JAUNUMI

Saeimas deputāti 17.maija plenārsēdē konceptuāli atbalstīja Trauksmes celšanas likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts darba grupā kā alternatīvs jau Saeimā iesniegtajam Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projektam, ņemot vērā saņemtos iebildumus, kā arī pagājušā gada oktobrī starptautiskajā konferencē parlamentā paustās atziņas. Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju,...

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR* oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas vien dažas dienas. Tāpēc juristi un IT eksperti iesaka dažas pamatlietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā, piebilstot, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR. IT uzņēmuma “Squalio” un zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” ir radījuši produktu “GDPR Ready”, kas apvieno gan juridiskās, gan IT kompetences regulas ieviešanā, tādēļ uzņēmumu eksperti skaidro, ko vēl var pagūt izdarīt desmit dienu laikā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula. “Sorainen” advokātes Ievas Andersone uzskaita juridiskās lietas, kuras vēl var pagūt sakārtot: Mini audits pašu spēkiem - departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu. Ja kādā brīdī nav pamatotas atbildes uz jautājumu: “Kāpēc šos datus vajag?”, tad liekos datus ir labāk izdzēst, anonimizēt vai pseidonimizēt. Šādi tiks ievērots...

Balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, katram pasažierim, kura lidojums kavējies ilgāk par trim stundām, ir ticis atcelts, vai ir liegta iekāpšana sakarā ar aviobiļešu virspārdošanu, pienākas kompensācija robežās no 250 līdz 600 EUR. Neraugoties uz to, aviopārvadātāji bieži ignorē likumu un atsakās aviopasažieriem tās izmaksāt. Kā liecina patērētāju atbalsta uzņēmums Which?, ap 53% no visiem kompensāciju iesniegumiem, kas ir tikuši otrreiz izskatīti, ir izrādījušies aviokompāniju nepamatoti noraidīti. Lidojumu kompensācijas pieprasījumu uzņēmums Skycop vērš uzmanību, ka realitātē šis skaitlis ir pat lielāks - tikai ap 5% gadījumu, kuros klienti tieši nosūta pieprasījumus aviokompānijām, tiek izmaksātas kompensācijas. Skycop ir parakstījis sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem juridiskajiem birojiem Lietuvā - Motieka & Audzevicius, kam ir ievērojama pieredze aviācijas nozares jautājumu risināšanā. Izveidotās partnerības mērķis ir pārstāvēt aviopasažieru tiesības un palielināt aviokompāniju izmaksāto kompensāciju skaitu pasažieriem, kas cietuši no avioreisu kavēšanās, atcelšanas vai aviobiļešu virspārdošanas. “Aviokompāniju noraidošā attieksme pret pasažieru tiesībām ir sarežģīts uzdevums...

Pirms 25 gadiem - 1993. gada 17. maijā - oficiāli tika reģistrēta izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, kas sāka apkopot uzņēmējdarbībai nozīmīgu tiesisko informāciju un izdot normatīvo dokumentu Abonentizdevumus. Sagaidot izdevniecības 25. dzimšanas dienu, tās dibinātāji var lepoties ar veselu klāstu unikālu produktu, kas aizvien ir aktuāli un vajadzīgi normatīvā regulējuma skaidrošanai plašam sabiedrības lokam. Grāmatvedības un finanšu speciālistiem adresētais žurnāls Bilance ir vienīgais nozares izdevums, kas nāk klajā divas reizes mēnesī; žurnāls Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis informē par jaunpieņemtajiem tiesību aktiem, bet aktuālāko ikdienas informāciju izdevniecības klienti var iegūt ar žurnāla elektroniskā resursa - portāla plz.lv - starpniecību. Savukārt žurnāls Bilances Juridiskie Padomi specializējies uzņēmējiem svarīgāko tiesību jomu regulējuma skaidrošanā. No atsevišķiem kursiem un semināriem izaugusi Bilances Akadēmija, kas piedāvā apgūt zināšanas grāmatvedībā un nodokļu piemērošanā augsti kvalificētu nozares profesionāļu vadībā gan klātienes semināros un kursos, gan e-semināros un video apmācībā interneta vidē. Šai jubilejas mēnesī sakām lielu paldies klientiem, kuri ir...

Ikgadējā pētījumā "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" par ēnu ekonomikas indeksu secināts, ka ēnu ekonomika Latvijā pagājušajā gadā pieaugusi par 1,3%, kopumā sastādot 22% no IKP. Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka portālam Plz.lv skaidro, kādu iespaidu uz nākamo ēnu ekonomikas indeksu varētu atstāt šogad ieviestās nodokļu reformas pasākumi, jo īpaši - uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma ieviešana un nulles procentu likmes piemērošana reinvestētajai peļņai. A. Sauka uzskata, ka kopumā tam ēnu ekonomiku vajadzētu samazināt, vienlaikus norādot arī uz vairākām niansēm, kas tomēr varētu vājināt cerēto rezultātu: Pētījumā noskaidrots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.maijā nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši...

Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām. Tiesībsargs: "Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts "Personas datu apstrādes likums". Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām." Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs norāda, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt - kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp...

Saeima 2018. gada 26. aprīlī veica grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Attiecīgi no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmērs. Daļai pensionāru notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija? No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 16.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” pēc komisijas sēdes norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir apstiprinājis jaunas “Vadlīnijas patērētāju spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredītu devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem” (turpmāk - Vadlīnijas). Vadlīnijas nosaka, ka patērētāju kreditētājiem būs dziļāk un detalizētāk jāpārliecinās par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, neparedzot iespēju paļauties uz nepārbaudītu informāciju par patērētāja ienākumiem, kad kredīta summa būs 200 EUR un vairāk (iepriekšējo 427 EUR vietā). 2017. un 2018.gadā PTAC, veicot uzraudzības darbības, lai pārbaudītu, kā kredītdēvēji, nodrošina patērētāju maksātspējas izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par aizdevuma piešķiršanu, konstatēja pārkāpumu visiem kredītdevējiem, pie kuriem tika veiktas pārbaudes. Vadlīnijas Patērētāja maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt to, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības patērētājs spētu izpildīt. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devēja pienākums ir izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Vadlīnijas nosaka galvenos principus, kas kredīta devējam ir jāievēro, patērētāja maksātspējas izvērtēšanā: - jānosaka mērķi, kādiem piedāvātais kredīta veids...

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem. Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN). To personu loks, kam jāsniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem, pēdējo divu laikā ir ievērojami paplašinājies. Ja sākotnēji, kopš 2016. gada 1.aprīļa, tās bija kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tad no 2017. gada 1. janvāra to dara arī nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērinātu notāri, revidenti un advokāti, bet kopš 2017. gada 9. novembra – arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā finanšu līzinga sniedzēji un citas NILLTFN likumā noteiktās fiziskās un juridiskās personas. VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte atzīst, ka: ''Sniegtā informācija ir ļoti vērtīga. Vērtējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, tā bieži...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 1. jūnijam ieskaitot vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2017.gadā gūtajiem ienākumiem. Gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma...

Ekonomikas ministrija pievienojas mobilo sakaru operatora ''Tele2'' uzsāktajai kustībai ''Latvija strādā'', kuras mērķis ir piesaistīt Latvijas tirgum ārzemēs dzīvojošos tautiešus. Kustības "Latvija strādā" dibinātāji un katrs no tās biedriem, parakstot memorandu ''Gatavība piesaistīt darbam Latvijā ārzemēs dzīvojošos tautiešus'', apņemas vismaz vienu no šiem aizbraukušajiem cilvēkiem atgriezt Latvijā, piedāvājot viņiem darba vietas, mērķtiecīgi uzrunājot šo auditoriju ar sociālo saziņas līdzekļu starpniecību. Parakstot memorandu, Ekonomikas ministrija no savas puses apņēmusies viena gada laikā piesaistīt darbam Latvijā vismaz 5 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Ekonomikas ministrija jau šobrīd amatu konkursos aktīvi uzrunā tautiešus ārzemēs. Turklāt ministrijā strādā vairāki no ārzemēm atgriezušies speciālisti. Pašlaik Latvijā arvien asāk ir jūtams darba spēka trūkums. Savukārt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka starp aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban vairāk nekā 170 000 cilvēku strādā un mācās ārzemēs. Tieši viņu pieredze un zināšanas ir nozīmīgas Latvijas uzņēmumiem un tautsaimniecības izaugsmei. Tāpēc aicinām arī citus Latvijas uzņēmumus uzrunāt ārzemēs dzīvojošos Latvijas...

Valdības sēdē 15. maijā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu". Tas paredz, ka bankām turpmāk būs jāziņo par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro. Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim iesniegs VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Informācija sniedzama elektroniski par fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz šo kārtību, izstrādāti nodokļu reformas ietvarā. Noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana, pilnveidojot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākošos visus nodokļu maksājumus. Turklāt VID, plānojot nodokļu kontroles pasākumus, varēs...

Ministru kabineta komitejas sēdē 14. maijā skatīts Labklājības ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Cita starpā tie paredz, ka likumā kā speciālajā normatīvajā aktā nosakāms, ka obligātās iemaksas ir prioritārs nodoklis attiecībā pret pārējiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” minētajiem nodokļiem. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotājā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu prioritāri attiecina uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaita attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase, katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ikgadējos informatīvajos ziņojumos par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu redzams, ka: par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada martam obligātās iemaksas ir veiktas pilnā apmērā tikai par 84,1...