JAUNUMI

Saeimas ārkārtas sēdē 28. maijā tika apstiprināta jauna Andra Kulberga vadītā valdība jeb 43. Ministru kabinets, kurš strādās līdz brīdim, kad pēc 2026. gada 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām tiks sastādīts jauns Ministru kabinets. Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs. Valdības deklarācija pieejama Ministru kabineta mājaslapā. Tur pieejams arī partiju sadarbības līgums. Aizsardzībai tiks novirzīti 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), mērķtiecīgi attīstot pašmāju militāro industriju un tehnoloģijas kopā ar tuvākajiem sabiedrotajiem. Ministru kabinets turpinās strādāt pie tā, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, kā arī izvērtēs papildu Eiropas Savienības finansējuma novirzīšanu aizsardzībai. Tāpat valdība apņemas arī...

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43% pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši.Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43% bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82% no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16% izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.Pensiju 2. līmenis ir...

Saimnieciskajā darbībā darījuma vietu ir svarīgi noteikt galvenokārt tādēļ, lai saprastu, kuras valsts budžetā par konkrēto darījumu ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tas ir īpaši būtiski pārrobežu darījumos, kā arī izmantojot tiešsaistes platformas, jo darījuma vieta nosaka, kurai valstij šis PVN "pienākas". Piemēram, ja darījuma vieta ir iekšzeme (Latvijas Republika), tad darījumam ir piemērojams Latvijas PVN. Turklāt, tiklīdz ir noteikts, ka darījuma vieta ir iekšzeme, būtisks kļūst preču veids, lai aprēķinātu korektu PVN likmi vai piemērotu atbrīvojumu no PVN.Preču piegādes darījumiPreču piegādes darījuma vietu nosaka, izvērtējot šādus kritērijus:preču fiziskā kustība - no kurienes un uz kurieni preces tiek reāli pārvietotas vai transportētas;pircēja statuss un valsts - būtiski noskaidrot, vai pircējs ir nodokļa maksātājs (piemēram, cits uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību) vai arī persona, kura nav nodokļa maksātājs (piemēram, fiziskā persona jeb galapatērētājs), un to, no kuras valsts ir šis pircējs.Būtiski ir atcerēties, ka pats preces veids neietekmē preču darījuma vietas noteikšanu....

Izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu apliecina patents. Ar patenta palīdzību tā īpašnieks iegūst tiesības citiem aizliegt izmantot, pārdot vai izgatavot izgudrojumu attiecīgajā valstī. Iespējams arī slēgt līgumus ar trešajām pusēm, nebaidoties, ka izgudrojuma vērtība tiks zaudēta. Patents nav tikai juridisks, bet arī komerciāls instruments.Par to, kādi ir galvenie patentspējas kritēriji, kāda ir pagaidu aizsardzība un kādas ir patentu pieteikumu veidu atšķirības, stāstīja Anna Timofejeva, Mg. sc. ing, AAA Law Latvia patentpilnvarniece, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības rīkotajā seminārā «Komercnoslēpuma un izgudrojumu (patentu) aizsardzības iespējas uzņēmējiem».Galvenie patentspējas kritērijiPatenta iegūšanas, uzturēšanas un citu ar patentiem saistīto jautājumu risināšanas kārtību Latvijā nosaka Patentu likums un Ministru kabineta (MK) 2008. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 224 «Patentu un patentu pieteikumu noteikumi». Savukārt galvenie patentspējas kritēriji ir noteikti Patentu likumā, un tie ir:novitāte;izgudrojuma līmenis;rūpnieciski izmantojams.Ko saprot ar vārdu «novitāte»? Izgudrojumu uzskata par jaunu, ja tas neietver jebkādas zināšanas, kas ir publiski pieejamas rakstveidā vai mutvārdos, ir publiski...

Senāta Civilietu departamenta 03.12.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771090124, SKC–397/2025Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 13. janvāra spriedumu prasība tika apmierināta daļēji — darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā un viņa labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt prasība daļā par atstādināšanas atzīšanu par spēkā neesošu un papildu izpeļņas piedziņu tika noraidīta.Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību daļā, kur prasība apmierināta, bet prasītājs iesniedza pretsūdzību daļā, kur prasība noraidīta.Senāta atziņasSenāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, noskaidrojusi, ka 2024. gada 9. aprīļa darba līguma uzteikumā prasītājam pārmestie pārkāpumi, uz kuriem norādīts trauksmes cēlēju ziņojumos, izdarīti vairākus gadus pirms uzteikuma izsniegšanas, proti, laikā no 2013.–2019. gadam. Līdz...

Finanšu ministrija (FM) līdz gada beigām analizēs iespēju pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumu attiecībā uz kapitāla pieaugumu ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai, 26. maijā nolēma valdība pēc FM informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, uzklausīšanas.FM ziņojumā teikts, ka būtiskākais pensiju produktu mērķis ir sasniegt maksimālu ienākumu aizvietojamību vecumdienās, un svarīgākais elements šī mērķa sasniegšanā ir atbilstošs ienesīgums jeb kapitāla pieaugums. Ieguldījumiem, kas veikti 20-30 gadu periodā, lielāko daļu kopējā uzkrājuma veidos kapitāla pieaugums.Vienlaikus FM norāda, ka Latvijā kopš 2025. gada 1. janvāra ir būtiski palielināts IIN kapitāla pieaugumam, kas šobrīd ir 25,5%. FM ziņojumā atzīmē, ka pasaules praksē pensiju produktos kapitāla pieaugums netiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli, ņemot vērā to, ka kapitāla pieaugums ir svarīgs elements, lai ilgtermiņā kompensētu inflācijas ietekmi uz naudas pirktspējas kritumu. Šobrīd no 42 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm astoņās valstis piemēro nodokli kapitāla pieaugumam...

Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi personu iesniegumus un jautājumus par situācijām, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs (parādu piedzinējs) turpina apstrādāt parādnieka personas datus, lai gan parādnieks norāda uz strīdu par parādsaistību apmēru vai spēkā esamību.DVI norāda, ka strīda esamība vai neapmierinātība par parādu pati par sevi nerada pienākumu dzēst personas datus. Dati par parādu, kas ir arī personas dati, dzēšami tikai tad, ja vairs nepastāv tiesisks pamats datu apstrādei. Kamēr starp pusēm nav atrisināts strīds par parādsaistību spēkā esamību un nav konstatēts, ka parādsaistības nepastāv, personas datu apstrāde saistībā ar iespējamām parādsaistībām pret kreditoru var tikt uzskatīta par tiesisku. Tādējādi nav saskatāms pamats pieprasīt datu dzēšanu vien tādēļ, ka persona apstrīd parādu vai uzskata to par prettiesisku.Lūgums dzēst personas datus nenozīmē, ka kreditors vienā dienā bez liekas domāšanas “nospiedīs dzēšanas pogu” un no sistēmas pazudīs viss - līgums, maksājumu vēsture, e-pasti un pati parādsaistība tikai tādēļ, ka persona pasaka:...

Ministru kabinets otrdien, 26. maija sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju - patērētāju tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu...

Ministru kabinets 26. maija sēdē nolēma sākt gatavot tiesiskos risinājumus Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc tā saturs nav pieejams.EM vērtējumā visefektīvāk tirdzniecības ierobežošanu ar Krieviju iespējams panākt Eiropas Savienības (ES) līmenī, izmantojot kopējās tirdzniecības politikas instrumentus. Starp iespējamajiem risinājumiem ir tarifu paaugstināšana rūpniecības izejvielām, tostarp dzelzij, tēraudam, mēslojumiem un niķelim, importa aizliegumi atsevišķām preču grupām, piemēram, zivīm un ogļūdeņražiem, kā arī sankciju paplašināšana.EM informē, ka imports no Krievijas 2025. gadā samazinājies līdz 126 miljoniem eiro, kas ir par 93% mazāk nekā 2022. gadā. No kopējā importa tikai aptuveni 24 miljoni eiro jeb 19% veido mazumtirdzniecības preces, savukārt 81% ir rūpniecības izejvielas - čuguns, tērauds, ogļūdeņraži un lopbarība, kas mazumtirdzniecībā nenonāk.Vienlaikus EM norāda, ka Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizlieguma tiešā ekonomiskā ietekme būtu ierobežota un veidotu aptuveni 0,5% no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma. Savukārt pilnīga tirdzniecības...

Pamatlīdzekļi ir nekustamās mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamās mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).Šāds pamatlīdzekļu jēdziena skaidrojums ir sniegts Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 23. punktā. Tātad pamatlīdzeklis var būt gan kustamā, gan nekustamā manta, ievērojot divus nosacījumus — lietošanas laiks ilgāks par gadu un iegādes vai izveidošanas vērtība lielāka par 1000 eiro.1Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem visas prasības pamatlīdzekļu uzskaitei ir noteiktas normatīvajos aktos. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka:pamatlīdzekļu vērtības kritēriju,izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes,nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji.Veicot pašnodarbinātā pamatlīdzekļu uzskaiti, noteikti jāiepazīstas ar šādiem normatīvajiem aktiem:likuma «Par iedzīvotāju...

Kamēr valstī spriežam par digitalizāciju, vienlīdzību un administratīvā sloga mazināšanu, praksē joprojām pastāv situācijas, kurās cilvēks var saslimt un pēkšņi atklāt, ka viņam slimības pabalsta aprēķinā netiek piemērots ne neapliekamais minimums, ne citi ienākuma nodokļa atvieglojumi. Tieši šādā situācijā gadiem ilgi atrodas izdienas pensiju saņēmēji.Izdienas pensionāri starp sistēmu plaisāmProblēmas sakne meklējama Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, kuru 93. punktā jau kopš 2012. gada ir iestrādāts teikums: "Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju". Šī "norma" ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pienākums, aprēķinot slimības pabalstu, piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.Praksē tas nozīmē to, ka, ja izdienas pensionārs strādā un saslimst, VSAA no viņa slimības pabalsta (B lapas) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pirmā eiro, nepiemērojot ne pensionāra neapliekamo minimumu, ne atvieglojumus par apgādājamajiem vai invaliditāti.Problēma kļuva īpaši pamanāma pēc 2025. gada sākumā ieviestās pensionāra dalītā neapliekamā minimuma sistēmas. Jaunā kārtība...

Lai turpinātu cīņu ar negodprātīgu komercdarbību, Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts nodots starpministriju saskaņošanai. Iecerētie grozījumi ievieš būtiskas korekcijas elektroniskās komercijas uzraudzībā, salāgojot to ar Eiropas Digitālo pakalpojumu aktu. Tiks precizētas un nostiprinātas VID tiesības operatīvi vērsties pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, tas ļaus nepieciešamības gadījumā ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, ierobežot domēna vārdu lietošanas tiesības vai pat bloķēt IP adreses. Šāda pieeja nodrošinās vienotu un ātru reaģēšanu uz pārkāpumiem digitālajā telpā, paredzot arī kārtību, kādā par šiem ierobežojumiem tiek paziņots elektronisko sakaru komersantiem un domēnu reģistriem. Brīdinājumus par saimnieciskās darbības apturēšanu turpmāk drīkstēs sagatavot elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi optimizējot dienesta resursus un paātrinot komunikāciju ar nodokļu maksātājiem.Jaunumi skars arī darbinieku sociālās garantijas un nodokļu maksātāju ikdienas pienākumus, tos transformējot no obligāta sloga uz brīvprātīgu tiesību īstenošanu. Piemēram, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana, kas kopš 1995. gada tika uzskatīta par fiziskās personas...

Ceturtdien, 21. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, automatizējot procesu, būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus izmaiņas palīdzēs samazināt tiesu noslodzi un administratīvo slogu.Izmaiņas automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības. Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaus tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.Jaunais automatizētais risinājums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Tas padarīs parādu piedziņas procesu ātrāku, vienkāršāku un mūsdienīgāku, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemaina procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku un efektīvāku...

Senāta civillietu departamenta 02.12.2025. lēmums lietā Nr. C33533523; SKC866/2025Darba devēja cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ar pirmās instances tiesas 12.02.2025. spriedumu prasība tika apmierināta.Apelācijas instances tiesā darbinieks iesniedza lūgumu apturēt tiesvedību šajā civillietā līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stāsies nolēmums citā civillietā Nr. C33307924, kurā darbinieks cēlis prasību pret darba devēju par atstādināšanas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas, zaudējumu atlīdzības un neizmaksātās prēmijas piedziņu, kā arī mobinga konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību. Lūgums tika pamatots ar to, ka abās lietās tiekot vērtēta darbinieka rīcības tiesiskums un atbilstība darba līgumam, tādēļ, vispirms neizskatot otru civillietu, pastāvot risks par vieniem un tiem pašiem apstākļiem nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem.Ar Rīgas apgabaltiesas 16.09.2025. lēmumu tiesvedība lietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tika apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C33307924. Apgabaltiesa norādīja, ka starp tām pašām pusēm vienlaikus norisinās divas tiesvedības,...

Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir ne tikai modernizēt procesus, bet arī padarīt tos caurskatāmākus. Grozījumi paredz atteikties no aktualitāti zaudējušām likuma normām, vienlaikus stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un pielāgojot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības prasībām. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām - sabiedrība tiks informēta par darba devējiem, kuri izmaksā tā dēvētās aplokšņu algas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka informācijas publicēšana par sodītajām fiziskajām personām vai amatpersonām nav devusi gaidīto preventīvo efektu, turklāt tas rada bažas par personu datu aizsardzību. Tāpēc turpmāk uzsvars tiks likts uz juridiskajām personām – VID publicēs sarakstu ar uzņēmumiem, kuru valdes locekļiem ir uzlikts administratīvais sods par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksu. Tādējādi tiešā veidā varēs ietekmēt uzņēmumu reputāciju un motivēt uzņēmumu īpašniekus rūpīgāk uzraudzīt savu amatpersonu rīcību.PriekšvēstureKopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 29....