JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Datu aizsardzība ir arī reputācijas jautājums Saruna ar KATRĪNI PĻAVIŅU, LL.M, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS vecāko juristi, sertificētui personas datu aizsardzības speciālisti JURISTA PADOMS Ģeogrāfiskā bloķēšana un nediskriminējošā iekšējā tirgus dalība SINTIJA DRĀKE, Mag. iur., SQUALIO GROUP juriste Juridiskie aspekti kapitāla daļu maiņas darījumos DIĀNA ZEPA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs COBALT Ekonomiskā būtība pār juridisko formu nodokļu lietās VIKTORIJA KRISTHOLDE-LŪSE, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS Nodokļu tiesību prakses eksperte Pretrunīgi vērtēti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā MARTA CERA, zvērinātu advokātu biroja ELLEX KĻAVIŅŠ zvērināta advokāta palīdze Preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas nosacījumi EVITA JAKSONE, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Licencēšanas nodaļas vadītāja TIESU PRAKSE Kā izvēlēties veiksmīgāko strīdu izšķiršanas veidu? IKARA KUBLIŅA ieskats zvērinātu advokātu biroja SORAINEN rīkotajā seminārā “(Ne-) ērtais tiesāšanās process: risku un izmaksu plānošana”. Apstākļi, kad var veikt priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja...

Žurnāla BILANCE decembra pirmajā (Nr. 23 (443)) numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Nedrošo (šaubīgo) un bezcerīgo debitoru novērtēšana un uzskaite Inguna Leibus: Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības Maija Grebenko: Pamatlīdzekļa remonta izmaksas. Norakstīt izdevumos vai kapitalizēt? In­ga Lip­šā­ne: Nomas standarta teorētiskie un praktiskie aspekti 2 NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi, atgriežot pārdoto preci (reklamācija, atpakaļpirkums, komerciālā komisija) Redakcija: Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Redakcija: Kas paredzēts grozījumos Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā FINANSES Ita Bekerta: Uzņēmuma ieņēmumi, izdevumi un to normatīvais regulējums NODERĪGI Redakcija: Gados vecāku nodarbināto darbspējas saglabāšana un paildzināšana ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kā tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis, un vai tas gada beigās būtu jāmaksā un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem decembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT ŽURNĀLA ELEKTRONISKO VERSIJU VAR LASĪT ŠEIT

Valdības sēdē 4. decembrī tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ieviešot jaunu nodokļu parāda saistību pastiprināšanas veidu – kredītiestādes izsniegtu garantiju. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta sestās daļas izriet, ka nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu. Tātad, šobrīd iespējamā nodokļa parāda saistība var tikt pastiprināta tikai ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu saskaņā ar Civillikuma noteikumiem. Vienlaikus VID ir konstatējis, ka nodokļu maksātāji nodokļu parādu saistību pastiprināšanai iesniedz arī banku garantijas, kas tiek izdotas saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības palātas noteikumiem “Vienotie pieprasījuma garantijas noteikumi” (publikācija Nr. 758, 2010. gada redakcija), kurus piemēro darījumos ar ievērojamām naudas summām, pieprasot...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. decembrī izskatīti vēl vieni plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie izstrādāts ar mērķi ietvert nozares speciālajā likumā – likumā “Par nodokļiem un nodevām” – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu 2020. gada 1. janvārī, kad spēku zaudēs LAPK. Jaunā sasaukuma Saeimas deputāti gan minējuši iespēju, ka visus administratīvos sodus tomēr varētu iekļaut vēl citā atsevišķā likumā nevis integrēt nozaru likumos. Taču par to vēl lēmums nav pieņemts, tāpēc tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatītais likumprojekts, kas paredz nodokļu likumā ieviest jaunu XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts pārņemt šādus patlaban LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā: 1) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; 2) nodokļu maksātāju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt...

Ministru kabinets (MK) 4.decembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "ES fondu atbalsta instrumenta izstrāde MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumenta izstrāde mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Lai attīstītu kapitāla tirgus ekosistēmu Latvijā un veicinātu strauji augošu MVU finansējuma piesaistes iespējas publiskajā tirgū caur biržu ir izstrādāts finanšu instruments, kurš novērstu šķēršļus uzņēmumu kotācijai biržā. Priekšlikums paredz iespēju atbalstīt vismaz piecu uzņēmumu akciju emisiju un vismaz piecu uzņēmumu obligāciju emisiju un tai sekojošu kotāciju biržā. Šis plāns atbilst indikatīvajam novērtējumam par uzņēmēju interesi piesaistīt finansējumu biržā un izmantot atbalsta pasākumu. Lai īstenotu nepieciešamā atbalsta pasākuma izstrādi un pārņemtu starptautisko pieredzi, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija 2018. gada februārī sāka sadarbības projektu ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Līdzīgi atbalsta pasākumi šobrīd ir ieviesti un veiksmīgi darbojas arī citās ES valstīs, piemēram, Austrijā, Ungārijā un Polijā....

Vēršam uzmanību, ka 1. decembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr 733 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus, norāda, ka obligāta prasība ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietotājiem (turpmāk – lietotāji) pirms kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un lietošanas uzsākšanas slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošiem dienestiem par apkalpošanu. Līgumā par apkalpošanu lietotājs un apkalpojošais dienests savstarpēji vienojas par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu, izbeigšanas kārtību un visu no līguma izrietošo saistību izpildi. Visā kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietošanas laikā jābūt spēkā esošam līgumam par apkalpošanu. Turpmāk tas pats attieksies arī uz specializētajām ierīcēm un iekārtām, piemēram, taksometru skaitītājiem. Ar grozījumiem tiek precizēta paziņošanas kārtība par veiktajām darbībām ar elektroniskajām ierīcēm...

Lai novērstu Satversmes tiesas norādītās nepilnības, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kurus jau caurskatījusi valdība, taču gala lēmums par likuma izmaiņām jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Likums paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un...

Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa samazinājās par 22 centiem. Gada laikā tā pieauga par 9,5 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9 %, bija 6,4 %. Divas papildu brīvdienas 3. ceturksnī nedaudz bremzēja ekonomikas izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, norāda Lija Strašuna, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste. Līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%), visātrāk augošās nozares lauri pienākas IKT sektoram, turpat 14% kāpums. No tā tieši informācijas pakalpojumu nozare aug virs 14% jau trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko...

Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par iestāšanos un līdzdalību Eiropas Biznesa reģistru asociācijā" norādīts, ka 2019. gada 1. janvārī plānots dibināt Eiropas Biznesa reģistru asociāciju (turpmāk – Asociācija), integrējot vienā organizācijā Eiropas Biznesa reģistru un Eiropas Komercreģistru forumu. Eiropas Biznesa reģistrs izveidojās 1998. gadā ilgstošas tehniskās sadarbības starp komercreģistriem Eiropā rezultātā, bet Eiropas Komercreģistru forums radās 2000. gadā ikgadējas komercreģistru konferences panākumu rezultātā, lai stiprinātu turpmāko komercreģistru sadarbību. Norādīto struktūru dalībnieki uzskata, ka viņu intereses un mērķus vislabāk varēs sasniegt, ja tās tiks integrētas vienā iestādē, tādējādi ir izveidojama Asociācija. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kopš pirmsākumiem ir Eiropas Komercreģistru foruma biedrs un šīs organizācijas idejas autors (pirmā konference notika Rīgā 1998. gadā). Eiropas Komercreģistru foruma mērķis ir atvieglot informācijas un prakses apmaiņu starp komercreģistriem, kā arī veicināt sadarbību ar citām starptautiskajām komercreģistru organizācijām. Eiropas Komercreģistru forums apvieno kopumā 33 valstu reģistrus un rīko ikgadējus forumus, sniedzot iespēju efektīvi apmainīties ar labo...

Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību. Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23%...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā. A. Priede atgādināja, ka lielajiem uzņēmumiem (Latvijā tādu esot ap 160) ir iespēja sagatavot finanšu pārskatu pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Savukārt arī citiem uzņēmumiem (pat mikrouzņēmumiem) ir iespēja pēc starptautiskajiem standartiem sagatavot tikai vienu pārskata posteni. Jārēķinās, ka šādā gadījumā gan zvērinātam revidentam ir valsts uzticēta funkcija pārliecināties, vai uzņēmums pareizi klasificējis un izpratis šo standartu nosacījumus. A. Priede arī atgādināja, ka starptautisko grāmatvedības standartu izstrādātājs nav ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests, tāpēc nevajadzētu šajās iestādēs vērsties ar jautājumiem, kas saistīti ar šiem standartiem, bet gan konsultēties ar zvērinātu revidentu. Tāpat viņa informēja, ka iespēja iesniegt finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā par 2018. gadu būs tikai tiem uzņēmumiem, kas sagatavos gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jaunajā Gada pārskatu likumā iestrādāta norma, kas...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” (Publiskais tirgotājs) iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas stāsies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. OIK vidējā vērtība 2019. gadā tiek saglabāta līdzšinējā līmenī – 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh. Tas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas maksājumā par OIK galalietotāju elektrības rēķinos faktiski nav sagaidāmas. Vienlaikus jāņem vērā, ka lietotājiem ar dažādiem pieslēgumiem, ietekme ir atšķirīga. Piemēram: pie nemainīgas jaudas un patēriņa 100 kWh - pieaugums ir 0,01 euro mēnesī. Jaudas komponentes, kuras Regulators apstiprināja 2018. gada 23. maijā, paliek nemainīgas līdz pat 2021.gadam. Savukārt OIK komponente jeb mainīgā komponente, kuras maksa atkarīga no patēriņa, no 2019. gada 1. janvāra būs 0,01474 EUR/kWh. Attiecīgi OIK komponente, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri izmanto dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros, būs 0,00599 EUR/kWh. Savukārt, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem,...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī. Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes...