JAUNUMI

Kopējais iedzīvotāju aizņēmumu slogs - gan kavētas, gan arī laikus maksātas saistības, šobrīd jau pārsniedz sešus miljardus eiro, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) datu bāze. Kopā privātpersonām Latvijā pašlaik ir reģistrēti vairāk par vienu miljonu dažādu aizņēmumu līgumu. Gandrīz puse jeb 40,5% ir patēriņa līgumi un vēl 29,6% ir kredītkaršu līgumi, kas principā ir tas pats patēriņa aizņēmums. Saistību apjomam turpinot palielināties, pieaug arī kavēto maksājumu skaits. Kā norāda eksperti, personas kredītreitings varētu būt viens no risinājumiem ceļā uz atbildīgu aizņemšanos. Andris Saulītis, Eiropas Universitātes Institūta doktorants, Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieks uzsver, ka viens no praksē pierādītiem risinājumiem ir regulāri atgādināt patērētājam viņa kredītvēsturi. “Nesen ASV publicētā pētījumā pierādīta šāda vienkārša atbildīgas aizņemšanās virzītāja efektivitāte. Tajā izrādījās, ka regulāru atgādinājumu par savu kredītreitingu saņemšana samazina maksājumu kavēšanu. Visefektīvāk būtu, ja katram kredītreitings un tā izmaiņas būtu redzamas ikvienā internetbankā sākumlapā. Tas nozīmētu, ka jābūt pieejamam ne tikai personīgajam kredītreitinga skaitlim, bet arī informatīvam...

Iznācis šī gada pēdējais žurnāla Bilance numurs (Nr. 24 (444)). Tajā lasiet: BILANCES KONFERENCE 2018 Redakcija: Informācijas nekad nav par daudz GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Nedrošo (šaubīgo) un bezcerīgo debitoru novērtēšana un uzskaite 2 Inguna Leibus: Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības In­ga Lip­šā­ne: Nomas standarta teorētiskie un praktiskie aspekti 3 NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļu piemērošana un grāmatvedības uzskaite komisijas darījumos un komerckomisijas darījumos UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāievēro, pieņemot darbā personas no ārvalstīm ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Apgādājamais uzrādīts EDS ar novēlojumu un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Kas jāzina par pabalstiem sakarā ar bērna piedzimšanu 2018. GADA ARHĪVS Redakcija: Žurnālā Bilance 2018. gadā publicētie raksti un to autori «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un 2019. gada janvārī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT ŽURNĀLA ELEKTRONISKO VERSIJU VAR LASĪT ŠEIT

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par alkohola iegādi un iespēju klasificēt to saimnieciskās darbības izdevumos, ja alkohols ir kā pievienotā vērtība uzņēmuma pamatpakalpojumiem. Iesniedzēja iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja norāda, ka tiek plānots izveidot uzņēmumu, kurš sniegs tūrisma pakalpojumus Latvijā – proti, pārdos pakalpojumu “paketi”, lai organizētu, piemēram, vecmeitu ballīti, kurā tiks iekļauta nakts mītne, restorāna apmeklējums, izklaides pasākums, izvadāšana un citas lietas. Pakalpojuma ”paketē” tiek plānots iekļaut arī degvielu (klientu izvadāšanai) un alkoholu. Iesniedzēja jautā, vai uzņēmumam nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā un tiks iekļauts pakalpojuma izmaksās un norāda, ka ir būtiski, ka tas netiks pārdots tālāk klientam, bet būs kā pievienotā vērtība pie sniegtā tūrisma pakalpojuma. Iesniedzēja iesniegumā jautā, vai alkoholu un degvielu drīkstēs norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja tie tiks pirkti ar mērķi sniegt kvalitatīvu, pilnvērtīgu pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2018.gada 11.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Noteikumu mērķis ir pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu (AKUS). Līdz ar to šie Noteikumi atceļ prasības inkasācijas procesā lietot mehāniskos skaitītājus un attaisnojuma dokumentus (inkasācijas akti, kazino kases bilance un galdu rezultāti) kā stingrās uzskaites veidlapas, kā arī veikti daži tehniska rakstura precizējumi. Tādējādi azartspēļu organizētājiem ir jāpāriet tikai uz elektronisko skaitītāju lietošanu inkasācijas procesā. Būtiskākie grozījumi, kuri izdarīti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”: 1) Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi...

