VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot). Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 450 000 eiro; neto apgrozījums — 900 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 5 000 000 eiro; neto apgrozījums — 10 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība - tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela - tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita. Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida - mazkapitāla uzņēmumu - rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos. Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem...

Saeima 15. maijā galīgajā lasījumā pieņēma un 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ar kuru vienkāršota kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu, ja vien tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījums noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju, jo, piemēram, ja iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kurš papildu savam tiešajam darbam vēlēsies kļūt par asistentu savam tuviniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti, vairs nevajadzēs to saskaņot ar darba devēju - pašvaldības domi. Pašvaldība šādu saskaņošanu varēs deleģēt citai kompetentai personai, piemēram, izpilddirektoram. Likums grozīts, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas domes iniciatīvu. Domes pārstāvji vērsuši par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu uzmanību tam, ka pašvaldība izskata lielu daudzumu amatpersonu iesniegumu par atļauju savienot amatus, un par katru šādu iesniegumu lēmums ir...

Sabiedriskai apspriešanai līdz 5. jūnijam nodoti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/794 (2025. gada 14. aprīlis), ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Atgādinām, ka likums paredzēja, ka: lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits pārskatu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes. Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem. "Privātpersonas...

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, 22. maijā svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem. Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris". Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā. Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu...

Valdība 20. maijā nolēma no 2. jūnija palielināt lauksaimniekiem iegūstamās marķētās dīzeļdegvielas apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida, vienlaikus palielinot saimniecībai noteikto ieņēmumu kritērija apmēru degvielas saņemšanai. Saimnieki marķētajai dīzeļdegvielai varēs pieteikties līdz 10. jūnijam. Turpmāk augļkopības nozarei marķētās dīzeļdegvielas daudzumu palielinās no 130 līdz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībai - no 130 līdz 290 litriem par hektāru, kā arī konvencionālajām zālāju platībām, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 dzīvnieku apmērā uz hektāru - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Savukārt bioloģiskajām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību un kurā nodrošināts liellopu blīvums vismaz 0,4 dzīvnieku apmērā uz vienu hektāru, iegūstamās dīzeļdegvielas daudzums palielināts no 130 līdz 145 litriem par hektāru, bet bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Tāpat minimālo ieņēmumu prasība dīzeļdegvielas saņemšanai konvencionālajām...

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē Vispārējās tiesas 2024. gada 18. decembra spriedums lietā T776/22 1 ES iestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk — Finanšu regula). Finanšu regula bija spēkā līdz 2024. gada 29. septembrim, un šo regulu aizstāja...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 20. maijā vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu un izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. "Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 21. maijā otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijas (FM) skaidrojusi, ka starp galvenajiem grozījumiem ir precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā,...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām. Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz...

Patlaban norit publiskā apspriešana par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Šo grozījumu galvenais mērķis ir pielāgot PVN likuma regulējumu jaunajai obligātajai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, kas noteikta Grāmatvedības likuma grozījumos, kuri tika pieņemti 2024. gada 31. oktobrī. Grozījumi paredz, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, izrakstot PVN rēķinu par ar PVN apliekamajiem darījumiem, tas jānoformē strukturētā elektroniskā formā gadījumos, kad saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem attaisnojuma dokuments ir jāizraksta strukturētā formātā. Šīs izmaiņas PVN likuma 132. panta ceturtajā un piektajā daļā plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri. Likumprojekts arī paredz pilnveidot PVN regulējumu darījumiem ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saistībā ar reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Paredzētas izmaiņas attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanu un turpmāko saimniecisko darbību, kā arī iespējamas izmaiņas vienlaicīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tātad uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju. Lietas faktiskie apstākļi Atbilstoši /Nosaukums AD/ 09.06.2022. lēmumam «Par /Nosaukums AB/ un /Nosaukums BB/ reorganizāciju» tika izveidota pašvaldības iestāde — /Nosaukums AB/. 19.09.2022. prasītāja ar /Nosaukums AB/ noslēdza darba līgumu. Ar...

Turpinot attīstīt Automatizēto importa sistēmu (AIS), ir izstrādāti vairāki funkcionalitātes papildinājumi, ko plānots produkcijas vidē uzstādīt jūnija sākumā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AIS sasaiste ar EMCS Turpmāk tiks nodrošināta Automatizētās importa sistēmas (AIS) sasaiste ar Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS). Tas nozīmē, ka, iesniedzot importa deklarāciju, kurā norādītas akcīzes preces, kas tiks novietotas akcīzes preču noliktavās, notiks automātiska ievadīto datu pārbaude – deklarācijā norādītie dati tiks salīdzināti ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā (e-AD) ievadīto informāciju. Komersantiem, deklarējot akcīzes preces, importa muitas deklarācijā, sadaļā Prece – Dokumenti – Pavaddokuments, pavaddokumenta veida “0465” vietā būs jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: “C651 – Regulas (EK) Nr.684/2009 3. panta 1. punktā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD)”, “C658 – Regulas (EK) Nr.684/2009 8. panta 1. punktā minētais alternatīvais pavaddokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (APD)”. Importa deklarācijas izdrukas Ņemot vērā komersantu ierosinājumus, ir izstrādāta importa deklarācijas izdruka, ko varēs...