JAUNUMI

Valdība 5. novembrī apstiprināja grozījumus Autortiesību likumā, nosakot, ka neredzīgu personu un personu ar citādām lasīšanas grūtībām interesēs atļauts izgatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā bez autoru un blakustiesību īpašnieku atļaujas un atlīdzības samaksas. Grozījumi Autortiesību likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2017/1564 noteikumus. Direktīva paredz jaunu, obligātu autortiesību izņēmumu, lai personas, kuras ir neredzīgas vai ar citādām lasīšanas grūtībām, tostarp disleksiju, un pilnvarotas institūcijas, kas darbojas šo personu labā, bezpeļņas nolūkā būtu tiesīgas sagatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā (piemēram, Braila rakstā, audiogrāmatas veidā un lielburtu iespiedumā) bez atļaujas saņemšanas no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem. Izņēmums arī nodrošina iespēju izplatīt un saņemt kopijas pielāgotā formātā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus grozījumi Autortiesību likumā paredz precizēt Autortiesību likuma 22.pantā noteikto izņēmumu darbu reproducēšanai personu ar redzes un dzirdes invaliditāti vajadzībām. Likumprojekts paredz izņēmumu attiecināt uz visām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), nevis tikai uz personām,...

Iznācis žurnāla Nr. 21 (441). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Pilnveidota grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas kārtība budžeta iestādēs Ita Bekerta:Avansa rēķini un avansa norēķini NODOKĻI Kā sociālās iemaksas ietekmēs pensiju. Sastādīts pēc Labklājības ministrijas, VID un VSAA ziņojuma «Par faktiski veikto VSAOI pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu» FINANSES Ilga Beča: Nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, VID:Par darba samaksu 2018. gada septembrī un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī NODERĪGI Redakcija: Tiks ieviesta jauna «baltā» saraksta veidošanas kārtība Redakcija:Informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ja ir noslēgti starptautiskie līgumi Redakcija:Vai patērētāju kredītu nākamgad saņemt būs sarežģītāk? «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT!

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus? Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma - reglamentēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus. Vai tas nav ļoti dīvains modelis, jo faktiski iznāk, ka cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu, tikai dažādos pakalpojuma sniedzēju statusos, tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiek reglamentēta, bet otra - ne. Vai ar "štata grāmatvežiem" tiešām nav nekādu problēmu, un tur nekāds kontroles mehānisms...

No 16. oktobra būtiski paplašināts profesionālo radošo personu loks, kuras var pretendēt uz atbalsta stipendijām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Saskaņā ar likuma* izmaiņām atbalsta stipendijām var pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru darbi ir publiskoti līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds grozījums veikts, jo līdz šim daudzi radošās jomas pārstāvji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus saskaņā ar Autortiesību likumu nebija publicējuši. Liela daļa radošo personu pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, līdz ar to grozījumi likumā paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi 3 mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75...

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi paziņojumu, paužot, ka nepieciešams saglabāt gan sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, gan 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem. LOSP arī rosina izmaiņas, lai sezonas laukstrādnieku programma būtu saistošāka maznodrošinātam darba ņēmējam un veicinātu nelegālās nodarbinātības izskaušanu. Māra Rudzāte, LOSP Dārzkopības grupas vadītāja: “Tas, ka kādos aprēķinos nesasniedzam vēlamos rezultātus, nenozīmē, ka sistēma nestrādā, jo notiek lietas, kuras neesam prognozējuši, vai arī neesam sākotnēji paredzējuši. Piemēram, ja kādos aprēķinos šīs programmas nav sasniegušas vēlamo, tad mēs kā lauksaimnieki tās novērtējam atzinīgi, jo mums ar tām ikdienā ir jāstrādā un savā darbā redzam, ka tās strādā, jo mēs esam tie, kuriem primāri jārūpējas par produkcijas saražošanu, un, ja varam atvieglot birokrātisko un finansiālo slogu, tad tas ir tikai apsveicami. Pateicoties sezonas laukstrādnieku programmai, salīdzinot 2013.gada un 2017.gada sezonu, nodarbināto skaits dārzkopības nozarē ir divkāršojies, kas ir apsveicami. Lai uzlabotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma vidējos rādītājus, tādējādi nozīmīgi samazinot...

Jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, sola Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pēc 1.novembrī 3.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likums paver būvniecības ģenerālvienošanās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt...

12.Saeima kopš sanākšanas 2014.gada 4.novembrī kopumā pieņēmusi 187 jaunus likumus un veikusi grozījumus 803 likumos. Otrreiz caurlūkoti 11 likumi. Šajā laikā notikušas 188 Saeimas sēdes. No tām 151 bija kārtējā, 21 ārkārtas sēde un astoņas ārkārtas sesijas sēdes. Tāpat 12.Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 12.Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodoti 1190 likumprojekti, no tiem 883 bija iesniedzis Ministru kabinets, 191 – Saeimas komisijas, bet 113 – Saeimas deputāti. 12.Saeimā trīs likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, 12.Saeimā kopumā vērtēti 21652 priekšlikumi. 12.Saeimas sēdēs debatēs visbiežāk runājuši deputāti Ivars Zariņš – 328 reizes, Valdis Kalnozols – 238 reizes, Artuss Kaimiņš – 191 reizi, Inguna Sudraba – 188 reizes, Juris Viļums - 186 reizes un Igors Pimenovs – 176 reizes.

NUMURA INTERVIJA PVN shēmu apkarošanai jābūt prioritātei. Saruna ar KASPARU PODIŅU, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru JURISTA PADOMS Kuras neatkarīgo personu grupas atbrīvojamas no PVN? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja juriste Par izmaiņām kapitāldaļu un akciju apķīlāšanas kārtībā. AIVARS LOŠMANIS, Dr. iur., zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneris, zvērināts advokāts Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem. TOMS BORDĀNS, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW jurists IEPIRKUMI Jaunākās izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore FINANŠU TIESĪBAS Kolektīvā finansēšana un tās attīstības perspektīvas. ANNA MIŠŅEVA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs ELLEX KĻAVIŅŠ TIESU PRAKSE Strīdi saistībā ar darba piespiedu kavējumu un papilddarbu. Augstākās tiesas spriedumi lietās Nr. SKC‑926/2018 un Nr. SKC‑552/2018 . KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos LASĪT ŽURNĀLU ELEKTRONISKI ŠEIT ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka 1.novembrī Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti kā Satversmei neatbilstoši. Ar grozījumiem nolemts papildināt 68. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.” Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2018.gada oktobrī. Normatīvā akts Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Ar grozījumiem mainīts pensionāra gada neapliekamais minimums. Pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums: - 2019.gadā – 3240 EUR (270 EUR mēnesī); - 2020.gadā – 3600 EUR (300 EUR mēnesī). Sākot ar 2021.gadu, pensionāra gada neapliekamais minimums paredzēts 3960 EUR (330 EUR mēnesī). 27.09.2018. 01.01.2019. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.1 pantā - Padziļinātās sadarbības programma, izsakot pantu jaunā redakcijā. Likums papildināts ar pārejas noteikumu 210., 211., 212. un 213. punktiem, nosakot, ka grozījums likuma 7.1 pantā stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Noteikts, ka Ministru kabinets likuma 7.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. novembrim. Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, kas iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši MK 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 “Noteikumi par...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas veiktas, lai stingrāk kontrolētu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu...

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...

Darba devējam nebūs tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz vēl vieni rosinātie grozījumi Darba likumā, kas 1.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Tāpat grozījumi paredz: ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu. Savukārt, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Čeku loterijas likumu, kura mērķis ir mudināt pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti. Ar šo loteriju plānots veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu. Loteriju organizēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), savukārt rezultātu publiskošanu plānots uzticēt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”. Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē – cekuloterija.lv – reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas. Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5 000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā. Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2 000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie 10 nelaimējušie čeki. Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt...

Dokumentu, kas satur visus attaisnojuma dokumentam obligātos rekvizītus, var izmantot par nodokļa rēķinu, ja tajā papildus tiek ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmajā daļā nodokļa rēķinam noteiktās prasības attiecībā uz uzrādāmo informāciju. Tas norādīts Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām". Papildus norādāmā informācija attaisnojuma dokumentā ietver šādus datus: rēķina izrakstīšanas datums; rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts reģistrācijas numurs...