JAUNUMI

Lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumiem ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot bez kavēšanās. Likuma grozījumi ievieš formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski. Tāpat papildināts kompetento institūciju skaits, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, izpildes uzraudzību vai kontroli, kā arī noteikts, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Līdz ar grozījumiem precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī ieviests regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus. Savukārt, lai koordinētu kompetento...

Jautājums: Valdes loceklim potenciālais sadarbības partneris ir Igaunijā un tikšanās iespējamas ar viņu tikai sestdienās. Vai brīvdienas var uzskatīt par komandējuma dienām un vai izdevumus (viesnīca, degviela, pusdienas/vakariņas) var norakstīt uz komandējuma izdevumiem? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Ja komandējuma uzdevuma izpilde prasa ilgāku laiku vai kādu iemeslu dēļ komandējumā ir jāaizkavējas, komandējums var ietvert arī brīvdienas (vai tikt pagarināts). Šādu situāciju lielākā problēma ir darba laika uzskaite, jo var rasties virsstundas, īpaši gadījumos, kad komandējumā dodas darbinieks (nevis firmas vadība). Mazliet citāda attieksme var būt, ja komandējumā dodas valdes loceklis, jo ar šādām personām būtu loģiskāk slēgt darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 148. pantu “Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi”. Dažādas darba likuma normas (..) var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem. Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu. Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai...

Saeima 13.jūnijā sanāk uz pavasara sesijas priekšpēdējo plenārsēdi un tajā galīgajā lasījumā lems par vairākiem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts stiprināt Latvijas finanšu sistēmu, tostarp par grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas noteic vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Tāpat deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai būs arī FKTK padomes locekļiem. Trešajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Tāpat Saistībā ar Moneyval rekomendāciju ieviešanu un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, grozījumus Kredītiestāžu likumā, kā arī grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu...

Viltotu un pirātisku preču klātbūtne veido 6,8% no ES importa, sasniedzot 121 miljardu EUR apgrozījumu un šis apjoms turpina pieaugt. Tā secināts 2019. gadā 12. un 13. jūnijā Parīzē rīkotajā Starptautiskajā Intelektuālā īpašuma īstenošanas forumā (IP Enforcement Forum) publicētajā ziņojumā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu kaitējuma novērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, pievēršot uzmanību arī viltotu preču plūsmai un to tirdzniecības vērtībai pasaulē. Ziņojums apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir būtisks organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots. Ziņojums tapis kopprojekta ietvaros, sadarbojoties EUROPOL un EUIPO struktūrvienībai – Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram. Ziņojumā apkopotā informācija pamatojas uz 2015. un 2017. gadā veikto pētījumu rezultātiem, atjauninot galvenos secinājumus un piedāvājot jaunu ieskatu jaunajās tendencēs. Pētījums apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir svarīgs organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots. Pētījumu dati atklāj, ka viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām...

Latvijas uzņēmumi kavē apmaksu gandrīz katram desmitam rēķinam, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), ko jau 21. gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Pētījumā, kas notika no šī gada janvāra līdz aprīlim, Eiropas 29 valstīs piedalījās ap 12 000 uzņēmumu. Uzņēmumi visā Eiropā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji divas dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji. Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par “aplokšņu algu” izmaksu ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 EUR apmērā. Šī gada jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā ēdināšanas uzņēmuma telpās, personu dzīves vietās un grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumā. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 10 750 eiro apmērā, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi – kases sistēmas, darba laika uzskaites tabeles, datori, datu nesēji, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmums laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis darba algas, un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā. Kā arī nodokļu administrācijai sniedzis nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 11.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja iecerētos grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai. Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara...

Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi pārskatu par Eiropas Savienības Tiesā un Vispārējā tiesā izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos laikā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada maijam. Pārskatā iekļautas 23 lietas gan preču zīmju un dizainparaugu, gan autortiesību jomā, kurās risināti jautājumi, piemēram, par to, vai reģistrējama preču zīme, kas sakrīt ar pazīstama futbolista vārdu; vai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām; vai skolēni drīkst brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes izmantot prezentācijā un publiskot skolas tīmekļa vietnē; vai anulējama preču zīme, kas neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem; vai dizainparaugs atzīstams par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu utt. Tā, piemēram, interesants ir Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T‑554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C‑449/18 P). Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru,...

Patentu valdes statistikas dati liecina, ka pērn ir pieaudzis nacionālo patentu (+13%), preču zīmju (+15%) un dizainparaugu (+6%) pieteikumu skaits. Par galveno rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocību tiek uzskatītas iegūtās izņēmuma tiesības – 2018. gadā reģistrēta 2941 preču zīme, 118 dizainparaugi un piešķirts 51 patents. Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis atzīmē: “Latvijā ir vērojama pozitīva tendence rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā – uzņēmēji un izgudrotāji novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības, piesakot aizsardzībai arvien vairāk patentu, preču zīmju un dizainparaugu. 2019. gadā veiktā klientu aptauja parāda, ka pirms pieteikt preču zīmi, patentu vai arī dizainparaugu, 85% lietotāju ir veikuši izpēti, lai noskaidrotu, vai viņu intelektuālā īpašuma aizsardzības objekts ir jauns un nepārkāpj citu tiesības, kas liecina par pieaugošu izpratni šajā jomā un atbildīgas, ilgtspējīgas domāšanas veidošanos.” Analizējot pieteicēju aktivitāti preču zīmju jomā, ir jāatzīmē, ka pērn Latvijā ir pieteikts lielākais nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits pēdējo 15 gadu laikā – 2070 preču zīmes, no kurām...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva 2019”. Pretendentiem līdz 6. septembrim konkursa mājaslapā ir jāiesniedz aizpildīta atbilstošās kategorijas anketa. Pieteikties var vairākās kategorijās vienlaikus. Produktu vērtēšanas kategorijās var pieteikt vairākus produktus, par katru aizpildot atsevišķu anketu. Konkursu LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko jau piecpadsmito gadu, un tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē. Kategorijā “Eksportspējīgākais komersants” meklē komersantus, kuri guvuši apstiprinājumu savam talantam ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē! Kategorijā uzņēmēji tiek vērtēti divās grupās – lielie, vidējie un mazie. Kategorija “Importa aizstājējprodukts” izceļ komersantus, kuru radītie produkti spēj konkurēt un izrādījušies labāki par ārvalstīs ražotajiem! Radošums ir bieži lietots vārds, bet ko tas īsti nozīmē – nav nemaz tik viegli pateikt. Vieglāk pateikt, ko tas nenozīmē – radošuma...