JAUNUMI

Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests grāmatu sērija "BILANCES BIBLIOTĒKA" papildināta ar jaunu izdevumu "Starptautiskie finanšu pārskatu standarti: standartu apkopojums un pielietojuma piemēri". Grāmatas autore Justīne Sofija Jaunzeme ir aizstāvējusi maģistra darbu par Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā biznesā Norvēģijas Ekonomikas un biznesa vadības augstskolā. Autore atgādina: lai nodrošinātu investorus, kreditorus un citus starptautisko finanšu tirgu dalībniekus ar kvalitatīvāku finanšu informāciju, Starptautisko grāmatvedības standartu valde izstrādā Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS). Publisko akciju sabiedrību konsolidētie finanšu pārskati obligāti jāsagatavo atbilstoši SFPS. Pārējo komercsabiedrību konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā vadība var izvēlēties starp SFPS un Latvijas likumdošanu. GRĀMATAS SATURS: vispārējie finanšu grāmatvedības standartizācijas jautājumi Latvijā un pasaulē; finanšu pārskata sagatavošanas pamatprincipi; finanšu pārskata saturs; atsevišķu finanšu pārskata posteņu uzskaite; uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu uzskaite; konsolidēto un starpperiodu finanšu pārskatu sagatavošana; SFPS terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca. Šī grāmata būs noderīga uzņēmējsabiedrību grāmatvežiem, auditoriem un finanšu pārskatu lietotājiem, kā arī izmantošanai augstskolu pasniedzējiem un studentiem finanšu grāmatvedības...

No 2018. gada 12. jūlija ir spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. To mērķis ir precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, kā arī tie nosaka VID kā kompetentās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums. Minētie likuma grozījumi nosaka, ka VID ir kompetentā institūcija, kas arī uzrauga starptautiskās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citām personām, kas noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Vienlaikus šīm VID uzraudzībā esošajām personām paredzēts pārejas periods līdz 2019.gada 1.maijam, līdz kuram tām atbilstoši savam darbības veidam, jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Pamatojoties uz šo novērtējumu, ir jāizstrādā starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, tostarp dokumentējot attiecīgās politikas...

Sākot no augusta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM klienti pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un tam nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tikai elektroniski. Līdz ar pilnībā elektroniskas pieteikumu sistēmas ieviešanu klientiem tiks samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits. Tas ļaus samazināt laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta finansējuma piešķiršanu. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Jau šobrīd aptuveni 90% pieteikumu valsts atbalsta finansējumam saņemam elektroniski. Tas liecina, ka mūsu klienti novērtē un izmanto attālināto pakalpojumu priekšrocības. Šodien speram soli tālāk un ieviešam virkni klientu servisa uzlabojumu un padarām efektīvāku pieteikumu izvērtēšanas procesu, ko ALTUM klienti izjutīs gan kā mazāku iesniedzamo dokumentu apjomu, gan kā ātrāku lēmumu pieņemšanu. Esam gandarīti ieviest jauno sistēmu un sniegt ieguldījumu kopējā administratīvā sloga mazināšanā valstī.” Ātrāku aizdevuma pieteikuma izskatīšanas procesu pirmie sajutīs klienti, kuru biznesa projekta sākšanai vai attīstīšanai nepieciešami aizdevumi apjomā līdz 25 tūkstošiem eiro, kurus varēs saņemt arī ar privātpersonas galvojumu un bez papildu nodrošinājuma. Šie...

Latvija 2018. gada 1. augustā pievienojās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) speciālajam datu izplatīšanas standartam Plus (SDIS Plus) un kļuva par 17. valsti pasaulē, kas īsteno augstākā līmeņa SVF datu izplatīšanas standarta iniciatīvu. Pievienošanās SDIS Plus standartam ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un AS "Nasdaq Riga" kopīga darba rezultāts: Latvijas Banka koordinē SDIS Plus standarta īstenošanu, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde uztur valsts datu apkopojuma lapu (National Summary Data Page), un visas iesaistītās institūcijas sagatavo un publisko noteiktas statistisko datu kategorijas par iedzīvotājiem, finanšu, tautsaimniecības, fiskālo un ārējo sektoru. Valstīm, kas pievienojušās SDIS Plus standartam, valsts datu apkopojuma lapas (National Summary Data Page) struktūra ir vienota, un tajā datu lietotājam ērti pieejama informācija par svarīgākajām valsts tautsaimniecības un finanšu statistisko datu kategorijām un atbildīgajām institūcijām, kā arī saites uz datiem, t.sk. mašīnlasāmā formātā, un skaidrojošajiem aprakstiem. Vienlaikus ar pievienošanos SDIS Plus standartam valsts...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada jūlijā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu 2017. gada 19. oktobrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā 2017. gada 19. oktobrī parakstītais protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 20.06.2018. 05.07.2018. Ministru kabineta 2018. gada 5. jūlija rīkojums Nr. 302 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 8. augusta rīkojumā Nr. 385 “Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām”” Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 8.punktam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabinets apstiprinātu biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības...

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu. Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums. Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem. Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos EM aicina aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu atsevišķi. Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz...

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu. “Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot...

Konkurences padome (KP) aicina iedzīvotājus aptaujā izteikt viedokli par faktoriem, kas ietekmē izvēli mainīt banku. Aptauja noris tirgus uzraudzības ietvaros, kuras mērķis ir izpētīt banku klientu mobilitāti Latvijā. Uzraudzība sākta, jo Latvijā arvien vairāk novērojamas izmaiņas gan tirgus struktūrā, gan arī banku sniegto pakalpojumu klāstā. Bankas klientu piesaistei mēdz sasaistīt vienu pakalpojumu ar citiem, piemēram, lai saņemtu hipotekāro kredītu, klientam ir jāpārkreditē arī citas īstermiņa saistības uz konkrēto banku, kas savukārt ierobežo klientu mobilitāti izmantot citu banku pakalpojumus. Arī Eiropas Komisija atzinusi, ka banku sektora necaurspīdīguma un grūti salīdzināmo pakalpojumu specifikas dēļ ir būtiski pētīt banku klientu mobilitāti. KP lūdz aizpildīt aptauju līdz 20. augustam, sniedzot informāciju no privātpersonu, nevis juridisku personu skatupunkta. Aptauja ir anonīma, un visas atbildes tiks izmantotas apkopotā veidā. Tās aptuvenais aizpildīšanas ilgums - līdz piecām minūtēm. Saite uz aptauju: https://goo.gl/rk694G

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus. Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (t.i. 07.07.2018.) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03% (pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā). 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie...

Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula) neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (Regulas 2.panta otrās daļas “c” apakšpunkts). Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. No minētā izriet, ka ja kāds personīgos nolūkos publisko foto/video sociālajos tīklos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, tas atbrīvo personu no pienākuma ievērot Regulas nosacījumus. Tomēr katrā individuālā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt, vai informācija par fizisko personu, kuru padara par publiski pieejamu kāda cita fiziskā persona, ir saistīta ar šīs personas privāto vai ģimenes dzīvi.

Trešdien, 1. augustā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un pārrunāja ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes. Tikšanās laikā finanšu ministre Valsts kancelejas direktoram arī pasniedza iepriekš sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām. Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standartizēti līguma noteikumi veicinās savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgumu un paredzamību gan vairākos viena pasūtītāja iepirkumos, gan arī vairāku pasūtītāju iepirkumos, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi. “Atzinīgi vērtēju jebkuru valsts pārvaldes vai iedzīvotāju iniciatīvu. Tas palīdz mazināt administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot procesu norisi un arī savstarpējo komunikāciju. Tieši šādu funkciju veiks Standarta būvniecības līgumi. Atbalstot šo iniciatīvu, Valsts kanceleja sagatavotos līgumu paraugus nodos valsts...

2018.gada 1.augustā ikviens savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā redzēs pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli Valsts ieņēmumu dienests (VID) prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs. Līdz 2018.gada 1.augustam ir veikts VID prognozētā neapliekamā minimuma pārrēķins. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir aprēķināts jauns neapliekamais minimums, ņemot vērā viņu kopējos ienākumus laika posmā no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.maijam. Šo informāciju VID, izmantojot EDS, paziņo darba devējam. Šie dati tiks ņemti vērā, aprēķinot darbinieku atalgojumu laikā no šī gada 1.augusta līdz 31.decembrim. Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču nodokļu reformas ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018.gada darba vietā, kura Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” atzīmēta kā galvenā darba...