JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai tagad var pieslēgties ne tikai ar VID piešķirot paroli un personas internetbankas rekvizītiem, bet arī, izmantojot autentifikācijas līdzekli “eParaksts Mobile”. Lai pieslēgtos VID EDS ar “eParaksts mobile”, EDS autentifikācijas lapā jāizmanto spiedpoga “eParaksts” vai Latvija.lv pieteikšanās modulī izvēlne “eParakstsmobile”. Nepieciešamības gadījumā aicina izmantot ilustrētu palīgmateriālu, kurā soli pa solim izskaidrots, kā pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, izmantojot eParakstu. Mobilā lietotne “eParaksts mobile” ir mūsdienīgs un drošs rīks, savas e-identitātes apliecināšanai dažādās informācijas sistēmās. Pakalpojums “eParaksts mobile” ir bez maksas pieejams lietotājiem ar viedtālruņiem, kas strādā uz iOS, gan Android operētājsistēmām. Plašāka informācija par pakalpojumu “eParaksts mobile” pieejama tīmekļa vietnē www.eparaksts.lv.

Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas (periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim), un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro. Ja tiek pārsniegts kāds no šiem...

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina komersantus un sabiedrību būt piesardzīgiem, saņemot pastā vēstules no "EBN-European Business Number Latvija" departamenta vai citām līdzīgām Eiropas organizācijām, kuras piedāvā reģistrēt uzņēmumu apšaubāmas kompetences un izcelsmes Eiropas biznesa reģistrā. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ir konstatējusi, ka personas, kuras ir saņēmušās piedāvājumus no šādām organizācijām, maldīgi uzskata tos par bezmaksas un, rūpīgi neiepazīstoties ar pielikumā esošās veidlapas saturu, neapzināti piekrīt izvirzītajiem maksas nosacījumiem. Šādām vēstulēm parasti tiek pievienota veidlapa ar atpakaļ sūtīšanai apmaksātu aploksni, kuras teksta daļā grūti uztveramā veidā norādīts, ka par minēto pakalpojumu tiks iekasēta ikmēneša maksa. Saņemot šādu vai līdzīgus piedāvājumus, policija aicina būt piesardzīgiem un rūpīgi izlasīt piedāvājumā norādītos nosacījumus. Pirms piekrist darījumam, jāpārliecinās par vairākām būtiskām darījuma detaļām, galvenokārt, par darījuma samaksu. Slēdzot darījumus interneta vidē, policija aicina pieprasīt no darījuma partneriem darījumu apliecinošus dokumentus, kuros ir skaidri norādīta darījuma maksa. Savukārt, ja...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienkāršošanas pasākumiem PVN jomā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par vienkāršošanas pasākumiem, Finanšu ministrija aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu apspriešanā. Pašreiz Padomes Direktīvā par kopējo PVN sistēmu ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kura galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu. Šī priekšlikuma galvenie virzieni ir: MVU piemērojamo PVN atbrīvojumu attiecināt uz visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tas veic saimniecisko darbību; noteikt dalībvalstu MVU maksimālo apgrozījuma slieksni atbrīvojuma piemērošanai; ieviest pārejas periodu, kurā MVU, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām līdz 31.martam ieskaitot ir jāiesniedz VID gada pārskats par 2017.gadu. VID aicinām iesniegt gada pārskatus elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kur pieejamas gada pārskata sastāvdaļu strukturētas formas, kas nodrošina datu precizitāti, jo notiek automātiska dokumentu pareizības pārbaude, un tas ļauj novērst matemātiskas kļūdas aprēķinos. Iesniegšana EDS ir vienkāršāka arī tāpēc, ka sistēma visu uzņēmuma iepriekšējā gada pārskatā ietverto informāciju ielasa automātiski. Respektīvi, iesniedzot gada pārskatu par 2017.gadu elektroniski, visa 2016.gada pārskatā norādītā informācija tajā ielasīsies automātiski. VID vērš uzmanību, ka pārvaldes institūcijas apstiprinātu gada pārskata vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata – un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) atvasinājumu ir jāiesniedz EDS. Savukārt gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir) var iesniegt VID arī...

Advokatūras dienu konferencē, ko 21.martā rīkoja Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, tika aplūkoti advokatūrai nozīmīgi un aktuāli jautājumi. Konferencē norādīts uz iespējamām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā, kas šobrīd ir zaudējumus nesošs. Konferencē tika arī uzsvērts, ka izmaiņas Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā tiek veiktas ārkārtīgi bieži un ne vienmēr tās objektīvi ir nepieciešamas. Maksātnespējas procesa regulējumā iespējamas kardinālas, kvalitatīvas izmaiņas, konferences laikā tika secināts maksātnespējas tiesību sekcijā. Šobrīd būtiski mainījusies ekonomiskā situācija valstī un esošais regulējums vairs nav aktuāls un nepieciešams to modernizēt. Esošais tiesiskais regulējums ir zaudējumus nesošs – lai kreditoru labā atgūtu 0,04 eiro, tiek iztērēti 2,17 eiro. Latvija Doing Business reitingā maksātnespējas jomā kopš 2015. gada ir zaudējusi 13 pozīcijas. Konferencē izskanēja četri secinājumi iespējamām izmaiņām: 1) uzņēmumu sanācijai (reorganizācijai) ir jābūt prioritārai attiecībā pret maksātnespēju, tāpēc pievēršama lielāka uzmanība sanācijas piemērošanai, iespējams, pat obligātā kārtā; 2) vienkāršojams tā dēvēto "tukšo" kapitālsabiedrību maksātnespējas process,...

Saeima pirmajā lasījumā 22. martā izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz papildināt likumu ar 34.6 , tā nosakot administratīvās atbildības īpatnības lietās par pārkāpumiem, kuri fiksēti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās. VID informācijas sistēmās varēs fiksēt adminis­tratīvos pārkāpumus saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu un minēto deklarāciju neiesniegšanu. VID, informācijas sistēmā fiksējot drīzumā iesniedzamo nodokļu vai informatīvo deklarāciju, piecas dienas pirms normatī­vajos aktos noteiktās nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa nosūta nodokļu maksātājam atgādinājumu par drīzumā iesniedzamo nodokļu vai informatīvo deklarāciju, vienlaikus informējot, ka par nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājs saucams pie administratīvās atbildības. Ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniedzis konkrēto nodokļu vai informatīvo deklarāciju, tad par VID sistēmā fiksēto administratīvo pārkāpumu saistībā ar nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu nodokļu maksātāju sauc pie administratīvās atbildības, bez tā klātbūtnes VIDa informācijas sistēmā...

Trešo valstu pilsoņiem imigrācijai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), trešo valstu pilsoņi ir tie, kuri nav Latvijas pilsoņi un kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumi Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", kā arī citi saistītie normatīvie akti, ar kuriem sīkāk varat iepazīties PMLP mājas lapā. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam, trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai (vīza), gan uzturēšanās (uzturēšanās atļauja), gan nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību), turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību (t.sk. ierobežojumi attiecībā uz atalgojumu), gan uzturēšanos (t.sk. dzīvesvieta un veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā - izraidīšanas izdevumiem. Galvenie soļi trešo valstu pilsoņu ĪSTERMIŅA nodarbinātībai Darba devējs reģistrē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā (ja attiecināms). Darba devējs...

