JAUNUMI

Valsts Darba inspekcija informē, ka 2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu. Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam...

Saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu Uzņēmumu reģistra galvenajai valsts notārei Gunai Paiderei no 2018.gada 1.augusta tiek pagarināts pilnvaru termiņš vēl uz pieciem gadiem. Uzticot Gunai Paiderei Uzņēmuma reģistra vadību arī turpmākos piecus gadus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka G.Paideres vadībā sekmīgi notiek Uzņēmumu reģistra attīstība un klientiem sniegto pakalpojumu digitalizācija. Ministrs atzinīgi vērtē arī Uzņēmumu reģistra vadītājas veiksmīgo sadarbību ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām un nozaru ministrijām (EM un VARAM). Tieslietu ministrs uzskata, ka G.Paideres vadības laikā Uzņēmumu reģistrs kļuvis par mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādi, kas veic klientu apkalpošanu augstā līmenī, ieviešot arī inovatīvus risinājumus saziņā ar saviem klientiem. “Uzņēmumu reģistrs sāk ieviest virtuālos asistentus savā darbā – tas ir pirmais mākslīgā intelekta pielietojums valsts pārvaldē, tas ir jauns klientu apkalpošanas kvalitātes standarts un labs piemērs citām valsts iestādēm. Turpmāko gadu uzdevums iestādei ir pilnīga pāreja uz digitālajiem pakalpojumiem, aktīvi izmantojot jau uzsākto moderno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē,” uzsver Dz.Rasnačs. Galvenās...

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore 2018.gada 19.jūlijā tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, neatspoguļojot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā visus darījumus, kas veikti pārdodot dzīvokļus, tādā veidā nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai, pie kriminālatbildības tiek sauktas divas personas, kuras bija kāda SIA valdes locekļi. Apsūdzētie, realizējot savu nodomu nemaksāt valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli no SIA nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem, neiesniedza Valsts ieņēmumu dienestā SIA PVN nodokļa deklarāciju. Laika periodā no 2014.gada 21.marta līdz 2014.gada 20.novembrim apsūdzētie slēpa SIA ienākumus no kopumā 40 dzīvokļu pārdošanas darījumiem un katrs par savu laika periodu, nedeklarēja šos darījumus. Tādējādi apsūdzētie radīja kaitējumu Latvijas Republikai 1 798 921 EUR apmērā. Viens apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, savukārt otrs apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, 218.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai....

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis skaidrojumu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – noteikumi). Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri ir mainījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība salīdzinājumā ar līdz šim likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, kā arī ir zaudējis spēku likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls (turpmāk – žurnāls) papildināts ar jaunām ailēm, skaidrota jauno vai precizēta līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība, paredzētas izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika periodā līdz 2018.gada beigām, precizēta uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtība pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Faktisko izdevumu norakstīšanas ierobežojuma noteikšana: 1) žurnāla 19.aile “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aile “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem”...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”. Ar 2018.gada 1.janvāri likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80 % no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī ir noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli maksātājs, kurš grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pēc korekciju veikšanas atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1pantā noteiktajam nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem atvieglotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju sagatavošanu kalendāra gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršā ieraksta sistēmā, noteikumos noteikts, ka individuālais komersants ir tiesīgs:...

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai priekšlikumus likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" trešajam lasījumam Saeimā. Tiek piedāvāts pilnveidot likumprojektu, iekļaujot tajā regulējumu par konsultatīvajiem referendumiem un pārskatot jautājumu par nepieciešamo vēlētāju skaitu, kuriem ir tiesības ierosināt referendumu par domes atlaišanu. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka ir divu veidu pašvaldības referendumi – konsultatīvais pašvaldības referendums un lemjošais pašvaldības referendums. Konsultatīvais pašvaldības referendums ir pašvaldības iedzīvotāju balsojums par pašvaldības autonomā kompetencē esošu jautājumu, kurā nobalsoto jautājumu dome pieņem zināšanai, piemēram, par jaunas izglītības iestādes izveidošanas nepieciešamību. Konsultatīvais pašvaldības referendums var notikt par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, piemēram, par to, kāda veida apbūve ir iespējama pašvaldības teritorijā, kā tas ir bijis Jūrmalas pašvaldības gadījumā. Savukārt lemjošais pašvaldības referendums ir pašvaldības iedzīvotāju balsojums, kurā nobalsotais jautājums stājās spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldības lemjošo referendumu var rīkot tai skaitā par domes atlaišanu. Turklāt priekšlikumi arī paredz, ka pašvaldības referendumu par domes...

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinoši spēcīga izaugsme saglabājusies arī ceturkšņa griezumā, un IKP, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,8% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, informē Finanšu ministrija. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, acīmredzams, ka galvenā izaugsmes nodrošinātāja otrajā ceturksnī ir bijusi būvniecības nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 32%, uzrādot gandrīz tikpat lielu kāpumu kā pirmajā ceturksnī, kad nozare bija augusi par 35,7%. Tomēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī ir daudz lielāki nekā gada pirmajos mēnešos, attiecīgi dodot daudz lielāku ieguldījumu ekonomikas kopējā izaugsmē. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu...

27. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība". Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem, jaunajā regulējumā iekļautas normas, kas reglamentē kārtību e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, noteikumi veicinās elektroniskās vides attīstību un sekmēs sabiedrības izpratni par pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu elektroniskajā vidē, kā arī samazinās pakalpojumu pieprasīšanas īpatsvaru klātienē. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un elektronisko pakalpojumu portālā "kadastrs.lv" jau ir nodrošināta iespēja elektroniski ne tikai pārlūkot Kadastra datus, bet tos arī lejupielādēt un pieprasīt vai saņemt Kadastra datu un Arhīva dokumentu izsniegšanas pakalpojumus. Noteikumos ietverts regulējums, atbilstoši kuram, papildus tradicionālajiem pakalpojuma pieprasīšanas kanāliem, persona informācijas pieprasījumu var iesniegt arī, izmantojot portālā "www.kadastrs.lv", valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamos e-pakalpojumus. Lai atvieglotu elektroniskās pārvaldes principa ieviešanu, jaunie noteikumi paredz, ka pakalpojuma aprakstā noteiktajos gadījumos elektroniskā veidā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. jūlijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkts: “Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu): 1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika -...

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, informē Latvijas Bankas Naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš. 2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām). Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši - viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos - 40 553 eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes. Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 000 viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 000 viltotu banknošu). Arī eiro...

Ražas novākšanas laikā Rīgā tiks atcelti pārvietošanās ierobežojumi zemnieku kravas transportam graudaugu un rapšu ražas nogādāšanai Rīgas ostā. Kravas transportlīdzekļu kustība tiks atļauta no 1.augusta līdz 16.augusta plkst. 22.00, no 20.augusta līdz 6.septembrim, no 10.septembra līdz 20.septembrim un no 24.septembra līdz 1.oktobrim šādās ielās: Akmeņu ielā, posmā no Mūkusalas ielas līdz Jelgavas ielai; Daugavgrīvas ielā, posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai; Jelgavas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Vienības gatvei; Mūkusalas ielā, posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai; •Raņķa dambī; Valguma ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim; Vienības gatvē, posmā no Jelgavas ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei; 11. novembra krastmalā; Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Rīgas pasažieru ostai; Krasta ielā, posmā no Salu tilta līdz 13.janvāra ielai; Uzvaras bulvārī, posmā no Akmens tilta līdz Valguma ielai; uz Akmens tilta. Parasti kravas transportam liegts pārvietoties pa pilsētas centru intensīvās satiksmes stundās - darba dienu rītos no...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas "Nasdaq CSD SE" (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 25.07.2018. ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus, kas saistoši finanšu instrumentu tirgum: Normatīvie noteikumi "Par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu", kas nosaka prasības finanšu instrumentu tirdzniecības vietām (piemēram, biržai) attiecībā uz bloķēšanas sistēmu, ko tirdzniecības vietas ievieš, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības, parametriem, šo sistēmu pielāgošanu un informācijas publiskošanu par īslaicīgu tirdzniecības pārtraukšanu. Normatīvie noteikumi ''Par darbinieku zināšanu un kompetences izvērtēšanu'' ievieš Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes Nr. ESMA/2015/1886 LV "Pamatnostādnes zināšanu un kompetences izvērtēšanai" un ir nepieciešami, lai noteiktu prasības attiecībā uz nepieciešamo zināšanu un kompetences līmeni fiziskajām personām (tostarp piesaistītajiem aģentiem), kas kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un licencētu ārējo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vārdā sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem vai strukturētiem noguldījumiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Normatīvie noteikumi "Par kombinētās pārdošanas praksi" ievieš Eiropas Vērtspapīru...