JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu un muitas policijas amatpersonas šī gada jūnijā apturēja organizētās noziedzības grupējuma darbību, kurš laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2018.gada gada jūnijam izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 750 000 eiro apmērā. Organizētajā noziedzīgajā grupējumā darbojās septiņas personas. Kopumā shēmā bija iesaistīti vairāk nekā 100 dažādu jomu uzņēmumu un personu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas “klienti” (uzņēmumi) savās PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem. Noziedzīgais grupējums iegādājās uzņēmumus, kuros par valdes locekļiem reģistrēja galvenokārt Lietuvas iedzīvotājus. Šo uzņēmumu vārdā organizatori veica fiktīvus darījumus ar shēmā iesaistītajiem uzņēmumiem. “Klienti” savās deklarācijās norādīja nenotikušus darījumus, lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšana tika organizēta, izmantojot nebanku...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldē ar lūgumu skaidrot, vai medijos izskanējusī informācija par restorānos "Vairāk Saules" veiktajām kratīšanām darbinieku izvēlētās metodes bija samērīgas un kādēļ tieši šādā veidā process noticis. LTRK iestājas par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, kas vienlaikus nozīmē arī normatīvajiem aktiem atbilstošu Valsts policijas darbu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Ņemot to vērā, LTRK lūdz vērtēt un skaidrot plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par Valsts policijas darbinieku rīcību veikto kratīšanu laikā, kas radījušas bažas par izvēlēto procesuālo metožu samērīgumu ar kratīšanas mērķi. "Mēs nevēlamies iejaukties izmeklēšanas darbībās, taču informācija par to, kā notikušas kratīšanas, kur cieta gan darbinieki, gan klienti, mūsdienās nav pieņemami," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka valsts šādā veidā traumē visu uzņēmējdarbības vidi, liekot saprast, ka jebkurš var saskarties ar līdzīgu situāciju, radot bailes un nomācot vēlmi nodarboties ar biznesu vispār, "mums kā uzņēmēju biedrībai ir nepieņemama šāda attieksme, tādēļ griba izprast,...

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto gala vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiks modernizēti spēkā esošie noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums visā Eiropā. Līdz ar to noslēdzies divu gadu darbs pie direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (AVMP direktīva). Priekšlikumu pārskatīt AVMS direktīvu Komisija iesniedza 2016. gadā pēc visaptveroša novērtējuma, kā arī pēc aktīviem dalībvalstu, tostarp Latvijas, aicinājumiem pielāgot direktīvu atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. "Esam gandarīti, ka direktīvā izdevās iestrādāt vairākus Latvijai un plašākam Baltijas reģionam būtiskus noteikumus. Tie vairos kultūras daudzveidību un stiprinās mediju telpu, lai ierobežotu naida runu un veicinātu medijpratību, kā arī citas prasmes, zināšanas un izpratni. Ieviešot izmaiņas praksē, tās ļaus efektīvāk un daudz drošāk izmantot plašsaziņas līdzekļus,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Nav noslēpums, ka pēdējos gados visas ES dalībvalstis saskaras ar realitāti, ka ar plašsaziņas līdzekļi...

Septiņu Rīgas māju iedzīvotāji 18. jūnijā Rātsnama Kamīnzālē svinīgi saņems līgumus par pašvaldības 50% līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju remontdarbiem. Šogad tika apstiprināta jauna programma, kas paredz sniegt pašvaldības finansiālu atbalstu dzīvokļu īpašnieku biedrībām ne tikai energoauditu veikšanai, bet arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei un apmaksāt pusi no energoefektivitātes pasākumiem, kā arī dzīvojamās mājas atjaunošanas darbiem, informē Rīgas dome. Jaunā programma jau guvusi lielu dzīvokļu īpašnieku biedrību ievērību, jo vairāku simtu māju iedzīvotāji ir interesējušies par nepieciešamajiem dokumentiem. Vairāku desmitu māju dzīvokļu īpašnieku biedrības jau iesniegušas pieteikumus. Pēdējā komisijas sēdē tika pieņemti lēmumi par līdzekļu piešķiršanu septiņu dzīvojamo māju remontdarbiem. Atgādinām, ka Rīgas domes atbalsta programmas mērķis ir uzlabot galvaspilsētas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli. Daudzdzīvokļu mājas var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 50% apmērā no savā mājā veicamo remontdarbu un renovācijas tāmes. 2017. gada 15. decembrī tika pieņemti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 19 (Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes...

