Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un līdz ar to arī no ES muitas savienības, kas garantē preču brīvu apriti, nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski mainīsies nosacījumi abu pušu uzņēmumiem. Ja pašreizējais pārejas periods beigsies bez tirdzniecības vienošanās noslēgšanas un Lielbritānija kļūst par trešo valsti, no 2021. gada 1. janvāra darījumos tiks piemērotas visas importa/eksporta formalitātes. "Tas nozīmē gan dažādu muitas deklarāciju iesniegšanu, gan saistību izpildi attiecībā uz piemērotajām muitas procedūrām," Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Tāpat jārēķinās, ka par preču importu tiks iekasēts gan muitas nodoklis, gan akcīzes (kur tas paredzēts) un pievienotās vērtības nodoklis. Dažādās atļaujas, kur iekļauta Lielbritānija, jāizsniedz no jauna, jo līdzšinējās atļaujas visā Eiropas Savienībā vairs nebūs derīgas. Tāpat nebūs derīgi arī Lielbritānijā reģistrētie, īpaši muitas jomai paredzētie uzņēmumu reģistrācijas numuri (EORI). EORI numuru iespējams saņemt arī elektroniskā veidā, iesniedzot iesniegumu VID EDS. "Tiem komersantiem, kuriem šāds numurs vēl nav, rekomendēju to saņemt jau tagad, nevis gaidīt 1. janvāri, kad numurs pēkšņi būs nepieciešams uzreiz. Jārēķinās ar kādu laika sprīdi, iekams tiks veikta pieteikuma apstrāde. EORI numura iepriekšēja saņemšana neuzliek nekādas saistības un pienākumus," saka I. Knoka.

Jārēķinās, ka preču pārvietošanai tiks piemērota muitas uzraudzība ar tādām muitas procedūrām kā imports (preču laišana brīvā apgrozībā), gala patēriņa procedūra, eksporta procedūra, izvešana vai ievešana pārstrādei, pagaidu ievešana, tranzīts, uzglabāšana muitas noliktavā/brīvajā zonā.

Komersantiem būtiski laicīgi iepazīties ar informāciju ar kādiem muitas maksājumiem, laižot preces brīvā apgrozībā, ir jārēķinās, atgādina I. Knoka. "Preču pozīciju ir ļoti daudz - vairāk nekā desmit tūkstoši - un muitas tarifi tiek piemēroti atbilstoši katrai no tām. Tāpat uz precēm tiek attiecinātas dažādas papildus prasības - atļaujas, licences u.c., par kurām nepieciešams savlaicīgi pārliecināties. Šī informācija ir apkopota integrētajā tarifa vadības sistēmā, kas pieejama caur VID mājaslapu. Sistēmā iespējams simulēt, kādi tarifi katrai precei būs jāpiemēro," stāsta eksperte.

Labvēlīgāka attieksme no muitas puses esot attiecināta uz preču eksportu. Te nav noteikts izvedmuitas nodoklis un pievienotās vērtības nodokļa gadījumā tiek attiecināta nulles procentu likme. Tas faktiski nozīmē, ka, noformējot preču eksportu, maksājumi nav paredzēti, skaidro I. Knoka. Tiesa gan, arī eksporta gadījumā ir situācijas, kurās piemērojamas dažādas licences un atļaujas (arī par to informācija atrodama integrētajā tarifa vadības sistēmā).