Kā notiek vienkāršotās likvidācijas process?

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām  ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē.

Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre.

Kas ir vienkāršotā likvidācija

Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību.

Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija. Tās gaitā notiek norēķini ar kreditoriem, tiek sadalīta atlikusī mantu. Kad ir pabeigta likvidācija un attiecīgs pieteikums ir iesniegts UR, tiesību subjekts tiek izslēgts no publiskā reģistra.

Vienkāršotās likvidācijas posmā iztrūkst divi ļoti svarīgi posmi – nenotiek norēķināšanās ar kreditoriem un netiek sadalīta atlikusī manta, ja tāda ir. Vienkāršotā likvidācija pēc būtības ir valsts iniciēts process, kura rezultātā tiesību subjekts tiek izslēgts no publiskā reģistra.

Dati par UR pieņemtajiem lēmumiem par darbības izbeigšanu 2024. gadā liecina, ka pērn likvidētas 2219 kapitālsabiedrības un 13 kooperatīvās sabiedrības.

Tā kā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā par vienkāršoto likvidāciju stājās spēkā tikai 2024. gada 1. jūlijā, pagājušajā gadā netika pieņemts neviens lēmums par biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības darbības izbeigšanu. Izvērtējot galvenā notāra lēmumus 2024. gadā, secināms, ka gandrīz puse no tiem bija saistīti ar vienkāršotās likvidācijas jautājumiem.

Normatīvais regulējums

Vienkāršotajai likvidācijai pakļautas ir gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), gan akciju sabiedrības (AS), gan biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, gan arī kooperatīvās sabiedrības. Normatīvais regulējums, kas paredz vienkāršoto likvidāciju:

• SIA un AS: Komerclikuma 314.¹ pants un 317. pants.

• Biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības: Biedrību un nodibinājumu likuma 56.¹ pants, 58. pants, 106.¹ pants, Arodbiedrību likuma 2. pants.

• Kooperatīvās sabiedrības: Kooperatīvo sabiedrību likuma 70. pants un 71. pants.

Vienkāršotās likvidācijas uzsākšanas pamats

Vienkāršoto likvidāciju var uzsākt VID vai UR. Normatīvajā regulējumā ir noteikts, kad ir pamats izskatīt jautājumu par vienkāršoto likvidāciju, nosūtīt tiesību subjektam brīdinājumu.

VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē.

Šādos gadījumos tiesību subjektam tiek nosūtīts brīdinājums un tiek dots laiks novērst trūkumus vai arī sniegt skaidrojumu par radušos situāciju.

Ja brīdinājumā norādītajā termiņā trūkums netiek novērsts, tiek uzsākts vienkāršotās likvidācijas pirmais posms – UR valsts notārs pieņem lēmumu par tiesību subjekta darbības izbeigšanu. Šādu lēmumu var pieņemt arī VID, ja ir sūtījusi brīdinājumu.

Kad lēmums stājas spēkā vai kļūst neapstrīdams, UR izdara ierakstu reģistrā par tiesību subjekta darbības izbeigšanu. Šajā posmā var nosacīti teikt, ka noslēdzas vienkāršotās likvidācijas pirmais posms.

Kad ir izdarīts ieraksts reģistrā, UR publicē informāciju, kurā informē par šāda reģistra izdarīšanu un vienlaikus tiek publicēts aicinājums pieteikt likvidatoru. Šis ir vienkāršotās likvidācijas otrā posma sākums. Tad tiek dota arī iespēja ikvienai likvidācijā ieinteresētai personai iesniegt pieteikumu UR par likvidatora iecelšanu. Ja norādītajā termiņā neviens neiesniedz šādu pieteikumu vai arī ir iesniegts pieteikums, bet netiek saņemts pozitīvs lēmums, tad vienkāršotā likvidācija noslēdzas ar tiesību subjekta izslēgšanu no attiecīgā reģistra.

Var būt arī gadījumi, kad kāda no likvidācijā ieinteresētajām personām atsaucas uz uzaicinājumu, iesniedz pieteikumu un saņem labvēlīgu lēmumu. Tiesību subjektam tiek iecelts likvidators un šajā brīdī vienkāršotā likvidācija tiek apturēta. Notiek parastā likvidācija, kurā likvidatoram ir jāsadala gan manta pēc tam, kad ir apmierināti visi kreditoru prasījumi, un gala rezultātā jāiesniedz pieteikumus UR par tiesību subjekta izslēgšanu no attiecīgā reģistra, kad ir pabeigts likvidācijas process.

