JAUNUMI

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī sniegt plašākas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles pasākumu laikā veikt preču fiziskas pārbaudes. VID ierēdņi, pildot dienesta pienākumus – veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas. Tādējādi VID, lai pārliecinātos par preces faktisko esību, tās atbilstību pavaddokumentos norādītajai precei, ir jābūt tiesībām veikt preču fizisko apskati, teikts likumprojekta anotācijā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā iekļautajam regulējumam tikai pēc administratīvās lietas ierosināšanas VID, izmantojot visas tiesiskās metodes, var iegūt nepieciešamo informāciju, tai skaitā ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to likumprojektā nostiprinātas VID...

1. maijā spēkā stāsies jauns likums - Trauksmes celšanas likums, kas attiecas arī uzņēmumiem. Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, video fragmentā īsi iepazīstina ar likuma pamatbūtību. Sākot ar 1.maiju, Valsts kanceleja būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Detalizētu informāciju par to, ko jaunais likums nozīmēs darba devēja ikdienā, lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI gaidāmajā - maija numurā. Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI! Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), līdz šī gada 1.maijam ir jābūt izveidotai iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldīšanu. Ņemot vērā, ka jau līdz šim visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas NILTFNL likumā, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, nekustamo īpašumu ekspertiem, autotirgotājiem, dārgmetālu tirgotājiem u.c., bija jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām, VID ieteica jau esošo iekšējās kontroles sistēmu papildināt ar vēl vienu jaunu sadaļu par sankciju riska pārvaldīšanu. Šīs iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, ar kuriem...

Ministru kabineta komitejas sēdē (MKK) 15. aprīlī tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām. Likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. MKK sēdē atbalstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. MKK uzdeva vienoties par uzlabotu likumprojektu, ņemot vērā gan LPS izteiktos iebildumus, gan LPS viedoklim ļoti līdzīgos MKK locekļu paustos apsvērumus. Iepriekš LPS vairākkārt jau norādīja, ka likumprojekts būtiski jāuzlabo, nepieļaujot, ka 25 eiro naudas sods tiktu automātiski uzlikta pat par vienas vai divu dienu termiņa nokavēšanu, turklāt neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz LPS iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pagājušā gada izskaņā lūdza Finanšu ministriju izstrādāt sabalansētāku piedāvājumu, gan ņemot vērā atkārtotību...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) operatīvie dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada 1.ceturksnī ir 2,17 miljardi eiro, kas par 0,10 miljardiem jeb 5,0 % pārsniedz pagājušā gada 1.ceturkšņa ieņēmumus; turklāt par 0,08 miljardiem jeb 3,7 % pārsniedz tehniskā budžeta ieņēmumu plānu. Salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, lielākais ieņēmumu pieaugums ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tās palielinājušās par 91,69 milj. eiro jeb 12,7 %, sasniedzot 810,83 milj. eiro. Arī otra darbaspēka nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) ieņēmumi ir būtiski palielinājušies – par 25,25 milj. eiro jeb 6,6 %, sasniedzot 408,83 milj. eiro. Šāds pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodarbināto, kuri saņēmuši darba ienākumus, un viņu darba ienākumu pieaugumu, kā arī izmaiņām nodokļu likmēs un piemērojamos atvieglojumos. Lielāko ieņēmumu pieaugumu abos nodokļos nodrošināja valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē strādājošie. Ņemot vērā, ka šī gada 1.martā sākās gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, strauji pieaugušas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksātās...

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Peļņas sadale zemnieku saimniecībās NODOKĻI Maija Grebenko: Lai atkārtoti nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem Redakcija: Grozījumi un precizējumi IIN likumā Redakcija: Jaunuzņēmumu priekšrocības nodokļu jomā Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi dāvinājuma darījumos 3 FINANSES Katrīna Linarte: Likumdošanas prasības gada pārskatu sastādīšanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāzina par jauno Trauksmes celšanas likumu Jolanta Brilte: Grāmatu autori un izdevēji var pieteikties atlīdzībai par 2017. gadu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Irina Štromberga: Dienas naudas noteikšana komandējumā uz un no ārvalstīm un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Kas jāņem vērā, aizpildot fiziskās personas deklarācijas pielikumu par attaisnotajiem izdevumiem Maija Grebenko: Par fizisko personu papildu deklarācijām GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem aprīlī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi aprīlī Žurnālu BILANCE ABONĒT VAR ŠEIT. ABONENTI žurnālu var lasīt ELEKTRONISKI ŠEIT.

Saeimas kanceleja informē, ka 13. Saeima šī gada ziemas sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi 65 likumus - 10 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 14 kārtējām un trīs ārkārtas sēdēm. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodevusi 91 likumprojektu, no kuriem 67 iesniedzis Ministru kabinets, 10 – deputāti, 13 - Saeimas komisijas, bet vienu likumprojektu iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1185 priekšlikumi. Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 15.aprīlī un 2019.gada pavasara sesiju sāks 23.aprīlī. Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu: kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem. Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu. Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 3.aprīlī nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu. Senāts konstatēja Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzēto pamatu atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.jūnija spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 148.panta 3.daļas. Senāts lietu izskatīja sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto kasācijas protestu. (Lieta SKK-32/2019; 11816015611). Senāts lēmumā norāda, ka prokurore kasācijas protestā nav norādījusi uz apelācijas instances tiesas pieļauto Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kā arī nav sniegusi kasācijas protestā izteikto prasību pamatojumu par apsūdzētajam celtās apsūdzības atbilstību Krimināllikuma 23.pantā norādītajām atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma pazīmēm un nav motivējusi, kādēļ konkrētajā gadījumā konstatējams zaudējums lielā apmērā. Iepriekš tiesa bija norādījusi, ka jāizvērtē kā tieši izpaudies noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu tiesību īpašniecei, tas...