JAUNUMI

Situācija veselības aprūpes jomā ir satraucoša, un ir pēdējais brīdis, kad nozares spēlētājiem un atbildīgajām iestādēm apvienoties samilzušo problēmu mazināšanai. Lai meklētu risinājumu lielajam aplokšņu algu īpatsvaram un nereģistrētai saimnieciskai darbībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) tikās ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA). Tikšanās laikā tika ieskicētas iespējamās sadarbības formas un prioritātes. Kaut gan ieņēmumi no veselības aprūpes nozares pērn, salīdzinājumā ar 2016. gadu, par 6 % ir pieauguši, joprojām nozarē ir vērojams liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā uzsvēra VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: “Virkne pakalpojumu sniedzēju par darījumiem neizdod čekus. Tas laupa klienta iespējas ne tikai vērsties ar pretenzijām pie atbildīgajām institūcijām nekvalitatīva pakalpojuma gadījumā, bet arī liedz atgūt pārmaksāto Iedzīvotāju ienākumu nodokli.” Nereģistrēta pakalpojumu sniegšana kropļo gan konkurenci, gan arī apdraud klientu veselību un pat dzīvību. “Ir vairākas veselības aprūpes sfēras, kurās klienti labprātīgi izvēlas pakalpojumus par tirgum neatbilstošu cenu, pārgalvīgi apdraudot veselību. Pēdējā laikā daudz šādu gadījumu ir bijis,...

Valstī pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana, tālab Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra: “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst - tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties.” Kongresā ziņojumu par paveikto, aktuālākajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem sniedza LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, savu prezentāciju nosaucot “Viedas pašvaldības – nākamajai Latvijas simtgadei” un nākotnes attīstības pamatā izvirzot produktivitāti – gan...

Ekonomikas ministrijas speciālisti ir izstrādājuši Latvijas makroekonomisko apskatu, kurā tiek vērtēta situācija ekonomikā, kā arī sniegts ieskats tālākajā ekonomikas attīstībā. Latvijā ir atsākusies stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus. No 2011. līdz 2017.gadam IKP vidēji pieauga par 3,5% ik gadu. 2017.gadā IKP pārsniedza pirms krīzes 2007.gada līmeni par 0,8%. 2017.gadā izaugsmes temps paātrinājās, IKP palielinājās par 4,5%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo 6 gadu laikā. Izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu apgūšana, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni, turklāt pozitīvās tendences eksportā veicina arī apstrādes rūpniecības un citu eksporta orientēto nozaru – lauksaimniecības, mežsaimniecības un transporta attīstību. Tāpat strauja izaugsme 2017. gadā bija vērojama arī investīcijās. Statistikas dati liecina, ka arī 2018.gada sākumā strauja izaugsme turpinās un EM eksperti prognozē, ka 2018. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%. Šo tendenci apliecina arī IKP 2018. gada 1.ceturkšņa...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina komersantus uz semināru par pieejamo Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro. Seminārs notiks 22.maijā no plkst. 10.00 Ekonomikas ministrijas (Brīvības iela 55, Rīga) 506. telpā. Pieteikšanās semināram klātienē – CFLA mājaslapā, tāpat semināru būs iespējams vērot attālināti tiešraidē CFLA mājaslapā www.cfla.gov.lv. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 13. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuriem viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Vienam projektam maksimālais KF atbalsts ir 1 miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu kriptovalūtas darījumiem. Jautājumi: Kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no privātpersonas puses ir jānomaksā nodokļi valstij, ja tā vēlas internetā iegādāties un pārdot kriptovalūtu? Kriptovalūtas iegāde un pārdošana tiks veikta internetā ar kredītkarti pārskaitījuma veidā. Vai ir atšķirība, ja kriptovalūtas iegādi un pārdošanu veic privātpersona vai uzņēmums (juridiska persona SIA)? Kādas būtu atšķirības starp šīm personām attiecībā uz nodokļu nomaksu – kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no uzņēmuma puses ir jānomaksā nodokļi valstij? Interneta vidē ir vairāki pakalpojuma sniedzēji, ar kuru palīdzību pēc kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas var samainīt kritovalūtu atpakaļ uz euro. Brīdī, kad tiek ieskaitīta nauda kontā, visticamāk, mērķī tiek norādīts – kriptovalūtas maiņa. Attiecībā uz šo ir jautājums, kāda informācija ir jānorāda, aizpildot gada ienākumu deklarāciju un vai šajā gadījumā fiziskajai personai vispār ir jāaizpilda deklarācija? Ja privātpersona vēlas pārdot savas kriptovalūtas sev piederošam uzņēmumam,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 2018.gadā var samazināt nodokļa bāzi par norakstītajiem uzkrājumiem? Atbilde: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 17., 18 un 19.punkts nosaka uzkrājumu norakstīšanas kārtību nodokļa piemērošanas vajadzībām. Ar 2018. gada 1. janvāri uzkrājumus uzskaita dalīti no citiem uzkrājumiem. Minēto punktu nosacījumus nepiemēro uzkrājumiem nedrošajiem debitoru parādiem. Tādējādi nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 31.12.2017. un tiek samazināti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ņemot vērā, ka ar nodokli apliekamo bāzi samazina par uzkrājumu summu, kas tiek reizināta ar koeficientu 0,75. Savukārt, ja nodokļa maksātāja 2017. gadā izveidotie uzkrājumi pārsniedz 2016.gadā izveidoto uzkrājumu summu, tad par minēto uzkrājumu pārsnieguma summu var samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu tādā apmērā, kādā taksācijas periodā tiek samazināti minētie uzkrājumi.

