JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksāšanu par vieglajiem taksometriem un atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu UVTN nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3. apakšpunktam autovadītājam ir aizliegts taksometru izmantot ārpus autovadītāja darba laika. Tādā veidā ir konstatētas neskaidrības Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk – likums) 14.panta pirmās daļas 5.punkta un Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3.apakšpunkta piemērošanā, jo veidojas gadījumi,...

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi. Padome 23. aprīlī publicējusi viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai. Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Padome konstatējusi, ka valdība veido fiskālā nodrošinājuma rezervi 2020.-2022. gadam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma minimālajām prasībām. Padome aicina rezervi veidot visiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā bez papildu atrunām, ka rezerve varētu tikt izmantota papildu budžeta vajadzību segšanai. Kā norāda Padome, Latvijas valsts budžeta bilances 2019. un 2020. gadā lielā mērā noteiks fakts, ka no 2020. gada beigsies Eiropas Komisijas atļautā atkāpe budžetā sakarā ar strukturālo reformu veikšanu veselības aprūpē. Padome atzīmē, ka šī atkāpe, kā arī Finanšu ministrijas pieeja nodokļu...

Šogad piešķirts papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajai skolēnu vasaras nodarbinātības programmai, kas ļaus iesaistīt par tūkstoš skolēnu vairāk nekā 2018. gadā. To paredz 23. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Kopumā skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums sasniedz 1,6 miljonus eiro, iesaistot kopumā 6300 skolēnu. Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, papildus motivēs tieši skolēnu ar invaliditāti iesaisti vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā 430 eiro. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs. Plānots, ka šogad vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti. Tāpat precizēti citi nosacījumi, piemēram, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra, ja tas vadīs darbu skolēnam ar...

Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” minētā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris. EST, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018.gada 15.novembra spriedumā...

Ministru kabineta sēdē 23.aprīlī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijass izstrādātie Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kas paredz šā gada vasarā organizēt jaunu atlases kārtu atbalsta saņemšanai nodarbināto apmācībām. Atbalstam varēs pieteikties sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti. Plānots, ka veiktie grozījumi ļaus sniegt atbalstu vismaz 150 komersantiem, apmācot vairāk kā 2700 darbiniekus. Atbalsts plānots: apstrādes rūpniecības nozares biedrībām, kas ir apmācību 1. kārtas finansējuma saņēmējas un kas ERAF investīcijas apmācību projektā ieguldījušas vismaz 80 % apmērā; starptautisko biznesa pakalpojumu centru biedrībai vai līdzvērtīgai biedrībai un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares biedrības partnerībā vai individuāli īstenotam projektam tādās jomās kā datorprogrammēšana, telekomunikācijas, informācijas pakalpojumi (ja IKT nozares biedrība ir piedalījusies apmācību 1. kārtā un tā ir investējusi 1. kārtas projektā vismaz 80 %...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 18. aprīlī jau 22. reizi svinīgā pasākumā sveica Latvijas lielākos nodokļu maksātājus. Lai veicinātu sadarbību un pateiktos 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, finanšu ministrs Jānis Reirs un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pasniedza balvas un atzinības rakstus 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit divās dažādās nominācijās. Šogad balvas pasniedza katra Latvijas reģiona: lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam, lielākajam savas produkcijas eksportētājam, darba devējam ar straujāko vidējo darba ņēmēju pieaugumu 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums ir reize, kad pateikt paldies uzņēmējiem, kuri ar savu darbu ir gādājuši, lai valsts budžetā būtu līdzekļi daudz dažādu vajadzību apmierināšanai. Apbalvotie uzņēmumi 2018.gadā nodrošinājuši 535,42 milj. eiro lielus VID administrēto nodokļu ieņēmumus. Arī šogad lielākajiem nodokļu maksātājiem tika pasniegtas īpaši šim gadījumam darinātas balvas, kuru vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols –...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"", kas paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumu projekts nosaka, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu pakalpojumiem, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām; pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā. Šāda veida pakalpojumi parasti ir ar augstu pievienoto vērtību, kā arī var radīt salīdzinoši augstu transfertcenu risku; pakalpojumu sniedzējs saistībā...

Valdības sēdē 23. aprīlī paredzēts skatīt Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nokavējuma naudas regulējuma izvērtējums”, kurā izvērtēts, vai nodokļu maksātāja motivāciju vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu ir veicinājusi ar 2017. gada 1. jūliju ieviestā samazinātā nokavējuma naudas likme. Atgādinām, ka no dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Tāpat pēc minētajām izmaiņām nokavējuma naudu sāka aprēķināt līdz brīdim, kamēr nokavējuma nauda sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Šāds regulējums tika pieņemts, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas uzsākuši aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, labprātīgi veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam. Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tika plānots uzlabot nodokļu maksātāja maksātspēju, mazinot iespējamo...

Satversmes tiesa 2019. gada 18. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu lietā Nr. 2018-13-03 “Par Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas”” 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas””1 (turpmāk – Noteikumi Nr. 139) 4. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 “Slodzes un iedarbības. Projektēšanas pamatprincipi” apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi, drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpieņem atbilstoši SNiP 2.01.07-85 prasībām.” Noteikumu Nr. 139 5. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 204 “Tērauda konstrukciju projektēšanas normas” apstiprināšanai metāla ieliekamo detaļu aprēķini jāveic saskaņā ar SNiP II 23-81* “Tērauda konstrukcijas. Projektēšanas normas”.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pants: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Lietas fakti Lieta ierosināta...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Rīgas šķīrējtiesa, atzīmējot Latvijas šķīrējtiesvedības 20. gadadienu, organizē speciālus pasākumus uzņēmējiem. 1999. gada ar pavasarī sākās jauna ēra Latvijas biznesā, jo valsts piešķīra iespēju uzņēmējiem pašiem lemt, kur tiks izskatīts viņu strīds ar partneri. Šo nozīmīgo datumu, arī savas jubilejas ietvaros, uzņēmās atzīmēt Rīgas šķīrējtiesa (RŠT) kā viena no vecākajām un lielākajām šķīrējtiesām Latvijā. Aprīlis tiek pasludināts par svētku pasākumu mēnesi - atvērtās durvis, speciāli bezmaksas semināri, regulāri tematiski raksti un daudz kas cits. Arī Rīgas šķīrējtiesas dzimšanas/reģistrēšanas diena ir 1.aprīlis. Savas darbības laikā tā ir sakrājusi daudz vērtīgu zināšanu, lai ar tām dalītos, tāpēc aktīvi un regulāri darbojas uzņēmēju izglītošanā. Visu aprīli uzņēmēji un jebkuri interesenti (iepriekš nosūtīt pieteikumu uz [email protected]) varēs atnākt uz Rīgas šķīrējtiesas t.s. atvērto durvju dienām. Apmeklētāji varēs iepazīties ar šķīrējtiesvedību, ar RŠT darbiniekiem un viņu darbu, kā arī saņemt izsmeļošu informāciju, lai pašiem lemtu, vai ir jēga risināt biznesa problēmas ar šķīrējtiesas palīdzību. 30. aprīlī plkst.:...

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī piešķirt tiesībasValsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Nosakot VID ierēdņiem tiesības nodokļu kontroles un muitas kontroles laikā izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas uzlabo nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti, paredzēts veicināt sabiedrības intereses uz precīzu un skaidru faktu fiksēšanu, kas tālākajos nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumos nodrošinātu precīzu, pilnīgu un vispusīgu faktu atspoguļojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Veicot nodokļu kontroles un muitas kontroles pasākumu fiksēšanu audio vai video ierakstā, esot iespējams nodrošināt nodokļu maksātāja tiesību aizsardzību, kā arī mazināt iestādes administratīvo slogu pārbaudes procesa dokumentārā fiksēšanā papīra dokumentu veidā (protokoli, akti) gadījumos, kad to tieši neparedz ārējie normatīvie akti, kā arī nodrošinātu pārbaužu un kontroles pasākumu veicēju aizsardzību iespējamo konfliktu, incidentu gadījumā un pierādījumu esību attiecībā uz amatpersonu rīcības tiesiskumu pārbaudes laikā vai arī nodokļu maksātāja pieļautā administratīvā pārkāpuma lietā. VID ieskatā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 3.aprīlī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.74 (6413) un stājās spēkā 2019.gada 13.aprīlī. Dabas resursu nodokļa likumā izdarīti šādi grozījumi. Papildināta minētā likuma 3.panta pirmā daļa, nosakot, ka nodokļa maksātājs ir arī persona, kura noņem no uzskaites transportlīdzekli valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un par kuru nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kurš tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ir 165 euro. Tādējādi tiks nodrošināts princips “piesārņotājs maksā”, norakstot transportlīdzekli gadījumos, kad to nav iespējams nodot pārstrādei un saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu (piemēram, transportlīdzeklis ir iznīcināts vai pašrocīgi izjaukts). No 2019.gada 1.jūlija netiks piemērots atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Latvija ir pievienojusies Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kas stājās spēkā 2014.gada 30.maijā. Tādējādi ikviena uzņēmuma vadītājam ir jāapzinās un jānovērš iespējamie kukuļošanas riski gan iekšzemes darījumos, saskaroties ar valsts amatpersonām, gan starptautiskajā biznesā, iesaistoties darījumos ar ārvalstu amatpersonām, gan arī nepieļaujot, ka uz uzņēmuma izdevumiem attiecina izdevumus, kurus nedrīkst atzīt par saistītiem ar saimniecisko darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums. Kā arī pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāma peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma samazinājumu, kuru nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas vai dalībnieka rīkojuma. Jāņem...