JAUNUMI

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "JOKER LTD" pieteikums un Iecavas novada domei uzlikts pienākums izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA "JOKER LTD" tiktu atļauts atvērt spēļu zāli. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas veiktais izvērtējums par pašvaldības kompetenci izlemt, vai attiecīgā vietā spēļu zāles atvēršana nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, nav pietiekams. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā pašvaldība atsaukusies uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pausto negatīvo nostāju spēļu zāles atvēršanai attiecīgajā vietā, vairāku objektu - kultūras iestādes, Pestīšanas armija un tās organizētā zupas virtuve, evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvības straume", Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca - atrašanos plānotās spēļu zāles tuvumā un tās atrašanos intensīvā gājēju maršrutā. No pašvaldības norādītā secināms, ka galvenais motīvs iestādes nostājai liegt pieteicējai spēļu zāles atvēršanu ir ar šiem objektiem un azartspēlēm saistāmo vērtību nesaderība. Vienlaikus lietā ir ziņas...

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte. "Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks...

Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts lēmuma projekts par deklarāciju saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības. Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Ārlietu komisija. Otrajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Darba likumā, Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām darbiniekiem, kuri piedalās zemessargu kolektīvajās apmācībās, tostarp darba kavējuma attaisnošanu un darba samaksas saglabāšanu. Vēl otrajā lasījumā Saeima skatīs jauno Ieroču aprites likumprojektu, kas noteiks valsts un pašvaldību institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā. Tāpat likumprojekts noteiks šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību. Savukārt pirmajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas rosinātas, lai varētu saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un deputāti lems, vai...

Konkurences padome 2018. gadā pieņēmusi 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodot astoņus uzņēmumus, informē Konkurences padome (KP). Valsts budžetā 2018. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 445 613 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā iestādes lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu. Iepirkumu karteļi – viena no konkurences vides galvenajām problēmām Pērn KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Iestāde konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Tikmēr biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV” konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. Abu nozaru uzņēmumi rīkojās...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos. Apkopojumā aplūkots, kuros gadījumos Civillikuma 2352.1 panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude. Apkopojums pievēršas arī goda un cieņas aizskārumam piemērojamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību, kā arī sniedz tematisku ieskatu Augstākajā tiesā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās...

Interesentiem video ierakstā ir pieejams BILANCES AKADĒMIJAS seminārs " “Vairāku 2018. gada likumu normu piemērošana 2019. gadā” Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas “Darba likums un grāmatvedība” autore. Semināra DEMO versija skatāma šeit. Piekļuvi semināra videoierakstam var iegādāties šeit. SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Grāmatvedim saistošas likumu normas, piemērojot nodokļus fizisko personu ienākumiem 2018. gadā: – precizētas VSA likuma normas; – citāda “Ziņojuma par VSAOI un IIN” izmantošana; – ziņojums par prēmiju, kas izmaksāta bijušajam darbiniekam; – valdes locekļu nodokļi un pārskati domājamam ienākumam; – darba ņēmēju kategoriju paplašināšana; – grozījumi VSA likumā un sociālo pabalstu piešķiršanā; – bruto algas noteikšana, ja līgumā minēta neto summa; – kā nosaka IIN solidaritātes nodokli subjektam. 2. Neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas īpatnības vispār un konkrēti – 2019. gadā. Vai šos aprēķinus būtu jāsaprot bez priekšzināšanām? 3. IIN...

Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos, skaidro Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma". Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) no saimnieciskās darbības. Citos gadījumos šīs ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību,...

