Nereti uzņēmējdarbību negatīvi ietekmē komersantu strīdi, norādīja juridiskās jomas eksperti nacionālās ziņu aģentūras LETA trešdien Rīgā rīkotajā konferencē par sadarbību ar juristiem. Strīdu pamatā bieži vien ir juridiski nesakārtotas sadarbības partneru attiecības. Lai preventīvi novērstu šādas situācijas, uzņēmējiem lieti var noderēt jurista savlaicīga palīdzība, konferencē izteicās Valdis Bergs, zvērinātu advokātu biroja “VARUL” partneris.
Pēc viņa teiktā praksē bieži vien nākas sastapties ar nepilnīgi izveidotiem līgumiem. “Uzņēmēji dažkārt uzskata, ka pietiek ar mutisku vienošanos par sadarbības modeli, taču viņiem nav konsultanta, kurš paskatītos no malas. Ir iespējams vienoties par brīnišķīgiem biznesa principiem, peļņas sadali, uzdevumu sadali klientu piesaistē, bet var neiedomāties, ka ir nepieciešams noteikt strīdu risināšanas modeli, atrunāt to, kā izstāties no uzņēmējsabiedrības, kā arī to, kas notiek, ja viens no biznesa partneriem nokļūst maksātnespējas situācijā,” skaidro “VARUL” jurists.
Komersantiem jāpatur prātā arī korupcijas riski. Lai gan sabiedrībā pastāv priekšstats, ka par to var runāt saistībā ar valsts uzņēmumiem un ierēdņiem, komerciālā korupcija ir ievērojama problēma, kas skar privāto sektoru, atzina Andris Puriņš, “KPMG Baltics SIA” krāpšanas izpētes pakalpojumu speciālists
Konference “Sadarbība ar juristu – drošības josta vai gaisa spilvens?” kopā pulcēja virkni nozares speciālistu, lai ne tikai apskatītu faktorus, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību, bet arī runātu par to, kā mainījušās juristu un klientu darba attiecības.
Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja “Borenius” partneris konferencē izteicās, ka klients vairs negaida no advokāta tikai procesu un prasības iesniegšanu tiesā, bet gan reālu risinājumu. “Nav ātra taisnīguma – nevar gaidīt kvalitatīvu spriedumu zibenīgā ātrumā, arī lietu apjoms neļauj tiesām strādāt tik operatīvi, kā tas ir komerctiesību strīdu dalībnieku interesēs,” skaidroja Liepa.
Tāpat advokāts minēja, ka klients negaida ieteikumu vai padomu, bet gan atbildību un līdzdalību – līdz ar to attiecības ir būtiski mainījušās un tajās ir parādījušies jauni elementi, proti, ideālas attiecības ar klientu ir ilgstošas un pastāvīgas. “Lai arī advokāta uzdevums ir sākt domāt kā klientam, kas ir viens no paradoksiem, tomēr ir jāspēj saglabāt profesionālo neatkarību,” uzsvēra “Borenius” partneris.
Liepa konferencē analizēja, kas ir noticis ar jurista profesiju Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, tajā skaitā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Zvērināts advokāts norādīja, ka brīvais tirgus ir ietekmējis arī juridisko sfēru un tas ļauj “eksportēt” Latvijas advokātu pakalpojumus – viņi tos plaši sniedz ārpus Latvijas. “Advokāti ir viena no tām jomām, kas ir viseksportspējīgākā, lai arī statistiski to ir grūti novērtēt,” sacīja Liepa.
Tāpat Liepa norādīja, ka ir atcelts profesionālais monopols – pēc Satversmes tiesas (ST) spriedumiem, kas ST “mainīja lietu kārtību”, proti, ne tikai advokātiem tika piešķirtas tiesības konkrētās lietās sniegt juridisko palīdzību. Juridisko profesiju skārušas arī tādas izmaiņas, ka gan nodokļu tiesībās, gan konkurences tiesībās advokāti tiek klasificēti kā komersanti, – advokātiem ir jābūt uz biznesu tendētiem, proti, jādomā līdzīgi saviem klientiem.
Īpaši Liepa norādīja uz specializācijas nepieciešamību, sevišķi advokātiem, jo to pieprasa arī klients. Kaut gan zvērināts advokāts papildināja, ka daudzi advokāti tomēr cenšas palikt “universālie praktiķi”. Līdz ar specializēšanos klients no advokātiem pieprasa vairāk.
Pašlaik nozarē valda tendence, ka uzņēmēji pārskata savu sadarbību ar juristu birojiem. Valda prasība pēc izmaksu daļas efektivitātes, kā rezultātā tiek meklēti citi sadarbības partneri. Lai izvēlētos par labu esošajam vai jaunam juridisko pakalpojumu sniedzējam, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Bitāns” vadošais partneris Agris Bitāns iesaka iegūt tā saukto “otro viedokli”.
Jaunākais starptautiskā advokātu biroja tīkla “Eversheds” pētījums par “Y” juristu paaudzi – cilvēkiem, kas ir dzimuši pēc 1982.gada – liecina, ka 83% ir apmierināti ar savu karjeru, taču teju trešdaļa norāda, ka darbs nav tāds, kādu viņi gaidīja. Par šo pētījumu konferencē stāstīja “Eversheds Bitāns” vadošais partneris, zvērināts advokāts Agris Bitāns.
“Kā mīnusus jaunie profesionāļi ir izcēluši darba stundu apjomu, kas jurista profesijā bieži vien nav limitēts un atkarīgs no klienta vēlmēm; norādījuši uz darba sarežģītību un stresu, kā arī nespēju sabalansēt darbu ar privāto dzīvi. “Y” paaudzes juristus interesē karjeras attīstība, kā arī personiskais kontakts ar klientu, tāpat ļoti liela daļa juristu vēlas mainīt apmācības procesu, jo viņi nav gatavi reālam darbam firmās”, skaidroja Bitāns.
“”Y” paaudzes juristi vēlas, lai darba vide būtu kulturālāka – vairāk cilvēciska -, kā arī viņi norāda uz fiziskās darba vides uzlabošanas nepieciešamību,” stāstīja zvērināts advokāts. Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā ir jūtama juristu pārprodukcija, Bitāns norādīja, ka cipariskā izteiksmē tāda pastāv, bet kvalitatīvu juristu diemžēl ir maz.
Konferenci “Sadarbība ar juristu – drošības josta vai gaisa spilvens?” 8.maijā organizēja nacionālā ziņu aģentūra LETA sadarbībā ar zvērinātu advokātu birojiem “Eversheds Bitāns”, “Borenius” un “VARUL”, kā arī ar “KPMG Baltics SIA”. Pasākuma prezentācijas un fotomateriāli būs pieejami www.bigevent.lv
Video ieskats konferencē
Video: LETA