JAUNUMI

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai priekšlikumus likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" trešajam lasījumam Saeimā. Tiek piedāvāts pilnveidot likumprojektu, iekļaujot tajā regulējumu par konsultatīvajiem referendumiem un pārskatot jautājumu par nepieciešamo vēlētāju skaitu, kuriem ir tiesības ierosināt referendumu par domes atlaišanu. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka ir divu veidu pašvaldības referendumi – konsultatīvais pašvaldības referendums un lemjošais pašvaldības referendums. Konsultatīvais pašvaldības referendums ir pašvaldības iedzīvotāju balsojums par pašvaldības autonomā kompetencē esošu jautājumu, kurā nobalsoto jautājumu dome pieņem zināšanai, piemēram, par jaunas izglītības iestādes izveidošanas nepieciešamību. Konsultatīvais pašvaldības referendums var notikt par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, piemēram, par to, kāda veida apbūve ir iespējama pašvaldības teritorijā, kā tas ir bijis Jūrmalas pašvaldības gadījumā. Savukārt lemjošais pašvaldības referendums ir pašvaldības iedzīvotāju balsojums, kurā nobalsotais jautājums stājās spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldības lemjošo referendumu var rīkot tai skaitā par domes atlaišanu. Turklāt priekšlikumi arī paredz, ka pašvaldības referendumu par domes...

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinoši spēcīga izaugsme saglabājusies arī ceturkšņa griezumā, un IKP, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,8% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, informē Finanšu ministrija. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, acīmredzams, ka galvenā izaugsmes nodrošinātāja otrajā ceturksnī ir bijusi būvniecības nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 32%, uzrādot gandrīz tikpat lielu kāpumu kā pirmajā ceturksnī, kad nozare bija augusi par 35,7%. Tomēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī ir daudz lielāki nekā gada pirmajos mēnešos, attiecīgi dodot daudz lielāku ieguldījumu ekonomikas kopējā izaugsmē. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu...

27. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība". Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem, jaunajā regulējumā iekļautas normas, kas reglamentē kārtību e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, noteikumi veicinās elektroniskās vides attīstību un sekmēs sabiedrības izpratni par pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu elektroniskajā vidē, kā arī samazinās pakalpojumu pieprasīšanas īpatsvaru klātienē. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un elektronisko pakalpojumu portālā "kadastrs.lv" jau ir nodrošināta iespēja elektroniski ne tikai pārlūkot Kadastra datus, bet tos arī lejupielādēt un pieprasīt vai saņemt Kadastra datu un Arhīva dokumentu izsniegšanas pakalpojumus. Noteikumos ietverts regulējums, atbilstoši kuram, papildus tradicionālajiem pakalpojuma pieprasīšanas kanāliem, persona informācijas pieprasījumu var iesniegt arī, izmantojot portālā "www.kadastrs.lv", valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamos e-pakalpojumus. Lai atvieglotu elektroniskās pārvaldes principa ieviešanu, jaunie noteikumi paredz, ka pakalpojuma aprakstā noteiktajos gadījumos elektroniskā veidā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. jūlijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkts: “Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu): 1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika -...

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, informē Latvijas Bankas Naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš. 2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām). Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši - viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos - 40 553 eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes. Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 000 viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 000 viltotu banknošu). Arī eiro...

Ražas novākšanas laikā Rīgā tiks atcelti pārvietošanās ierobežojumi zemnieku kravas transportam graudaugu un rapšu ražas nogādāšanai Rīgas ostā. Kravas transportlīdzekļu kustība tiks atļauta no 1.augusta līdz 16.augusta plkst. 22.00, no 20.augusta līdz 6.septembrim, no 10.septembra līdz 20.septembrim un no 24.septembra līdz 1.oktobrim šādās ielās: Akmeņu ielā, posmā no Mūkusalas ielas līdz Jelgavas ielai; Daugavgrīvas ielā, posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai; Jelgavas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Vienības gatvei; Mūkusalas ielā, posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai; •Raņķa dambī; Valguma ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim; Vienības gatvē, posmā no Jelgavas ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei; 11. novembra krastmalā; Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Rīgas pasažieru ostai; Krasta ielā, posmā no Salu tilta līdz 13.janvāra ielai; Uzvaras bulvārī, posmā no Akmens tilta līdz Valguma ielai; uz Akmens tilta. Parasti kravas transportam liegts pārvietoties pa pilsētas centru intensīvās satiksmes stundās - darba dienu rītos no...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas "Nasdaq CSD SE" (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 25.07.2018. ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus, kas saistoši finanšu instrumentu tirgum: Normatīvie noteikumi "Par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu", kas nosaka prasības finanšu instrumentu tirdzniecības vietām (piemēram, biržai) attiecībā uz bloķēšanas sistēmu, ko tirdzniecības vietas ievieš, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības, parametriem, šo sistēmu pielāgošanu un informācijas publiskošanu par īslaicīgu tirdzniecības pārtraukšanu. Normatīvie noteikumi ''Par darbinieku zināšanu un kompetences izvērtēšanu'' ievieš Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes Nr. ESMA/2015/1886 LV "Pamatnostādnes zināšanu un kompetences izvērtēšanai" un ir nepieciešami, lai noteiktu prasības attiecībā uz nepieciešamo zināšanu un kompetences līmeni fiziskajām personām (tostarp piesaistītajiem aģentiem), kas kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un licencētu ārējo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vārdā sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem vai strukturētiem noguldījumiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Normatīvie noteikumi "Par kombinētās pārdošanas praksi" ievieš Eiropas Vērtspapīru...

