JAUNUMI

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu nodokļu maksātājam," teikts noteikumu projekta anotācijā. Programmas dalībnieku atlase notiks vienu reizi gadā, no 1.septembra līdz 30.novembrim, iekļaujot jaunus dalībniekus Padziļinātās sadarbības programmā katru gadu no 1.janvāra, pēc VID rīcībā esošās informācijas automātiskas atlases un izvērtēšanas. Uzņēmumi "baltajā sarakstā" tiks grupēti bronzas, sudraba un zelta līmeņos. Jaunpienācējus sarakstā pirmajā gadā vienmēr paredzēts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kurā skaidro arī to, kā noteikt darījumam piemēroto soda naudu, līgumsodu samērīgumu, lai tās netiktu ieskaitītas pie ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotās summas, ja tās nav samērīgas ar darījuma vērtību vai veiktas saistītai personai vai personai, kas izveidota vai darbojas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677) 64.punktā noteikts, ka valsts institūciju uzliktās...

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) atgādina kooperatīvajām sabiedrībām, ka 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, tādēļ nepieciešams sakārtot statūtus atbilstoši jaunā likuma prasībām. Jaunais likums paredz dažādas izmaiņas, atstājot vairāk iespējas kooperatīvajām sabiedrībām dažādus jautājumus atrunāt statūtos. Tāpat likums regulē visu kooperatīvo sabiedrību darbību, neparedzot dažādus izņēmumus kādam konkrētam kooperatīvās sabiedrības veidam. Jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzētas dažādas izmaiņas gan attiecībā uz kooperatīvo sabiedrību dibināšanu, gan attiecībā uz to ikdienas darbu. Piemēram, paredzēta atvieglota kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtība, jo vairs nebūs nepieciešams organizēt dibināšanas sapulci. Turpmāk visas kooperatīvās sabiedrības būs nekomersanti, tomēr uz tiem attieksies Komerclikuma regulējums par komercdarījumiem, komercnoslēpumu, uzņēmumu un filiāli, prokūru un parasto komercpilnvaru. Tāpat samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms – nav obligāti norādīt to informāciju, kurai ir paredzēts regulējums ar likumu. Šobrīd likums nosaka minimālo pamatkapitāla apjomu, taču jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka pamatkapitāla minimālais lielums norādāms tikai statūtos. Noteiktas izmaiņas attiecībā uz Biedru kopsapulces sasaukšanu...

Saeima ceturtdien, 29.novembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus. Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā ar 1.janvāri, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā. Galīgajā lasījumā par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā plānots lemt 6.decembrī.

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par Ministru kabineta noteikumos (Nr. 188, Nr. 301, Nr. 584) pieņemtajām izmaiņām saistībā ar jauno nodokļu režīmu. Video fragmentā A. Priede informē par ieņēmumu un izdevumu žurnāla aiļu paplašināšanu ar iespēju izdalīt atsevišķi izdevumus, kas iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Tāpat ieņēmumu un izdevumu žurnālā šogad iespējams iekļaut pamatlīdzekļu nolietojumu, uzrādot to ailē "izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem". Kases operāciju uzskaites noteikumos paredzēts, ka pašvaldība varēs izsniegt arī pašas noteiktu maksājumu apliecinošu dokumentu (piemēram, situācijā, kad saņemts nekustamā īpašuma nodokļa maksājums skaidrā naudā).

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par UIN normu piemērošanu samazinātiem un norakstītiem kreditoru aizdevumiem. Iesniedzējs iesniegumā norāda šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 98.pantu Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu Iesniedzēja parādu norakstīšanu. Iesniedzējs ir dibināts 2000.gada 26.jūnijā un tā darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Lai iegādātos, uzturētu un attīstītu nekustamos īpašumus, Iesniedzējs ir saņēmis vairākus aizdevumus no juridiskajām personām, kas reģistrētas gan Latvijā, gan ārpus tās. Aizņēmumi tika ņemti ar mērķi nekustamos īpašumus uzlabot un pārdot, tādējādi gūstot peļņu. Iesniedzējs norāda, ka šobrīd nekustamā īpašuma vērtība, pretēji sākotnēji prognozētajam, nesasniedza cerēto pieaugumu, bet pat samazinājās. Sakarā ar minēto, Iesniedzējs cieš finansiālos zaudējumus un ir uzsācis pārrunas ar kreditoriem par izsniegto aizdevumu un aprēķināto procentu daļēju un/vai pilnīgu atlaišanu (t.i. norakstīšanu). Parāda norakstīšanas rezultātā gūto peļņu plānots izmantot, lai segtu Iesniedzēja iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumus. Ievērojot, ka 2018.gadā ir stājies spēkā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 28.novembrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus. Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas acīmredzot nevar stāties spēkā ar 1.janvāri, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā. Komisija vienojās lūgt Saeimu grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību iekļaut Saeimas 29.novembra sēdes darba kārtībā, noteikt tiem steidzamību un bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā pieņemt arī pirmajā lasījumā,...

Saeima ceturtdien, 29.novembrī, lems, vai skatīt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus. Šādus likuma grozījumus, ņemot vērā, ka nākamā gada valsts budžets nestāsies spēkā 1.janvārī, rosinājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Budžeta komisija arī rosinājusi lemt, vai turpināt izskatīt 12.Saeimā neizskatītos grozījumus atlīdzības likumā. Tie paredz atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem. Tāpat Budžeta komisija rosinājusi lemt, vai turpināt skatīt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma projektu, kas paredz pilnveidot līdzšinējo regulējumu, un grozījumus OCTA likumā, kas paredz ieviest uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosinājusi turpināt skatīt grozījumus Būvniecības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz būvniecības dokumentu apriti elektroniskajā informācijas sistēmā, un grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, lai varētu noteikt stingrāku šo līdzekļu aprites uzraudzību. Juridiskā komisija lūgusi Saeimu turpināt...

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar likumprojektu ir plānots pārņemt Eiropas Savienības (ES) regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz ES direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem atbilstoši ES Tiesas interpretācijai, kā arī precizēt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas tvērumu. Pārņemot ES direktīvas prasības darījumos ar vaučeriem, tiek noteikti vaučeru veidi un definīcijas, ar PVN apliekamā vērtība, kā arī PVN piemērošanas brīdis. Ar likumprojektu tiks pārņemtas ES direktīvas prasības arī attiecībā uz e-komercijas vides sakārtošanu reģistrētiem PVN maksātājiem, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu nodokļu maksātājiem efektīvāk veikt uzņēmējdarbību un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt skaidru PVN piemērošanu...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, galvenokārt izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā arī tie darbi, kas tiek veikti attālināti. Par attālināto darbu tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. To nosaka otrdien, 27. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Likumprojekts vēl jāapspriež un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likumprojektā teikts, ka par attālināto darbu tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus darba rakstura dēļ ir...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 27.novembrī, vienojās rosināt Saeimu turpināt skatīt likumprojektus, kuru izskatīšana nav pabeigta 12.Saeimā. Viens no iepriekšējā Saeimas sasaukumā neizskatītajiem likumprojektiem ir grozījumi OCTA likumā. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Vēl komisijas deputāti lēma, ka 13.Saeimai tāpat būtu jāvērtē iepriekš parlamentā iesniegtais Apdrošināšanas līguma likuma projekts. Tas izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu, tostarp papildinātu ar jaunām tiesību normām no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Tāpat Budžeta komisijas deputāti lēma aicināt Saeimu turpināt skatīt grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, kas saistīti ar jaunā Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Kopumā 13.Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet...

Latvijas Personāla vadīšanas asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas attiecībā uz personas datu apstrādes un aizsardzības procesu organizāciju personālvadības jomā. Vadlīnijās sniegtais skaidrojums par personas datu apstrādes procesa organizāciju un personas datu aizsardzību personālvadības jomā ir atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktajām prasībām. Vadlīniju mērķi ir noteikt specifiskus ieteicamos Regulas piemērošanas noteikumus dokumenta darbības jomā, harmonizēt pieeju dokumenta dalībnieku darbinieku personas datu apstrādei, ieviest vadlīnijas dalībnieku darbinieku personas datu apstrādei. Dokumentā noteiktais, ciktāl konkrētu rīcību kā obligātu nenosaka tiesību akti, ir uzskatāms par ieteicamu labās prakses ieteicamu rīcību, kam nav obligāts vai saistošs raksturs un kuras piemērošanu katrs patstāvīgi izvērtē, atkarībā no savas darbības sfēras apstākļiem, riskiem un jebkādiem citiem tam svarīgiem faktoriem.

Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.2punkts nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos. Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts). Tas izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegtos priekšlikumus, kā arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam. Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID, iesniegs tikai, izmantojot EDS. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti. Par izmaiņām nodokļu maksātāju pienākumos attiecībā uz izmaiņām deklarāciju iesniegšanas kārtībā, likuma grozījumi paredz arī izmaiņas deklarāciju iesniegšanas kārtībā, pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Saskaņā ar VID sniegto statistiku ik gadu aptuveni 21 % no gada ienākumu nodokļa deklarācijām (turpmāk – GID) tiek iesniegtas papīra dokumenta veidā. Papīra dokumenta veidā saņemto deklarāciju pieņemšana un ievadīšana nodokļu uzskaites sistēmā, datu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. novembrī veikusi paziņojumu par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2018.gadam. Lai nodrošinātu apdrošināto personu kontos reģistrētā pensijas kapitāla aktualizāciju atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta pirmajai un ceturtajai daļai un Ministru kabineta noteikumu Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" 2.–5.punktam, apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2018.gadā, kas tiks piemērots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2019.gada 1.janvāra, ir 1,1064. VSAA katru gadu aprēķina kapitāla indeksu, kā arī veic apdrošinātās personas kontā uzkrātā vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu noteiktā periodā. Apdrošināšanas iemaksu algas (ieņēmumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) indekss veidojas kā divu pēdējo gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecība. Indeksu izmantoto, lai piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju, katra cilvēka pensijas kapitāls atbilstu apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. 2017.gadā apdrošināšanas iemaksu algas indekss bija 1,0786, ko piemēroja laika posmā...