Ekspertu ziņojumam

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA noteikts pienākums samaksāt budžetā PVN 210 000 eiro un nokavējuma naudu 84 000 eiro. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka atbilstoši apstākļiem, kas pastāvēja administratīvā akta izdošanas brīdī, pārsūdzētais lēmums vērtējams kā pareizs un pamatots. Tomēr lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi — nav konstatējams ar nodokli apliekamais objekts un...

Pērn algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais novērtējums par 2024. gadu. VID skaidro, ka nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Novērtējot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas jeb tā dēvētās aplokšņu algas īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā - pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots "aplokšņu" algas īpatsvara pieaugums. Dienestā uzsver, ka šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā papildinājis strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakalpojuma sniedzēju sarakstu. Ja vēl aizvadītā gada novembra nogalē šāda pakalpojuma sniedzēju, kas Latvijā nodrošināja pakalpojumus saistībā ar strukturētu e-rēķinu izveidi, nosūtīšanu un saņemšanu, skaits bija mazāks par desmit, tad jau patlaban tie ir vairāk nekā 20 uzņēmumi. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji palīdz automatizēt rēķinu procesu un nodrošina drošu un efektīvu datu apmaiņu starp uzņēmumiem un to klientiem vai piegādātājiem. Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] https://www.dots365.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com www.rekini.lv SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa. UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi. Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti. Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments. Viņa minēja, ka sākotnēji šo risinājumu paredzēts piedāvāt tikai mazajiem uzņēmējiem, kas veido 79% no 2024. gadā...

Valdība 17. jūnija sēdē akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kas ļaus psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, nepiemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Tā norāda, ka psihologi, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, līdz 2017. gada 31. decembrim bija reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam šiem pakalpojumiem PVN netika piemērots. Vienlaikus 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Psihologu likums, kas noteica, ka psihologiem jāreģistrējas psihologu reģistrā, nevis sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tādējādi tas radīja neskaidrības par PVN piemērošanu psihologu sniegtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Lai novērstu šīs neskaidrības, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, PVN netiek piemērots. Šī izmaiņa nodrošinās skaidrību...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta pilnīgu atteikšanos no 100% piemaksām par darba virsstundām, LBAS rīkotajā domnīcā "Vai virsstundu regulējums padara Latvijas darbaspēku nekonkurētspējīgu?" sacīja LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis. Viņš norādīja, ka šobrīd ir panākts liels kompromiss jautājumā par virsstundu darba apmaksu, paredzot, ka ar koplīgumiem būtu iespējams atkāpties no 100% piemaksas. Svirskis akcentēja, ka pašreiz Latvijas darbaspēka virsstundu izmaksas ir zemas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. Tādējādi "vainot darbaspēka izmaksas pie tā, ka mums valstī nav konkurētspējas, būtu grūti," sacīja Svirskis. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija darbaspēka ražīgumā ir zemāka nekā kaimiņvalstis. Tāpat Svirskis minēja, ka Eiropas komisija (EK) 2025.gada ziņojumā par Latviju uzsvērusi vairākus konkurētspējas šķēršļus, tostarp cilvēkkapitāla attīstības trūkumu, kas izriet no izglītības un veselības aprūpes pieejamības. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs sacīja, ka jautājums ir par virsstundām dienaskārtībā ir jau ilgi un LDDK ieskatā pašreizējais darbaspēka virsstundu regulējums padara Latviju nekonkurētspējīgu....

Vēršam uzmanību uz pēdējo mēnešu laikā svarīgākajām likumu izmaiņām, kas var ietekmēt komercdarbību, ja laikus nebūs pamanītas. Lai sekotu līdzi ikdienas jaunumiem, biežāk ieskatieties portālā BilancePLZ, kā arī pierakstieties iknedēļas aktuālo ziņu saņemšanai e–pastā. Par nodokļiem un nodevām Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājušies spēkā 1. maijā, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e–adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID — EDS un oficiālajā e–adresē vai arī tikai EDS. To noteic likuma 16. panta pirmās daļas 18. punkts. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi «Saņemt dokumentu e–adresē», tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e–adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai «Saņemt paziņojumu e–pastā», tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e–pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms...

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots...

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji”. Tas ir būtisks solis, lai uzlabotu nodokļu politikas caurspīdību un izvērtētu, vai esošie nodokļu atvieglojumi sniedz sabiedrībai reālu ieguvumu. Ziņojuma mērķis ir definēt skaidrus mērķus un sasnieguma rādītājus tiem nodokļu atvieglojumiem, kuri to līdz šim nebija guvuši, kā arī nodrošināt pamatu efektivitātes izvērtējumam. Šis ir otrais posms trīs pakāpju izvērtēšanas procesā, kas uzsākts, lai īstenotu Valsts kontroles sniegto ieteikumu – noteikt nodokļu atvieglojumiem konkrētus mērķus, rādītājus un pārskatīšanas mehānismus, kā arī koordinēt izvērtēšanu ar nozaru ministrijām. Pirmajā etapā tika sniegts sākotnējās situācijas problēmu izvērtējums un sagatavots plāns esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai. Tā ietvaros FM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir analizējusi 308 nodokļu atvieglojumus, no kuriem 117 ir izvērtēti kā tādi, kam iespējams definēt mērķus un rezultātus. Šiem nodokļu atvieglojumiem attiecīgi tika noteiktas atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī termiņi...

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa). Darba laika uzskaite Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos. Darba vieta Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts). 1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022. Ja skatāmies uz darbinieka...

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga. Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 11. jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 111 (2025/111.1) ir publicēti grozījumi Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 12. jūnijā. Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodot Valsts ieņēmumu dienestam. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot Valsts ieņēmumu dienestam, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas paredz samazināt nepieciešamā sākotnējā kapitāla slieksni, ieviešot regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā. Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu – vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas. Specializētās kredītiestādes, lai arī ar samazinātu kapitāla prasību, tiks pilnībā pakļautas visām prudenciālajām prasībām, kas tiek piemērotas parastām kredītiestādēm, tostarp attiecībā uz riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību un finanšu stabilitāti. Tādējādi tiek nodrošināta finanšu sistēmas drošība un ilgtspēja. Grozījumi ir arī solis pretī Latvijas tiesiskā regulējuma harmonizācijai ar citām Baltijas valstīm – Lietuvā jau darbojas šāds regulējums,...

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss. Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 5. jūnijā ir sniedzis būtisku uzziņu lietā, kas skar uzņēmumu reorganizācijas un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas jautājumus. Šis lēmums sniedz skaidrību par pārvesto aktīvu nodošanu sadalīšanas procesā un iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus. Kāpēc reorganizācija? SIA “V” plāno veikt reorganizāciju sadalīšanas (nodalīšanas) ceļā, kas paredzēta ar 2025. gada 24. aprīlī noslēgto reorganizācijas līguma projektu starp iesniedzēju (Sadalāmo sabiedrību) un SIA “V” (Iegūstošo sabiedrību). Reorganizācijas galvenais mērķis ir optimālākā veidā sakārtot uzņēmuma darbības struktūru, nodalot dažādu profilu aktīvus un saistības atsevišķās komercsabiedrībās. Šāda pieeja tiek izvēlēta, ņemot vērā aktīvu funkcionalitāti, tirgus potenciālu un ar tiem saistītos riskus. Sadalīšanas rezultātā Sadalāmā sabiedrība nodos daļu savas mantas Iegūstošajai sabiedrībai, bet pati turpinās pastāvēt. Uz Iegūstošo sabiedrību pāries šāda manta un saistības: 41 931 AS “I” akcija. Prasījuma tiesības pret SIA “V”. Saistības pret kreditoru – fizisku personu X – kopsummā 472 805,57 EUR. Svarīgi ir tas, ka reorganizācijas rezultātā...