Brīdinājuma nosūtīšana

Komerclikums, Kooperatīvo sabiedrību likums un Biedrību un nodibinājumu likums noteic: lai UR valsts notārs varētu izskatīt jautājumu par vienkāršotās likvidācijas uzsākšanu – pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu, pirms tam ir jābūt nosūtītai brīdinājuma vēstulei par dokumentu iesniegšanu – trūkumu novēršanu.

Brīdinājuma vēstule tiek nosūtīta par sekojošiem trūkumiem:

• nesasniedzamību juridiskajā adresē (par to saņemts iesniegums – UR šo faktu nepārbauda);
• valdes pārstāvības tiesību neesamību (UR iniciatīva vai UR saņemts iesniegums).

Brīdinājums par dokumentu iesniegšanu tiek nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai vienkāršā pasta sūtījumā uz juridisko adresi.

Informācija par UR brīdinājumu sadarbībā ar VID tiek nosūtīta arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

2024. gadā UR nosūtījis 1242 brīdinājumus par nesasniedzamību juridiskajā adresē, bet 1690 – par valdes (likumiskā pārstāvja) pārstāvības tiesību neesamību.

Ja nav valdes pārstāvības tiesību vai likvidatora

UR nosūta brīdinājumu valdes pārstāvības tiesību neesamības gadījumā šādās situācijās:

• ja kapitālsabiedrības (SIA, AS) valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību (Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1. punkts);
• ja kooperatīvās sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību (Kooperatīvo sabiedrību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punkts);
• ja biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības valdei (izpildinstitūcijai) ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību (Biedrību un nodibinājumu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 1. punkts).

Ja kapitālsabiedrībai ir uzsākts likvidācijas process, pamatojoties uz dalībnieka/akcionāra lēmumu vai dalībnieku/akcionāru sapulces protokolu un ilgāk par trim mēnešiem nav neviena likumiskā pārstāvja (likvidators), tiek piemēroti arī Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi, jo likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Komerclikuma 322. panta pirmā daļa). Līdz ar to secināms, ka likvidācijas procesā likvidators ir vienīgais likumiskais pārstāvis, kurš pārņem gan izpildinstitūcijas, gan arī pārraudzības institūcijas tiesības un pienākumu.

Ja kooperatīvajai sabiedrībai ir uzsākts likvidācijas process, pamatojoties uz biedru sapulces protokolu un ilgāk par trim mēnešiem nav neviena likumiskā pārstāvja (likvidators), tiek piemēroti arī Kooperatīvo sabiedrību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi, jo likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta pirmā daļa). Līdz ar to secināms, ka likvidācijas procesā likvidators ir vienīgais likumiskais pārstāvis, kurš pārņem gan izpildinstitūcijas, gan arī pārraudzības institūcijas tiesības un pienākumus.

Ja biedrībai, nodibinājumam vai arodbiedrībai ir uzsākts likvidācijas process, pamatojoties uz biedru sapulces lēmumu, valdes lēmumu vai uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata un ilgāk par diviem gadiem nav neviena likumiskā pārstāvja (likvidators), tiek piemēroti Biedrību un nodibinājumu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi, jo likvidācijas procesā likvidatoram ir visas valdes un citu statūtos paredzēto institūciju (izņemot biedru sapulci) tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājumu likuma 62. panta pirmā daļa). Tātad likvidācijas procesā likvidators ir vienīgais likumiskais pārstāvis, kurš pārņem valdes un citu statūtos paredzēto institūciju (izņemot biedru sapulci) tiesības un pienākumus.

Termiņi trūkumu novēršanai

Termiņi trūkumu novēršanai ir noteikti dažādi. Par pārstāvības tiesību neesamību noteiktie termiņi:

• kapitālsabiedrībai (SIA, AS) un kooperatīvajai sabiedrībai ir jānovērš norādītais trūkums trīs mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas (paziņošanas);

• biedrībai, nodibinājumam un arodbiedrībai ir jānovērš norādītais trūkums sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas (paziņošanas).

Par nesasniedzamību juridiskajā adresē noteiktie termiņi:

• kapitālsabiedrībai (SIA, AS) ir jānovērš norādītais trūkums divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas (paziņošanas);

• kooperatīvajai sabiedrībai ir jānovērš norādītais trūkums viena mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas (paziņošanas);

• biedrībai, nodibinājumam un arodbiedrībai ir jānovērš norādītais trūkums sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas (paziņošanas).

Ja tiesību subjekts ir saņēmis brīdinājumu, vajadzētu sazināties ar UR vai VID. Tiesību subjektam būtu jānovērš trūkums norādītajā termiņā vai arī jāsniedz paskaidrojums par minētajiem trūkumiem. Ja trūkumu novēršanas termiņš nokavēts vai nav iespējams noteiktajā termiņā novērst trūkumu,tiesību subjektam būtu jāsazinās ar UR.

Tas vien, ka UR ir iesniegts pieteikums izmaiņu reģistrēšanai, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka trūkums ir novērsts. Trūkums tiek uzskatīts par novērstu, kad pieteiktās izmaiņas ir reģistrētas.

UR lēmums par darbības izbeigšanu

Ja kapitālsabiedrība nav novērsusi brīdinājumā norādītajā termiņā norādītos trūkumus un nav konstatēti citi tiesiski šķēršļi (piemēram, tiesību subjekts ir uzsācis likvidāciju, ir pasludināts maksātnespējas process u.c.), saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz UR lēmumu. Lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts (Komerclikuma 314.¹ panta trešā daļa).

Ja kooperatīvā sabiedrība nav novērsusi brīdinājumā norādītajā termiņā norādītos trūkumus un nav konstatēti citi tiesiski šķēršļi, saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 70. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu sabiedrības darbību var izbeigt ar UR lēmumu. Lēmums stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots adresātam (Kooperatīvo sabiedrību likuma 70. panta trešā daļa).

Ja biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība nav novērsusi brīdinājumā norādītajā termiņā norādītos trūkumus un nav konstatēti citi tiesiski šķēršļi, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības darbību var izbeigt ar UR lēmumu. Lēmums stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots adresātam (Biedrību un nodibinājumu likuma 56.¹ panta trešā daļa).

Lēmums par darbības izbeigšanu tiek paziņots tikai pašam tiesību subjektam, nosūtot to uz oficiālo e-adresi vai pa pastu ierakstītā sūtījumā.

Svarīgi atzīmēt: Biedrību un nodibinājumu likuma 106.¹ panta noteikumi par nodibinājuma darbības izbeigšanu ar UR vai VID lēmumu noteic, ka Biedrību un nodibinājumu likuma VI nodaļas noteikumi par biedrības darbības izbeigšanu ar UR vai VID lēmumu attiecīgi piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

2024. gadā UR pieņēmusi 2232 lēmumus par darbības izbeigšanu, no tiem 2219 skar kapitālsabiedrības, bet 13 – kooperatīvās sabiedrības.

Kad lēmums par darbības izbeigšanu ir stājies spēkā

Pēc tam, kad UR lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts un ir stājies spēkā, un nav konstatēti arī citi tiesiski šķēršļi, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (padomes, ja ir) atbrīvošanu. Vienlaikus UR tīmekļvietnē tiek publicēts paziņojums par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.¹ panta trešā daļa).

Pēc tam, kad UR lēmums par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams, un nav konstatēti arī citi tiesiski šķēršļi, uzņēmumu reģistra žurnālā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (izpildinstitūcijas) atbrīvošanu, vienlaikus oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" nosūtot paziņojumu izsludināšanai par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kooperatīvās sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Kooperatīvo sabiedrību likuma 74. panta pirmā daļa).

Savukārt attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības darbības izbeigšanu likvidācijā ieinteresētas personas tiek aicinātas trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Biedrību un nodibinājumu likuma 59.¹ panta pirmā daļa).

Pamatojoties uz UR lēmumu, 2024. gadā ieraksts par darbības izbeigšanu attiecīgajā reģistrā izdarīts 2044 kapitālsabiedrībām un 12 kooperatīvām sabiedrībām.

Lasiet arī:

• Vienkāršots komercķīlas reģistrācijas process
• Uzņēmumu reģistrs pieņems arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru