JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties VID un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš. Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši). Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 euro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 euro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 euro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 euro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 euro (20 000x 20 %). Ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis,...

Ministru kabinets 29.maijā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta sagatavotos noteikumu projektus Psihologu noteikumi" un "Psihologu sertifikācijas padomes nolikums". Psihologu likums stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, tā mērķis ir regulēt psihologu profesionālo darbību, lai nodrošinātu kvalitatīvus psihologa profesionālās darbības pakalpojumus. Savukārt Psihologu noteikumi regulēs kārtību, kādā psihologi un psihologi–pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no Psihologu reģistra. Tāpat jaunie noteikumi nosaka prasības attiecībā uz psihologa un psihologa–pārrauga profesionālās darbības apjomu un psihologa pārraudzības apjomu, nosaka psihologu sertifikācijas kārtību, pārbaudījuma maksas apmēru u.c. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, psihologu sertificēšanu organizē Psihologu sertifikācijas padome, kas ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Tās uzdevums ir izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu. Tāpat padomei būs tiesības sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību. Padomes sastāvā darbosies Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Veselības...

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,7% lielāks nekā iepriekšējā gada aprīlī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, aprīlī pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kaut gan pieaugums bija vērojams arī degvielas un nepārtikas kategorijās. Aprīlī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija par 7,4% lielāks nekā 2017. gada aprīlī, kas ir augstākais kāpums šogad. Aprīlī nepārtikas preču tirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga dažādu metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība un mājsaimniecības piederumu un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji vairāk iegādājās arī ziedus, augus, sēklas, mēslošanas līdzekļus. Pieaugums bija vērojams gandrīz visās nepārtikas preču kategorijās. Preču kategorijā lielākais sarukums bija vērojams grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecībā. Saruka arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apjomi aprīlī bija par 4,9% lielāki nekā 2017. gada aprīlī, tomēr pieauguma temps sarūk. Lai gan...

Otrdien, 29. maijā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Čeku spēles likumprojektu, kura mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis. Likumprojekts paredz čeku spēles organizēšanai un administrēšanai izmantot pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina tehnisko risinājumu čeku apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. Likums ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. martam. Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada jūlijā. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro gadā. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus. Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar darījuma vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma izmaiņas rosinātas, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.” Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. “Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās...

Sākot ar 2018.gada 25.maiju tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula). Regula neparedz datu apstrādes reģistrācijas prasības Datu valsts inspekcijā. Līdz ar to, ja kādas personas plāno veikt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantā minēto personas datu apstrādi, tad pēc 2018.gada 25.maija šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē, jo to neparedz normatīvais regulējums. Vienlaikus DVI informē, ka neskatoties uz to, ka sākot ar 2018.gada 25.maiju personas datu apstrādes reģistrācija nebūs jāveic, pārziņiem jebkurā gadījumā Regulas prasības būs obligātas. Proti, Regulas 5.panta otrajā daļā ir iestrādāts pārskatatbildības princips. Šis princips nosaka, ka pārzinim ir pienākums nodrošināt tādu personas datu apstrādes procesu organizācijā, kas ļauj pierādīt, ka pārziņa veiktā personas datu apstrāde ir atbilstoša datu aizsardzības normatīvā regulējuma prasībām. Datu valsts inspekcija aicina iepazīties ar:...

Satversmes tiesa 2018. gada 23. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 12. punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestais teikums: “Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas astotais teikums: “Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.” Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 412) 12. punkta otrais teikums: “Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs informē, ka uzņēmumam ir vairāki debitori, tai skaitā daļa vecāki par trim gadiem, kuriem ir rakstītas pretenzijas par parāda atmaksu, parādnieki nav likušies zinis, parādu nav atmaksājuši. Iesniedzējs uzkrājumus nedrošiem parādiem nav veidojis. Iesniegumā tiek aprakstītas divas situācijas. 1.situācija: Pēc kāda laika konstatēts, ka daļa šo parādnieku ir likvidēti. Tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar šādiem parādiem. Vai Iesniedzējs drīkst piemērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (iespējams iesniegumā domāts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums) 9.panta trešās daļas 10.punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē? 2.situācija: Parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, vai šīs summas ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai nav? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) novērojusi pieaugošu tendenci finanšu pakalpojumu piedāvājumiem ieguldījumu jomā pa tālruni, kā arī no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par agresīviem mēģinājumiem pārdot tiem sarežģītus finanšu pakalpojumus, lai pelnītu akciju vai valūtu tirgos, veicot darījumus interneta platformās vai uzticot savu naudu it kā t.s. "profesionāliem brokeriem". FKTK aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neuzticēties šādiem aizdomīgu un Latvijā nelicencētu pakalpojumu sniedzēju solījumiem gūt vieglu peļņu finanšu tirgos. Vairumā gadījumu, kad iedzīvotāji ir izmantojuši šādus piedāvājumus, tie ir zaudējuši visus savus ieguldītos līdzekļus. FKTK iesak ikvienam, kurš saņem šādus zvanus, pārtraukt sarunu, neiesaistīties diskusijās un atteikties no nevēlamajiem piedāvājumiem, kā arī, ja to pieļauj tālruņa funkcionalitāte, bloķēt šādu zvanītāju tālruņa numurus, tā izvairoties no atkārtotu zvanu saņemšanas. FKTK arī norāda, ka vienai personai var zvanīt vairākas reizes no dažādiem tālruņa numuriem. Atkārtotu zvanu gadījumā ieguldītāji var tikt pierunāti, pārliecināti iesaistīties un izmēģināt vai tiem var pat tikt draudēts ar nepieciešamību...

Pēdējo nedēļu laikā daudzi uzņēmumi vēršas pie klientiem, lai saņemtu piekrišanu personas datu apstrādei. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā publicēts Squalio Group juristes Marinas Kurgalovas un vadošās juristes Elīnas Girnes sagatavotais raksts "Fiziskās personas – datu subjekta piekrišanas labirinti". Autores norāda, ka "piekrišanas jēdziens, kurš līdz šim tika definēts un līdz 25. maijam tiks izmantots, ir paplašināts un kļuvis daudz specifiskāks. Proti, datu subjekta piekrišana ir “jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei” (Regula, 4. panta 11. punkts). Sniedzam ieskatu raksta fragmentā, kas skaidro, kā saprotams "viennozīmīga" norāde. Piekrišanai ir nepieciešams datu subjekta paziņojums, un tā jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas var ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta vietnē, kurš nedrīkst būt iepriekš atzīmēts, vai citu paziņojumu vai rīcību,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi par Zemesgrāmatu likuma normu piemērošanu. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks. Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes. Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, ir apkopota tiesu prakse par minētā likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma...

Eiropas Komisija 28.maijā publicējusi 2018.gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (angļu val.), kas sniedz salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti ES dalībvalstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gada rezultātu pārskatā sīkāk izstrādāti rādītāji. Tas jo īpaši nostiprina sadaļu par tiesu iestāžu neatkarību, kas ir būtiska tiesiskuma novērtēšanai. Tajā ir sīkāk aplūkota informācija par tiesu iestāžu padomēm, izpildvaras un parlamenta deputātu iesaistīšanos tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atlaišanā, kā arī prokuratūras dienestu organizācijā. Tā arī pirmo reizi sniedz datus par tiesvedības ilgumu visās tiesu instancēs. Rezultātu pārskats tiesiskuma jomā ir daļa no instrumentu kopuma, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu dalībvalstu tiesu sistēmas reformas. Komisija arī uzskata, ka ES līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās tiesās. Tādēļ kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas Komisija ierosināja jaunu tiesiskuma mehānismu, saskaņā ar kuru var apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam, ja dalībvalstī ir atklāti trūkumi...

Ja nepaspējāt piedalīties, varat video ierakstā noskatīties E-semināru "Gada ienākumu deklarācija un nodokļu izmaiņas pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem, IK un ZS īpašniekiem)" SEMINĀRU VADA Dr. oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Atgādinām, ka gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu...

Veselības ministrija sagatavojusi un Valsts sekretāru sanāksmē 24. maijā izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Projektā ir noteikti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, kā arī tiešā (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netiešā veidā (pieskaroties koplietošanas priekšmetiem, aprīkojumam, instrumentiem u.tml.) saskaroties ar klientu, kad ir iespējama infekcijas pārnešana. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajos darbos, kā arī darbinieks nevar pildīt savus darba pienākumus, ja viņam izpaužas kāds no iespējamās infekcijas slimības simptomiem, jo tas var radīt inficēšanās risku. Ja darbiniekam ir slimības pazīmes...