Ministru kabinets 7. februārī ir apstiprinājis precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam un 9. februārī Saeimā iesniedzis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam“. Plānots, ka 17. februārī Saeima likumprojektu skatīs pirmajā lasījum, bet galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt 8. martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1. aprīlī. Finanšu ministrs sola, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām.
Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas, un FM sagatavoja precizēto plāna projektu, pamatojoties uz FM pagājušā gada decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un šā gada janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022. gadu, kā arī ņem vērā visus lēmumus, ko Ministru kabinets ir pieņēmis 2023. gada budžeta izstrādes laikā. Tas ietver to pašu informāciju attiecībā uz 2023. gadu, kas ir pamatā likumprojektam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam“.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam paredz IKP kritumu 0,6% apmērā. Fiskālās attīstības scenārijs 2023. gadam ietver scenāriju pie nemainīgas politikas, kā arī mainīgas politikas scenāriju.
2022. gadam vispārējās valdības ieņēmumi tiek novērtēti 35,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumi 40,5% apmērā, nominālais budžeta deficīts 4,7% apmērā, bet parāds 40,9% no IKP.
Savukārt 2023. gadam vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 37,1% no IKP apmērā, izdevumi 41,3% apmērā, nominālais budžeta deficīts 4,2% apmērā, bet parāds 41,9% no IKP.
Kā norādīts FM ziņojumā, augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties.
Tāpēc vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās līdz potenciālā IKP izaugsmes tempam, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%.
Plānots, ka 2023. gadā investīciju apjoms saruks par 1%. Ņemot vērā lielo nenoteiktību, t.sk., no ģeopolitiskās situācijas izrietošo, investīciju katalizators būs ES fondu finansējums, Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) finansējuma pieejamība, kā arī Rail Baltica projekta realizācija. Savukārt vidējā termiņā investīciju pieaugums atjaunosies un būs ap 5% gadā.
Pasliktinoties ārējai videi un samazinoties pieprasījumam, eksportētāji varētu vairāk izjust grūtības, tādējādi eksports 2023. gadā pieaugtu vien par 0,2%. Savukārt turpmākajos gados scenārijā pieņemts, ka eksportētāji būs pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, un eksports varēs augt ap 4% gadā. Vēl aprēķināts, ka:
- Patēriņa cenu pieaugums jeb inflācija 2022. gadā varētu sasniegt 17,3%, bet 2023. gadā samazināties līdz 8,5%.
- Bezdarba līmenis 2023. gadā varētu paaugstināties līdz 7,3%.
- Darba samaksas pieauguma prognoze ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu 2023. gadā līdz 620 eiro un līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra.
Prioritārajam virzienam “Drošība” vidējā termiņā ir paredzēts papildus finansējums vairāk nekā 1,1 mljrd. eiro apmērā.
Prioritārajam virzienam “Izglītība” vidējā termiņā tiek novirzīts finansējums vairāk kā 170 milj. eiro apmērā (45,1 milj. eiro 2023. gadam, 60,3 milj. eiro 2024. gadam un 67,0 milj. eiro 2025. gadam). Galvenokārt, augstākajai izglītībai, zinātnei un pētījumiem, sadārdzinājuma kompensēšanai un dabaszinātņu mācību procesa attīstīšanai.
Prioritārajam virzienam “Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība” tiek novirzīts otrais lielākais finansējuma palielinājums pēc prioritārā virziena “Drošība”. Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā tiek novirzīts papildus finansējums vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā (2023. gadam – 161,5 milj. eiro, 2024. gadam – 223,2 milj. eiro, 2025. gadam – 224,9 milj. eiro). Absolūti lielākā daļa no tā tiek piešķirta veselības nozarei, tam seko valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai. Būtiskākais papildus finansējums veselības nozarē ir piešķirts šādiem pasākumiem:
- 166,2 milj. eiro, t.sk. ārstniecības personu atalgojumam, personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā māsu nodarbinātības profesijā veicināšanai;
- 110 milj. eiro veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai;
- 45 milj. eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Precizētais budžeta plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai, kas izvērtēs iesniegto dokumentu un sniegs savu novērtējumu par atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Eiropas Komisijas novērtējums nacionālajiem parlamentiem būs jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nākamnedēļ sāks skatīt Saeimas komisijas.
Vairāk informācijas par valsts budžetu 2023. gadam skatīt:
- FM tīmekļvietnē: https://www.fm.gov.lv/lv/budzets2023
- Likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” ar pielikumiem