Valsts sekretāru sanāksmē 22.martā tika izsludināts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas”. Veselības aprūpes finansēšanas likums (turpmāk – likums) paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tai skaitā nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veselības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanas iemaksām (brīvprātīgs maksājums) un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Saskaņā ar likumu apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie), personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas (piemēram, pensionāri, bērni līdz 18 gadiem, I un II invalīdi, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki u.c.). Savukārt tās personas, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, varēs brīvprātīgi veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai – veselības apdrošināšanas apmērs 2018.gadā ir 1% no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar darba devējiem arī šovasar no 1. jūnija līdz 31. augustam īstenos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, kurā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Šogad NVA plāno atbalstīt ne mazāk kā 5000 skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā. Piedaloties skolēni iegūs praktisku darba pieredzi, strādājot darba devēju piedāvātajās profesijās, uzzinās, kas ir darba intervija, darba līgums un darba tiesiskās attiecības, gūs priekšstatu par darba tirgus vidi. NVA līdz 4. aprīlim izsludinājusi darba devēju pieteikšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikties darba devējs var NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA filiāle ar atbalstītajiem darba devējiem slēgs sadarbības līgumus, savukārt darba devēji skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu ietvaros ar skolēnu slēgs darba līgumu un nodrošinās skolēnam darba vadītāju darbam nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apgūšanai. Darba devēja pieteikuma forma pieejama šeit. Par paveikto darbu skolēns...

Saeima 22.martā trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu. Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē - 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē - 2021.gada 1.septembrī. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti...

Saeima 22.martā sanāks uz kārtējo plenārsēdi, kuras darba kārtībā iekļauts arī tiesībsarga 2017.gada ziņojums. Saeimai būs jālemj par jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū ir Personas datu apstrādes likumprojekts, kas paredz piemērot regulu par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, un likuma grozījumi, lai paredzētu iespēju biedrībām un nodibinājumiem izmantot Eiropas Savienības finansējumu savā īpašumā esošo sociālo dzīvojamo māju siltināšanai. Saeimas deputāti galīgajā lasījumā lems par Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots īstenot pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, lai likumā noteiktu dienesta suņu izmantošanu robežkontrolē. Grozījumi paredz arī noteikt, ka sunim aizliegts uzbrukt, tam traucēt, kavēt vai atņemt iespēju veikt uzdotās darbības. Tāpat galīgajā lasījumā rīt plānots izskatīt likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību nolīgumu par sadarbību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu ar uzskatāmiem piemēriem "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", kas piemērojams, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātais ir: 1. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju (skatīt metodisko materiālu “Nodokļu piemērošana ienākumiem no darbiem, kas aizsargājami ar autortiesībām”); 2. zvērināts notārs; 3. zvērināts advokāts; 4. zvērināts revidents; 5. prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists; 6. cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; 7. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks ir: 7.1. pašnodarbinātais – ja pats veic šīs zemnieku...

Tiesībsarga Jura Jansona sagatavotajā ziņojumā par paveikto 2017. gadā, lasāmi arī secinājumi par labu pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā. Viņš norāda, ka informējis VID vadību par problēmjautājumiem, kuri ir jārisina, lai veidotu VID kā uz klientu orientētu, nevis represīvu iestādi. Pirmkārt, tiesībsargs norādīja uz iestādes komunikācijas stilu ar klientiem. Piemēram, tiesībsargs novērojis, ka VID aktīvi veic dažāda veida preventīvos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā, mēģinot noskaidrot personas, kas veic saimniecisko darbību interneta vidē, izīrējot dzīvokļus u.c., bet saimniecisko darbību nereģistrē, tādējādi arī nemaksā nodokļus. Šo pasākumu ietvaros VID sūta privātpersonām paziņojumus ar lūgumu reģistrēt saimniecisko darbību, vienlaikus arī norādot uz atbildības piemērošanu par nesadarbošanos ar VID vai par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu. Šādi rīkoties VID ir tiesības. Taču sabiedrību interesē jautājums, kā šīs tiesības tiek izmantotas? Vai, tās izmantojot, VID nerīkojas patvaļīgi? Šajā sakarā tiesībsargs norādīja: lielā mērā tas ir saistīts ar to, cik rūpīgi VID amatpersonas veic katra individuālā gadījuma pārbaudi; kā...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.martā noslēdza darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Regulējums noteiks vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, un tajā pieņemtais lēmums piecu darbadienu laikā pēc stāšanās spēkā būs jāizskata domes sēdē. Paredzēts, ka referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Pašvaldības domei būs jāpieņem visi nepieciešamie lēmumi, lai izpildītu referendumā atbalstīto jautājumu. Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt...