JAUNUMI

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu un Kuldīgas iecirkņa amatpersonas apsekoja dažādas tirdzniecības vietas ar mērķi pārbaudīt, vai pārdevēji un veikalu vadītāji ievēro aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus, alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepilngadīgajām personām. Talsu iecirkņa amatpersonas pārbaudes veica 12 tirdzniecības vietās, tostarp degvielas uzpildes stacijās, pārkāpumus konstatējot 3 tirdzniecības vietās Vandzenes pagastā, Valdgales pagastā un Talsos, kur nepilngadīgām personām tika pārdotas cigaretes un enerģijas dzērieni. Savukārt Kuldīgas iecirkņa amatpersonas pārbaudīja 8 tirdzniecības vietas, no kurām vienā tirdzniecības vietā Rendas pagastā tika konstatēts pārkāpums – pārdevēja nepilngadīgai personai pārdeva alkoholisko dzērienu. Šajos gadījumos Valsts policijā par notikušo ir uzsāktas administratīvās lietvedības. Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem, uzliek naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt par enerģijas dzērienu pārdošanu...

NUMURA INTERVIJA Konkurences padome audze muskulus. Saruna ar Deboru Pāvilu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneri JURISTA PADOMS Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma. Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas Vienkāršotas publisko dokumentu uzrādīšanas prasības ES dalībvalstīs. Aleksandra Mejertāle, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMS; Madara Džeriņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste KOMERCDARĪJUMI Pārdevēja atbildības līgumiskie ierobežojumi uzņēmumu pārdošanas darījumos. Vairis Dmitrijevs, LL.M. zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs VILGERTS JAUNS LIKUMS Kas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem? Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte atbild uz Ikara Kubliņa, portāla plz.lv redaktora, jautājumiem TIESU PRAKSE Prasības par zaudējumu atlīdzību noilgums. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2019. gadā....

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. martā izskatīja lietu (Nr. A420352216, SKA-232/2019), kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „”pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt informāciju, sakarā ar biedrības „” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2017.gada 21.aprīļa spriedumu. Lietas apstākļi Kāda privātpersona (turpmāk arī – iesnieguma iesniedzējs) vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu, norādot, ka pieteicējas – biedrības „” – valdes priekšsēdētājs nezina un nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Izvērtējot minēto informāciju, Valsts valodas centrs uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pārbaudes veikšanai. Pieteicēja vērsās Valsts valodas centrā ar lūgumu izsniegt iesnieguma kopiju, kurā paustā informācija bija par pamatu minētās administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai. Valsts valodas centrs noraidīja pieteicējas lūgumu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt prasīto informāciju. Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 21. aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.Savukārt pieteicēja par minēto Administratīvās...

Saeima 25.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas un kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Tāpat plānots noteikt jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu. Iecerēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamām dienām, kā arī kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Ņemot vērā, ka profesiju un profesionālo nozaru pārstāvju loks ir plašs, nepieciešams izstrādāt konkrētus kritērijus atzīmējamo dienu noteikšanai. Tāpat norādīts, ka attiecīgo nozaru ministrijas varēs izteikt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu papildināšanai ar to pārraudzībā esošo nozaru profesiju atzīmējamajām dienām, pēc iespējas saskaņojot tās ar starptautiski atzīmējamām profesiju un profesionālo nozaru dienām. Ņemot vērā, ka vairākas profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas, piemēram, skolotāju, policijas darbinieku, robežsargu, medicīnas darbinieku diena, jau ir iekļautas likumā, tās iecerēts pārcelt uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu atzīmējamo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar nosacījumiem un iespējām, piesakot tarifa kvotas tērauda ražojumiem, kas paredz atbrīvojumu no papildu nodokļa 25% apmērā. Saskaņā ar Komisijas 2019.gada 31.janvāra Īstenošanas regulas (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula 2019/159), 1.panta 2.punktu katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 1. ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm. Saskaņā ar Regulas 2019/159 1.panta 5.punktu, ja attiecīgā kvota kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. Regulas 2019/159 izpratnē kvotu piemērošanas gada pēdējais ceturksnis ir no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Tas nozīmē, ja kāda konkrēta tarifa kvota attiecīgai valstij ir izsmelta, tad ir iespējams piemērot citu kvotu piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa tarifu kvotu, kas atvērta “citām...