Datu Valsts inspekcija informē, ka ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanas uzsākšanas brīdi (no 2018.gada 25.maija) personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet Regula būtiski paplašina katras personas tiesības datu apstrādē un rada jaunus pienākumus pārziņiem. Līdz ar to Regulas pieņemšana faktiski turpina līdz šim pastāvējušo praksi personu datu aizsardzības jomā, proti, izvērtējot Regulā norādītos jēdzienus, ir piemērojams viedoklis un skaidrojumi, kurus iepriekš ir sniegusi Direktīvas 95/46/EK 29.panta datu aizsardzības darba grupa, kas savā atzinumā “1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu” (pieņemts 2010.gada 16.februārī) (turpmāk – Atzinums 1/2010) norādījusi, ka “personas datu apstrādātāja” (turpmāk – pēc Regulas definējuma “pārziņa”) jēdzienam un tā mijiedarbībai ar “apstrādātāja” jēdzienu ir principāla nozīme Direktīvas 95/46/EK piemērošanā, jo tie nosaka, kuras personas atbild par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu, un kā datu subjekti praktiski var īstenot savas tiesības. Pārziņa jēdzienam ir būtiska nozīme, lai noteiktu, kuras dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami, un efektīvi izpildītu datu aizsardzības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.janvārī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un...

Otrdien, 29. janvārī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam un valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Plānots, ka valdība izstrādāto budžeta projektu Saeimai iesniegs 8. martā. “Pirmais darbs, pie kā nekavējoties sāks strādāt valdība, ir šā gada budžeta izstrāde. Apstiprināto valsts budžetu gaida visu nozaru pārstāvji un ikviens iedzīvotājs. Plānoju, ka valdība budžeta sagatavošanu varētu pabeigt marta sākumā, bet Saeimas deputātiem tiks nodrošināts viss nepieciešamais, lai likumu pieņemtu aprīļa sākumā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Februāra sākumā valdība izskatīs informatīvo ziņojumu par makroekonomiskajiem rādītājiem, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm. Tāpat tiks izskatīts ziņojums par izdevumu pārskatīšanu un par ministriju prioritārajiem pasākumiem. FM paredz līdz 19. februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai precizēto vispārējās valdības budžeta plānu, ko iesniegt Eiropas Komisijai un Eirogrupai. Ministru kabinets šā gada budžeta projektu varētu apstiprināt 5. martā, un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā.

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2019. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2018. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320...

Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019.gada 21.janvārī par neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrādes pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu. CNIL 2018.gada 25.maijā saņēma divu asociāciju sūdzības “None Of Your Business”(“NOYB”) un “La Quadrature du Net” (“LQDN”) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši personalizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sūdzību saņemšanas CNIL uzreiz uzsāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām. Izskatot lietu CNIL konstatēja divu veidu pārkāpumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā: Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; Nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komerciālo paziņojumu sūtīšanai. Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas...

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) (The European Securities and Markets Authority, ESMA) ir nolēmusi atjaunot no 2018. gada 1. augusta spēkā esošo aizliegumu cenu starpības līgumu (CFD) reklamēšanai, izplatīšanai un pārdošanai privātpersonām, pagarinot to vēl par trim mēnešiem, t.i., no 2019. gada 1. februāra. Rūpīgi apsverot nepieciešamību pagarināt šobrīd spēkā esošo ierobežojošo intervences pasākumu, EVTI pārliecinājās, ka joprojām pastāv būtiskas bažas par to privāto ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu, kuri izmanto CFD piedāvājumus, tāpēc tika panākta vienošanās par ierobežojumu pagarināšanu uz tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējais lēmums par ierobežojumiem, kas tika piemērots no 2018. gada 1. novembra. Ierobežojuma atjaunošana EVTI Uzraudzības padome par ierobežojošā pasākuma pagarināšanu vienojās 2018. gada 18. decembrī, un tas attiecas uz: 1. Sviras limitiem pozīciju atvēršanai privātiem klientiem robežās no 30:1 līdz 2:1, kas atšķiras atkarībā no to pamatā esošo aktīvu svārstīguma: 30:1 galvenajiem valūtu pāriem; 20:1 mazāk svarīgu valūtu pāriem, zeltam un galvenajiem indeksiem; 10:1 precēm, izņemot...