Ekspertu ziņojumam

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā. Straujš maksātnespējas procesa izmaksu kritums Maksātnespējas procesa izmaksas turpina samazināties - 2024. gadā tās ir vien 0,37 eiro par katru atgūto eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā (1,46 eiro). Šī pozitīvā tendence norāda uz ievērojamu administratīvo izdevumu samazināšanos un efektīvāku procesu kopumā. Izšķiroša loma šajā progresā ir Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotiem uzraudzības pasākumiem un digitalizācijas risinājumu ieviešanai maksātnespējas jomā. Maksātnespējas procesa vidējais ilgums turpina samazināties Vidējais maksātnespējas procesa ilgums Latvijā 2024. gadā sarucis līdz 1,8 gadiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tas veicina ātrāku uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, resursu pārdali un kreditoru interešu efektīvāku aizstāvību. Uzlabojumi panākti, pateicoties digitāliem rīkiem, riskos balstītai uzraudzībai un kā arī administratoru...

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes. Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī dažādu nozaru — tirdzniecības, farmācijas, loģistikas, enerģētikas, finanses, IT u.c. — uzņēmumi. «Iemesls, kāpēc veicam pētījumus ik pa pusgadam — ir gadi, kad pusgada laikā valstī krasi mainās situācija. Atceramies, ka tāds, piemēram, bija 2009. gads. Ne tik ekstrēmi, bet, salīdzinot ar pērnā gada vasaru, arī šī gada sākumā ir daudz kas...

Saeima 5. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās 13. Saeimas laikā Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko paredzēts ieviest jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību. Atgādinām, ka Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un var piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem u.tml. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi. Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni...

Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai līdz 23. jūnijam ir nodevusi noteikumu projektu "Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrāciju un rindas organizēšanu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai", kas paredz ieviest maksu 8 eiro apmērā par viena transportlīdzekļa reģistrēšanu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms Eiropas Savienības (ES) ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka iekasētie līdzekļi tiks ieguldīti elektroniskās rindas reģistrācijas sistēmas uzturēšanā un tālākā pilnveidošanā. Tomēr ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad transportlīdzekļi no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti, piemēram, autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi, kā arī personas ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas (EK) vai ANO pasēm. SM skaidro, ka dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli samazināsies vairākkārtīgi. Elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs jāreģistrē dati par rezervācijas vietu, laiku un rindas...

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē. VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājās spēkā 27. maija grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1507). Grozījumi MK noteikumos Nr. 1507 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesībām saņemt PVN atmaksu. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, vēršoties VID ar iesniegumu PVN atmaksai, iesniegumam ir jāpievieno: apmaksāto PVN rēķinu kopijas par atmaksas periodā iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem vai to dokumentu kopijas, kas apliecina atmaksas periodā veikto preču importu, ja: nodokļa rēķinā vai dokumentā, kas apliecina preču importu, norādītā ar nodokli apliekamā vērtība sasniedz vai pārsniedz 1000 eiro; nodokļa rēķins attiecas uz degvielu un nodokļa...

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksām (VSAOI). Deputāti, diskutējot par likumprojektu, atbalstīja šo iniciatīvu, tomēr vērsa uzmanību, ka šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par ilglaicīgu normu, ka tas ir risinājums uz kādu laiku. Līdz grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ja darba devējs no saviem līdzekļiem atbalstīja darbinieku, piemēram, onkoloģijas slimnieku, tad izmaksātais naudas...

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdē 5. jūnijā Frankfurtē nolemts pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, bet noguldījumu iespējas uz nakti likmi samazināt līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā. Jaunās likmes stāsies spēkā 11. jūnijā. Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Inflācija pašlaik ir aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2%, 2026. gadā - 1,6% un 2027. gadā - 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājušies spēkā 2025. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1514). Grozījumu mērķis ir aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju, lai reģistrēts PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrēts PVN maksātājs saņemtu PVN atmaksu par atmaksas dalībvalsts teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Grozījumi MK noteikumos Nr. 1514 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. panta otrajai daļai un 114. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesībām saņemt PVN atmaksu. Grozījumi par PVN atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju Atbilstoši veiktajiem...

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama...

Saeima 5. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmējiem ļaus saprotamāk, ātrāk un ērtāk reģistrēt kapitālsabiedrību. Izmaiņas vienkāršos pamatkapitāla apmaksas kārtību un samazinās Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un birokrātisko slogu. Šie grozījumi ir daļa no Tieslietu ministrijas plāna mērķtiecīgi mazināt birokrātiju un stiprināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lai uzņēmēji var koncentrēties uz galveno – savu biznesu, nevis dokumentu kārtošanu. Mazāk formalitāšu nozīmē vairāk laika idejām, darbam un attīstībai, kā arī padara Latviju ārzemju investīcijām par pievilcīgāku vidi, norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Grozījumi Komerclikumā paredz vienkāršot pamatkapitāla apmaksas kārtību. Dibinot kapitālsabiedrību un apmaksājot pamatkapitālu naudā, dokuments par apmaksu Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai tad, ja ieguldījuma apmērs pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt, palielinot pamatkapitālu, šāds dokuments nebūs jāiesniedz, kamēr pamatkapitāls nesasniedz 50 000 eiro. Tiks atvieglota arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. SIA dibinātāji paši varēs novērtēt mantisko ieguldījumu līdz 25 000...

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šo iemeslu dēļ autore nolēma sagatavot rakstu, kas grāmatvežiem var palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem viegli saprotamā veidā izskaidrot, kā tiek rēķinātas algas un ko ikvienam darbiniekam ir svarīgi zināt par darba samaksu. Informācijas vieglākai uztverei autore ir izveidojusi attēlu, ar kura palīdzību ērtāk iespējams izskaidrot, kā tiek aprēķināta alga (skatīt...

2024. gada 10. oktobrī izdotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā;ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”. Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās. Jauns ziņu kods darba ņēmējam, kuram ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums Darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu...