņā ar kuru pamatdarbības veids ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – NACE 2. red.) klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 15. decembrī konstatēja, ka ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus prasītājam naudas summas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu. Atšķirīgu praksi, pamatojoties uz apgabaltiesu sniegto informāciju, senatoru kopsapulce konstatēja gan jautājumā, vai par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās prasītājam nosakāmas tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas, vai tikai no pamatparāda, kas piedzīts ar spriedumu, gan arī jautājumā, vai prasītāja kā uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus nosakāmas gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi, Civillietu departamenta senatori izskaidroja iztulkojamā normatīvā regulējuma mērķus un atzina, ka par laiku līdz sprieduma izpildei lietas dalībniekam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, kura atmaksa nav notikusi sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī...

Kā norit šogad uzsāktais ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas process? Kas ir galvenās grāmatvežu kļūdas pieteikumu iesniegšanā, izplatītākās neskaidrības un biežāk uzdotie jautājumi? Kopš 2021. gada 1. jūlija izsniegtas 340 licences ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem, kuru kopskaits pārsniedz 6000, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Viņa aicināja neatlikt licencēšanos uz pēdējo brīdi, tādējādi pārslogojot sistēmu. Viens no biežākajiem grāmatvežu uzdotajiem jautājumiem - vai uzņēmumā ikvienam grāmatvedim jāsaņem licence? "Nē, tā tas nav. Uzņēmumā ir jābūt vienam licencētam atbildīgajam grāmatvedim, kurš veiks darījumu uzraudzību, vērtēs klientu līdzekļu izcelsmi un citus nepieciešamos pasākumus. Protams, ja ārpakalpojumus sniedz fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs, tad skaidrs, ka viņam arī jāsaņem licence," skaidroja A. Rudzīte. Licences izskatīšana standarta situācijā notiekot mēneša laikā, tomēr termiņš var tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem. Bieži vien iesniegumu izskatīšana ieilgstot, jo pievienotajos dokumentos konstatējamas dažādas nepilnības. Par licences pieteikuma izskatīšanu maksājama nodeva...

Uzņēmums reģistrējies par PVN maksātāju septembrī. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir ar PVN neapliekamo darījumu sniegšana, taču jau ir zināms, ka no novembra tiks uzsākta arī ar PVN apliekamo pakalpojumu sniegšana. Atbilde PVN likuma 98. panta 7. daļa sniedz atbildi uz šo jautājumu: "Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā priekšnodokļa atskaitīšanai izmanto šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību, pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa un valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru." Vai, veicot gada PVN proporcijas aprēķinu, tajā jāiekļauj: a. viss periods, kurā uzņēmums bija reģistrēts PVN reģistrā (neatkarīgi no tā, ka pirmajos divos mēnešos nav sniedzis apliekamos pakalpojumus). Nosakot gada proporciju, priekšnodokli varēs atskaitīt arī par tiem periodiem, kuros sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi; b. vai tomēr aprēķins būtu veicams, aprēķinā iekļaujot tikai to periodu, no kura ir uzsākta apliekamo pakalpojumu sniegšana, un priekšnodokli par periodu, kurā sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 15.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma...

Valdība 14. decembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrija izstrādātos grozījumus Komerclikumā un ar tiem saskaņotos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuru galvenais mērķis ir reformēt akciju sabiedrību līdzšinējo regulējumu, lai nodrošinātu to caurspīdīgumu, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Rosinātie likumu grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Latvijas Nacionālajā risku novērtējumā tieši necaurspīdīguma dēļ pašreizējā akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies atzīmi, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek...

