JAUNUMI

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu (turpmāk - Civillikums) pusei nav tiesības atkāpties vienpusējā kārtībā vai vienpersoniski lauzt līgumu, ja otra puse nepilda savas saistības. Neskatoties uz to, tai ir jāpilda līgumā noslēgtās saistības. Tāpēc, ja vēlaties nodrošināt šādas tiesības (vienpusēja atteikšanās no līguma otras puses saistību neizpildes gadījumā), tas atsevišķi jāparedz līgumā. Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pieļaujama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Civillikuma 1588. pantu viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses piekrišanas. Līgumslēdzēja vienpusēja atkāpšanās no līguma nav pieļaujama pat tad, ja otra puse nepilda savas ar līgumu uzņemtās saistības. Jebkuru līgumu noslēdz, pusēm vienojoties. Tas pats ir attiecināms uz līguma laušanu vai tā grozījumiem. Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda...

Uzņēmums ir pašvaldības iestāde. Uzņēmuma darbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana uz līguma pamata. Uzņēmums izraksta rēķinus par īri iedzīvotājiem, kā arī pašvaldībai tiek izrakstīti rēķini par neizīrētajiem dzīvokļiem. Īres maksa sastāv no apsaimniekošanas maksas daļas, ko apliek ar PVN, un no peļņas daļas, ko neapliek ar PVN. Vai peļņas daļa PVN deklarācijā ir jānorāda 49. rindā kā ar PVN neapliekams darījums? Vai tomēr to neuzrāda? Dzīvojamās telpas īres maksu veido arī peļņa, tāpēc pašvaldībai reizi ceturksnī apmaksātā peļņas daļa saskaņā ar rēķinu tiek pārskaitīta uz pašvaldības kontu. Nav skaidrs, vai tā summa, kuru veido peļņas daļa un kuru pārskaitām pašvaldībai, ir jāatspoguļo PVN deklarācijā? Atbilde Izvērtējot jautājumā sniegto informāciju un pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normām, sniedzu šādu skaidrojumu. Uzņēmums, kura darbības veids ir namu apsaimniekošana, izraksta rēķinus par dzīvojamo telpu īri, kas sastāv no mājas apsaimniekošanas maksas un īres maksas (jautājumā nosaukta par peļņas daļu). Saskaņā ar PVN...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā jāveic nokavēto nodokļu maksājumu samaksa. Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem. Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā. Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori. Lai likuma grozījumu stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021. gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā. Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā “aplokšņu” alga. Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. gada jūnijā veica piecas kratīšanas, t. sk. kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās, automobiļos un uzņēmuma vadības dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas...

Darbiniekam piešķirta vecuma pensija no 16. februāra. Kādi nodokļi jāpiemēro darbavietā un kādi VSAA? Atbilde Mēnesī, kad darbinieks sasniedz pensionēšanās vecumu (šogad — 64 gadi un 3 mēneši) un tam ir pietiekams apdrošināšanas stāžs (patlaban — 15 gadu), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinātajai pensijai piemēros pensionāram paredzēto minimumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka pensija tiks izmaksāta par nepilnu mēnesi, minimums tiks piemērots daļēji — proporcionāli kalendāra dienu skaitam. Jautājumā minētajā situācijā minimums būs 200 eiro (350 : 28 x 16). No 2022. gada 1. jūlija minimums tiks palielināts no 350 līdz 500 eiro. Ja aprēķinātā pensija pārsniedz neapliekamo minimumu, pārsnieguma summai piemēros ienākuma nodokli 20% apmērā. Nodokļu ieturēšanai pensionāram nekas nav jādara, jo visa nepieciešamā informācija ir aģentūras rīcībā. Vienīgi, ja pensionāram būtu apgādājamā persona vai noteikta invaliditāte, tad varētu domāt par algas nodokļa grāmatiņas atzīmēšanu VSAA. Darbavietā februārī aprēķinātajai darba samaksai jāpiemēro VSAOI likme 34,09%. Savukārt martā iemaksu likme samazinājās...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šī ir lieliska iespēja, lai pievērstu padziļinātu uzmanību un veltītu laiku gada pārskata sastādīšanai, gan atklājot nepieciešamo informāciju, kura ir definēta likumdošanas aktos, gan izstrādājot kvalitatīvu un pilnīgu gada pārskatu, kas sniegs patiesu un skaidru informāciju par sabiedrību iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu: Pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lietotāji zina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos arī paskaidrot. Norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas...

Vai grāmatvedis drīkst turpināt pieņemt skenētus dokumentus? Vai darbinieks var fotografēto čeku iesniegt uzņēmumam atmaksai? Grāmatvedībā drīkst pieņemt skenētas, fotografētas, pa faksu un citādi saņemtas attaisnojuma dokumenta elektroniskās kopijas, ja tās apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ar elektronisku apliecinājumu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā skaidro Madara Reinika, VID galvenā nodokļu inspektore. Savukārt atvasinājumu papīra formā (izdruku) var apliecināt ar pašrocīgu parakstu. Jāatceras, ka apliecināšanas procesam jābūt definētam uzņēmuma (dokumenta saņēmēja) vadītāja noteiktajā kārtībā grāmatvedības organizācijas dokumentos. Piemēram, ja uzņēmuma grāmatvedis saņem elektroniski darījumu partnera rēķinu, ievada to grāmatvedības programmā, izveido bankā maksājuma uzdevumu, nosūta valdes loceklim paziņojumu, lai akceptētu maksājumu bankā, bet uzņēmuma vadītājs akceptē rēķinu un nosūta bankai maksājumu uzdevuma izpildīšanai - arī to var uzskatīt par elektronisku apliecināšanu, ja vien šāda kārtība ir noteikta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Pēc š.g. 7. jūnija paziņojuma par politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par minimālās algas direktīvas projektu, tā tuvākajā laikā tiks apstiprināta Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas "Oficiālajā Vēstnesī" un divu gadu laikā ES dalībvalstīm direktīvas nosacījumi būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikta minimālā alga, būs jāievieš minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pārvaldības sistēma. Tiesību aktos būs jāietver kritēriji minimālās algas noteikšanai, piemēram, kāda no direktīvā sniegtajām atsauces vērtībām, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu. Tāpat direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas pārskatīšana, jāizveido konsultatīvās struktūras ar sociālo partneru dalību. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka jau tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē kopā ar sociālajiem partneriem tiks diskutēts par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām 2023. gadā. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Vienlaikus...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Tāpat ar likuma grozījumiem iecerētas izmaiņas saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Ar likumprojektu plānots arī pagarināt laika...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 7.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabot informācijas pieejamību par akcionāriem. Ar grozījumiem iecerēts arī modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtību, pārskatīt pamatkapitāla apmaksas kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Plānots, ka turpmāk paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Grozījumi paredz noteikt, ka akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas tiks iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteiks pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu. Plānots, ka grozījumi Komerclikumā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā bezmaksas tiešsaistes konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas tiek rīkotas, lai pilnveidotu darba devēju izpratni par darbinieku ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku un vajadzībām, atbalstu iekļaušanai darba vidē un darba kolektīvā. Konsultācijas laikā speciālists sniedz informāciju par šādiem jautājumiem: valsts normatīvie akti, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; invaliditātes grupas un veidi; gadījumi, kad ir jāveic darba vietas pielāgojums; personas ar invaliditāti nodarbināšanas specifika, ņemot vērā invaliditātes veidu; iespējamo komunikācijas grūtību pārvarēšana; problēmu situāciju risināšana u.c. Vienas konsultācijas ilgums ir 3 stundas. Konsultācijas norisinās videokonferenču platformās Zoom un Team. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas ar mikrofonu un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus konsultantam un piedalīties diskusijā. Pieteikšanās konsultācijām - darba devējam tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā ”Kontakti”. Konsultācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Nodokļi un pārskati, nodarbinot no Ukrainas ieceļojušos". Tajā uzsvērts, ka, pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas civiliedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Kritēriji, uz kuru pamata nepieciešams noteikt, vai persona kļūst par Latvijas nodokļu rezidentu, ir noteikti līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu - Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības parakstītajā konvencijā "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" (Latvijas – Ukrainas konvencijā). Vispārīgā gadījumā no Ukrainas ieceļojusī persona, kura Latvijā radusi patvērumu uz laiku saistībā ar šā brīža situāciju Ukrainā un plāno atgriezties savā valstī, ir nerezidents. Darba devējs reģistrē darbinieku VID (norādot ziņu...

2022. gada 15. martā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos. Likumā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Kopumā grozījumi veicinās ātrāka digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un atvieglos pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem, vebinārā skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktora vietniece Inta Bērante–Sukaruka. Iestrādā trīs direktīvas Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu trīs direktīvas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 19 99/44/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2161 ,...