JAUNUMI

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja izmaiņas aviopasažieru tiesību noteikumos. Vienošanās par izmaiņām ar Eiropas Savienības (ES) Padomi tika panākta Samierināšanas komitejā. EP vispirms ir jāapstiprina Samierināšanas komitejā panāktā provizoriskā vienošanās, un pēc tam Padomei tā būs jāapstiprina līdz 2026. gada augusta sākumam. Atjauninātie noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. No tā brīža ES valstīm un uzņēmumiem būs dots viens gads, lai sagatavotos to īstenošanai.Pienākums rūpēties par atcelto reisu pasažieriemArī turpmāk reisa atcelšanas gadījumā pasažieriem būs tiesības saņemt izdevumu atlīdzību vai mainīt maršrutu. Pasažieri varēs pieprasīt kompensāciju, ja reiss kavēsies ilgāk par trim stundām, ja reiss tiks atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms izlidošanas vai ja viņiem būs atteikta iekāpšana. Kompensācijas apmērs par novēlotiem vai atceltiem lidojumiem nemainīsies un būs atkarīgs no lidojuma attāluma:250 eiro par lidojumiem, kuru attālums ir līdz 1500 km, 400 eiro par lidojumiem ESs robežās, kuru attālums pārsniedz 1500 km, un citiem lidojumiem,...

Reaģējot uz ilgstošiem izaicinājumiem pārtikas mazumtirdzniecībā, valdība 7. jūlijā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam. Plāna galvenais mērķis ir ne tikai mazināt administratīvo slogu, bet arī sniegt reālu atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos, tādējādi stabilizējot nozari un veicinot godīgu konkurenci.Kāpēc plāns bija nepieciešams?Statistikas dati rāda satraucošu tendenci: kamēr nominālais apgrozījums pārtikas mazumtirdzniecībā pieaug cenu kāpuma dēļ, reālais apgrozījums kopš 2021. gada ir krities par gandrīz 7%. Tas liecina par iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Turklāt vairāk nekā puse mazo lauku reģionu tirgotāju šobrīd strādā ar zaudējumiem, un uzņēmumu skaits nozarē kopš 2020. gada ir samazinājies par 11%.Četri galvenie rīcības virzieniPlāns ir strukturēts četros stratēģiskos blokos, no kuriem pirmie trīs paredz tūlītējas reformas:1. Normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana Šis virziens ir vērsts uz tiešu izmaksu samazināšanu. EM aplēses rāda, ka pilnīga šo uzdevumu izpilde varētu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 15 miljoniem eiro gadā. Galvenie punkti:Tiek izvērtēta iespēja atcelt pienākumu izmantot kases aparātu...

Šo jautājumu mēdz uzdot gan potenciālie darbinieki, pirms doties uz darba interviju, gan arī darba devēji, vēloties aprēķināt, kādi būs uzņēmuma izdevumi, pieņemot darbā jaunu darbinieku. Te gan gribētos piebilst, ka darba samaksa nav vienīgie darba devēja izdevumi attiecībā uz darbinieku.Arī praksē ir nācies redzēt darba līgumus, kuros ir norādīta «summa izmaksai pēc nodokļu nomaksas» vai «neto alga». Iespējams, šāds formulējums ir korekts un pieņemams, jo saskaņā ar Darba likumu darba līgumā jānorāda darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. Rakstā netiek analizēti darba līguma sagatavošanas juridiskie aspekti, bet aplūkotas nodokļu piemērošanas nianses vienā un otrā gadījumā.No grāmatvedības uzskaites viedokļa, lai korekti aprēķinātu darba samaksu un attiecīgos nodokļu maksājumus, kā arī tiktu ievērotas darba devēja un darbinieka intereses un tiesības, ir jāņem vērā arī likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu».No abiem šiem likumiem izriet:Nodokļi tiek aprēķināti no ienākuma (pirms ieturējumiem).Pie tam saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Valdība 7. jūlija sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs", kas izstrādāti pēc Valsts kases iniciatīvas, lai pilnveidotu grāmatvedības uzskaites regulējumu, precizētu normas un saskaņotu terminoloģiju ar citiem likumiem.Būtiskas izmaiņas skars valstij piekritīgās mantas pārvaldību. Tā kā no 2026. gada 1. janvāra rīcību ar mantu, kas iepriekš bija Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, pārvaldību veic VAS "Valsts nekustamie īpašumi", noteikumu grozījumi paredz svītrot 38.2. apakšpunktu, lai novērstu interpretācijas risku, un noteikt, ka iestādes pārņemtos aktīvus turpmāk klasificē kā ilgtermiņa ieguldījumus vai apgrozāmos līdzekļus. Muzeju krājumu uzskaitē ir precizēts, ka tajos ietilpstošie nekustamie īpašumi jāuzskaita pamatlīdzekļu kontos (grupā 1210 "Zeme un būves") atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē tie ir jānodala no citiem pamatlīdzekļiem. Tāpat grozījumi ievieš skaidrību informācijas tehnoloģiju mākoņpakalpojumu klasifikācijā, nosakot, ka tie pēc būtības ir pakalpojumi, nevis nemateriālie ieguldījumi, tādēļ maksājumi par nākamajiem periodiem jāuzskaita kontu grupā 2420 "Avansa maksājumi par...

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus saskaņos ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot arī pēc 2027. gada 1. janvāra, paredz valdības 7. jūlijā atbalstītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta 2026. gada 20. janvāra vēstulē par Latvijas tonnāžas nodokļa shēmu EK informēja Latvijas iestādes, ka pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu un aicināja Latviju veikt grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, lai nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.Tonnāžas nodokļa shēmu Latvijā ieviesa 2002. gadā, proti, pirms Latvijas pievienošanās ES. Tonnāžas nodokļa shēma kvalificējas kā valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē.Ņemot vērā EK vēstulē sniegto apkopojumu par spēkā esošā Latvijas tonnāžas nodokļa tiesiskā regulējuma neatbilstību EK vadlīnijām un ar to piemērošanu saistīto EK lietu praksi, no 2027. gada 1. janvāra spēkā...

Satversmes tiesā 6. jūlijā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.Kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas mantai tika uzlikts arests, bet vēlāk no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā tiesa vērtēja, vai šī manta ir noziedzīgi iegūta. Tiesa procesu izbeidza, jo mantas noziedzīgā izcelsme netika pierādīta, un līdz ar to tika atcelts arī mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu. Šis lūgums tika noraidīts, jo likums neparedz personas tiesības saņemt atlīdzinājumu, pirms ir noslēdzies kriminālprocess.Pieteikuma...

Nevalstisko organizāciju (turpmāk — NVO) mērķis ir rīkoties nevis peļņas, bet gan sabiedrības interešu īstenošanas labā. Visbiežāk šīs organizācijas tiek dibinātas, lai risinātu dažādas sociālās, kultūras, izglītības, vides, cilvēktiesību vai citas sabiedrībai nozīmīgas problēmas, kā, piemēram, sociālā atstumtība, cilvēktiesību aizsardzība vai kultūras pieejamība. Ņemot vērā, ka NVO nav peļņas gūšanas rakstura, mērķu īstenošanai lielākoties tiek piesaistīti ziedojumi un saņemts finansējums projektu ietvaros.Tieši šī atšķirība — bezpeļņas mērķis — raksturo to, ka NVO Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas nav saistošas. Praksē nereti rodas jautājums — kā rīkoties, ja tomēr tīši vai netīši ir veikti pirkumi, kas nav saistīti ar NVO mērķu sasniegšanu? Šādā gadījumā ieteikums būtu izskaidrot par pirkumu atbildīgajai personai normatīvo aktu regulējumu un lūgt atmaksāt nepamatoti iztērēto summu pilnā apmērā. Vienlaikus normatīvo aktu prasības neaizliedz NVO veikt saimniecisko darbību, taču ar noteikumu, ka tā ir paredzēta statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un peļņa netiek sadalīta starp dibinātājiem.NVO grāmatvedības uzskaiti ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis nosacījumus sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai un saglabāšanai. Lai organizācija šo statusu iegūtu, tās pamatdarbībai ir jābūt vērstai uz kādu no sabiedriskā labuma jomām, sniedzot skaidru ieguvumu plašākai sabiedrībai. Viens no pirmajiem soļiem ir mērķu precīza definēšana organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā, nodrošinot, ka darbība atbilst sabiedriskā labuma būtībai. Turklāt pirms pieteikuma iesniegšanas organizācijai jau ir jāspēj uzrādīt praktiski paveikti darbi – plānoti, sākti vai pat īstenoti projekti, pasākumi un citas darbības sabiedrības labā.Pieteikšanās procesā ir jāievēro stingras administratīvās prasības, kas ietver visu iepriekšējo gada pārskatu iesniegšanu, ja tādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir bijuši jāiesniedz, un pilnīgu nodokļu parādu neesamību. Organizācijai VID jāiesniedz ne vien iesniegums, bet arī specifisks dokuments – “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”. Galīgo lēmumu par statusa piešķiršanu VID pieņem, pārliecinoties, ka organizācija faktiski veic sabiedriskā labuma darbību, nodrošina tai atbilstošu finansējumu un ka tās resursi netiek izmantoti privātam labumam...

2026. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 25. jūnija Regula (ES) 2026/1455 par muitas nodokļu korekciju konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam un par tarifu kvotu atvēršanu konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam (turpmāk – Regula (ES) 2025/1455).Tajā noteiktie pasākumi tiek ieviesti no 2026. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 31. decembrim.Regulai (ES) 2026/1455 ir pievienoti pielikumi, kuros detalizēti uzskaitīti konkrēti produkti un norādīti muitas nodokļa, tarifu kvotas piemērošanas nosacījumi: I pielikumā uzskaitīto preču, kas klasificētas ar attiecīgajiem Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), importam kopējā muitas tarifa muitas nodokļi noteikti 0 % apmērā (piemēram, 0 % likme piemērojama svaigiem vai žāvētiem apelsīniem, izņemot svaigus saldos apelsīnus (KN kods 0805 10 80), farmaceitiskajiem produktiem (KN 30. grupa), apģērbiem, apaviem (KN 62.-65. grupa), transportlīdzekļi (87. grupa) u.c.).II pielikumā uzskaitīto preču, kas klasificētas ar attiecīgajiem KN kodiem un kuru...

Pakomāti un kurjerpiegādes kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu, īpaši iepērkoties internetā. Vienlaikus patērētāji arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad sūtījums kavējas, tiek bojāts, pārvirzīts uz citu saņemšanas vietu vai rada aizdomas par iespējamu krāpniecību.Lai palīdzētu patērētājiem rīkoties droši un pārliecinoši, Patērētāju tiesīu aizsardzības centrs (PTAC) apkopojis praktiskus padomus, kas jāņem vērā pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas, gaidot sūtījumu un to saņemot.Pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas:pārbaudi piegādes termiņus un pakalpojuma nosacījumus;pārliecinies, ka norādīts pareizs tālruņa numurs un e-pasta adrese;iepako sūtījumu atbilstoši prasībām, īpaši, ja tas ir trausls;saglabā kvītis, sūtījuma numuru, kodus un saraksti.Gaidot sūtījumu:seko līdzi sūtījuma statusam, izmantojot izsekošanas numuru;saglabā ekrānattēlus, ja redzama kavēšanās vai izmaiņas piegādē;ja sūtījums kavējas vai tiek pārvirzīts, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju un noskaidro iemeslu.Saņemot sūtījumu:pārbaudi iepakojuma stāvokli;ja sūtījums ir bojāts, nekavējoties nofotografē gan iepakojumu, gan saturu;saglabā iepakojumu, jo tas var noderēt kā pierādījums;ja sūtījums nav saņemts, ir bojāts vai nozaudēts, sazinies ar pārdevēju un/vai pakalpojuma sniedzēju;nesekmīgas...

Latvijā 2024. gadā ir pieņemts un stājies spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kas nosaka pienākumu noteiktiem uzņēmumiem iekļaut ilgtspējas ziņojumu gada pārskatā ietvertajā vadības ziņojumā.Tas izriet no Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD)1, lai nodrošinātu salīdzināmu informāciju par ietekmi uz vidi, sociālajiem jautājumiem un pārvaldību. Ziņojumi jāgatavo saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem2.Šī direktīva stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī, un Latvijas lielās sabiedriskas nozīmes struktūras, kam darbinieku skaits pārsniedza 500 (tā saucamie pirmā viļņa sagatavotāji), jau sāka sniegt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem par 2024. un 2025. pārskata gadiem, par kuriem zvērinātie revidenti jau sniedza apliecinājuma ziņojumus.Sākotnēji rēķinājāmies, ka ilgtspējas ziņojumi būs jāsastāda un jāpārbauda visām lielajām kapitālsabiedrībām. 2025. gada aprīlī tika pieņemta jauna direktīva3, kas grozīja sākotnējo normatīvo aktu, cita starpā atliekot ilgtspējas ziņojumu sastādīšanu pārējām atbilstošajām sabiedrībām, kas neietilpa pirmajā sagatavotāju vilnī, par diviem gadiem. Savukārt 2026. gada 18. martā stājās spēkā tā dēvētā Omnibuss...

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par nodokļu piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis būtisku skaidrojumu situācijā, kad importa darījuma ietvaros rodas papildu izmaksas par termināļa pakalpojumiem ostā. Galvenais secinājums – ja pakalpojuma vērtība jau ir iekļauta preču muitas vērtībā, papildu nodokļa aprēķini nav jāveic.Situācijas izklāstsKāds uzņēmums vērsās VID ar lūgumu skaidrot situāciju - veicot preču importu, muitas deklarācijā un attiecīgi PVN bāzē tika iekļautas papildu izmaksas par termināļa pakalpojumiem ostā saskaņā ar ārvalstu partnera izrakstītu rēķinu. Uzņēmējam radās pamatots jautājums - vai par šo pašu pakalpojuma rēķinu ir papildus jāveic PVN reversais aprēķins deklarācijā, vai arī šī vērtība jau uzskatāma par pilnībā apliktu ar nodokli importa procedūras ietvaros? Mērķis bija izvairīties no situācijas, kurā par vienu un to pašu darījumu nodoklis tiktu aprēķināts divreiz.VID skaidrojums un likuma normasVID norāda, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, veicot preču importu, ar nodokli apliekamajā muitas vērtībā ir jāiekļauj arī pakalpojumu vērtība, ja tie ir...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. jūlijā plāno galīgajā balsojumā apstiprināt atjauninātos noteikumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma pieejamību tiem Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES dalībvalstī.Ilgi gaidītie grozījumi Atjauninātajā regulā par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau iepriekš panākuši provizorisku vienošanos, ievieš skaidrākus kritērijus, lai noteiktu, kuras valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā dalībvalstī. Vienlaikus tie stiprina dalībvalstu sadarbību, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamās informācijas apmaiņu, lai efektīvāk atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp negodīgu praksi, piemēram, tā dēvētos "pastkastītes uzņēmumus".Jaunie noteikumi koncentrējas uz piecām galvenajām jomām:bezdarbnieka pabalstiem;ģimenes pabalstiem;ilgtermiņa aprūpes pabalstiem;ekonomiski neaktīvu pārvietojošos ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem;piemērojamo sociālā nodrošinājuma regulējumu norīkotajiem darbiniekiem un personām, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs.Būtiskākās izmaiņas darba devējiemIlgāks iepriekšējās apdrošināšanas periods pirms darbinieka norīkošanasDarbiniekam pirms nosūtīšanas darbā uz citu ES dalībvalsti būs jābūt vismaz trīs mēnešus sociāli apdrošinātam nosūtītājvalstī, lai viņš varētu saņemt...

No 2026. gada 2. jūlija tūrisma pakalpojumu sniedzējiem stājusies spēkā diferencēta ikgadējā valsts nodeva par speciālo atļauju jeb licenci. Tas nozīmē, ka nodevas apmērs atkarīgs no tā, kādus tūrisma pakalpojumus uzņēmums sniedz un kādos galamērķos tie tiek piedāvāti.Izmaiņas paredz Ministru kabineta 2026. gada 27. jūnijā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”.Turpmāk ikgadējā valsts nodeva būs šāda:tūrisma aģentiem – 40 eiro;tūrisma operatoriem, kuri kompleksos tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, – 60 eiro;pārējiem tūrisma operatoriem – 500 eiro.Ja tūrisma operators pēc licences saņemšanas mainīs piedāvātos ceļojumu galamērķus, par to būs jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Piemēram, ja uzņēmums līdz šim piedāvāja ceļojumus tikai Baltijas valstīs, bet turpmāk plāno piedāvāt ceļojumus arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, tam būs jāsamaksā valsts nodevas starpība. Ja...