Standartizētai e-rēķinu ieviešanai starp uzņēmumiem trūkst vadlīniju

Vienotu vadlīniju trūkums neļauj nodrošināt saskaņotu pieeju e-rēķinu aizpildīšanā, teikts informatīvajā ziņojumā "Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu", kuru 27. maijā skatīja valdība. Ziņojums līdz 4. jūnijam nodots publiskai apspriešanai.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka šādu vadlīniju trūkuma dēļ šobrīd nav iespējams nodrošināt vienoti interpretējamu standartizētu e-rēķinu apriti.

Specifiskas informācijas norādīšana, piemēram, pakalpojuma sniegšanas adrese, saņēmēja struktūrvienība vai preces kods, ir iespējama dažādos elementos. Tas rada interpretācijas atšķirības un apgrūtina vienotu pieeju e-rēķinu apstrādē saņēmēja pusē.

Ar e-rēķinu lietošanas obligātumu skarto uzņēmumu pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts nodrošinātu e-rēķinu validācijas mehānismu, kas nodrošinātu paplašinātu funkcionalitāti arī attiecībā uz tā saturisko atbilstību.

Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka visām pusēm ir vienots e-rēķina validācijas princips un tiktu garantēts, ka arī vispārējā e-rēķina apstrādē ir iestrādājami vienoti principi.

Tas nozīmē nepieciešamību pēc mehānisma, kas spētu automātiski pārbaudīt arī tādus būtiskus elementus kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, uzņēmuma nosaukums, kā arī citu normatīvi reglamentētu informāciju, skaidro VARAM.

Papildus validācijas risinājuma izveidei būtu jāparedz arī valsts nodrošināta e-rēķinu XML datnes priekšskatījuma funkcionalitāte. Tas garantētu iespēju jebkuram e-rēķina saņēmējam, neatkarīgi no izmantotā tehniskā risinājuma, bez maksas apskatīt e-rēķina saturu cilvēklasāmā formātā.

VARAM ieskatā nepieciešams izstrādāt vadlīnijas par e-rēķinu sagatavošanu un informācijas lauku izmantošanu Latvijā, organizēt informatīvo kampaņu, lai veicinātu uzņēmumu izpratni par e-rēķinu sagatavošanas, aprites un uzglabāšanas iespējām un nodrošināt praktisko informāciju dažādiem uzņēmumiem, apkopot izpratni, zināšanas un pieredzi.

Tāpat nepieciešams pakāpeniski pilnveidot e-adresē pieejamo e-rēķinu formu, lai nodrošinātu atbilstību standartam un ieviest e-rēķinu nosūtīšanas iespēju e-adresē starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, tostarp starp fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Ministrijas ieskatā nepieciešams ieviest automātisku e-rēķinu ziņojumu nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un jāpilnveido e-adreses infrastruktūras veiktspēju atbilstoši e-rēķinu ziņojumu prognozētajam apjomam.

Savukārt, ņemot vērā uzņēmumu, tajā skaitā fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību zemo digitālā brieduma pakāpi un e-rēķinu aprites ieviešanai nepieciešamo tehnoloģiju nodrošināšanā plānoto, uzņēmumiem nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai.

Šādam nolūkam nepieciešams paredzēt pārejas periodu, kas ļautu brīvprātīgi uzsākt e-rēķinu apriti pirms obligātā e-rēķinu aprites pienākuma spēkā stāšanās.

Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka e-adreses izmantošana, tajā skaitā e-rēķina sagatavošanā Latvija.gov.lv, nenodrošinās visu vajadzību īstenošanu uzņēmumu e-rēķinu aprites procesā.

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav saskaņojusi inbformatīvo ziņojumu un rosina tajā iekļaut teikumu par termiņu pārcelšanu: " FM izstrādāt un finanšu ministram līdz 2025. gada 1. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos par e-rēķinu obligātas aprites uzsākšanas pārcelšanu uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, uz 2027. gada 30. aprīli, vienlaikus paredzot pārejas periodu no 2026. gada 30. marta."

Atgādinām, ka grozījumi Grāmatvedības likumā  paredz noteiktās strukturēto e-rēķinu aprites ieviešanai pilnā apmērā starp uzņēmumiem un e-rēķinu datu nodošanu VID no 2026. gada 1. janvāra. Ar terminu “uzņēmumi” saprotot Grāmatvedības likuma 3. panta subjektus:

1. Latvijā reģistrētās komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersantu filiāles un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības, nodibinājumus, arodbiedrības un to apvienības, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reliģiskās organizācijas un to iestādes;
2. Latvijā reģistrētās Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus;
3. budžeta iestādes (ar tām saprotot budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē);
4. individuālos komersantus, individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienības.

Lasiet arī:

• Pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte portālā “Latvija.gov.lv”
• Strukturēto e–rēķinu ieviešana uzņēmumos
• Grāmatvedības likuma grozījumi par strukturētiem elektroniskiem rēķiniem