JAUNUMI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12.jūnijā nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu, kas paredz rīkot čeku spēli. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, spēli iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Deputāti bija aicināti šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā, un bija plānots, ka Saeima šo ieceri varētu pieņemt līdz sesijas pārtraukumam - 22.jūnijam.Tomēr deputāti neredz iespēju šo ieceri galīgajā lasījumā pieņemt līdz sesijas beigām, jo vēl ir daudz darba, lai pilnveidotu likumprojektu. Tas nozīmē, ka līdz vasaras pārtraukumam likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā vairs nav iespējas. "Apspriežot likumprojektu par iecerēto čeku spēli, komisijā radās virkne jautājumu. Piemēram, kāpēc spēles rīkotāju iecerēts izvēlēties konkursā, ja valsts mēroga loterijas organizēšanu varētu uzticēt uzņēmumam Latvijas Loto. Komisijā arī izskanēja dažādi viedokļi par spēles mājaslapas adresi un likumprojekta nosaukumu - vai plānotais pasākums būs kā spēle, vai tomēr kā loterija. Uz visiem jautājumiem ir jāatrod atbildes, tāpēc...

Uzņēmumu reģistrs 13. jūnijā prezentē virtuālo asistentu UNA, kas iestādes klientiem būs palīgs un darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook Messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu. Kā norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: “Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām.” Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts. “Digitalizācija ienāk daudzās ar uzņēmējdarbību...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 12. jūnijā deputāti nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz piemaksas par virsstundu darbu regulējumu, ja tiek noslēgta ģenerālvienošanās. Esam jau informējuši, ka plānotie grozījumi Darba likumā sagatavoti Ekonomikas ministrijā un apstiprināti Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, kā arī atbalstīti Ministru kabinetā un par tiem vienojušies valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Grozījumus asi kritizējis Tiesībsargs. Nozaru koplīgumu slēgšana gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā, norāda LDDK. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju. Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) datiem - noslēgtie darba koplīgumi aptver 115 miljonu darbinieku, t.i. 33% no visiem OECD valstu darbiniekiem. Lielākā daļa nozares koplīgumu ir slēgti tādās...

Ministru kabinets 12. jūnijā apstiprināja maksu par elektrotransportlīdzekļu uzlādi - 0,15 eiro/min ar PVN (0,12 EUR/min bez PVN). Realizējot ERAF projektu, Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) ir izveidojusi elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīklu uz valsts galvenajiem ceļiem ar 70 uzlādes stacijām, kuras uzsāks darbu šā gada jūlijā. Līdz ar to tiks nodrošināta ērta pārvietošanās ar elektromobiļiem un to uzlāde visā Latvijas teritorijā. Lai varētu uzsākt elektrouzlādes staciju tīkla darbību, valdība apstiprināja noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"", kas noteic maksu par elektroauto uzlādi. Tā noteikta 0,15 eiro par vienu uzlādes minūti. Vidēji tas nozīmē, ka 100 km brauciena izmaksas būs apmēram 3,70 eiro. Kā redzams, šī pakalpojuma cena būs ievērojami lētāka nekā izmaksas transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem. Līdzīgas uzlādes cenas ir noteiktas arī Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Darbs pie elektroauto uzlādes staciju tīkla turpinās, un līdz...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12.jūnijā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ko atbildīgā komisijas atbalstījusi otrajā lasījumā. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka mazumtirdzniecības smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā. Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem, kas atrodas konstruktīvi nodalītās telpās un aprīkoti ar atsevišķu ieeju, un preces un preču zīmes ārpus šīs tirdzniecības vietas...

Kā ik otrdienu, arī 12. jūnijā notiks valdības sēde, kurā cita starpā tiks skatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.272 "Noteikumi par sezonas rakstura darbiem"". Kā norādīts noteikumu anotācijā, darbiem lauksaimniecības produktu apstrādē, kažokzvēru un mājputnu audzēšanā un zivju apstrādē Latvijā ir sezonāls raksturs. Darba līgumu slēgšana uz noteiktu laiku kažokzvēru un mājputnu audzēšanas uzņēmumos lauksaimniecības produktu un zivju apstrādē nodarbinātiem darbiniekiem ir apgrūtināta. Pēc sezonas beigām šos darbiniekus ne vienmēr ir iespējams turpināt nodarbināt. Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertie noteikumi dod iespēju darba devējam ar darbinieku slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku sezonas darbu veikšanai lauksaimniecības produktu un zivju apstrādē, kažokzvēru un mājputnu audzēšanā. Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertie noteikumi dod iespēju darba devējam ar darbinieku slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku ar lauksaimniecības produktu apstrādi saistītu darbu veikšanai gan šo produktu ražošanas vietās, gan uzņēmumos, kur tos sagatavo tālākai pārstrādei, gan kažokzvēru audzēšanā, putnu kopšanā un zivju...

Pēc negaidīta vāja eksporta snieguma šī gada martā, aprīlī Latvijas preču eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Tas ir pozitīvs signāls, ka gada pirmajos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%, secina Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists. 2018. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,13 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,0 % vairāk nekā 2017. gada aprīlī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3 % un importa vērtība – par 11,0 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 985,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,14 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 46,3 %. Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības...

Turpinot Augstākās tiesas un Latvijas Nacionālā arhīva sadarbību, ar vērtīgiem materiāliem papildināta arhīva digitālo materiālu kopa “Ieskats Latvijas Senāta dokumentos 1919-1940”. Tagad tajā ikviens interesents var iepazīties ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāliem, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fondā “Latvijas Senāts”. Latvijas Senāta digitālo materiālu kopu Latvijas Nacionālais arhīvs pēc Augstākās tiesas ierosinājuma izveidoja pirms diviem gadiem, digitalizējot un darot publiski pieejamu daļu no Senāta Spriedumu biroja materiāliem. Tagad šo arhīva portālā skatāmo Latvijas Senāta dokumentu krātuvi papildinājuši Senāta “pamatdokumenti” - Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāli, sākot no 1919.gada un līdz 1940.gadam (izņemot 1936., 1937. un 1938.gadu, ko nav izdevies arhīvā atrast). Latvijas Senāts bija kasācijas instance Latvijas tiesu sistēmā no 1918.gada līdz 1940.gadam. Senāta Apvienotā sapulce bija visu trīs Senāta departamentu kopēja institūcija, kuru veidoja visi senatori. No 1919.gada jūlija senatori ik nedēļu vairākas reizes sanāca uz kopējām sapulcēm,...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 11. jūnijā noteica 13.Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu: Rīgas vēlēšanu apgabalā būs 35 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 25 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 14 deputātu vietām, Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 12 deputātu vietas. Tādējādi secināms, ka vēlētāju skaita izmaiņu un migrācijas ietekmē četru gadu laikā kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par trīs deputātu vietām palielinājies Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlamais deputātu skaits, bet par vienu vietu samazinājies ievēlamais deputātu skaits Vidzemes, Latgales un Kurzemes vēlēšanu apgabalos. Deputātu vietu skaits Zemgales vēlēšanu apgabalā palicis nemainīgs. Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 5. jūnijā valstī bija reģistrēti 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji (414 750...

Saeima 2018. gada 3. martā pieņēma grozījumus Notariāta likumā, ar šiem grozījumiem likums ir papildināts ar jaunu E1 sadaļu “Elektroniskie akti un apliecinājumi”. Grozījumi būtiski palielinās Latvijas notāra pieejamību. Ikviens – Latvijas iedzīvotāji un pat ārvalstnieki - neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī atradīsies, varēs viegli sazināties un iegūt Latvijas notāra taisītu pilnvaru, kura atbilst Latvijas likumiem, informē Baiba Rudevska, Dr.iur., LR Tieslietu ministra ārštata padomniece, un Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Notariāta institūta direktors žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā rakstā "Ar ārvalsts pilnvaru pie Latvijas notāra". No 2018. gada 1. jūlija Latvijas notārs varēs taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci Notāru informācijas sistēmā (E-notāra portāls). Portālā varēs elektroniski pieteikt vizīti pie notāra un vienoties par sarunas laiku videokonferences režīmā, iesniegt, glabāt un saņemt dokumentus. Personām būs nepieciešams personu apliecinošs dokuments (personas apliecība (ID) vai pase) un drošs elektroniskais paraksts. Notariālie akti un apliecinājumi tiks taisīti kā elektroniskie dokumenti. Notārs izpildīs...

Augstākā tiesa 8.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 5.maija spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr. SKC-116/2018; C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājuprāt atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. Augstākā tiesa spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi. Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā. Augstākā tiesa spriedumā norāda – no likuma...

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē 11. jūnijā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas šā gada 5. jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā - 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 187 448 vēlētāji. Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, vēlētāju skaits pieaudzis Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet pārējos apgabalos samazinājies. Tāpat nedaudz sarucis arī kopējais vēlētāju skaits valstī, un šīs izmaiņas varētu...

Šī gada 12.jūnijā norisināsies akcija "Pajautā juristam", kuras ietvaros augsti kvalificēti juristi sniegs bezmaksas konsultācijas pa tālruni cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Juridiskās konsultācijas būs iespējams saņemt laika posmā no plkst.9:00 līdz 18:00, zvanot uz atbalsta tālruni cietušajiem 116006. Konsultēties ar juristiem varēs par šādām tēmām: vardarbība ģimenē – cietušā tiesības, aizsardzība, palīdzības saņemšanas iespējas, rīcība; pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšana vardarbībā cietušajiem tiesā un ar policijas starpniecību; ģimenes tiesību jautājumi – laulības šķiršana, bērnu aprūpes, aizgādības un saskarsmes tiesības, uzturlīdzekļi, ģimenes maksātnespēja un tās risināšanas iespējas. Jana Macuka, klīniskā psiholoģe, atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem konsultante: “12. jūnijā aicinām ikvienu, kas saskāries ar vardarbību, izmantot iespēju un bez maksas konsultēties ar juristiem. Tā ir iespēja cilvēkiem, kas cietuši vai joprojām cieš no jebkāda veida vardarbības, gūt informāciju par konkrētām darbībām, ko var veikt, lai pārtrauktu vardarbību un pasargātu sevi no atkārtotas pakļaušanas vardarbībai.” Karīna Landmesere, zvērināta advokāte: “Pamudinājumam vardarbībā cietušajai personai...

Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā. Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. "Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi," norāda tiesībsargs. "Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus." Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma?" retoriski vaicā tiesībsargs. Tāpat J.Jansons norādījis, ka...

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā. Par tālruņa, ja tas netiek lietots brīvroku režīmā, piezīmjdatora, planšetdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Par brīdinājuma signāla došanas kārtības noteikumu pārkāpšanu transportlīdzekļa vadītājam plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 30 eiro. Velosipēda un mopēda vadītājiem sodu plānots atstāt nemainīgu – septiņu eiro...