JAUNUMI

Dalība vēlēšanās ir būtiskas visu pilsoņu tiesības, vienlaikus fizisko personu datu drošība un aizsardzība ir tiesības, ko ikvienam Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas pilsonim garantē Vispārējā datu aizsardzības regula (VDAR). Jāuzsver, ka personas datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām, kas ierakstītas ES pamatdokumentos, norāda fizisko personu datu drošību un aizsardzību Latvijā uzraugošā neatkarīgā iestāde Datu valsts inspekcija (DVI). Svarīgi, lai ikvienam pilsonim ir iespējas gan piedalīties vēlēšanās, gan arī tas, lai personas dati tiktu atbilstoši aizsargāti, lai datu apstrādes process ir likumīgs, godprātīgs un pārredzams. DVI seko līdzi situācijai un atbilstoši savai kompetencei ir gatava rīkoties, kā arī ir atvērta sadarbībai ar citām iesaistītajām atbildīgajām institūcijām un sabiedrību. Šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās VDAR un tajā noteiktie nosacījumi gan Latvijā, gan visās ES valstīs tiek piemēroti pirmo reizi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt skaidrību un vienotu izpratni visiem vēlēšanu procesā iesaistītajiem – valstu vēlēšanu iestādēm, datu starpniekiem un analītiķiem, tiešsaistes reklāmas tīkliem,...

Saeimas Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem, lai spriestu par jautājumiem, kas saistīti ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos Latvijā un saistītajām likumdošanas izmaiņām. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē OECD sniegtās rekomendācijas, un akcentēja, ka kopš iestāšanās OECD Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un arī likumdevējam ir plašāka izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar kukuļošanas apkarošanu starpvalstu biznesa darījumos. Deputāti un OECD eksperti pārsprieda jautājumus, kas saistīti ar Finanšu kapitāla tirgus reformu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kur šobrīd Saeimā tiek skatītas apjomīgas izmaiņas, informēja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, tostarp akcentējot, ka ar grozījumiem paredzēts paplašināt likuma subjektu loku ar maksātnespējas administratoriem. Komentējot jau īstenotās likumdošanas izmaiņas saistībā ar aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas, J.Strīķe sacīja, ka strauji mainījusies finanšu sektora...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 21.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ( (Lieta SKA-631/2019; A420289415), ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis, samazinot pieteicējai – SIA Investko – no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un aprēķinot soda naudu. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, proti, pieteicēja ir iegādājusies nevis atsevišķas preces, bet gan pārņēmusi visu uzņēmumu, kas atbilstoši likumā noteiktajam nav uzskatāma par preču piegādi, tādēļ darījumi nav apliekami ar PVN. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietā bija strīds par to, vai starp pieteicēju un SIA Kantoris LV notikušie darījumi ir atzīstami par preču piegādēm par atlīdzību (aktīvu pārdošana), kas ir ar PVN apliekami darījumi, vai uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, kas nav ar PVN apliekami darījumi. Pieteicējas, tāpat kā SIA Kantoris LV uzņēmējdarbības veids ir jaunu preču mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Pieteicēja no SIA Kantoris LV iegādājās...

Ministru kabinets 21. maijā akceptēja grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz citi tiesību akti (likums „Par valsts pensijām”, likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”). Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaicīgi ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Likumprojekts paredz: mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (likumprojekta 1.pants); kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai noteiktajam (likumprojekta 1.pants); personai izdevīgākā viena pakalpojuma piešķiršana (likumprojekta 2.un 5.pants); slimības...

Ceturtdien, 23.maijā, deputāti galīgajā lasījumā skatīs Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kas paredz tiesības vēlēšanās pieteiktam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus. Vēl galīgajā lasījumā Saeima skatīs septiņus likumprojektus par nodokļu iemaksas kārtību Vienotajā nodokļu kontā. Otrajā lasījumā darba kārtībā ir likuma grozījumi, kas paredz akcīzes nodokļa likmi paaugstināt saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāpat otrajam lasījumam ir sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem. Vēl plānots izskatīt otrajam lasījumam sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Izmaiņas paredz ierobežojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, kurus plānots nodot izskatīšanai komisijās. To vidū ir ierosinājums atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli un iniciatīva ierobežot Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Tāpat komisijām plānots nodot likuma grozījumus, lai varētu efektīvi piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas. Ceturtdienas darba kārtībā ir...

2019. gada maija sākumā Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību divas personas bija kāda uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Abi nolēma dokumentāli noformēt un deklarēt VID faktiski nenotikušus jeb fiktīvus darījumus par uzņēmuma it kā saņemtiem pakalpojumiem un precēm. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam abi vīrieši uzņēmuma vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību: tikās ar darījumu partneriem, slēdza ar PVN apliekamus darījumus celtniecības, remontdarbu un elektroinstalācijas darbu jomā, nodrošināja šo darījumu izpildīšanu un deklarēšanu VID, kontrolēja naudas līdzekļu plūsmu. Taču viņi deklarēja VID arī fiktīvus ar PVN apliekamus darījumus. Kopsummā viņi nodarīja Latvijas valsts budžetam mantiskos zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 1 013 128 EUR apmērā. Pēc tam viņi abi grupā veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 599 652 EUR apmērā. To viņi darīja, mainīdami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu atrašanās vietu, slēpdami...

Ar 2019.gada 1.jūniju Zemesgrāmatu nodaļas kā atsevišķas struktūrvienības rajona (pilsētu) tiesu sastāvā beidz darbību un zemesgrāmatu tiesneši tiek integrēti tiesu sastāvā. To paredz Saeimas 2018.gada 25.oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par tiesu varu” Ņemot vērā Tieslietu padomes kompetenci noteikt tiesnešu skaitu katrā tiesā un lemt par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu, Tieslietu padome 16.maijā pieņēma lēmumus attiecībā uz šo tiesu reformu. Ar 2019.gada 1.jūniju rajonu (pilsētu) tiesās strādās 405 tiesneši. Katrā rajona (pilsētas) tiesā noteikts šāds tiesnešu skaits: Administratīvajā rajona tiesā – 43, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā – 30, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā – 28, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā – 64, Daugavpils tiesā – 26, Kurzemes rajona tiesā – 47, Rēzeknes tiesā – 19, Rīgas rajona tiesā – 43, Vidzemes rajona tiesā – 42, Zemgales rajona tiesā – 63. Tieslietu padome lēma arī par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu darbā rajona (pilsētu) tiesās.

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. “Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka “deputātiem ir nepieciešama politiska izšķiršanās par to, vai attieksmei un atbildībai pret nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt samērojamai ar prasībām privātajā sektorā, kurā strādājošajiem viennozīmīgi iestājas atbildība par īpašnieka finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.” Iepriekš veicot diskusijas ar ieinteresētajām iestādēm, 2015. gada septembrī Valsts kontrole likumprojektu nosūtīja Saeimas Publisko...

No 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu. Tiesības saņemt šo pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē, proti, aprūpes institūcijā, aizbildnībā, audžuģimenē, un kura adoptētie bērni uz 2019.gada 1.jūliju nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Pabalstu nepiešķirs, ja adoptēts otra laulātā bērns, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvošanai Latvijā ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Pabalsta apmērs mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam: no bērna piedzimšanas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī (25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī (30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). Pabalsta piešķiršana un izmaksa Ja tiesas spriedums...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome lēmusi, ka neatbalstīs Saeimas Budžeta komisijā sagatavotos grozījumus par akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem, kas paredz vairākkārtīgu nodokļa celšanu, lai arī politiķi apsolījuši trīs gadus nodokļus nepalielināt. Diferencējot nodokļa likmi pēc cukura daudzuma dzērienā, daļai no dzērieniem tā pieaugs pat četras reizes, kas ir pretrunā ar koalīcijas solījumu par nodokļu necelšanu vismaz trīs gadu laiku posmā. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš paudis, ka vispirms notiks plašas diskusijas par jebkurām pārmaiņām, kas saistītas ar nodokļu jautājumiem, taču šajā gadījumā tas nav noticis. Izstrādātie grozījumi, ko Saeimas Budžeta komisija virza jau uz otro lasījumu paredz, ka no nākamā gada 1.jūlija bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru pagatavošanā izmantots cukurs, akcīzes nodoklis tiks aprēķināts ņemot vērā tā daudzumu, tostarp dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem būs jāmaksā 7,4 eiro (par 100 litriem), ar daudzumu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro (par 100 litriem), bet vislielākais...

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā tikai ceturtā daļa uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu. Savukārt gandrīz trešā daļa joprojām turpina darbu pie datu apstrādes procesu uzlabošanas un pielāgošanas atbilstoši regulai, liecina uzņēmuma "Tildes Jumis" veiktā aptauja. No 347 aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem 31,4% atzīst, ka viņiem problēmas sagādāja pašas regulas prasību izprašana, kas apgrūtināja to iestrādāšanu datu apstrādes procesos. Teju desmitā daļa uzņēmumu joprojām nav pārliecināti, vai viņu arhīvos un datubāzēs dati ir pilnīgā drošībā un tiek glabāti atbilstoši regulas prasībām, un vēl nelielai daļai — aptuveni 3% respondentu — grūtības ikdienas darbā rada jaunā datu apstrādes kārtība. Kamēr vairākums uzņēmumu sliecas domāt, ka ir izpildījuši “mājasdarbu”, 30,3% aptaujāto atklāti atzīst, ka vēl nav tikuši galā ar visiem uzdevumiem. Viņi turpina prasību iedzīvināšanu vēl gadu pēc regulas stāšanās spēkā, kas apliecina, ka process nav bijis viegls un saprotams....

Kurzemes apgabaltiesa 14. maijā daļēji apmierināja prokurora protestu, atzina apsūdzētos nodokļu krāpšanā par vainīgiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, apsūdzētie sagatavoja dokumentus ar nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem par automašīnu un to rezerves daļu iegādi 917735.70 EUR apmērā. Šo nepatieso informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apsūdzētie apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID. Nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203.84 EUR, valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Kurzemes apgabaltiesa abas personas atzina par vainīgām un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu – vienu personu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem, bet otru personu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības...

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Valdība otrdien, 21. maijā, izskata noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību"", kas nosaka izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā un tajā norādāmajā informācijā. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.300) 2.pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija" nav iekļauta aile ar aprēķināmo akcīzes nodokli par mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem piemērojama akcīzes nodokļa likme 50 procentu apmērā no pārējo alkoholisko dzērienu pamatlikmes. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 2. pielikumu, paredzot iespēju aprēķināt akcīzes nodokli mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Noteikumu projekts paredz, ka Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas 11.ailē “Pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā” iekļauj...

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...