JAUNUMI

Ministru kabinets 26. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz piemērot uzturlīdzekļu parādniekiem ieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu. Papildus grozījumi paredz izmaiņas, kas sekmēs uzturlīdzekļu samaksas pienākumu izpildi un no valsts budžeta izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu. Grozījumi izstrādāti ar mērķi nepieļaut situācijas, kad parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem vienlaikus izlieto finansiālos līdzekļus aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegtajiem datiem uz 2018. gada decembri aptuveni 500 uzturlīdzekļu parādniekiem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Vienlaikus likumprojektā definēti apstākļi, kurus konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka uzturlīdzekļu parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Minētais ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Likuma grozījumos paredzēti atsevišķi izņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka parādnieks objektīvi nespēj pildīt saistību maksāt uzturlīdzekļus, piemēram, ja parādnieks ir persona ar I vai II...

Valdībā 26.februārī apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no šī gada 1.jūlija paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. Tāpat no 1.jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim...

Lai mazināt interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu nelegālo tirgu Latvijā, Ministru kabineta (MK) sēdē 26. februārī izskatīti vairāki likumprojekti par Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu tirgus ierobežošanu. Finanšu ministrija, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, izstrādājusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Elektronisko sakaru likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz noteikt liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs. Atbilstoši Ministru kabineta 19. februāra sēdē lemtajam likumprojekts ir papildināts, paredzot iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersants, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļa vietni. Tajā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidrotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jaunuzņēmumiem. Atgādinām, ka jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Šiem uzņēmumiem noteikts sociālo iemaksu maksāšanas režīms, par ko darba devējam jāinformē jaunuzņēmuma darbinieks, kā arī šī informācija jāietver darba līgumā. Jaunuzņēmumi par darbiniekiem maksā fiksēto maksājumu, kas ir obligāto iemaksu maksājums par darba ņēmēju divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā (2019.gadā – 860 euro), kam piemērota obligāto iemaksu likme, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu. Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem. Jaunuzņēmuma darba ņēmējs ar darba devēja starpniecību veic papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Papildu iemaksas jāveic vismaz...

Tieslietu ministrija informē, ka Ministru kabinets 26. martā sēdē izskatīs Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kas izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Likumprojektu pakete izstrādāta sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ar likumprojektu anotācijām iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā; Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"; Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā; Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā; Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā; Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Grozījumi likumprojektos ietver tādas būtiskas izmaiņas, kā akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem - turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu...

Uzņēmumu reģistrs paziņojis, ka kapitālsabiedrības, kurām nekavējoties jāatklāj informācija par to patieso labuma guvēju, tiks informētas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Laikā no 26.februāra līdz 1.martam kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņems elektronisku paziņojumu EDS no Uzņēmumu reģistra ar aicinājumu nekavējoties atklāt kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju. Situācijā, ja kapitālsabiedrībās neiesniegs informāciju pa patieso labuma guvēju, iestāde rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem – līdz pat lēmumam par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Plašāka informācija par patiesajiem labuma guvējiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Atgādinām, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma. “Capitalia ir pirmais alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs, kas ir kvalificējies šai augstu vērtētajai garantiju programmai. Līguma noslēgšana ar EIF nozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem spēsim piedāvāt aizdevumu ar daudz pieejamākām procentu likmēm un bez nodrošinājuma prasībām. Šīs programmas ietvaros uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz pat 25 000 eiro apmērā,” norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs. Lai kvalificētos atbalsta saņemšanai, uzņēmuma apgrozījums vai bilances apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus EUR, savukārt darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt 9 cilvēkus. Finansējums uzņēmumiem būs pieejams uz termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem. Pieteikties aizdevumam un uzzināt citus kvalificēšanās kritērijus iespējams Capitalia mājaslapā www.capitalia.com....

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka 2017.gada 7.novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to patiesos labuma guvējus Uzņēmumu reģistrā. Likums iespēju nevērsties ar atsevišķu pieteikumu Uzņēmumu reģistrā paredzēja tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja informācija par patiesajiem labuma guvējiem – vienmēr fiziskām personām, jau bija publiski pieejama citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu kontekstā. Juridiskām personām, kurām likuma prasība ir obligāti izpildāma, aktivitāte ar informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā vērtējama kā apmierinoša. Kā izņēmums, īpaši neaktīvas, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, to apstiprina arī MONEYVAL novērtējuma ziņojums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, līdz ar to UR aicina sabiedrības nekavējoties izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu – atklāt to patiesos labuma guvējus. UR vērš uzmanību, ka gadījumā, ja patiesie labuma guvēji atbilstoši prasībām netiks atklāti, sabiedrības darbība...

Līdz ar jauna gada iestāšanos viens no jautājumiem, kas kļūst aktuāls grāmatvežiem, ir neapliekamā minimuma piemērošana. Detalizēti šo jautājumu šāgada pirmajā Žurnāla "Bilance" (2019. gada janvāra jeb 445.) numurā apskata žurnāla galvenā redaktore, Mg.sci.oec. Maija Grebenko. Objektu, kuram piemēros neapliekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, nosaka, summējot apliekamos ienākumus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņemsim, ieņēmumi bijuši – 8400 eiro; vidēji 700 eiro mēnesī. gadā prognozējamā minimuma noteikšanas formula paliek nemainīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma summa – 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums „izsīkst”, ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosakāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemēro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, prognozējamo neapliekamo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: PNM...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu. Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā, iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam. VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna...

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka redz nepieciešamību pēc vienota regulējuma un standarta Eiropā un reģionā cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tāpat esot nepieciešams neatslābstoši turpināt stiprināt nozares un publiskā sektora kopdarbību Eiropas līmenī, kā arī nodrošināt visplašāko informācijas apmaiņu par AML/CFT klientu līmenī, kas ir kritiski svarīga ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanai, bet arī cīņai ar visa veida finanšu noziegumiem Finanšu iestāžu un citu likuma subjektu, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu revidentu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu “Pazīsti savu klientu”. Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus. Jebkura universālā banka ikdienā apstrādā simtiem tūkstošu darījumu. To apstrāde notiek pēc definētiem scenārijiem un procedūrām. Darījumu apstrāde parasti ir automātiska, ne manuāla. Atklājot netipisku vai neparastu uzvedību, banka to izmeklē: var prasīt klientam skaidrojumu un/vai ziņo Kontroles dienestam, ja...

Tradicionālajās Notāru dienās šogad 26. un 27. februārī Latvijā zvērināti notāri no plkst. 10 līdz 15 sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas. Iedzīvotāji aicināti vērsties pie zvērinātiem notāriem, lai saņemtu padomu un atbalstu sev svarīgos juridiskos jautājumos, tostarp par pilnvarām dažādām dzīves situācijām, mantojuma lietām un mantošanas procesu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, ģimenes lietām, kopdzīves jautājumiem u.c. Konsultācijas varēs saņemt zvērinātu notāru birojos visā Latvijā 26. un 27. februārī no plkst. 10.00 līdz 15.00. Jautājumus varēs uzdot arī tiešsaistes čatā Latvijas Zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, sadaļā Mans notārs atrodot profilu Notāru dienas un uzsākot ar to saraksti (poga Sarakste). Atbildes uz jautājumiem varēs saņemt arī tiešsaistes diskusijā sociālās tīklošanās vietnē Facebook 26. februārī plkst. 10.00 Swedbank lapā. Diskusijā piedalīsies Latvijas Zvērinātu padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš. Notāru dienu iniciatore Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad uzmanību veltīs nākotnes pilnvarojumam un tā sniegtajām iespējām. Nākotnes pilnvarojums ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams...

Otrdien, 26. februārī, valdība izskatīs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, tādējādi maksimāli atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības. Ar 2018. gadu Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa uzlikšanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, tika ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi...

Saeima ceturtdien, 21.februārī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu, ar kuru paredzēts nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Ar likumprojektu plānots tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no ES būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā nodrošināt labvēlīgu attieksmi attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Likumprojekts nosaka arī, kā turpmāk nodrošināmas Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālie pabalsti, kā arī kādā veicama valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz tās izstāšanās no ES un arī pēc tam dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. Tāpat ar likumprojektu...