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanai. Izskatot Finanšu ministrijas iesniegtos ikgadējos datus par faktiskās strukturālās bilances un minimālās plānojamās strukturālās bilances starpību un šo datu atbilstību FDL 11. panta prasībām, Padome norāda uz novērtējuma izmaiņām 2013.-2017.gadiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Reālā IKP izaugsmes prognožu pārskatīšana uz augšu, kas izraisījis arī izlaižu starpības novērtējuma izmaiņas, ir viens no iemesliem strukturālās bilances novērtējuma svārstībām, uzskata Padome. Šādas izmaiņas kumulatīvi periodā no 2013. līdz 2016. gadam veido strukturālās bilances pasliktinājumu 280 milj. eiro apmērā. Vienlaikus šādas ikgadējas izmaiņas liek domāt par papildu rādītāju nepieciešamību fiskālās politikas izpildes vērtēšanai, piemēram, pārējo...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem). Tieši zems grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas līmenis bija "Bilances" diskusijā visasāk akcentētā problēma. "Manuprāt, valstij ir jāsāk investēt līdzekļi grāmatvežu izglītošanā, lai tie būtu lietas kursā par jaunajiem likumiem, noteikumiem, un tad, kad grāmatvedim jāpilda pienākums ziņot, viņš varētu būt pārliecināts, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2018.gada 17. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam. VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot nodokļu reformas ietvaros spēkā stājušos nosacījumus. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 000 euro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā ir lielāks par 40 000 eiro, taču nepārsniedz 52 000 euro, likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Mikrouzņēmuma darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par...

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas Komisijas piedāvātos 50 miljonus eiro Eiropas Parlaments piedāvā samazināt līdz 40 miljoniem eiro ES gūto ienākumu. EP deputāti uzsver, ka DPN ir pagaidu risinājums, un būtu jātiecas uz OECD vai ANO līmeņa risinājumu. Citāti EP ziņotājs par DPN Pauls Tangs (S&D, Nīderlande): “Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai tehnoloģiju...

Šodien, 13. decembrī, stājas spēkā grozījumi Autortiesību likumā, nosakot, ka neredzīgu personu un personu ar citādām lasīšanas grūtībām interesēs atļauts izgatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā bez autoru un blakustiesību īpašnieku atļaujas un atlīdzības samaksas. Grozījumi Autortiesību likumā tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2017/1564 noteikumus. Direktīva paredz jaunu, obligātu autortiesību izņēmumu, lai personas, kuras ir neredzīgas vai ar citādām lasīšanas grūtībām, tostarp disleksiju, un kompetentās institūcijas, kas darbojas šo personu labā, bezpeļņas nolūkā būtu tiesīgas sagatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā (piemēram, Braila rakstā, audiogrāmatas veidā un lielburtu iespiedumā) bez atļaujas saņemšanas no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem. Izņēmums arī nodrošina iespēju izplatīt un saņemt kopijas pielāgotā formātā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus precizēts arī Autortiesību likuma 22.pantā noteiktais izņēmums darbu reproducēšanai personu ar redzes un dzirdes invaliditāti vajadzībām. Šis izņēmums turpmāk attiecināms uz visām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), nevis tikai uz personām, kurām...

Trešdien, 12. decembrī, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja nākamā gada ES budžetu. To veido €166 miljardi saistībās un €148 miljardi maksājumos. Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere norāda: “Kopumā ir paredzēti teju €80 miljardi ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai, tas ir tuvu desmit Latvijas budžetiem. Infrastruktūras atbalstīšana Eiropas līmenī ir būtiska Latvijas interesēm. Mēs piedāvājam €40 milj. palielinājumu Eiropas Savienošanas instrumentam transporta jomā. Tieši reģionālie infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltic, ir budžeta izlietojums ar Eiropas pievienoto vērtību. Mums vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka finansējums lauksaimniecībai saglabāsies stabils gandrīz €60 miljardu apmērā.“ Savukārt Eiropas Parlamenta atbildīgais ziņotājs Daniele Viotti saka: "Strādājot pie nākamā gada budžeta, fokusējāmies uz divām lietām, kas ir būtiskas Eiropai: jauni cilvēki un migrācijas krīze. Manā ieskatā, par migrāciju runājot, tā nav krīze, bet situācija. Parlaments daudz strādāja pie pētniecības attīstības Apvāršņa programmas (ang. “Horizon”), pie infrastruktūras jautājumiem- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (ang. “Connecting Europe Facility”), pie mazā un vidēja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 12.decembrī, nolēma aicināt parlamentu turpināt izskatīt vairākus likumprojektus, kuru izskatīšana netika pabeigta 12.Saeimā. Komisijas deputāti vienojās turpināt darbu pie izmaiņām Darba likumā, kas precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu kolektīvajās apmācībās. Likumprojekts paredz, ka darba devējs attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku – zemessargu, kurš neveic darba pienākumus sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Darba devējs par šo laiku varēs izmaksāt viņam atlīdzību, bet valsts kompensēs darba devējam šos izdevumus. Deputāti jau iepriekš vienojās strādāt arī pie vairākiem likumprojektiem, kas, īstenojot administratīvo sodu sistēmas reformu, paredz administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus pārnest nozares speciālajos likumos. Tādējādi sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem turpmāk būs noteiktas nevis Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet nozaru likumos. Komisija vienojās nevirzīt izskatīšanai 12.Saeimas likumprojektu, kas paredzēja ieviest izdienas pensijas speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem. Tāpat komisija neaicinās Saeimu turpināt darbu pie Korupcijas novēršanas un...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.decembrī, vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma arī 13.Saeimā. Ar jauno likumu plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, “kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.” Ieguvēji - lauksaimniecības produktu ražotāji un MVU Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus. Dzelzceļa pakalpojumi...