Darba tirgū pieprasīti ir zinoši un kvalificēti darbinieki, tāpēc viens no valdības uzdevumiem ir kopā ar uzņēmējiem meklēt šīs problēmas risinājumus. Šajā procesā jāiesaista arī augstākās izglītības iestādes, uzsver Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne. Patlaban ir īstais laiks, lai uzņēmēju asociācijas un biedrības klauvētu ar saviem piedāvājumiem pie politikas veidotāju durvīm, jo priekšvēlēšanu laikā politiķu atsaucība, kā zināms, ir lielāka. Augsti kvalificēts darbaspēks sekmēs ārvalstu kapitāla piesaisti Par to, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā noteikti apdraud Latvijas ekonomikas izaugsmi, pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti aktīvi, faktiski, sekas jau ir jūtamas. Uz tām publikācijās ir norādījis arī SIA “CPM Trading” valdes loceklis Rolands Pētersons, uzsverot, ka ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā (Global Competitiveness Index) Latvija 2017. gadā bija ierindota 54. vietā, savukārt Pasaules Bankas veidotajā “Doing Business” reitingā 190 valstu konkurencē pērn Latvija ieņēma 19. vietu. Viņš aicināja meklēt risinājumus, lai sekmētu ārvalstu kapitāla piesaisti,...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM atklātā atlasē izraudzījusies kredītiestādes, kuras ieviesīs jaunu valsts atbalsta finanšu instrumentu uzņēmumu atbalstam – portfeļgarantijas. Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing. Portfeļgarantiju programmas ietvaros Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing uzņēmumu kredītiem un izsniegtajam finansējumam, kas ir apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi aizdevumam piemēros zemāku procentu likmi. Plānots, ka aizdevumus par kopējo summu 50 miljoni eiro ar samazinātu procentu likmi tuvāko divu gadu laikā saņems aptuveni 250 mazie un vidējie uzņēmumi. Līgumi par portfeļgarantiju programmas ieviešanu tiks slēgti tuvākajā laikā. Kredītiestādes aizdevumus ar ALTUM portfeļgarantijām sāks piešķirt orientējoši šā gada 3. ceturksnī. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestādes var iekļaut ALTUM garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings. Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski varēs piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. “Jaunā likuma projektu pēc būtības deputāti atbalstīja, un tas ir jāvirza tālāk, taču pēc projekta apspriešanas komisijā vienojāmies, ka tam vēl būs nepieciešami pilnveidojumi, jo ir daudz neatbildētu jautājumu. Būtiski arī, kā jaunais regulējums ietekmēs līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā. Likums paredz noteikt dzīvojamo telpu izīrēšanas un lietošanas noteikumus īres līguma darbības laikā un līguma izbeigšanas noteikumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Pakalpojums būs bez maksas, un reģistrēšana ir plānota kā...

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu pielietojumu, ļaujot esošā finansējuma ietvaros palīdzēt lielākam skaitam pacientu ar viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, Veselības ministrija ir izstrādājusi izmaiņas valsts kompensēto zāļu saraksta veidošanas kārtībā - tie iekļauti plānotajos grozījumos Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Noteikumi ļaus ātrāk sarakstā iekļaut jaunas, lētākas zāles, kā arī samazināt cenas esošajām zālēm. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus: no 2019.gada 1.janvāra tiks ņemta vērā ne tikai zāļu ietekme uz tās lietojoša cilvēka dzīves ilgumu, bet arī viņa dzīves kvalitāti. Vairākas diagnozes, kuru gadījumā pacientiem zāles līdz šim apmaksātas individuālā kārtībā, tiek iekļautas kompensācijas sistēmā: uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā - primārā plaušu hipertensija, Osteogenesis imperfecta; D vitamīnrezistents rahīts; no 2019.gada 1.janvāra - imūndeficīts; aknu ehinokoze, cisticerkoze, citi nātrenes veidi (hroniska nātrene; periodiski recidivējoša nātrene). Līdz ar to vairs nebūs vajadzīgs katru gadu sasaukt ārstu...

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija neatbalsta Saeimas deputātu virzītās izmaiņas nozares regulējumā, ko deputāti nodevuši izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzskata, ka nav pieņemami, ka par nebanku kreditēšanas nozares regulējumu konsultācijas tiek veiktas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, savukārt paši nozares uzņēmumi nav informēti par plānotajām izmaiņām regulējumā. “Veids, kā tiek virzītas izmaiņas - sasteigti un konsultāciju procesā ar komercbanku pārstāvjiem, neiesaistot nozari, nav saprotams. Asociācija vairākkārt ir vērsusies Ekonomikas ministrijā, lūdzot izveidot darba grupu nozares vidēja termiņa stratēģijas izstrādei. Šāds formāts būtu racionāls un saprotams, lai strādātu arī pie nozares problēmjautājumu risinājumiem,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumus asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, atkārtoti aicinot politiķus nebanku kreditēšanas nozari neiekļaut priekšvēlēšanu kampaņās, lai nonāktu mediju dienas kārtībā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija arī norāda, ka Saeimas deputātu sagatavotā likumprojekta anotācija un pats grozījumu projekts ir nekvalitatīvi sagatavots, kas parāda, ka izmaiņas tiek virzītas sasteigti. Nozares dati...

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos atrast papilddarbu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Aptaujā "Vai bez pamatdarba Jums ir arī papilddarbs?" 53% respondentu atbildējuši, ka lai gan viņiem tā nav, viņi labprāt vēlētos šādu iespēju. 11% aptaujas dalībnieku papilddarbs jau ir, savukārt 9% aptaujāto atklājuši, ka viņiem nav pamatdarba, bet ir tikai piepelnīšanās iespējas. Tikmēr 27% respondentu norādījuši, ka viņiem papilddarbs nav aktuāls. “Ikviena strādājošā vēlme ir pēc iespējas vairāk nopelnīt, taču ne vienmēr to izdodas izdarīt esošajā darba vietā. Tādēļ papilddarba meklējumi ir saprotami," aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka papildnodarbošanās veidus var iedalīt galvenokārt divās kategorijās. Viena no tām ir papildus ienākumu gūšana, nodarbojoties ar kaut ko pavisam atšķirīgu no pamatdarba pienākumiem. Piemēram, realizējot kādu hobiju vai aizraušanos. Savukārt otra kategorija ir līdzīgu pienākumu veikšana vēl citā uzņēmumā vai privāti. “Ja papilddarbs ir cilvēka aizraušanās, tad tas ir lielisks...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.jūnijā otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot...

Saeimas Juridiskā komisija 13.jūnijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Likumprojekts noteiks nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. Regula paredz modernizēt jau pastāvošos datu apstrādes principus, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus, kas būs spēkā visā ES teritorijā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Regula paredz vairākus uzlabojumus vienotā tirgus vidē. Tā nosaka vienotus nosacījumus personas datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Tāpat paredzēta vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem – kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību ES, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd personas datu aizsardzības jomu Latvijā regulē Fizisko personu datu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās. Plānots, ka vēlētāji iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - varēs balsot jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Šādu iespēju varēs īstenot, ja vēlēšanu iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un vēlēšanu iecirknis, kurā vēlētājs būs izvēlējies balsot, savstarpēji varēs nodrošināt vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu. Iepriekšējā balsošanā jebkurā iecirknī vēlēšanu komisijām savstarpēji būs jāpārliecinās, ka vēlētājs jau nav nobalsojis, kā arī jānodrošina iespēja vēlētāju izslēgt no saraksta, kur tas reģistrēts, un iekļaut tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kurā vēlētājs ieradies. Patlaban iepriekšējā balsošanā vēlētājs var piedalīties tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Tāpat CVK rosinājusi nodrošināt plašākas iespējas piedalīties EP vēlēšanās tiem vēlētājiem,...

Saeimas deputāti 14.jūnijā sanāk uz plenārsēdi, lai galīgajā lasījumā lemtu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus no 2021.gada. To paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tāpat iecerētās izmaiņas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu, veicinot kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās. Trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, kā arī grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz par atzīmējamo dienu noteikt 27.aprīli – Latgales kongresa dienu. Galīgajā lasījumā parlaments lems arī par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, kas paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti spriedīs par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu...

13. jūnijā oficiāli tika atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace, trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm. Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā. “Visā pasaulē rodas jaunas biznesa idejas un biznesa modeļi, un jau no pirmsākumiem esam uzskatījuši par nozīmīgu iesaistīties Latvijas start-up ekosistēmas attīstībā, gan izveidojot pirmo B2B akseleratoru Latvijā, gan atbalstot inovāciju projektus ar kopīgu mērķi - veicināt augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādi un Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā. Esam priecīgi ieguldīt savu pieredzi un zināšanas partnerībā ar Overkill Ventures un jauno uzņēmēju attīstībā,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1.32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību...