LIKUMDOŠANA

Valdība 19.februārī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu. Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs, secināts ziņojumā. Tomēr ne visās no šīm nozarēm būs iespējams piemērot reverso PVN kārtību arī turpmāk, jo to nepieļauj Eiropas Komisija (EK). Reversās PVN maksāšanas kārtība Latvijā tikusi ieviesta noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; būvniecības pakalpojumiem...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus septiņos likumos, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.janvārī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša...

Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka 2019. gadā spēkā stājušās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšanā, to saistot ar CO2 izmešu daudzumu, ir vērstas uz skaidrāku nodokļa aprēķināšanas metodi un automobiļa radītā oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu. SM atgādina, ka transportlīdzekļiem, kuru pirmreizējā reģistrācija ir sākot ar 2008. gada 31. decembri, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi aprēķināt atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. CO2 izmešu daudzuma izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu CO2 emisijas transporta nozarē. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piesaistot CO2 izmešu daudzumiem,...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Šeit par izmaiņām, kas skar uzņēmumu ienākuma nodokli. Sākot ar 2019. gada 1.janvāri, stāsies spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļaut ārvalstīs reģistrētas tieši vai netieši ar nodokļu maksātāju saistīta uzņēmumu (tai skatā pastāvīgās pārstāvniecības) gūtu ienākumu no neīstiem darījumiem, kas veikti, lai izmantotu attiecīgās valsts nodokļu priekšrocības. Neatkarīgi no ārvalsts uzņēmuma veida (juridiska persona vai cita veida subjekts) tiek vērtēts, vai nodokļu maksātājam tieši vai netieši pieder būtiska...

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku...

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu...

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar likumprojektu ir plānots pārņemt Eiropas Savienības (ES) regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz ES direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem atbilstoši ES Tiesas interpretācijai, kā arī precizēt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas tvērumu. Pārņemot ES direktīvas prasības darījumos ar vaučeriem, tiek noteikti vaučeru veidi un definīcijas, ar PVN apliekamā vērtība, kā arī...

Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.2punkts nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā...

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai)...

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par kārtību, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai. Tie detalizēti nosaka vienotā nodokļu konta īstenošanas jautājumus. Pagājušā gada 23. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Tie nosaka, ka ar 2021. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļus un atsevišķus regulāros maksājumus varēs iemaksāt vienā kontā – vienotajā nodokļu kontā. Tādējādi 2021. gadā tiks nomainīta esošā nodokļu maksāšanas kārtība, kas paredz, ka nodokļi ir jāmaksā vairāk nekā 40 dažādos valsts budžeta ieņēmumu kontos un prasa no nodokļu maksātāja daudz...

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvāto PVN sistēmas reformu, vienlaikus ierosinot arī noteikt maksimālo PVN likmi. EP deputāti balsoja par diviem likumprojektiem - viena mērķis ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu tirdzniecības iespējas vienotajā tirgū un mazināt krāpšanu (pieņemts ar 536 balsīm pret 19, 110 deputātiem atturoties), bet otra - izveidot skaidrāku PVN likmju sistēmu (pieņemts ar 536 balsīm pret 87, 41 deputātam atturoties). Abi likumprojekti ir daļa no vērienīgas reformas, kuras mērķis ir viest skaidrību ar pārrobežu darījumiem saistītos jautājumos. Pētījumi liecina, ka pārrobežu PVN krāpšana ES valstīm katru gadu rada 50 miljardu eiro lielus zaudējumus. Abos...

Latvijas uzņēmumiem un darbiniekiem strādājot ārzemēs, aktuāli ir jautājumi par to, kā korekti samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nedz paliktu parādā kādai valstij, ne arī pārmaksātu. Žurnālā "Bilances Juridiskie padomi" publicēts plašs raksts ar Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektora Dzintara Kobitjeva skaidrojumu par to, kādas normatīvā regulējuma nianses jāņem vērā, lai izvairītos no nodokļu dubultās aplikšanas. Publicējam fragmentu no raksta, kuru pilnā versijā varat lasīt žurnāla jaunākajā - oktobra - numurā. Kādos gadījumos ārvalstīs nopelnīto algu var atbrīvot no nodokļa Latvijā? Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 24. panta 7. daļa paredz, ka Latvijas rezidenta ārvalstīs nopelnīti algota darba ienākumi tiek atbrīvoti...

Ceturtdien, 27. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumu projekts, kas paredz izveidot jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmu. Plānots, ka ar to tiks ieviests automātisks nodokļu maksātāju izvērtēšanas un programmā iekļaušanas process. Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kārtību, kādā brīdina par neatbilstību programmas kritērijiem un kritērijus izslēgšanai no programmas. Plānots, ka noteikumi tiks piemēroti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri. Padziļinātās sadarbības programma sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu instrumentu sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm, pašlaik apvienojot tajā jau 75 nodokļu maksātājus....