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, vēstī Finanšu ministrija. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5%...

Valdības sēdē 24. jūlijā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Noteikumi paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu (turpmāk – žurnāls) ar jaunām ailēm, skaidrot jauno vai precizēt līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtību, paredzēt izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika posmā līdz 2018.gada beigām, kā arī precizēt uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtību pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paredzēts žurnāla 19.aili “izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aili “izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” sadalīt katru 2 daļās papildinot ar 19.1 un 20.1 ailēm, lai varētu atsevišķi uzskaitīt tās faktisko izdevumu summas, kam nepiemēro ierobežojumu, un tās, kam piemēro ierobežojumu 80%...

Ministru kabineta 24.jūlijā sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Noteikumos definēti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu; darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas aprites posmiem, un darbi, kuros darbinieks tieši vai netieši saskaras ar pakalpojuma saņēmēju. Tāpat ir noteikts šādos darbos strādājošo personu loks, kas ir pakļauts obligātajām veselības pārbaudēm un to veikšanas kārtība, kā arī, noteikts aizliegums veikt darba pienākumus, ja pastāv risks citu cilvēku veselībai inficēties ar infekcijas slimību. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus, jo pastāv risks inficēt pakalpojuma saņēmējus. Ja darbiniekam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi. Iesniedzēja klienti ir gan fiziskās, gan juridiskās personas. Iesniedzējs norāda, ka ar 2018.gada 25.maiju ir jāievēro un jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula). Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem Iesniedzējam ir jānodrošina klientu personas datu aizsardzība. Piemēram, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pantu (Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)) datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Iesniedzējs vērš uzmanību, ka daži tā klienti prasa dzēst viņu datus no visiem Iesniedzēja e-pasta sūtījumiem un serveriem, t.i., izmanto savas tiesības...

Konkurences padome (KP) ir iepazinusies ar publiski pieejamo interviju, kurā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Juris Stengrevics komentē obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb OCTA Garantijas fonda apmēra samazināšanos, un nesaskata, ka šī iemesla dēļ turpmāk būtu jāpieaug OCTA cenai. Situācija saistībā ar iemaksām, kas ir jāveic Garantijas fondā, OCTA pakalpojuma sniedzējiem jau bija zināma iepriekš, tāpēc KP neuzskata, ka tas ir pietiekams iemesls, lai klientiem palielinātu polišu cenas. LTAB kā Garantijas fonda darbības nodrošinātājs ir tiesīgs sniegt informāciju sabiedrībai par papildu nepieciešamajām iemaksām Garantijas fondā, kas ietver aktuālo informāciju par situāciju OCTA tirgū. Vienlaikus KP norāda, ka konkrētajā LTAB pārstāvja paustajā viedoklī, ka liela daļa apdrošinātāju jau varētu būt iecenojuši savās cenās šīs papildu izmaksas, kas radušās Garantijas fonda dēļ, nav nedz korekts, nedz neitrāls. Tāpēc KP norāda, ka tirgus dalībnieku apvienības pārstāvim, šajā gadījumā vienai no LTAB vadošajai amatpersonai, ir rūpīgi jāizsver jebkāda informācija vai viedoklis, ko tas pauž publiski,...

Līdz ar finanšu nozares attīstību, savstarpējās sadarbības pilnveidošanos dažādu finanšu nozares dalībnieku vidū, kā arī mērķtiecīgu finanšu tehnoloģiju inovācijas veidošanu, Latvijas Komercbanku asociācija paplašina savu darbību un kļūst par Finanšu nozares asociāciju (angliski - Finance Latvia Association). Asociācijas paplašināšanās un nosaukuma maiņa ir daļa no organizācijas attīstības stratēģijas, kļūstot par plašu finanšu, tehnoloģiju un saistīto nozaru sadarbības platformu un interešu pārstāvniecību Latvijā, Baltijā un Eiropā. Finanšu nozares asociācija aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumus, jau pieredzējušus finanšu uzņēmumus un saistīto nozaru uzņēmumus pievienoties organizācijai asociētā biedra vai biedra statusā. “Šīs pārmaiņas ir loģisks solis asociācijas attīstībā, kas izriet no nozares globālajām un vietējām tendencēm. Gan nepieciešamību, gan savu spēju apvienot nozari, veidojot kvalitatīvu diskusiju, esam apzinājušies jau iepriekš - tostarp, 2017. gadā nodrošinot deviņu Latvijas finanšu un saistīto nozaru asociāciju vienotu pozīciju par Eiropas Savienības finanšu tirgus nākotni un finanšu tehnoloģiju attīstību. Asociācijas dienas kārtībā arvien biežāk parādās jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama sadarbība...