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu par jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Tā ievadā aprakstīti vispārīgie jautājumi, turpinājumā sniegts detalizēts izklāsts par katras deklarācijas rindiņas aizpildīšanu. Ar metodisko materiālu pilnā apmērā iespējams iepazīties VID mājaslapā. Vispārīgā informācija 2018.gadā pirmo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz līdz 2018.gada 20.jūlijam. Deklarāciju iesniedz, ja nodokļa maksātājam par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam veidojas ar nodokli apliekams objekts. Deklarāciju nav jāsniedz tikai tādēļ, lai norādītu iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, zaudējumus vai citu informāciju, kas neietver ar nodokli apliekamos objektus (minēto informāciju nodokļa maksātājs norādīs pirmo reizi sniedzamajā deklarācijā par to mēnesi, kurā tam veidosies ar nodokli apliekams objekts). Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (turpmāk – deklarācija), tajā summas norāda tikai euro: summu līdz 49 centiem atmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, noapaļo uz augšu līdz vienam euro. Deklarācijā lietotas atsauces uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) pantiem. Uzsākot deklarācijas aizpildīšanu EDS,...

Valsts pārvaldes reformas ietvaros, lai novērstu daļēju funkciju dublēšanos sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jomā, kā arī racionālāk izlietotu administratīvos un cilvēkresursus, Finanšu ministrija (FM) šo funkciju nodos Valsts kancelejai. Sākot ar 2018. gada 1. jūniju, atbildīgā institūcija par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas veidošanu būs Valsts kanceleja. Plānots, ka šo jautājumu Ministru kabinets izskatīs jau tuvākajā laikā. Atlīdzības politika ir nozīmīga daļa no kopējās valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas. Tāpēc nepieciešams pilnveidot sasaisti starp atlīdzību un citiem cilvēkresursu procesiem un izmaiņām darba tirgū. Lai nodrošinātu minēto atlīdzības politikas veidošanu, šobrīd ir panākta vienošanās ar Valsts kanceleju, ka FM nodod Valsts kancelejai visu atlīdzības politikas veidošanu, tai skaitā valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personāla informācijas, uzskaites sistēmu (datubāzi), un pārceļ četrus esošos atlīdzības nodaļas darbiniekus, pārdalot finansējumu to uzturēšanai. Funkcijas apvienošana veicinās valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas izstrādes un ieviešanas efektivitāti un nodrošinās operatīvu atlīdzības datu pieejamību politikas plānošanas procesam. Turpinot...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada četros mēnešos ir 2,87 miljardi EUR, kas ir par 0,23 miljardiem EUR jeb 8,9 % vairāk nekā 2017.gada četros mēnešos. 2018.gada aprīlī būtiski palielinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi. Šī gada četros mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, palielinājušies par 13,72 milj. EUR jeb 10,1 %, tādējādi nodrošinot plāna izpildi. Ieņēmumu plāns ir izpildīts arī attiecībā uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas 2018.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, palielinājušies par 33,31 milj. EUR jeb 12,2 %. Akcīzes nodokļa ieņēmumos 2018.gada četros mēnešos 53,8 % ir ieņēmumi par naftas produktiem. Salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, tie ir palielinājušies par 17,69 milj. EUR jeb 12,0 %. Tas skaidrojams gan ar patēriņa pieaugumu, gan nodokļa likmes palielināšanu gandrīz visiem ar akcīzes nodokli apliekamiem naftas produktiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2018.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada četriem mēnešiem, ir...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Kurā taksācijas periodā (mēnesī) komercsabiedrība norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus? Atbilde: Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 27.punktā noteikts, ka atbilstoši likuma 4.panta ceturtajai daļai izdevumus, kas saskaņā ar likuma normām veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tad, kad šim izdevumu objektam tiek izveidotas saistības, neatkarīgi no maksājuma veikšanas brīža. Vispārīgā gadījumā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus iekļauj nodokļa bāzē un par tiem maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tajā taksācijas periodā (mēnesī), kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu. Piemēram, komercsabiedrība, 2018.gada septembrī iegādājas par 100 000 EUR aktīvu, kas tiks izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem). 