Atrašanās augstāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reitingā nozīmē mazāk laika, pūļu un problēmu attiecībās ar VID. "Visi nodokļu maksātāji ir segmentēti, salikti pa "kastītēm". Jo "zaļākā" kastītē esat, jo mazāk kontroles pasākumu jūs sagaida, jo mazāka iejaukšanās jūsu saimnieciskajā darbībā, ātrāka un vieglāka PVN pārmaksas atmaksa, pretimnākošāki būs arī grafiki nodokļu parādu nomaksai. Savukārt "sarkanajās" kastītēs esošajiem viss notiek smagāk, grūtāk, vairāk jautājumu un vēstuļu, arī vairāk atteikumu," norāda Baiba Grandāne, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante.

Patlaban VID grupē uzņēmumus (fizisko personu un individuālo komersantu šajā reitingā nav, tikai uzņēmumi, kas iesniedz gada pārskatus) piecos segmentos:

A) Uzņēmumi ar labu nodokļu nomaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem. "Šos uzņēmumus VID pārsvarā uzrauga attālināti. Ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem vairāk klientu, droši vien redz - ir uzņēmumi, kuriem PVN atmaksā ātri un vienkārši, citiem nāk vēstules, pieprasījumi," saka B. Grandāne.

B) Uzņēmumi, kuriem ir nodokļu izpildes riski vismaz vienā jomā (reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa). Šajā segmentā varētu būt iekļauta lielākā uzņēmumu daļa. Ja A "kastīte" ir "zaļā", B varētu būt "dzeltenā".

C) Uzņēmumi, kuri pārkāpumu dēļ izslēgti no VID PVN maksātāju reģistra vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība. Šī būtu uzskatāma par "sarkano kastīti", kur ievietoti visriskantākie uzņēmumi.

N) Uzņēmumi, kuri neveic aktīvu saimniecisko darbību, nerada apmaksātas darbavietas, nav apgrozījuma un nemaksā nodokļus

J) Uzņēmumi, kas reģistrēti pēdējo 6 mēnešu laikā - tie atrodas pirmsuzraudzības periodā. Šos uzņēmumus VID īpaši neanalizē, jo vēl nav uzkrāti objektīvi dati par to rādītājiem (vidējās algas, apgrozījumi, utt.)

Viena no izmaiņām, kas VID nodokļu maksātāja reitingā plānota, sākot ar 2024. gadu - tiks uzsākta reitinga daļēja publiskošana. Tāpat no nākamā gada reitinga dati atgriezīsies EDS sistēmā.

Reitinga novērtējumā VID ņem vērā ne tikai nodokļu nomaksas disciplīnu (kavējumi, parādi, rīcība to mazināšanai - nomaksas grafiks), bet arī vairākus citus faktorus, par kuriem noderīgi zināt biežākās pieļautās kļūmes un veidus, kā tās labot, lai celtu savu vietu VID reitingā:

• uzņēmuma reģistrācijas dati (vai uzņēmumam ir apmaksāts pamatkapitāls, vai uzņēmums ir PVN maksātājs, vai atrodas kādā riska reģistrā, utt.). Saistībā ar pamatkapitāla apmaksu izplatīta kļūda esot neapmaksāt to pilnībā, jo reģistrācijas brīdī iespējams apmaksāt tikai pusi, bet par otru pusi nereti aizmirstas. Otrkārt, juridiskā adrese - sākumstadijā reizēm tiek norādīta kādas mājas vai dzīvokļa adrese, vēlāk tiek aizmirsts norādīt ofisu, kurā reāli notiek uzņēmuma darbība. Ja juridiskā adrese nav uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanas vieta, tad vismaz vajadzētu paziņot VID, ka šī adrese tiek izmantota tikai korespondences saņemšanai, iesaka B. Grandāne. Dzīvojamās adreses reizēm tiek uztverta kā "čaulas" kompānijas pazīme. Protams, tas atkarīgs arī no uzņēmējdarbības veida, norāda eksperte.
• amatpersonu un īpašnieku iepriekšējā biznesa pieredze (vai nav bankrotējušu uzņēmumu; ar neuzticību skatās arī uz ļoti jauniem biznesa īpašniekiem, šauboties, vai tie ir patiesie labuma guvēji). T.s. "sliktie vadītāji" (pamesti uzņēmumi ar parādiem), riska personas, uzņēmuma pārejas riski - darbinieks nodibinājis jaunu uzņēmumu tajā pašā nozarē. Pamestus uzņēmumus vajadzētu likvidēt, savukārt, ja uzņēmuma darbība ir uz laiku apturēta, ir vērts pēc savas iniciatīvas paziņot VID par darbības apturēšanu.
• nodokļu saistību laicīga deklarēšana. Ja deklarācijas ir kavētas, tas ietekmē ne tikai reitingu - nav iespējama īpašā PVN maksāšanas atļaujas saņemšana.
• vai uzņēmumam konstatēti pārkāpumi auditos, tematiskajās pārbaudēs, uzlikti sodi (šeit jāņem vērā - ja uzņēmums pārkāpumu novērš pats, piemēram, pats veic deklarācijas korekciju un aprēķina piemaksājamo nodokli, nevis iebilst un sagaida VID uzrēķinu, tad reitings necieš).
• algu līmenis uzņēmumā (80% no vidējā atalgojuma nozarē). Šeit jāsāk ar sava saimnieciskās darbības veida pārbaudi - vai tiešām VID reģistrētais veids atbilst reālajam biznesam. Iespējams, nav pievērsta uzmanība sākumā reģistrētajam darbības veidam, kas vairs nav aktuāls. Tāpat var būt "lieki" darbības veidi, kas norādīti papildus. Otrkārt, pārbaudīt, vai darbiniekiem reģistrētie amati saskaņā ar Profesiju klasifikatoru tiešām atbilst reālajiem darba pienākumiem (reizēm ir tendence reģistrēt darbinieku "lepnākā" amatā, piemēram, nevis "palīgs", bet "zāles pārzinis").
• no trešajām pusēm saņemta informācija par "ēnu ekonomikas" pazīmēm uzņēmumā. Ļoti lielu nozīmi VID piešķir arī uzņēmuma pašu kapitālam - svarīgi, lai tas nebūtu negatīvs.

Pilnībā ar B. Grandānes semināru “Aktualitātes Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā un kontrolē” varat iepazīties, iegādājoties to šeit: https://www.plz.lv/preces/vid-parbaudes-22-08-2023-videoieraksts/