JAUNUMI

Būvniecības nozare Baltijā šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu krustpunktā. Strauji augošās būvniecības izmaksas, piegāžu ķēžu izaicinājumi, procentu likmju svārstības un pieprasījuma transformācija liek nozares dalībniekiem pārskatīt attīstības stratēģijas.27. martā tiek rīkota XXVI starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2026", pulcējot nozares vadošos ekspertus, attīstītājus, finanšu sektora pārstāvjus, juristus un politikas veidotājus no Latvijas un Baltijas valstīm, lai diskutētu par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm un izaicinājumiem. Konference norisināsies klātienē viesnīcā Hilton Garden Inn Riga Town un būs vērojama arī tiešsaistē YouTube platformā. Konferences darba valoda: latviešu, angļu (ar tulkojumu)Konferences pirmā plenārsēde, kuru vadīs arhitektu biroja Nams valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, tiks veltīta globālām tendencēm un ekonomiskajai ietekmei uz tirgu. Ekonomiste un Lietuvas Republikas parlamenta deputāte Jekaterina Rojaka analizēs mega projektu attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm, savukārt Luminor Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēs ekonomikas ietekmi uz nozari Latvijā.Eksperti diskusijās pievērsīsies arī praktiskiem tirgus izaicinājumiem:Arnoldas Antanavičius (PROFITUS Lietuva) salīdzinās nekustamā īpašuma...

Lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā, pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija, paredz valdības sēdē 3. martā apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu"". Grozījumi ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību, norādīt ne tikai pakalpojuma veidu, bet arī nodarbināto profesionālo kvalifikāciju. Izmaiņas izstrādātas pēc nozares priekšlikumiem, lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā.Turpmāk skaistumkopšanas vai tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Veselības inspekcijai būs jāiesniedz informācija arī par nodarbināto personu kvalifikāciju un prasmēm, piemēram, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis, manikīra un pedikīra speciālists, frizieris, mikropigmentācijas speciālists, grimētājs, pirts meistars u.c., savukārt atsevišķi būs jānorāda, ja pakalpojuma sniedzējs prasmi būs apguvis kursos. Izveidotā sistēma nodrošinās vienotu datubāzi, kas ļaus skaidri nošķirt speciālistus ar profesionālo izglītību un nozarē strādājošos pēc kursu apguves. Publiski pieejamais saraksts Veselības inspekcijas...

Valdība 3. martā nolēma pagarināt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinātos nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2027. gada 1. jūlijam. To paredz valdībā akceptētais likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizlieguma ietekmi Latvijā, kurā secināts, ka šo preču imports ir būtiski samazinājies.ZM norāda, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās un Latvija kā robežvalsts īpaši izjūt nepieciešamību stiprināt savu drošību. Valsts drošība nav tikai militārs jautājums - tā ietver arī ekonomisko drošību un spēju nepieļaut atkarību no agresorvalstu precēm.Aizliegums neattiecas uz tranzītuMinistrijā skaidro, ka Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Savukārt ES 2024....

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.

No 16. līdz 20. martam Advokatūras dienu laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau septiņpadsmito gadu. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām.Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību.Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai?Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu.Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda...

Autores klientu lokā liela daļa ir tādu personu, kuras uzņēmējdarbību vēl tikai sāks vai tikko sākušas. Atkarībā no tā, cik ātri attīstās uzņēmējdarbība, rodas arī vajadzība pēc papildu darbaspēka, un tad parasti klienti jautā: «Kas man jāņem vērā, algojot darbiniekus?» Rakstā sagatavotas atbildes uz šo jautājumu, kas jaunajiem uzņēmējiem un viņu grāmatvežiem būs kā palīgs sarunā, pirms tiek algots pirmais darbinieks.Kur meklēt darbiniekus?Lai darbinieku varētu algot, tas vispirms ir jāatrod, un ir vairāki veidi, kā to izdarīt. Pirmais un populārākais veids ir darba sludinājuma publicēšana sociālajos tīklos vai kādā sludinājumu portālā. Otrs veids, kā piesaistīt darbiniekus, ir, ieviešot kādu no Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk — NVA) programmām, kuru ietvaros ar NVA finansiālu atbalstu var dot darbu cilvēkam, kurš ir ieguvis bezdarbnieka statusu. Raksta tapšanas laikā bija atvērtas divas programmas, kuru ietvaros ir iespējams algot darbiniekus:Subsidētās darbavietas (Atbalsts bezdarbnieka nodarbināšanai), kuras ietvaros var piesaistīt darbiniekus uz 6 vai 12 mēnešiem ar finansiālu atbalstu...

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no 1. marta ir pilnībā pārņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kļūstot par centrālo institūciju, kas turpmāk koordinēs trauksmes celšanas sistēmas darbību Latvijā.Izmaiņas paredz, ka turpmāk KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts ne vien uzraudzīs Trauksmes celšanas likuma normu ievērošanu, bet arī pildīs vairākas jaunas funkcijas, tostarp KNAB izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nebūs iespējams identificēt kompetento institūciju.Tāpat KNAB nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, stiprinot vienotu un kvalitatīvu pieeju ziņojumu izskatīšanā. KNAB arī analizēs trauksmes celšanas sistēmas darbību praksē un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai šajā jomā.KNAB vērš uzmanību, ka izmaiņas neietekmē trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas kārtību. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk persona varēs iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu kompetentajai institūcijai. Ja konkrētajā situācijā nebūs iespējams skaidri noteikt atbildīgo institūciju, kurai ziņojums būtu nosūtāms, to varēs iesniegt KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kas nodrošinās ziņojuma izvērtēšanu un turpmāku virzību atbilstoši piekritībai.Kopš...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" - par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmas pilnveidi, izpildot valdības uzdevumu līdz šā gada 1. martam sagatavot attiecīgos normatīvo aktu grozījumus. Likumprojekta izstrādes procesā ir izvērtēti pašvaldību sniegtie priekšlikumi un aktuālie finanšu dati. Lielākā daļa pašvaldību atbalsta likumprojekta tālāku virzību, pozitīvi novērtējot sagatavotās izmaiņas PFI modelī. Vienlaikus ir pašvaldības, pamatā Pierīgas pašvaldības, kas iebilst pret piedāvātajām PFI izmaiņām un norāda uz nepieciešamību palielināt valsts budžeta finansējumu.“Jaunais PFI modelis ir veidots, balstoties gan uz aktuālo statistiku, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Tā pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips. Vienlaikus būtiski, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo attīstības veicināšanai tiek izmantoti citi mehānismi, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās...

Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījusi 2,1% izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina 27. februārī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada griezumā paātrinājies līdz 2,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozare pieauga par 1,6%.No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.01.2025. rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. A420144024, SKA–305/20252023. gada oktobra beigās sociālajos tīklos (tostarp YouTube un Facebook) tika publicēts videoieraksts krievu valodā, kurā pieteicēja, pozicionējot sevi kā Latvijas policijas amatpersonu ar 20 gadu darba stāžu, pauda sašutumu un bažas par bērnu nolaupīšanām Eiropā, minēja statistikas datus un izklāstīja ieteikumus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.Video tika sadalīts vairākos īsos sižetos un guva plašu izplatību, sasniedzot ievērojamu skatījumu, komentāru un dalīšanās reižu skaitu. Par videoierakstu tika publicēti raksti medijos (Re:Baltica, lsm.lv), kuros tika analizēts pieteicējas sniegtais saturs, tostarp apšaubīta statistikas interpretācija un norādīts uz sazvērestības teoriju elementiem. Sociālajos tīklos lietotāju reakcija bija neviennozīmīga — daļa izteica atbalstu, daļa kritizēja saturu, savukārt daļa akcentēja faktu, ka informāciju izplata policijas amatpersona.2023. gada 6. novembrī Valsts policijā tika saņemta žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvja vēstule par sociālajos medijos izplatīto video. Tika uzsākta faktu pārbaude un disciplinārlietas izmeklēšana, kuras gaitā tika izvērtēti videoieraksti un to izplatība,...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Kā nekļūdīties un novērtēt riskusGrāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk… Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču...

Grāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk…Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču sniedzējiem.Arī mēs gribam palīdzēt jums saprast visus likumu...