JAUNUMI

Agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad katrs īpašnieks sāk domāt par to, ka kādreiz bizness būs jānodod mantojumā. Tāpēc labāk to ieplānot laikus, sagatavot mantotāju un pārdomāt savu nākotnes plānu “B”. Lai iepazīstinātu ar iespējamiem risinājumiem mantojumu lietās, 14. jūnijā plkst. 10 tiek rīkota konference "ĢIMENES UZŅĒMĒJDARBĪBA un MANTOJUMA TIESĪBU JAUTĀJUMI". Konferences norises vieta - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrs, Kalpaka bulvāris 4. Konferencei paredzēta arī video tiešraide. Konferencē par nākotnes pilnvarojumu un testamentu runās Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors, Notariāta institūta direktors. Par ģimenes biznesu un mantojuma saistību ar nodokļu regulējumu informēs Elīna Putniņa, Rödl & Partner, , nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante, savukārt par tiesībām uz mantojuma neatņemamo daļu runās Indulis Šermukšnis, Kurzemes apgabaltiesas zvērināts notārs. Savu līdzdalību konferencē apstiprinājuši arī pārstāvjo no Maltas un Lietuvas. Ar konferences programmu var iepazīties šeit. Pieteikšanās konferencei šeit. Konferences laikā tiks aplūkots šāda tematika: 1) PĀRDOT...

GRĀMATVEDĪBA Oskars Springis: Apvienotā Karaliste. Ap un par grāmatvedību. Iedzīvotāju ienākumi un nodokļi Linda Puriņa: Sezonas laukstrādnieku nodoklis grāmatveža acīm NODOKĻI Inguna Leibus: Mikrouzņēmumu nodoklis jāsaglabā, tomēr nepieciešama tā pilnveide Edgars Bisenieks: Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem FINANSES Sanda Cāne: OECD daudzpusējā konvencija un ar to noteikto prasību ieviešana Latvijā Redakcija: Kas un kāpēc grozīts likumā «Par privātajiem pensiju fondiem» UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Akcīzes preču realizācijas jaunās prasības Terēze Korsaka: Par nepieciešamajām prasmēm nākotnē, un vai grāmatvežiem būs svarīga tikai kvalifikācija? Ikars Kubliņš: Informācijas laikmeta prasības iekšējā audita evolūcijai ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atvaļinājuma mēnesī darba samaksa nesakrīt ar mēneša algu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Kas jāzina vecākiem un skolēniem par darbu mācību gada laikā un vasaras brīvlaikā GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā Žurnālu BILANCE ABONĒT...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā. Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas no revidentiem varētu arī kriminālprocesa ietvaros, kā arī, ka zvērinātus revidentus varētu nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus. Izsakot likuma 25.pantu jaunā redakcijā, joprojām tiktu saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālajai darbībai - tiek saglabāts aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms...

No 1. jūnija ir sācies skolēnu darbs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā 2018.gada vasarā, jo ir palielināts pasākuma finansējums, un NVA filiālēs šobrīd ir apstiprinātas 7177 darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem. Salīdzinājumam: 2018.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija izveidotas 5080 darba vietas. Darba devēji skolēniem šovasar ir piedāvājuši izmēģināt savas spējas tādās profesijās kā, piemēram, animators, apstādījumu kopējs, arhivārs, datu ievades operators, ekspozīciju uzraugs, ēkas dežurants, gadījuma darbu strādnieks, iesaiņotājs, istabenis, klientu apkalpošanas speciālists, kultūras pasākumu organizatora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, laukstrādnieks, skolotāja palīgs, palīgstrādnieks, pasta operators, pastnieks, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs, pārdevējs, sētnieks, trauku mazgātājs, viesmīlis, virtuves darbinieks u.c. Skolēniem piedāvāto darba vietu vidū ir arī tādi arodi kā arhivārs, bibliotekārs, ekskursiju vadītājs (gids), lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, lietvedis, jaunākais...

Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome uzskata, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma. Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību. Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa...

Ministru kabinets 4. jūnija sēdē apstiprināja grozījumus noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas attiecas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarēm. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk regulēti tiks visi elektroenerģijas tirgotāji, neatkarīgi no to tirdzniecības apjoma gadā. Līdz šim reģistrēti un attiecīgi regulēti tika tikai tie tirgotāji, kuru plānotais elektroenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedza 4000 MWh/gadā. Šāds nosacījums bieži vien radīja situāciju, kad reģistrēti tika arī tādi komersanti, kas gada laikā noteikto tirdzniecības apjomu tomēr nesasniedza, lai gan bija plānojuši sasniegt. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nereģistrēts komersants pēc gada konstatēja, ka tomēr ir pārsniedzis reģistrācijai noteikto slieksni un tam bija jābūt reģistrētam. Tādējādi, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, iepriekš noteiktais 4000 MWh slieksnis elektroenerģijas tirgotājiem tiek atcelts. Arī dabasgāzes nozarē jau šobrīd tiek regulēti visi tirgotāji. Attiecībā uz siltumenerģijas nozari noteikumos ir veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu šos noteikumus ar Enerģētikas likuma normām. Vienlaikus, lai izvairītos no normu interpretācijas, noteikumos precīzāk ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina izmantot pagarinājumu un obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegt līdz 9. jūnijam (ieskaitot). VID vērš uzmanību, ka, sākot ar šo gadu, obligāti gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Ir noteikts personu loks, kas nodokļa starpību valsts budžetā varēs iemaksāt vēlāk. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas...

Salīdzinājumā ar ziedojumu apjomu, kāds nevalstiskajām organizācijām bija pirms nodokļu reformas, kad tika samazināta nodokļu atlaide par ziedojumu veikšanu, ziedojumu apjoms ir krities par 38% jeb 24 miljoniem eiro. 2017. gadā (pirms reformas) nevalstiskais sektors sabiedriskā labuma mērķiem saņēma 63,5 miljonus, bet 2018. gadā vairs tikai 39 miljonus eiro, informē Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Sākotnējā iecere atcelt ziedojumu atlaides pavisam, pēc LPA aprēķiniem, draudēja ar ziedojumu apjoma kritumu pat par 80%, taču nodokļu reformas gaitā nevalstiskajam sektoram izdevās pārliecināt Finanšu ministriju un Saeimu, ka šāds kritums faktiski iznīcinātu sektoru. Pēdējā brīdī, pirms nodokļu reformas apstiprināšanas, tika rasts risinājums saglabāt atlaidi samazinātā apjomā. Nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumu bija likumā paredzēta arī iepriekš, taču, ieviešot atvieglojumu uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, motivācija ziedot krietni saruka, jo šobrīd uzņēmumu prioritāte ir ieguldīt pašā uzņēmumā. Nevalstiskais sektors ir aicinājis Finanšu ministru, Ministru prezidentu un Saeimu rast risinājumu šim nozīmīgajam līdzekļu kritumam. Piedāvātie...

Saeimas Tautsaimniecības komisijā 31. maijā tika iesniegti priekšlikumi 30 grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai. 31. maijā iesniegtie grozījumi ETL tika izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai: elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana; efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole; stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem; atbalsta apmēra ierobežošana; veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas; Minot konkrēti, 30 Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi sevī ietver: neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā (darbs pie fiksētās OIK daļas atcelšanas turpināsies); stingras administratīvās atbildības ieviešanu par OI saņēmēju pārkāpumiem ar konkrētiem nosacījumiem un soda apmēriem (papildu pašreizējai brīdinājumu sistēmai); pienākumu nevis patērētājiem, bet OI saņēmējiem maksāt administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei; vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodrošinot elektroenerģijas...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces - kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Maksātnespējīgās AS "Reversed" (pirms reorganizācijas - AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc nosaukuma maiņas - AS "Latzemes aktīvi") vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā...

Pirmdien, 3. jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomes locekļiem prezentēja plānu ekonomisko lietu tiesas izveidošanai Latvijā, izvirzot to kā valsts mēroga prioritāti, lai nepieļautu turpmāku Latvijas tiesiskuma reputācijas graušanu. "Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu, liekot apšaubīt tiesiskumu Latvijā, ekonomisko lietu tiesas izveide ir ierindojama kā valsts mēroga prioritāte," uzsver tieslietu ministrs J.Bordāns. Vairumā attīstītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāvot viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide esot viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim - atlasīt un apmācīt tiesnešus...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23.05.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus un noteikumu grozījumus, kuri izstrādāti, ņemot vērā, ka 23. maijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, kā arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva 2016/97) noteiktās prasības. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājuma pašriska saistības izpildei prasību normatīvie noteikumi" nosaka prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājumam, kas paredzēts civiltiesiskās atbildības, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām, apdrošināšanas līgumā (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums) iekļautā pašriska saistības izpildei. Grozījumi normatīvajos noteikumos "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem" paredz, ka turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un...

Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā 31. maijā tika apspriestas svarīgākās prioritātes, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Valdība un investori vienojās, ka nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka viņa vadītās valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām. FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija uzsvēra, ka darbaspēka pieejamība kā risks Latvijas ekonomikai jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu. Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. maijā starpministriju saskaņošanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Jauno noteikumu mērķis ir uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Projekts, kad tiks akceptēts valdības sēdē, aizstās Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (noteikumi Nr. 305). Paredzēts, ka jaunās normas, kas regulē kadastrālo vērtību aprēķinu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi sagatavoti Tieslietu ministrijā un ar tiem paredzēts pārskatīt īpašumu klasificēšanu un grupēšanu; atkārtoti izvērtēt zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā; mainīt apgrūtinājumu piemērošanu zemei – kadastrālās vērtības aprēķinā ietvert tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina nekustamā īpašuma vērtību tirgū; daudzdzīvokļu māju apbūves zemei noteikt apbūvei vērtējamo standartplatību atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu; kā arī pārskatīt kadastrālo vērtību vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus...