JAUNUMI

2018. gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm. Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū. Tādējādi, sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu pa tālruni: 670 15982 vai e-pastu: [email protected]. EK regulas pilns teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0640&qid=1524729869508&from=EN

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”. Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu. Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2018.gada 1.maiju tiek ieviestas izmaiņas eksportam noformēto Savienības preču izvešanai ar Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1). Tas nozīmē, ka Savienības precēm, kurām piemērota eksporta procedūra, secīgi iekšzemes muitas iestādē nevarēs piemērot Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1), lai preces izvestu no Savienības muitas teritorijas. Eksportam noformētās preces līdz Savienības ārējai robežai nogādājamas ar eksporta deklarāciju. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem muitas jomā eksporta preču izvešanai ir atļauts secīgi (iekšzemes muitas iestādē) piemērot TIR procedūru, ja preces izved ar auto transportu, vai vienoto pārvadājuma līgumu, ja preces izved ar jūras, avio, dzelzceļa transportu vai kā pasta sūtījumu. Reeksports (ārpussavienības preču atpakaļizvešana pēc muitas procedūrām ar ekonomisku ietekmi), tāpat kā līdz šim, jānoslēdz, piemērojot Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1) vai TIR procedūru.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA "Maxima Latvija" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmumu atcelšanu. Ņemot vērā, ka pieteicējas kasācijas sūdzības argumenti attiecas tikai uz iestādes izdoto aktu pamatojuma daļu, nevis rezolutīvo daļu, proti, nevis to daļu, ar kuru atzīts, ka konkrētajā gadījumā nelaimes gadījums, kas notika 2013.gada 21.novembrī, ir atzīstams par darba vides faktoru iedarbības rezultātu, Augstākās tiesas ieskatā, nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka SIA "Maxima Latvija" kasācijas sūdzībā nepārsūdz tiesas spriedumu daļā, kas attiecas uz inspekcijas lēmumiem par aktu rezolutīvās daļas secinājumu pareizību, bet pārsūdz daļā par secinājumiem par aktu atsevišķos punktos (6.3.2., 6.3.3. un 6.3.4.) norādīto apstākļu cēlonisko sakaru ar nelaimes gadījumu. Tātad kasācija sūdzība attiecas nevis uz administratīvo aktu rezolutīvajām daļām, bet atsevišķiem to pamatojumu punktiem. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka būtībā pieteicēja iebilst pret to, ka...

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā lemjot par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, aizliegumu piedalīties publiskajos iepirkumos noteica zemu nodokļu vai beznodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus papildinot likumu ar ārzonas definīciju. Likums noteic, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā. Saeimā šī gada 1.februārī pieņemtos likuma grozījumus otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē parlamentam norādījis, ka iepriekš pieņemtās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma pilnveidošana. Otrreizējā caurlūkošanā Saeimā pieņemtie grozījumi novērš Valsts prezidenta vēstulē parlamentam minētos trūkumus un būtiski pilnveido regulējumu, kas liedz ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Saeimā iepriekš pieņemtie Publisko iepirkumu likuma grozījumi noteica, ka...

No 27. līdz 28. aprīlim finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Sofijā, Bulgārijā. Galvenie izskatāmie jautājumi skars Banku savienības izveidi un vienotu nodokļu jomas modernizēšanu. Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Banku savienības eirozonas aspektus, algu dinamiku, kā arī situāciju Grieķijā. Neformālajā ECOFIN sanāksmē ministri diskutēs par veidiem, kā paplašināt un precizēt ECOFIN ceļa karti Banku savienības izveides pabeigšanai un Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu. Vēlāk notiks diskusija par konverģenci ES – eirozonā un ārpus tās. Tāpat dalībnieki pievērsīsies sadrumstalotības tālākai samazināšanai Kapitāla tirgu savienībā (CMU). Otrajā dienā ECOFIN turpināsies ar darba sesijas diskusijām par ceļu uz kopīgu darba kārtību modernai nodokļu administrēšanai, uzlabojot ieņēmumu iekasēšanu un cīnoties pret nodokļu krāpniecību vienotajā tirgū. Ministri tiks aicināti apmainīties ar viedokļiem par iespējamajiem virzieniem administratīvās sadarbības nodokļu jomā...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā lems par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas. Saeimā arī plānots lemt par pensiju likuma grozījumiem, kas paredz pensionāru atraitņiem ieviest papildu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Šādas izmaiņas likumā Saeimas sēdē lūgusi izskatīt Sociālo un darba lietu komisija. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai Latvijā reģistrētām bankām noteiktu aizliegumu sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus, kā arī grozījumus Krimināllikumā, lai noteiktu atbildību par terorisma apmācības saņemšanu, ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā, šādas ceļošanas finansēšanu, organizēšanu un veicināšanu. Tāpat parlamenta sēdes darba kārtībā izskatīšanai galīgajā lasījumā ir izmaiņas Latvijas valsts karoga likumā. Paredzēts, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts...

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informācija par saviem klientiem būs jāsniedz arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) un Centrālās statistikas pārvaldei (CSP). To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 24.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Patlaban praksē vērojams, ka komersanti PTAC atsaka sniegt pieprasīto informāciju, norādot uz likumā noteikto pienākumu bez lietotāju un klientu piekrišanas neizpaust ziņas par viņiem, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem. Šāda situācija būtiski ietekmē PTAC darbību patērētāju tiesisko interešu aizsardzības jomā, tostarp pārkāpumu izmeklēšanā un to personu noskaidrošanā, kuras, veicot reģistrētu vai nereģistrētu saimniecisko darbību vai profesionālo darbību, īsteno negodīgu komercpraksi, tādējādi būtiski ietekmējot daudzu patērētāju ekonomiskās intereses. Likuma grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu PATC funkciju un uzdevumu izpildi uz sakaru un interneta tehnoloģijām balstītā patērētāju tirgus vidē. Tiesības pieprasīt un saņemt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo informāciju par to abonentiem ir būtiskas, lai mūsdienu tehnoloģiju tirgus apstākļos izmeklētu un novērstu patērētāju kolektīvo...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk plānots aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 25.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana. Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbība ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā. “Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un “turbulences” finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt...

Jautājums: Kā rīkoties, ja darbinieces maternitātes atvaļinājums pārklājas ar ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu? Visi zinām, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Pārfrāzēsim šo apgalvojumu: likuma nezināšana (un neuzticēšanas tiem, kas šo likumu pārzina) nenovērš no tā izrietošās sekas. Lietas būtība ir šāda: darbiniecei iestājusies grūtniecība, tātad agri vai vēlu radīsies tiesības uz maternitātes atvaļinājumu. Izlasot likumu (vai saņemot informāciju citā veidā), darbiniece uzzina par savām tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Jāpiebilst, ka šai darbiniecei, kas ir pedagoģe, atvaļinājums pienākas astoņas kalendāra nedēļas (faktiski 40 apmaksātas dienas). Par šo atvaļinājumu darba devējs uzzināja š.g. februārī. Sakarā ar to, ka šādam ekstra atvaļinājumam konkrētā periodā nebija paredzēti līdzekļi, kā arī šim pedagogam bija sarežģīti atrast aizvietotāju, skolas vadība mēģināja darbinieci atrunāt no pilna atvaļinājuma perioda izmantošanas. Turklāt šādā situācijā pastāv vēl viens svarīgs moments: nedz skolas vadība, nedz grāmatvedis nav lietas kursā, kad darbiniecei ir nozīmēts maternitātes atvaļinājuma sākums. Jāpiebilst, ka jebkurai topošajai māmiņai ārsts...

Otrdien, 24. aprīlī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu, tai skaitā to saskaņojot ar Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta ietvaros pārskatītajām Transfertcenu vadlīnijām. Transfertcenu dokumentācija ir dokumentu kopums, ko sagatavo nodokļu maksātājs, lai pamatotu, ka ar saistītu ārvalstu uzņēmumu veiktā darījuma cena (vērtība) atbilst tirgus cenai. Likumā noteiktais mazinās iespēju, kad, manipulējot ar darījumu vērtību, uzņēmuma peļņa tiek novirzīta uz valsti, kur ir labvēlīgāks nodokļu režīms. Ar likumprojektu pārskatītās transfertcenu dokumentācijas prasības tiek pielāgotas mūsdienu situācijai, kad arvien biežāk viena pakalpojuma sniegšanā vai preces piegādē tiek iesaistīti vairākās valstīs esoši vienas uzņēmumu grupas uzņēmumi. Šādos gadījumos transfertcenu dokumentācijā nepieciešams norādīt informāciju par visas uzņēmumu grupas saimniecisko darbību kopumā. Transfertcenu dokumentāciju veidos divas daļas – globālā dokumentācija (informācija par visu uzņēmumu grupu kopumā) un vietējā dokumentācija (informācija par...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar komisijas iniciatīvu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu. Komisijas priekšsēdētāja A.Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt uz apmēram 10...