JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā šā gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir atlikts līdz 2020.gada 1.decembrim, ja personai nav reģistrēta saimnieciskā darbība un gada ar nodokli apliekamie ienākumi atbilst visiem nosauktajiem nosacījumiem: 2018.gadā nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; ir saņemti Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, aprēķinātais nodoklis nepārsniedz vienu eiro, tas nav uzskatāms par nodokļa parādu un valsts budžetā nav jāiemaksā. Ja ienākumi 2018.gadā pārsniedz 55 000 eiro, 2019.gadā – 62 800 eiro un deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Ar šī gada 1. maiju stājies spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšana nozīmē, ka cilvēks ziņo par tiesību un ētikas normu pārkāpumiem savā darba vietā vai iestādē,ja vien tas neskar tikai viņu personīgi, bet jau plašāku sabiedrības daļu un var kaitēt sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, amatpersonu bezdarbību vai nolaidību, darba drošības apdraudējumu, nodokļu krāpšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.tml. Ikviens var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem: iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem) vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu) ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja). Ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Saeima 2. maijā trešajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijass izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz pilnībā izslēgt mantošanu pēc tādiem privātiem testamentiem, kas neatbilst pašreiz spēkā esošā Civillikuma privāto testamentu formas prasībām un ir vieglāk viltojami. Likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Likumprojekta nepieciešamība saistāma ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījum veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 30. pantam mantošana pēc tiem pieļaujama. Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014. gada 30. jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Vairumā gadījumu, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējam ir jāietur 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, tas ir, 430 eiro, un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, tas ir, 64,03 eiro. Gadījumos, ja parāds ir uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, lietās par administratīvo pārkāpumu piedziņu vai atsevišķās krimināllietās – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (215 eiro) un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Vairāk par to, kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas, arī skaidro - visas ieturējumu summas tiek aprēķinātas...

Lai veicinātu apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas identitāti, atpazīstamību un sekmētu to revitalizāciju, kā arī pastāvīgi un mērķtiecīgi veicinātu apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, Rīgas dome izsludina konkursu „Par Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanu”. „Vēsturisks notikums ne tikai Rīgas pilsētai, bet arī visai Latvijai, jo šāds projekts mūsu valstī tiek realizēts pirmo reizi. Rīgas domes vārdā vēlos pateikt lielu paldies Rīgas Apkaimju aliansei par profesionālo un ieinteresēto sadarbību, lai mēs kopā varētu īstenot šo projektu. Aicinu visu Rīgas apkaimju iedzīvotājus būt aktīviem un iesniegt savas idejas, kas tiktu realizētas tikai balstoties uz rīdzinieku vēlmēm,” informē Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Izsludinātā konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimju attīstības projekta realizācijai var piešķirt finansējumu līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šiem mērķiem 2019. gada budžetā ir paredzējusi finansējumu pusmiljona eiro apmērā. Finansējums tiek piešķirts, ja iesniegtais projekts atbilst šādiem kritērijiem: projekta realizēšanas vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā...

Tieslietu ministrija sabiedriskai apspriešanai nodos Ministru kabineta noteikumu projektu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodrošinot kvalitatīvu, taisnīgu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam – iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma patiesā (reālā) vērtība un valstij jāpazinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība. Ko tas nozīmē? Taisnīga novērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Godīga pieeja daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, vērtēšanā izdalot standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme) un pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji un kuru turpmāk vērtēs kā zaļo zonu Īpaši aktuāli tas ir piespiedu nomas gadījumos, atzīst ministrs. “Jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu – valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par...

Ministru kabineta sēdē 30. aprīlī izskatīts noteikumu projekts „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” , kas izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un katra gada 1.oktobrī nosaka piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža (pilnos gados), kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un par kuru Latvijā ir aprēķināta vecuma vai invaliditātes pensija. Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, piemaksas apmēra par vienu apdrošināšanas stāža gadu aprēķināšanai piemērojamo indeksu aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, izmantojot 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.398 „Noteikumi par...

Pretkrāpšanas kustība "#Atkrāpies!" ar diskusiju par krāpniecības pamanīšanu un ziņošanu atbildīgajām iestādēm aprīļa nogalē atklāja kustības trešo sezonu. Šā gada sociāli informatīvās kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par krāpšanu, ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām. Kampaņas laikā tiks akcentēta nepieciešamība ziņot atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad ir konstatēta negodprātīga rīcība. “Esam gandarīti, ka kustība līdz šim spējusi uzrunāt jau vairāk nekā 70 dažādu jomu sadarbības partnerus gan valsts pārvaldē, gan privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī daļu sabiedrības. Tomēr esam pārliecināti, ka darbs jāturpina! Šogad kampaņas vizuālās identitātes vēstneši ir Latvijas nacionālie simboli – Lāčplēsis, Tālavas taurētājs un Tautumeita, kas aicina būt vērīgiem, drosmīgiem un neklusēt par piedzīvoto vai ievēroto krāpniecību,” informē Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Atklāšanas pasākumā kustība #Atkrāpies! iepazīstināja arī ar jaunākā pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultātiem. Tie apliecina nepieciešamību informēt un iedrošināt Latvijas iedzīvotājus ziņot par negodprātībām, lai kopīgiem spēkiem tās...

Valsts sekretāru sanāksmē 25. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”, jo grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā paredz, ka 2019. gada 1. jūlijā mainās publisku dokumentu īstuma apliecināšanas kārtība. To paredz 2018.gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā. Jaunie noteikumi attieksies uz Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras plāno Latvijā izsniegtus dokumentus izmantot ārvalstīs, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, un ārvalstu, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, izsniegtos dokumentus izmantot Latvijā. No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kas paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts (turpmāk – apostille konvencija) īstumu apliecinās zvērināti notāri. Savukārt DLL 4. panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, legalizēs (turpmāk – veiks...

Atgādinām, ka 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Trauksmes cēlējs topošā likuma izpratnē ir cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ceļ trauksmi par pārkāpumiem savā darba vietā. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai. Likumā definētas 15 jomas, par kurām jo īpaši būtu ceļama trauksme. Būtiski, ka trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Likumā paredzēta iespēja vispirms šādu informāciju sniegt darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Valsts kanceleja no 1. maija būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Lai tiktu veidotas...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi konceptuālu ziņojumu "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu", ko izskatīs 30. aprīļa valdības sēdē. Kā norādīts ziņojumā, arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Lai arī sadarbībasekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to, nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbībasekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru komercpārvadājumu un telpu(dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas speciālas prasības, savukārt...

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas tostarp paredz, ka autovadītājiem vairs nebūs obligāti jāvadā līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un vadītāja apliecība. Tomēr, ja autovadītājs šos abus dokumentus nolems atstāt mājās, būs jāņem vērā svarīgs nosacījums – brauciena laikā būs jābūt līdzi kādam personu apliecinošam dokumentam. Šīs izmaiņas faktiski atrisina jautājumu par reģistrācijas apliecības izmēru, kas neapmierināja daļu autovadītāju. Autovadītājiem jāņem vērā, ka šis jauninājums darbosies attiecībā uz tiem, kam ir Latvijā izsniegta vadītāja apliecība un Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Vadot transportlīdzekli ārzemēs, reģistrācijas un vadītāja apliecība būs jāņem līdzi tāpat kā līdz šim. Saeimas apstiprinātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs arī mopēdu un motociklu vadītājus, kas turpmāk drīkstēs pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, līdz 31. jūlijam būs jāveic grozījumi arī Ceļu satiksmes noteikumos. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā iekļautas arī izmaiņas tehniskās apskates periodiskumā transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus. Turpmāk...