Dzīvesvietas deklarēšanas procedūru pagaidām nemainīs

Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā portālā manabalss.lv savāktos parakstus par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, tādējādi nosakot, ka dzīvesvietas deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju.   

Iekšlietu ministrija izvērtēja minēto jautājumu par atļaujas saņemšanu no īpašnieka, personai deklarējoties. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu, kur tā vēlās dzīvot un faktiski dzīvo, un kur tai ir tiesisks pamats dzīvot. Nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta gan  ar personas tiesību īstenošanu, gan  ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas.

Ja personai nav deklarētas dzīvesvietas, kur tā ir sasniedzama, persona nevar paļauties, ka spēs īstenot visas savas tiesības.  

Savukārt pienākums dzīvesvietas deklarētājam, ja viņš nav nekustamā īpašuma īpašnieks, iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju par tiesībām deklarēt dzīvesvietu, var radīt papildu administratīvos šķēršļus un attiecīgi sarežģīt dzīvesvietas deklarēšanas procedūru. Šāda pienākuma īstenošana faktiski visām dzīvesvietas deklarēšanā iesaistītajām personām un institūcijām var radīt papildus administratīvo slogu. Turklāt vairumā gadījumu dzīvesvietas deklarēšanas procedūra tiek izmantota godprātīgi, bet negodprātīgo gadījumu skaits ir salīdzinoši niecīgs.  

Atbilstoši Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām 2023. gadā tika iesniegtas kopumā 226 960 deklarācijas, no kurām 457 gadījumos jeb 0,2% tika konstatēts, ka personas dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu ir veikušas negodprātīgi un deklarējušas dzīvesvietas nekustamajos īpašumos bez tiesiska pamata tajā deklarēties. Šajos gadījumos netiek ietverti tie gadījumi, kad starp nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kura deklarējoties ir sniegusi patiesas ziņas, ir radies strīds, vai personai joprojām ir tiesisks pamats būt deklarētai attiecīgajā adresē (2023. gadā deklarētā adrese ir anulēta 8497 gadījumos, jo zudis tiesiskais pamats, piemēram, šķirta laulība).

Iekšlietu ministrija turpinās darbu ar iesaistītajām institūcijām pie šī jautājuma vērtēšanas, lai rastu risinājumus, kas mazinātu iespēju dzīvesvietas deklarēšanas procedūru izmantot negodprātīgi, deklarējoties bez tiesiska pamata, kā arī vienkāršotu nepamatoti deklarētas dzīvesvietas anulēšanu. Ir svarīgi sabalansēt personu tiesības, nezaudējot dzīvesvietas deklarēšanas mērķi un neradot nevajadzīgu administratīvo slogu godprātīgiem un likumpaklausīgiem cilvēkiem.  

MK uzdeva nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kā arī Iekšlietu ministrija kopīgi ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt jautājumu par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu.  

• Darbinieku pieņemšana darbā: ko svarīgi ievērot un kā izvairīties no biežākajām kļūdām?
• Pilsētas turpina zaudēt iedzīvotājus, iekšējā migrācija to nekompensē
• Lai naturalizētos, Latvijā jābūt deklarētam un pastāvīgi jādzīvo