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī citas personas, kura apņemas sniegt materiālu atbalstu, palīdzību vai konsultācijas nodokļu jautājumos. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, kā arī nodarbojas ar glabāšanu, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Saeimas deputāti, ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka, sākot ar 2019.gada 1.septembri, ārzemniekiem, kam piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būs tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Pašlaik noteikts, ka ārzemju studenti var strādāt līdz 20 stundām nedēļā. Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas nepieciešamas, lai sakārtotu ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumus, jo faktiski viņi jau pašlaik strādā vairāk, nekā paredz likums. Iecerētās izmaiņas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, kā arī novērst pārkāpumus nodarbinātības jomā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēka, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Ceturtdien, 25. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. Lai pastiprinātu pasūtītāju atbildību par iepirkuma komisijas izveidi un veicinātu kvalitatīvāku tās darbību un korupcijas risku samazināšanos, ar likumprojektu tiek pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai, paredzot katram iepirkumam izveidot atsevišķu iepirkuma komisiju un regulējot iepirkuma komisijas sekretāra darbību. Vienlaikus ar likumprojektu tiek noteikts pienākums pie noteiktas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Ar grozījumiem plānots paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū. Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. Plānots,...

Saeima 25.aprīlī sanāks uz pirmo sēdi šī gada pavasara sesijā, un tajā plānots lemt par 21 sēdes darba kārtībā iekļautu jautājumu. Galīgajā lasījumā deputāti vērtēs priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Ar izmaiņām plānots noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties Latvijas teritorijā, līdzi varēs nebūt vadītāja apliecība, ja viņš varēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Vēl galīgajā lasījumā plānots skatīt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumus, kas paredz, ka persona, kas atrodas ieslodzījumā vai psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā papildu adresi jau deklarētajai dzīvesvietas adresei varēs norādīt attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi. Galīgajā lasījumā plānots skatīt Energoefektivitātes likuma grozījumus. Tie paredz, ka lielajiem enerģijas patērētājiem, lai netiktu piemērota energoefektivitātes nodeva, līdz šī gada 15.maijam tiek pagarināts termiņš energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā iekļauti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, lai varētu precizēt administratīvo atbildību parāda ārpustiesas atgūšanas jomā, kā arī kompetenci soda piemērošanā. Konceptuāli plānots lemt par grozījumiem svētku, atceres un atzīmējamo dienu...

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, 23. aprīlī, pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”. Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 % apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 % apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas - 129 eiro mēnesī. Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz mazināt administratīvo slogu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbības partneriem, kā arī ieviest vairākas citas izmaiņas. Likuma grozījumi vērsti uz NVA pamatdarbības procesu digitalizāciju, lai mazinātu papīra dokumentu apriti. Paredzēts, ka darba devēji, apmācību pakalpojumu sniedzēji un citi sadarbības partneri līgumu izpildi pamatojošos dokumentus varēs iesniegt elektroniski tīmekļa portālā, tā ietaupot laiku un resursus. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Latvijā sniedz personāla atlases pakalpojumus, paredzēts atteikties no šādu uzņēmumu licencēšanas. Pēdējo 10 gadu laikā nav reģistrēta neviena darba meklētāja sūdzība par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn bija reģistrēti 29 uzņēmumi, kuriem izsniegta licence tikai personāla atlases pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licencēšanas prasība tiks saglabāta uzņēmumiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs. Likumprojekts precizē laika periodu, kura ietvaros, saglabājot bezdarbnieka statusu, personai ir tiesības strādāt (iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā...

Finanšu ministrija informē, ka būvniecības nozarē 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu kopumā tika vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums. Atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās palielinājās par 22%. Vislielākais pieaugums ir nozarē samaksāto obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomam. Minēto iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmē darba samaksas fonda rādītāju pozitīvās tendences. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē pieauga par 7,8% un sasniedza 950 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati par darba ņēmēju ienākumiem būvniecības nozarē apstiprina līdzību ar tautsaimniecību kopumā. Tā liecina, ka zemākās atalgojuma grupās nodarbināto skaits samazinās. Savukārt pieaug lielāka atalgojuma saņēmēju skaits arī būvniecības nozarē. Nozares sakārtošana joprojām ir aktuāla. Arī šogad tiks turpināta produktīva sadarbība ar nozari, lai ierobežotu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz dinamisku tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa ilgtermiņa pieaugumu. Valdības deklarācijā ir noteikts līdz 2022. gadam samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz Eiropas valstu vidējam ēnu ekonomikas apjoma...

Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija (EM), un vairāk kā 70 uzdevumi, kur EM ir viena no atbildīgajām. Ministrijas par prioritātēm 2019. gadam atzinusi OIK izmaksu samazināšanu, izstrādājot normatīvos aktus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, eksporta un investīciju pieauguma sekmēšana, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana, sniedzot garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī izstrādājot atbalsta programmu īres mājokļu celtniecībai. EM izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai. Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas....