JAUNUMI

Ministru kabineta sēdē 28. augustā tika izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" koncepcijas projektu", kas paredz pasākumus noziedzības mazināšanā un noziegumu izmeklēšanas uzlabošanā, koncentrējoties uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanu. Ekonomiskie noziegumi ir kļuvuši par nozīmīgu problēmu, tādējādi programmas ietvaros tiks stiprināta tiesībsargājošo iestāžu sadarbība ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, izveidojot vienotu IT sistēmu, apmācot darbiniekus, izveidojot tiešsaites ziņošanas sūdzību platformu korupcijas novēršanas jomā un uzlabojot infrastruktūru. Pašlaik Valsts policija (VP) ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis” (turpmāk tekstā – NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020. gadam. VP NKIM nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp iekšlietu nozares iestādēm. Programmas mērķis ir izveidot arī NKIM Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas vēlāk tiks sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk identificēt indivīdu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2018.gada 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 382 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 382 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas indeksēs neatkarīgi no to apmēra. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2018.gada 30.septembrim. 2018.gada 1.oktobrī pārskatāmām vecuma pensijām piemēro šādus indeksus: 1,0590, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0655, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos...

Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim, raksta Jānis Gaišonoks, Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta vecākais auditors. Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007. –2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti (FEI), bet 2014. – 2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumenti (FI). Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri – riska kapitāla ieguldījumi un vēl dažādi citi ieguldījuma kapitālā veidi, kas ir populārāki citās dalībvalstīs. Finanšu instrumentu kā ES atbalsta mehānisma ieviešana nav bijusi vienkārša. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir veikusi lietderības revīziju par FEI ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā, lai...

Otrdien, 28.augustā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", nosakot eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas periodu no 2019.gada līdz 2022.gadam. No 2023.gada 1.janvāra eID karte būs primārais personu apliecinošais dokuments visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Attiecīgi pase turpmāk tiks paredzēta kā sekundārais personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments. VARAM ieskatā valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem (ierēdņiem) būtu nepieciešams eID karti noteikt par obligātu personu apliecinošu dokumentu no 2019.gada 1.janvāra, lai novērstu izteiktos iebildumus par pamatojumu darba (dienesta) vajadzībām saņemt un izmantot eID karti iestādes funkciju nodrošināšanai. Jau šobrīd personām ir tiesības izvēlēties eID vai pasi, kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, vai arī izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus - pasi un eID karti. Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā skaitā banku identifikācijas rīki. Tādējādi tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas...

Tiesībsargs uzskata, ka ienākums, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu Maksātnespējas likumā noteiktās bankrota procedūras ietvaros, ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas līdzīgi kā tas ir saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Tam ir racionāls pamatojums – uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visā maksātnespējas procesā atgūt naudas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības, un īstenotu maksātnespējas procesa mērķi – atbrīvotu parādnieku no saistībām un maksimāli apmierinātu kreditoru intereses. Pašreiz cilvēkam, pārdodot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, pašam jānorēķinās ar valsti, lai gan naudas līdzekļi cilvēkam nav pieejami. Tādējādi var rasties situācija, ka cilvēks atkal ir bankrota priekšā, jo nevar nokārtot kārtējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Šobrīd Finanšu ministrija piedāvā piemērot alternatīvo IIN modeli 3% apmērā nevis no kapitāla pieauguma, bet visa ienākuma, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, un uzlikt to samaksāt maksātnespējas administratoram....

Tieslietu padome ekspertu komisijas ziņojumu par laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu nosūtīs Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, īpaši norādot lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu. Tāpat ziņojums turpmākai rīcībai tiks nosūtīts Tiesnešu kvalifikācijas komisijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem. Tieslietu padome nolēma ziņojumu arī darīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat tiks publiskota Tiesu administrācijas sagatavotā informācija par lietu sadales kārtību tiesās laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam. Tieslietu padome atzina arī par nepieciešamu veikt tiesnešu mācību programmu auditu, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieslietu padome aicina Tiesu administrāciju būtiski uzlabot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, gan pilnveidojot lietu sadales moduli, gan tiesu prakses pārskatāmību. Lai efektivizētu maksātnespējas procesu normatīvās bāzes pilnveidošanu, Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu aktivizēt dialogu ar likumdevēju, tādēļ pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas aicinās uz tikšanos Juridisko komisiju. Tieslietu padome 5. februāra lēmumā aicināja Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpinājis uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu, kas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro. Lielā mērā tas saistīts ar VID organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju. Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī nav nodrošināta iespēja izsekot tirdzniecības darījumus. Kā ierasts, VID kontrolēs piemēroja “Konsultē vispirms” principu, un lielākajā daļā gadījumu komersanti nepilnības novērsa. Pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods; sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta. Virziens, pie kā...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija aicina parakstīt jaunu balsošanas iniciatīvu “Par savlaicīgām nodokļu un nodevu izmaiņām”, kas iesniegta platformā ManaBalss.lv. Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka nodokļu un nodevu likmes, aprēķina un iekasēšanas kārtība, kā arī datu apmaiņas formāti ar elektronisko deklarēšanas sistēmu stājas spēkā ne agrāk kā 4 mēnešus pēc grozījumu izdarīšanas vai informācijas publicēšanas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, informē LRGA mājaslapā. Savlaicīga izmaiņu veikšana uzlabos izmaiņu ieviešanas kvalitāti, samazinās negatīvo viedokli par izmaiņām un reformām, kā arī palielinās uzticamību valstij, uzskata iniciatīvas autori. Pēdējo piecu gadu laikā dažādas būtiskas nodokļu izmaiņas veiktas 49 reizes. Tas ietekmē ne tikai jebkura uzņēmuma tēriņus, administratīvos resursus un laiku, bet arī uzņēmumu uzticību sistēmai un kavē investīciju piesaisti. Turklāt, jaunākās nodokļu reformas rezultātā, kas arī tika ieviesta pēdējā brīdī, grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies par 25-30%, bet uzņēmumi vai grāmatvežu klienti ne vienmēr var atļauties par to samaksāt. Salīdzinājumam – Igaunijā atskaišu u.c. ar nodokļiem saistītu dokumentu...

Latvijas SOLVIT centrs (Eiropas Komisijas un dalībvalstu izveidots alternatīvs strīdu risināšanas tīkls iedzīvotāju un uzņēmēju sūdzību izskatīšanā) savā pastāvēšanas laikā līdz 2017.gada beigām ir saņēmis 487 lietas, no kurām tika pieņemtas un veiksmīgi atrisinātas 214 lietas. Pērn Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 45 lietas, no kurām tika pieņemtas risināšanai 32 lietas. Atrisināto lietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2016.gadu ir audzis par 50%, 2017.gadā sasniedzot 100%, kas krietni pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā. Tas nozīmē, ka 2017.gadā visas lietas, kas tika pieņemtas, tika arī sekmīgi atrisinātas. Vienlaikus 2017.gadā Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 13 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, saistībā ar Latvijas valsts iestāžu pieņemtiem lēmumiem. Savukārt 2018.gadā, līdz augusta vidum Latvijas SOLVIT centrs ir saņēmis 38 lietas, no kurām pieņemtas risināšanai 18 lietas, tai skaitā vienu iesniedza uzņēmējs. Kopumā SOLVIT centros, arī...

Latvijā divu dienu vizītē (30. un 31. augustā) uzturēsies Eiropas Parlamenta (EP) īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) delegācija. Vizītes mērķis - labāk izprast Latvijas finanšu un muitas politiku, ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriest paveikto pēc ABLV Bankas gadījuma, potenciālās mācību stundas Eiropai u.c. Ceturtdien, 30. augustā, delegācija apmeklēs Rīgas brīvostu. Tad tā tiksies ar vairāku banku pārstāvjiem, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadību. TAX3 delegācijai iecerēta tikšanās arī ar vairākiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Delegācija tāpat tiksies ar Uzņēmumu reģistra vadību un Galveno valsts notāri. Piektdien, 31.augustā, EP TAX3 komitejas delegācija tiksies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Latvijas Bankas vadībām. Apmeklējot Saeimu, delegācija tiksies ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Budžeta un finanšu komisijas vadītājiem, finanšu ministri un Valsts ieņēmumu dienesta vadību. TAX3 komitejā strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši: Roberts Zīle (ECR), pirmais priekšsēdētāja vietnieks,...

Jautājums: Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par valdes locekļiem, ja kapitālsabiedrība ir uzņēmumu grupas dalībniece, tajā nav darba ņēmēju un valdes locekļiem ir noslēgti pilnvarojuma līgumi bez atlīdzības? Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro: ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro) un nav bijis citu darbinieku, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algu (2018.gadā – par 430 eiro), par valdes locekļiem maksā algas nodokli no minimālās algas. Savukārt, ja vismaz viens valdes loceklis pilda pienākumus citā kapitālsabiedrībā, kas ir uzņēmumu grupas dalībniece (saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta divdesmito daļu) un gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2150 eiro), IIN no valdes locekļu domājamās algas nemaksā. VID arī norāda, ka nevar rēķināt valdes loceklim IIN par nostrādātajām stundām, kas ir mazāk, nekā pilna...

Ministru kabineta komitejas (MKK) 27. augusta sēdē izskatīs konceptuālo ziņojumu par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem. “Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Konceptuālajā...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanā. Apkopojumā iekļauti nolēmumi visās maksātnespējas lietās, kas laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2018.gada augustam Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi lietās šajā jomā, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas arī nozīmīgākās Satversmes tiesas un kopš 2010.gada pieņemto Augstākās tiesas nolēmumu atziņas maksātnespējas tiesību jomā. Apkopojuma pamatmērķis ir informēt tiesību normu piemērotājus (tiesnešus, maksātnespējas administratorus, citus maksātnespējas tiesību jomas profesionāļus) par to, kā Augstākā tiesa iztulkojusi konkrētās maksātnespējas tiesības regulējošās normas. Tāpēc atziņas apkopojumā sistematizētas nevis tematiski, bet gan pēc likumu normām, kuru iztulkojums rodams Augstākās tiesas nolēmumos. Tiesu prakses atziņas sistematizēja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Dr.iur. Reinis Markvarts. Šeit var skatīt Tiesu prakses apkopojumu maksātnespējas lietās: 2015.gads – 2018.gada augusts.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka atsevišķi mobilo sakaru operatori saistībā ar pērn īstenotajām izmaiņām viesabonēšanas regulējumā popularizēja tikai tos tarifu plānus, kas iekļāva viesabonēšanas pakalpojumu. Patērētājiem, kas neceļo uz ārzemēm, bija pieejama ierobežota informācija par iespēju izvēlēties lētākus tarifus, t.i. bez viesabonēšanas, tādējādi liekot pārmaksāt par pakalpojumiem, kuri tiem nav nepieciešami. Pērn 15. jūnijā Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs tika atcelta papildu maksa par viesabonēšanu, kas iepriekš tika piemērota patērētājiem par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti nevis pastāvīgajā uzturēšanās valstī, bet kādā citā EEZ valstī. Jaunā regulējuma mērķis bija samazināt izdevumus patērētājiem, kas rodas, izmantojot mobilo sakaru pakalpojumus viesabonēšanā. Neilgi pirms šīs papildu maksas atcelšanas Latvijas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par cenu paaugstināšanu tarifu plāniem. Ņemot vērā līdzīgās darbības, KP uzsāka izpēti, lai noskaidrotu, vai šāda rīcība nav saistīta ar neatļautu vienošanos. Izpētes laikā KP pieprasīja informāciju, t.sk. finanšu datus, un veica pārrunas ar mobilo sakaru...

Jautājums: Kā tiek sadalīti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja strādājošā darbinieka nodokļi? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), darba devējs, kuram ir piešķirts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss, mikrouzņēmumu nodokli maksā no mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījuma. Tādējādi mikrouzņēmuma darbinieks saņem tādu darba algu, kāda tā ir noteikta darba līgumā, jo no mikrouzņēmuma darbinieka algas netiek ieturēti nodokļi. Mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). VID vērš uzmanību, ka mikrouzņēmuma darbiniekam, salīdzinājumā ar cita uzņēmuma darbinieku, par kuru VSAOI tiek veiktas vispārējā kārtībā, var būt ievērojami mazāks saņemamo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, pensijas) apmērs. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav arī tiesību piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tajā periodā, kurā tas ir mikrouzņēmuma darbinieks. Ja nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, nodokļu grāmatiņu nevar iesniegt nevienā citā ienākuma gūšanas vietā. Ja VID rīcībā...