2018.gada septembrī komercsabiedrība samaksā avansā 25 000 EUR, bet rēķinu par šī aktīva iegādi komercsabiedrība saņem un apmaksā oktobrī. Tātad minēto izdevumu, kas nav saistīts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Kādus izdevumus var uzskatīt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem 2018.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām? Atbilde: Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja to tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem gada laikā nepārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) 8.panta otrās daļas 7.punkts). Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi likuma izpratnē ir (likuma 8.panta ceturtā daļa): 1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums; 2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no...

Iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parāda atlaišanas nepiemēros vēl divus gadus. To ceturtdien, 10.maijā, noteica Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likums noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiks ietverts un ar nodokli netiks aplikts ienākums, kas aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Līdz šim nodokli nepiemēroja, ja parāds atlaists līdz šī gada beigām. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums grozīts, lai iedzīvotāji ilgāku laika periodu varētu izmantot iespēju ar kredītdevējiem noslēgt vienošanos par parādu daļēju vai pilnīgu samazināšanu. Iespēju pilnīgi vai daļēji atlaist parādu Latvijas lielākās kredītiestādes fiziskām personām piedāvā kopš 2015.gada marta, un ir vērojams, ka pēc parādu samazināšanas apmēram 20 procentos gadījumu klienti atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tajos redzams legāls apgrozījums. Tas liecina par iziešanu no aplokšņu algu zonas un ļauj secināt, ka fiskālais efekts no parādu atlaišanas ir pozitīvs, grozījumu iesniedzēju...

Saeima ceturtdien, 10.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu par nepamatoti dārgu publisko iepirkumu noraidīšanu. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam, ja tā cena pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas. Šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un būs jārīko jauns iepirkums, pārrēķinot paredzamo iepirkuma līgumcenu, paredz likumprojekts. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, atzīmējot, ka darbs pie likumprojekta pilnveidošanas turpināsies, skatot priekšlikumus starp lasījumiem. Patlaban izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti var iesniegt piedāvājumus, kuri nereti ir nepamatoti dārgi, un pasūtītājs par uzvarētāju iepirkumā var atzīt to pretendentu, kura piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, nekā sākotnējā iepirkuma līgumā noteiktā līgumcena, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka iespēju iepirkuma līgumu noslēgt par...

No 2019. gada ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru plānots palielināt par 30 eiro - no pašreizējiem 64 eiro līdz 94 eiro nākamgad. Turklāt, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2020. gada plānots personai piešķirto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ik gadu 1. oktobrī indeksēt ar patēriņa cenu indeksu. To paredz "Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020. gadam" projekts, kas ceturtdien, 10. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, pašvaldībām un sociālajiem partneriem un jāapstiprina valdībā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana ir nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu (~1,2 tūkstoši cilvēku) vai vecuma pensiju, kuras apmērs ir mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru (~22,6 tūkstoši cilvēku), kā...

Kā zināms, 2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem. Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem. EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša,...