Plāno noteikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ārpakalpojumu grāmatvežiem

Valdības 8. novembra sēdē tika skatīti arī priekšlikumi ar valsts budžeta likumprojektu saistītajiem grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", kas paredz papildināt grāmatvežu darba regulējumu ar vairākām jaunām normām. 

Grozījumi, kas, ja tiks pieņemti Saeimā, stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā, paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežu civiltiesiskā atbildība turpmāk būs jāapdrošina - un apdrošināšanas minimālajai summai jāsasniedz vismaz 3000 eiro. Saeimas juridiskais birojs rosinājis Saeimas atbildīgajā (Budžeta un finanšu (nodokļu)) komisijā tomēr vēl uzklausīt likumprojekta autoru skaidrojumu par to, kāpēc obligātā civiltiesiskā atbildība būtu apdrošināma tikai ārpakalpojumu, nevis visiem grāmatvežiem. 

Tāpat Juridiskais birojs rosinājis precizēt vairākas grozījumu normas, kuras satur definīciju, kas var kārtot uzņēmuma grāmatvedību. Kā zināms, patlaban likuma 3. pants skan pavisam vienkārši: "Uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām." Grozījumos piedāvāts to izvērst krietni plašāk, smalkāk definējot, kas drīkst strādāt par grāmatvedi: 

"Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic konkrētos grāmatvedības jautājumos kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs ir noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.

Šā likuma izpratnē:

1) grāmatvedis – fiziska persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība). Grāmatveža pienākumus var veikt arī tāda fiziska persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts;

2) ārpakalpojumu grāmatvedis – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst šā panta trešajā daļā grāmatvedim noteiktajām prasībām.

Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kurš grāmatvedību var kārtot pats:

1) individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks;

2) fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību;

3) individuālais komersants;

4) kapitālsabiedrības vadītājs, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis."

Juridiskais birojs uzskata, ka norma jāprecizē, jo formulējums “Grāmatveža pienākumus var veikt” pieļauj dažādas interpretācijas. Likums līdz ar to skaidri nenosakot, vai fiziska persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina tikai pieredze vai atbilstošs sertifikāts, ir uzskatāma par grāmatvedi un līdz ar to, vai, atbilstoši 3. panta otrajai daļai, uzņēmuma vadītājs ar šādu personu ir tiesīgs slēgt rakstveida līgumu par grāmatvedības kārtošanu.