Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis detalizētu skaidrojumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes gabalu realizēšanā, īpaši attiecībā uz apbūves zemes statusu un infrastruktūras izbūvi. Galvenais atzinums ir, ka būvatļaujas esamība un tās nosacījumi ir izšķiroši PVN piemērošanai, pat ja būvdarbi notiek kārtās un daļa jau nodota ekspluatācijā. Situācijas apraksts un iesniedzēja jautājumi Iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “A”, attīsta nekustamo īpašumu un 2021. gada 30. augustā saņēmusi būvatļauju Nr. xxx infrastruktūras (ceļš, ūdens, kanalizācija) izbūvei. Būvatļauja paredz darbus divās kārtās, un 1. kārta, kas aptver 50% no īpašuma (kadastra Nr. …..64), ir pabeigta un nodota ekspluatācijā. Pēc 1. kārtas pabeigšanas īpašums tika sadalīts 18 zemes gabalos, uz kuriem izvietoti jauni ūdens, kanalizācijas un lietus drenāžas tīkli. Svarīgi, ka 15 jaunizveidotajām zemes vienībām lietošanas mērķis tika mainīts no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi. Iesniedzēja lūdza VID precizēt trīs galvenos jautājumus saistībā ar...

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības Direktīvā (DAC8) noteiktās prasības. Tādējādi tiks sperts vēl viens solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā. Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama. Vienlaikus tiks paplašināts ziņojamās informācijas tvērums šobrīd jau esošam Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šobrīd, balstoties uz minēto standartu, informācijas apmaiņa notiek starp vairāk kā 100 jurisdikcijām. Tāpat ar grozījumiem tiks paplašināti mērķi, kuriem varēs izmantot no citu...

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados ir kļuvis par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām, sniedzot iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Tomēr līdz ar straujo attīstību parādās arī jauni izaicinājumi, īpaši juridiskajā jomā. Lai uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu sekmīgi un droši izmantot MI potenciālu, ir būtiski apzināties un pārvaldīt ar tā lietošanu saistītos juridiskos riskus. Par tiem informēja Nataļja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025». Normatīvais ietvars 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā tiek aktīvi strādāts pie normatīvā ietvara, kas regulētu MI izmantošanu. Primārais Eiropas Savienības...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likuma 9. pants papildināts ar 1.1 daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu...

No pirmdienas, 2. jūnija, iesniedzot importa deklarāciju par akcīzes precēm, kuras paredzēts uzglabāt akcīzes preču noliktavās, deklarācijas un e-AD dati tiek automātiski pārbaudīti un salīdzināti gan AIS, gan Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (EMCS), informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarējot akcīzes preces, importa deklarācijas sadaļā “Dokumenti” līdz šim izmantoto kodu “0465” vairs nevar norādīt. Tā vietā ir jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: C651 - Regulas (ES) 2022/1636 3. pantā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD) C658 - Regulas (ES) 2022/1636 9. panta 1. punktā minētais alternatīvais dokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Otrs papildinājums sistēmā ir tehniskais risinājums, kas nodrošina iespēju iegūt importa deklarācijas izdruku. Tā ir pieejama, atverot konkrēto deklarāciju un nospiežot pogu . Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. pantam, visa informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu notiek tikai elektroniski. Tas nozīmē, ka izdrukai ir informatīvs raksturs, tai nav juridiska spēka. Vēl viens AIS papildinājumu kopums ir saistīts ar...

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana ne vien viesnīcās, bet arī dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas nodarbojas ar šādu saimniecisko darbību, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kad īres, nomas un īslaicīgas viesu izmitināšanas darījumiem ir jāpiemēro PVN, kāda ir nodokļa piemērojamā likme, kad var atsaukties uz izņēmumiem un PVN nepiemērot, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka īre, noma un viesu izmitināšana ir ar PVN apliekams darījums. Kas ir īre un kas — noma Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskās deklarēšanas sistēma Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu...

Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana nevis viesnīcās, bet gan dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga! Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Valstspilsētu realitāte — no aktīvas attīstības līdz peldēšanai pa...

Valdība 27. maija sēdē apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts digitālās attīstības aģentūras sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”. Sākot ar 2028. gada 1. janvāri, attaisnojuma dokuments, ko uzņēmums iesniedz citam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde, būs jānoformē kā e-rēķins. Sagatavotais informatīvais ziņojums rosināja pārcelt obligātās e-rēķinu aprites ieviešanu starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, no 2026. gada 1. janvāra uz 2028. gada 1. janvāri, kā arī ieviest pārejas periodu brīvprātīgai lietošanai no 2026. gada 30. marta. Esošā situācija e-rēķinu obligātā apritē ar budžeta iestādēm parādījusi, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi vēl nav gatavi tikai elektroniskai rēķinu apritei strukturētā formā, tam nepieciešams papildus pielāgošanās laiks. Uzņēmumiem (t. sk. fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) ir nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī. Uz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 28.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu valodai. Tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu nostiprināsim vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā,” pauž Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Līdz ar to primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda, paredz priekšlikums. Paredzēts, ka prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz šī gada 30.septembrim. Tāpat atbalstītais priekšlikums noteic, ka kredītiestāde Latvijā pati var noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un finanšu dokumentu kārtošanu ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, tie varēs būt arī jebkurā citā Eiropas Savienības vai kandidātvalsts...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, atgādina Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala "Datiņš" klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā...

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē). Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā. 2025. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 305 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas...

Lai precizētu solidaritātes iemaksas aprēķināšanu un deklarēšanu, šī gada 20. maijā pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 300 "Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju". Šie noteikumi tika publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 26. maijā un stājās spēkā jau 20. maijā. Noteikumi nosaka, kāda informācija jāiekļauj gan maksāšanas perioda solidaritātes iemaksas deklarācijā, gan avansa maksājuma deklarācijā. Šis regulējums attiecas uz maksāšanas periodiem, kas sākas 2025., 2026. un 2027. gadā. Saskaņā ar jauno regulējumu, solidaritātes iemaksas deklarācija ir jāstrukturē trīs nodaļās: 1. nodaļa “Vispārīgie jautājumi”. 2. nodaļa “Solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamā informācija”. 3. nodaļa “Solidaritātes iemaksas avansa maksājuma deklarācijā iekļaujamā informācija”. Pirmā nodaļa "Vispārīgie jautājumi” noteic vispārīgos nosacījumus deklarāciju sagatavošanai, tostarp, ka lietotā terminoloģija saskaņota ar Solidaritātes iemaksas likuma 1. pantā sniegtajiem skaidrojumiem. Tāpat noteikts, ka visas summas deklarācijā, tostarp aprēķinātās iemaksas, norādāmas tikai veselos eiro, noapaļojot uz augšu, sākot no 50 centiem, un atmetot summas līdz 49 centiem. Otrā nodaļa “Solidaritātes iemaksas...