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā (Nr. SKK-153/2021 (15830110509)) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par noteikto sodu pieciem apsūdzētajiem. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, un valsts labā no viņiem piedzītas kaitējuma kompensācijas 91 717,58 eiro, spriedums atstāts negrozīts. Izskatot apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībās norādītos juridiski nozīmīgos apstākļus par apsūdzētajiem noteiktā naudas soda apmēru un par apsūdzēto iespējām samaksāt naudas sodu. Lietā apsūdzētajiem tiesas noteiktie naudas sodi bija no 23 līdz par 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka, nosakot naudas soda apmēru, bez atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Grāmatvedības likums, aizstājot pašlaik spēkā esošo, pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu "Par grāmatvedību". Ar jaunā likuma pieņemšanu nemainās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi un prasības. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, un tā, lai kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma gaitu. Par to, kādas būtiskākās izmaiņas gaidāmas, vebinārā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Kāds ir likuma izstrādāšanas mērķis? "Vecā" likuma izkārtojums neatbilst pašreizējās juridiskās tehnikas prasībām — nav pantu nosaukumu, numurētas pantu daļas, nav atsevišķu pantu, kuros ir terminu skaidrojumi, nav noteikts likuma mērķis, darbības joma. Likums nav ērti lietojams. Jaunajā Grāmatvedības likumā detalizēti ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus, kas nosaka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus, grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas prasības, datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasības. Astoņas nodaļas "Veco" likumu veidoja sešas daļas, bet jaunais Grāmatvedības likums sastāv...

2021.gada 7. decembrī izdoti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (noteikumi), informē Valsts ieņēmumu dienests. 2022.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu aprēķinās atsevišķi periodam: no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim. Atsevišķi par katru pusgadu aprēķināto minimumu summēs, lai noteiktu to par pilnu 2022. gadu. Diferencētā neapliekamā minimuma un VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma 2022. gadam aprēķinā izmantojamās vērtības: 01.01.2022.–30.06.2022. 01.07.2022.–31.12.2022. Maksimālais neapliekamais minimums 2100 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu 3000 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu 10 800 eiro 10 800 eiro Koeficients 0,26923 0,38462 Noteikumu pielikumā var iepazīties ar aprēķina piemēriem. 2022.gadā un arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu būs 250 eiro...

Valdība 14. decembra sēdē lēma paplašināt energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu loku, kas varēs saņemt obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) samazinājumu par 2021. gadu.To paredz grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Kvalificēties tiesībām uz OIK samazinājumu varēs arī mazākie energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kura vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs kalendāro gadu laikā ir bijis mazāks nekā 50. Līdz ar to OIK samazinājums būs pieejams plašākam energoietilpīgo uzņēmumu lokam. Atgādinām, ka 2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, par gadu pagarinot periodu, kurā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi var pieteikties OIK samazinājumam, kas veido līdz 85 % no pērnā gadā samaksātās OIK kopsummas. Ņemot vērā, ka pirms tam atbalstu...

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, pieņēma jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ieviešot jaunas atvieglojumu kategorijas, paplašinot īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus. Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atsevišķas normas stāsies spēkā no 2023.gada. Rīgas pašvaldība šā gada pavasarī izveidoja Nekustamā īpašuma nodokļa politikas komisiju, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus NĪN politikas pārskatīšanai un īstenošanai atbilstoši Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Tagad ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas turpmāk regulēs šī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā. Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas. Jaunās atvieglojumu kategorijas: personai par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka – 70%; personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas – 90%; personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības...

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums un veikta apmaksa par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam, kā arī atvaļinājuma nauda. Atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst. Vai atvaļinājums automātiski pagarinās par slimības dienām? Vai nepieciešama rakstiska vai pietiek ar mutisku vienošanos? Kas notiek, ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 150. panta sesto daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Protams, grāmatvedim VID EDS ir pieejama informācija par darbinieka darbnespēju. Tomēr nekas nenotiek automātiski, jo darba devējam nav zināms, ko tieši darbinieks ir izvēlējies. Uzņēmuma darba kārtības noteikumos jāatrunā, vai izvēle par neizmantoto atvaļinājuma daļu jānoformē rakstveidā vai sazinoties elektroniski. Jebkurā gadījumā izvēlētajam lēmumam jābūt saskaņotam ar darba devēju. Ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu, grāmatvedim rūpīgi jāsaskaita neizmantoto atvaļinājuma kalendāra dienu skaits un jāfiksē uzņēmumā pieņemtajā kārtībā (piemēram, algas kartītē), lai varētu vēlāk tās izmantot. Vienlaikus par minētajā periodā apmaksātām atvaļinājuma dienām summa jāstornē, jo, piešķirot atvaļinājumu pēcāk, vidējā izpeļņa droši vien...