Ekspertu ziņojumam

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, noteic Saeimā 29. maijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša pauda, ka “šis būs neliels, bet būtisks atvieglojums mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Uzņēmējam būs atvieglotas prasības kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt ārvalstu platformās, kā arī nebūs jāveic virkne citu administratīvu procedūru”. Saskaņā ar izmaiņām mikrouzņēmumi varēs izmantot īpašo kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā PVN maksātājiem, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās. Līdz šim, lai saņemtu pakalpojumu ārvalstī, uzņēmējam bija jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam vispārējā kārtībā. Šādai kārtībai bija sarežģītākas nodokļa uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī mikrouzņēmums zaudēja savu statusu, teikts grozījumu projekta anotācijā. Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniedz PVN...

Saeimas Finanšu un Budžeta (nodokļu) komisija (turpmāk – Komisija) šī gada 28. maijā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (2. lasījums). Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tie nosaka, ka turpmāk nekomerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, kuru darbība pārsvarā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī publiski privātām kapitālsabiedrībām, būs iespēja neveidot padomi, ja saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Minētajā grupā ietilpst arī Veselības ministrijas pārraudzītās kapitālsabiedrības. Veselības ministrija šos grozījumus vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz efektīvāku publisko resursu pārvaldību. Tie dos kapitāla daļu turētājiem lielāku elastību, ļaujot pašiem izvērtēt, kurās kapitālsabiedrībās padome ir nepieciešama, lai stiprinātu pārvaldību, un kurās šāda institūcija nav būtiski nepieciešama. Tā vietā, lai padomes veidošana būtu obligāta, turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts, balstoties uz konkrētās kapitālsabiedrības vajadzībām un izvērtējumu. Vienlaikus grozījumi ļaus ietaupīt līdzekļus, kas šobrīd tiek izlietoti padomju locekļu atlīdzībai. Šie resursi tādējādi varēs tikt novirzīti kapitālsabiedrību pamatdarbībai un...

Izmantojot eID Scan mobilo lietotni eID kartes lietotājiem iespējams parakstīt ar oficiālo e-parakstu dokumentus bez speciāla karšu lasītāja, ko slēdz pie datora, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārstāvji. Šī funkcionalitāte pieejama gan portālā eParaksts.lv, lietojot to interneta pārlūkā datorā vai viedtālrunī, gan arī programmā eParakstītājs 3.0. Lietotne eID Scan izmanto viedtālruņa NFC funkcionalitāti, kas nodrošina vienkāršu un drošu risinājumu iedzīvotājiem, kuri līdz šim nevarēja pilnvērtīgi izmantot eID kartes digitālās iespējas, jo nebija iegādājušies vai nevēlējās izmantot karšu lasītāju. Jaunā funkcionalitāte ļauj parakstīt dokumentus ar eID karti, ja ir pieejama karte un tās PIN kodi, bet nav karšu lasītāja. Lietotne eID Scan ir pieejama bez maksas. To iespējams lejupielādēt viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmām (Viedierīces operētājsistēmai ir jabūt Android 9.0 (vai jaunākai) vai iOS 14.0 (vai jaunākai). Dokumentu parakstīšana ar eID karti un lietotni eID Scan portālā vai datorā ar programmu eParakstītājs 3.0, notiek tāpat, kā parakstot dokumentus...

Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas ir vienkāršotā likvidācija, kāds normatīvais regulējums to paredz un kādos gadījumos to var piemērot tiesību subjektiem. Skaidrojām arī, kā šis process norit, ja tiesību subjektam nav valdes pārstāvības tiesību vai likvidatora un attiecīgi vienkāršoto likvidāciju rosina uzsākt Uzņēmumu reģistrs (UR). Taču iniciators paātrinātajam likvidācijas procesam var būt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). UR rīcība, saņemot VID paziņojumu par darbības izbeigšanu Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz VID lēmumu, nodokļu administrācija triju dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Ja nav konstatēti tiesiski šķēršļi, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (padomes, ja ir) atbrīvošanu, vienlaikus UR tīmekļvietnē publicējot paziņojumu par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.1 panta trešā daļa un 320. panta divi prim daļa). Arī,...

Vienotu vadlīniju trūkums neļauj nodrošināt saskaņotu pieeju e-rēķinu aizpildīšanā, teikts informatīvajā ziņojumā "Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu", kuru 27. maijā skatīja valdība. Ziņojums līdz 4. jūnijam nodots publiskai apspriešanai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka šādu vadlīniju trūkuma dēļ šobrīd nav iespējams nodrošināt vienoti interpretējamu standartizētu e-rēķinu apriti. Specifiskas informācijas norādīšana, piemēram, pakalpojuma sniegšanas adrese, saņēmēja struktūrvienība vai preces kods, ir iespējama dažādos elementos. Tas rada interpretācijas atšķirības un apgrūtina vienotu pieeju e-rēķinu apstrādē saņēmēja pusē. Ar e-rēķinu lietošanas obligātumu skarto uzņēmumu pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts nodrošinātu e-rēķinu validācijas mehānismu, kas nodrošinātu paplašinātu funkcionalitāti arī attiecībā uz tā saturisko atbilstību. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka visām pusēm ir vienots e-rēķina validācijas princips un tiktu garantēts, ka arī vispārējā e-rēķina apstrādē ir iestrādājami vienoti principi. Tas nozīmē nepieciešamību pēc mehānisma, kas spētu automātiski pārbaudīt arī tādus būtiskus elementus kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas...

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī īstenoti 14 uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās (M&A) darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, kas Latviju ierindo piektajā vietā Centrāleiropā, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu apskats. Latvija pēc darījumu vērtības ierindojas piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas, kurā darījumu vērtība pirmajā ceturksnī bija 5,77 miljardi ASV dolāru, aiz Grieķijas, kurā darījumu vērtība bija 3,02 miljardi ASV dolāru, aiz Turcijas, kurā darījumu vērtība bija 1,8 miljardi ASV dolāru, un aiz Polijas, kurā darījumu vērtība bija 1,76 miljardi ASV dolāru. Tikmēr Igaunijā 2025.gada pirmajos trijos mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā - 14 darījumi kopumā 52 miljonu ASV dolāru vērtībā. "EY" skaidro, ka Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ "Salling Holding" darījums par "Rimi Baltic" iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru apmērā. Minētais darījums šogad pirmajā ceturksnī bija ceturtais lielākais visā Centrāleiropas reģionā. "EY" partneris Baltijas...

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā sasniedza 11,6%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15-74 gadu vecumā pieauga par 6900, sasniedzot 87 900 jeb 11,6% darba ņēmēju, kamēr 2023. gadā attālināti strādāja 80 900 jeb 10,6%. No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% - vīrieši. Pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55-74 gadi samazinājās attālināti strādājošo darbinieku skaits - par 700 jeb 5,6%, veidojot 11 200. Vienlaikus vecuma grupā 15-54 gadi attālināti strādājošo skaits pērn palielinājās par 7600 jeb 11%. Visbiežāk attālinātu darbu pērn veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie - 50,3% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie - 47,6%. Tāpat 22,8% darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā un gandrīz tikpat liels īpatsvars jeb 22,2% attālināti strādāja valsts pārvaldes un...

Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā mērķtiecīgi turpina darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Līdz 2025. gada maijam kopumā saņemti un apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Balstoties uz tiem, tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Atsaucoties FM aicinājumam, kas aprīlī tika adresēts sociālajiem un sadarbības partneriem, tika saņemti 260 priekšlikumi – no uzņēmējiem, biedrībām, asociācijām, aģentūrām, institūtiem, kā arī individuālām personām. Šis bija vienkāršošanas procesa otrais posms, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti par galvenajiem šķēršļiem un uzlabojumiem no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem. Pirmajā posmā tika apkopoti ap 150 priekšlikumi no nozaru ministrijām un pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi ir analizēti un ietverti rīcības plānā. Tajā kā prioritātes izvirzītas astoņas jomas, kurās tiek veikti dažāda veida un līmeņa pasākumi administratīvā sloga mazināšanai. Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem...

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē. Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre. Kas ir vienkāršotā likvidācija Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija....

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) informē, ka portālā Latvija.gov.lv ir pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte un portālā patlaban darbojas e-rēķinu Beta versija. Uzlabojumi ir veikti e-rēķinu XML shēmās "E-rēķins (XML paraugs)" un "E-kredītpaziņojums (XML paraugs)", lai nodrošinātu to atbilstību aktuālajām prasībām un veicinātu datu apmaiņas efektivitāti. E-rēķinu lietotāji tiek aicināti iepazīties ar izmaiņām un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus pielāgojumus savās sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Visi pielāgojumi e-rēķinu izrakstīšanas formā, XML failā un rēķina apstrādes procesos, tostarp validācijā, ir nodrošināti atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis". Latvija.gov.lv e-rēķinu forma piedāvā aizpildīt e-rēķina formu vai arī augšupielādēt jau iepriekš sagatavotu e-rēķinu. Uzmanību jāpievērš augšuplādētiem e-rēķiniem! Ja e-rēķinā ir vairāk informācijas nekā ir iespējams ievadīt un attēlot latvija.gov.lv e-rēķina formā, piemēram, preču artikuli, piegādes informācija, tad, to nerediģējot, būs iespējams nosūtīt e-adresē saņēmējam, ja vien tas atbildīs e-rēķina validācijas noteikumiem. Gadījumā,...

Latvijā maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīvajiem aktiem par piedzenamiem šogad maija sākumā bija atzīti parādi 522,27...

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo "Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums" (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses - īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL. Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām. Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot). Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 450 000 eiro; neto apgrozījums — 900 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 5 000 000 eiro; neto apgrozījums — 10 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...