JAUNUMI

Kā informē Lursoft, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, vēl daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi. Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu. 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet 57,5% no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus. Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi. Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis...

Latvijas Republikas tiesībsargs valdībai ir nosūtījis otro no plānotām vairākām vēstulēm par sociālo atbalsta sistēmu ietekmējošiem lielumiem, kas tiešā mērā ietekmē personas iespējas izdzīvot. Otrā vēstulē ir par valsts noteikto trūcīgas personas ienākumu slieksni, kas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Valdības noteiktais trūcīgas personas ienākuma slieksnis budžeta taupības laikos pirms deviņiem gadiem ticis “iesaldēts” un joprojām ir 128.06 eiro mēnesī uz cilvēku. Trūcīguma slieksnis un tā izmaiņas ir nozīmīgas vistrūcīgāko personu dzīves līmeņa un pamatvajadzību nodrošināšanā. Sākotnēji trūcīguma slieksnis bija iecerēts kā summa, kas nepārsniedz 50% no attiecīgajā gadā noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība bija noteikta arī divos iepriekšējos valdības noteikumos, kas noteica trūcīguma slieksni jau kopš 2003.gada. Tātad iepriekš bija noteikta kārtība, ka trūcīguma slieksnis ir ciešā sasaistē ar valstī noteiktās minimālās algas lielumu un pieauga līdz ar minimālo darba algu. Savukārt ekonomiskās krīzes laikā tika veikti grozījumi, kas “iesaldēja” trūcīguma slieksni 90 latu jeb 128.06 eiro apmērā. Veicot grozījumus,...

Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi. Saskaņā ar izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti. Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri...

Valsts sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludinātais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”, paredz, ka 2020. gadā 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, varētu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada...

Cīņā ar noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti deviņi kriminālprocesi. Trīs no tiem uzsākti par 703 000 EUR nepatiesu deklarēšanu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā. Šā gada aprīlī un maijā lidostā Rīga, pamatojoties uz riska informāciju, veikta ielidojošo reisu Maskava- Rīga trīs pasažieru muitas kontrole par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā. Pārbaudēs tika iesaistīts muitas kinologs ar skaidras naudas meklēšanas darba suni. Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1976.gadā dzimušās Krievijas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 243 000 ASV dolāri un 36 000 EUR, 1968. gadā dzimuša Lietuvas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR un 1965.gadā dzimuša Krievijas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra...

NUMURA INTERVIJA VID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiem. Ikars Kubliņš sarunājas ar IEVU JAUNZEMI, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: No IK finanšu pārskata līdz gada ienākumu deklarācijai Maija Grebenko: Kāpēc ir «bīstams» bezprocentu aizdevums valdes loceklim Olga Lukašina: Personālsabiedrības grāmatvedības īpatnības Par «nejaušiem» parādniekiem. Maija Grebenko sarunājas ar VID Nodokļu pārvaldes galveno nodokļu inspektori Mariju Radzjušonoku NODOKĻI Oskars Springis: Par aizdevumu saistītām personām un UIN Redakcija: Stingrākas prasības par izvairīšanos no nodokļu un nodevu samaksas FINANSES Terēze Korsaka: Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Dace Driče, Linards Birznieks: Kas ir trauksmes celšana Ieva Andersone, Jūlija Terjuhana: Ko mācīties no citu pieļautajām kļūdām datu aizsardzības jomā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Linda Puriņa: Ja atvaļinājums izmantots avansā, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Darba likums par Zemessardzi GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu...

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu sektoru uzraudzības iestāžu vadītāji 8. maijā tikās Stokholmā un vienojās par turpmākās sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu nepieciešamās uzraudzības informācijas apriti un pieredzes apmaiņu, kas veicinātu finanšu noziegumu novēršanu reģionā. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure: "Mums jau ir cieša sadarbība ar kolēģiem, kopīgi uzraugot vairākas reģiona banku grupas ierastajā klasiskās uzraudzības ietvarā, kuru esam tagad vienojušies īstenot arī finanšu noziegumu novēršanas jomā. Mēs zinām, ka arī aizdomīgai naudai nav robežu, jo īpaši cieši savienotā banku sistēmā, kāda tā ir starp mūsu reģiona valstīm, tāpēc turpmāk raudzīsimies plašāk un vērtēsim finanšu noziegumu novēršanas sistēmu efektivitāti jau reģiona kontekstā. Šī darba grupa būs jauna veida ekspertu forums, kurā dalīsimies pieredzē un veidosim tiešu, daudz efektīvāku uzraudzības procesā iegūtās informācijas apriti. Latvijas paveiktais pēdējos gados šajā jomā ir radījis patiesu kolēģu interesi, tāpēc mums ir gandarījums tagad dalīties savā pieredzē, risinājumos,...

Ceturtdien, 9.maijā, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Otrajā lasījumā kā steidzamus plānots skatīt likuma grozījumus, lai varētu noteikt Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras uzskaites papildu kartotēkas un citu dokumentu publiskošanu. Tāpat otrajā lasījumā deputāti vērtēs priekšlikumus grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz tiesības vēlēšanām pieteiktajam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus, bet pirmajā lasījumā lems par likuma grozījumiem, ar kuriem plānots ierobežot augstāko valsts amatpersonu amata savienošanu ar amatiem biedrībās un nodibinājumos. Vēl pirmajā lasījumā plānots lemt par likumprojektu, lai varētu noteikt, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs nepiešķir nepilsoņa statusu. Saeimas Ārlietu komisija lūgusi sēdē izskatīt lēmuma projektu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā iekļauti deviņi jautājumi. Ceturtdien pulksten 17.00 plānota amatpersonu atbilžu...

Kopš 1. maija ikvienu trauksmes cēlēju Latvijā, kurš sniedzis informāciju par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, aizsargā Trauksmes celšanas likums – tas ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem. 38% Latvijas iedzīvotāju par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās līdz šim nav ziņojuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas, liecina aptauja*. “Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama. Aizsardzības mērķis ir iedrošināt sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, lai iedzīvotāji neklusētu, nebaidītos no nelabvēlīgām sekām un to gadījumā saņemtu pienācīgu aizsardzību,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no likumprojekta autorēm. Kā likums aizsargās trauksmes cēlējus? Trauksmes celšanas likuma uzdevums ir nodrošināt: trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību – tas nozīmē pseidonimizāciju, ierobežotas pieejamības informācijas statusu trauksmes celšanas ziņojumam un personas...

Maija sākumā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu apakšpadomē, piedaloties darba devēju (LDDK) un darba ņēmēju (LBAS) pārstāvjiem, izskatīts Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam īstenošanas 2018.gadā starpposma novērtējums. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Izvērtējot nodokļu politikas pamatnostādņu starpposmu, kā pozitīvu aspektu jāmin – atslogotā naudas plūsma uzņēmumiem (nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avanss), kas veido labvēlīgāku investīciju klimatu. Diemžēl Iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) deklarāciju sagatavošana ir radījusi neskaidrības ļoti lielam nodokļu maksātāju skaitam, kā arī radīts paaugstināts administrēšanas slogs Valsts ieņēmumu dienestam (VID).” Darba devēji uzskata, ka IIN administrēšana ir jāvienkāršo, lai iedzīvotāji justu nodokļu reformas pozitīvo ietekmi uz IIN samazinājumu. Jāizskata risinājumi, kas paredz diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu. Kā jau ziņots iepriekš, ir liels skaits nodokļu maksātāju, kuriem izveidojies parāds, kas liecina par to, ka ir radīta pārāk sarežģīta un neērta sistēma.

Tikt pie intervijas ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi nenākas ne viegli, ne ātri - komunikācijai ar grāmatvežu auditoriju esot rūpīgi jāsagatavojas. Tiekoties sarunai atvēlētajā stundā žurnālu "Bilance" primāri interesē tas, kā jaunā VID vadītāja raugās uz grāmatvedības nozari, kā vērtē grāmatvežu profesionalitāti un pārmaiņu procesu, kam grāmatveža profesija šobrīd iet cauri. Publicējam fragmentu no intervijas, kuru pilnā garumā iespējams lasīt žurnāla "Bilance" maija numurā. Kā patlaban no VID ģenerāldirektores skatpunkta tiek vērtēta grāmatvežu profesionālā darbība – ko liecina VID dati par valstī reģistrēto uzņēmējdarbību kopumā? Vai no šiem datiem var izdarīt kādus secinājumus par grāmatvežu darba kvalitāti? Tas, kādās attiecībās uzņēmums ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalificētu grāmatvedi tas algo. Ir uzņēmumi, kas groza savas deklarācijas vai darba devēja ziņojumus pat desmit reižu mēnesī. Statistika par sodiem, kas piemēroti uzņēmumu valdes locekļiem sakarā ar nekvalitatīvu grāmatvedības kārtošanu liecina, ka tendence ir pozitīva...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2019.gada 1.jūnija stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektronisko šķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā. Šīs izmaiņas attiecas uz visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus - neatkarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. No šī gada 1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus jebkurš komersants varēs tirgot tikai tad, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis. Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju: 1) kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja; 2) kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis. Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanu...

Profesionāla un kvalitatīva būvekspertīze ir priekšnoteikums drošai un kvalitatīvai būvniecībai. Būvekspertīze savlaicīgi ļauj novērst kļūdas, kas var radīt apdraudējumu personu dzīvībai, veselībai un īpašumam. Ņemot vērā, ka ir būtiski pieaugušas prasības būvekspertu un arhitektu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, tajā skaitā iekļaujot arī padziļinātas plānveida pārbaudes, 2019. gada 7. maija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – BVKB) un biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” (turpmāk – LAS) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar jaunā cenrāža apstiprināšanu, līdz šim spēkā esošā cenrādī tiek mainītas jau esošo pakalpojumu cenas, kā arī tiek iekļautas jaunas maksas pakalpojumu pozīcijas. BVKB maksas pakalpojumi attiecas uz būvekspertiem, kuri vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē, kā arī būvekspertiem, kuri jau ir ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē. BVKB maksas pakalpojumos ietilpst sākotnējā kompetences novērtēšana būveksperta sertifikāta saņemšanai, būvekspertu uzraudzība, t.sk. padziļinātas pārbaudes katru gadu un būvekspertu kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšana. Uz šo brīdi būvekspertīzē sertificēto...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora amatā 7. maijā apstiprināts līdzšinējais VID Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls. “Raimonds Zukuls ir pieredzējis, profesionāls muitas speciālists. Viņam jānodrošina ātrs, efektīvs muitas darbs, vienlaikus apkarojot kontrabandas preču plūsmu caur Latviju,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. VID ģenerāldirektora vietniekam muitas jomā, Muitas pārvaldes direktoram ir jāīsteno muitas politika, jāplāno Muitas pārvaldes darbs un attīstības pasākumi, jāpilnveido muitas darba metodes, jāveicina kvalitatīvs un ātrs muitošanas process, jāsadarbojas ar citām radniecīgām iestādēm un organizācijām gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī jāveic citi amatam noteiktie pienākumi. Kā norāda Raimonds Zukuls: “Manuprāt, galvenos attīstības virzienus, pirmkārt, nosaka nepieciešamība pēc kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas muitas klientiem, nodrošinot ātru un ērtu preču muitošanu un robežšķērsošanu. Vienlaikus mums jāvērš pastiprināta uzmanība ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai, efektīvi īstenojot kontrabandas apkarošanas pasākumus”. R.Zukuls arī uzsver, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai būtiska ir informācijas sistēmu un muitas...

Līdz 2019. gada 15.maijam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 1. aprīlī, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām turpmāk pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv...