Kas jāņem vērā, sniedzot datus potenciālajam darba devējam?

Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi pastāv iespēja zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI).

Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegti dati, tomēr vēlams arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tie personas dati, kuri tam nav nepieciešami.*

Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam DVI iesaka** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību!

Drīkst jautāt, kāpēc dati jāsniedz

Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi personas dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai izvērtētu tavu atbilstību attiecīgajam amatam, ir tiesības jautāt, kāpēc šie dati ir vajadzīgi. Likumības un arī motivācijas izprašana darba ņēmējam ļaus novērtēt potenciālā darba devēja uzticamību, mazināt diskriminācijas riskus, kā arī iespējamus pārpratumus starp sevi un darba devēju nākotnē. Ja šķiet, ka potenciālais darba devējs tiešām prasa pārmērīgu informācijas apjomu un nespēj tā nepieciešamību pamatot, pastāv iespēja norādīt, ka nevēlies šo informāciju sniegt. Arī Darba likumā ir norādīts, kādu informāciju darba devējs ir tiesīgs jautāt pretendentam darba intervijā un arī sludinājumā, tādēļ likumā noteikto informāciju gan būs jāsniedz. Tāpat tiesības uz informācijas saņemšanu nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi un nevietā, piemēram, lūdzot skaidrojumu par to, kāpēc nepieciešams norādīt kontaktinformāciju vai vārdu un uzvārdu.

Piemērs: Lielveikala tīmekļa vietnē publicētās privātuma politikas sadaļā “Personāla atlase” norādīts, ka pretendentam, iesniedzot savu pieteikumu amata vietai - krāvējs, jānorāda savs vārds, uzvārds, e-pasta adrese un telefona numurs, motivācija strādāt šajā uzņēmumā un amatā, kā arī iepriekšējās pieredzes apraksts un fotogrāfija.

Šajā gadījumā var rasties pamatotas šaubas par to, kādēļ ir vajadzīga pretendenta fotogrāfija. Atbilstoši privātuma politikā norādītajai informācijai pretendents var noprast, ka fotogrāfija pieteikumā ir obligāta, taču patiesībā tās sniegšanai ir jābūt brīvprātīgai un to nevar uzskatīt par obligātu prasību.

Neatdot par daudz

Ļoti vēloties strādāt pie konkrēta darba devēja vai arī esot izmisumā par ilgstošu bezdarbnieka statusu, kāds kārdinošs darba sludinājums var mudināt iesniegt vairāk informāciju par sevi, nekā mēs to sniegtu paziņam. Iedodot lielāku apjomu datu, jo īpaši pārāk personisku informāciju, reizēm var šķist, ka tādējādi izredzes iegūt amatu konkursā būs lielākas. Tomēr realitātē šīs cerības var nepiepildīties, un dati var nonākt pat negodprātīgu darba devēju rokās. Neatkarīgi no darba vietas, pamata nosacījumi, lai pieteiktos konkursā uz kādu amata vietu, ir gluži līdzīgi.

Potenciālajam darba devējam ir nepieciešams: vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apraksts par iepriekšējām darba gaitām (dzīvesgaitas apraksts jeb CV), motivācija, kādēļ darba ņēmējs vēlas strādāt tieši pie šī darba devēja.

Potenciālajam darba devējam nav nepieciešama: fotogrāfija, pases kopija vai tās fotogrāfija (tā nav nepieciešama, arī noslēdzot darba līgumu, ja vien likumā nav noteikts citādi), informācija par veselības stāvokli vai invaliditāti (ja vien tas neietekmē darba pienākumu izpildi), informācija par attiecību un ģimenes statusu, kā arī cita privāta rakstura informācija. Arī par vecumu darba devējam jāpārliecinās vien tiktāl, lai zinātu, ka darba pretendents nav nepilngadīgs vai sasniedzis pensijas vecumu.

Kamēr darba līgums vēl nav noslēgts, potenciālajam darba devējam jāzina tikai minimāla informācija – tik daudz, lai saprastu, vai līdzšinējā pieredze atbilst konkrētajam amatam un nepieciešamajām spējām veikt darba pienākumus. Pārējo informāciju, kas attiecas uz privāto dzīvi, tostarp hobijiem, var sniegt vien tad, ja pats vēlas.

Piemērs: Kāda darba meklētāja potenciālajam darba devējam motivācijas vēstulē norādījusi: “Esmu gatava sākt strādāt jau rīt. Kaut arī tikko esmu atgriezusies no bērnu kopšanas atvaļinājuma (mājās ir vēl viens trīsgadnieks), man šobrīd ir ļoti nepieciešama nauda, tāpēc esmu gatava strauji ielēkt nezināmajā, bet arī spēju ātri mācīties jaunas lietas.”

Šajā piemērā sieviete, iespējams, nākamajam darba devējam ir atklājusi pārāk daudz privātas informācijas, kuru tam nevajadzētu un nebūtu pamata zināt. Potenciālajam darba devējam šī informācija nav svarīga. Tā ir nepieciešama tikai tad, kad jāpiešķir brīvdienas vai kāda finansiāla rakstura atlīdzība par nepilngadīgu bērnu esamību mājsaimniecībā. Tas notiek tad, kad jau ir uzsāktas darba tiesiskās attiecības. Šī informācija tad būtu jāsniedz tad, kas nepieciešams, bet ar skaidru pamatojumu tās pieprasīšanai. Piemēram, ir noteikti atvieglojumi māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti, un šādā situācijā darba devējam būs jāzina sīkāka informācija par darbinieku, bet arī tikai jau laikā, kad būs uzsāktas darba attiecības.

Zināt, kam nodod datus

Šķietami vienkāršs, bet svarīgs padoms – pirms sūtīt savus personas datus, jāpārliecinās, kas ir šis uzņēmums (kā to sauc?), vai tas ir nodokļu maksātājs un vai var atrast kādu informāciju par to tīmeklī. Nezinot precīzu uzņēmuma nosaukumu, būs grūtāk īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, ja, piemēram, būs nepieciešams vērsties DVI. Svarīgi savu nākamo darba devēju meklēt uzticamās un pazīstamās vietnēs vai pie nepieciešamības lūgt palīdzību Nodarbinātības valsts aģentūrā.

DVI iesaka izmantot ne tikai savas tiesības iegūt informāciju, bet arī to dzēst. Piemēram, ja kādam uzņēmumam nosūtīts CV, atlases konkurss vēl nav noslēdzies, bet izvēle pārdomāta – var lūgt savus iesūtītos datus dzēst. Ņem vērā, ka darba līgumu gan nav tiesības lūgt dzēst, jo to glabāt ir pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā.

Ja nosūtīti dati, kurus nevajadzēja sūtīt un lūgti dzēst, bet šo lūgumu neizpilda, var vērsties DVI ar sūdzību vai jautājumu. Tiesības vērsties DVI ir arī citos gadījumos, kad uzskatāms, ka personas dati apstrādāti nelikumīgi. Tomēr pirms tam ieteicams apkopot pietiekami daudz informācijas (pierādījumus), kā arī lūgt sniegt skaidrojumu organizācijai par datu apstrādi un šo skaidrojumu pievienot sūdzībai, ja tāda saņemta.

! Darba devējam nebūtu jāprasa “iemaksa” vai kāds pārskaitījums pirms stāšanās darbā, tādēļ, ja ar šādu krāpniecības gadījumu saskaries, noteikti jāinformē Valsts policiju!

!! Neuzsākt darba attiecības vai praksi, ja nav noslēgta kāda juridiska rakstura vienošanās (parakstīta) par samaksu, termiņiem un darba pienākumiem

*skaidrojums nav attiecināms uz valsts drošības iestādēm un citām institūcijām, kur, piedaloties konkursā un stājoties amatā, ir specifiski noteikumi uz drošību, valsts noslēpumu, cita veida atbildību.

** Skaidrojumā aprakstītie ieteikumi ir rekomendējoša rakstura, lai pasargātu sevi no nevajadzīgu datu nonākšanas trešo personu rokās.