PVN

Izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem, un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem to biedriem. Tomēr, kā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko, par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai, būs tiesības atskaitīt priekšnodokli, līdz ar to kopējam apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzinājumam būtu jābūt mazākam par 21% (apsaimniekotājam ir tiesības, nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, to samazināt par atskaitāmā priekšnodokļa daļu, kas saistīta ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanu). Kā priekšnodokli mājas pārvaldnieks varēs atskaitīt tās pievienotās vērtības nodokļa summas, kas ir norādītas citu reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju izrakstītajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Mājas pārvaldnieks, kurš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, par pakalpojumiem, kuros tas darbojas kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.94 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, kas 2016.gada 11.februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.29 (5601). Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā veiktajiem grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 30.novembrī, un grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 17.decembrī, bija nepieciešams veikt grozījumus arī Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17. Ņemot vērā, ka ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā veiktajiem grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 30.novembrī, svītrots Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkta “b” apakšpunkts un 25.punkta “b” apakšpunkts, kā arī grozīts 52.panta ceturtās daļas 8.punkts, paredzot, ka ar 2016.gada 1.jūliju ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) ir apliekams iedzīvotājiem sniegtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojums un dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojums, kuru saviem biedriem sniedz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra...

Sākot ar 2016.gada 1.aprīli īpašs Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms tiks piemērots mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā esošā tabula "Atsauces un norādes nodokļa rēķinā" ir papildināta ar jaunu rindu par mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādes darījumiem un rēķinā uzrādāmajām atsaucēm, veicot mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādi (metodisko materiālu var lejuplādēt šeit). Saskaņā ar Pievienotās vērtības likumā noteikto par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti konkrēti rekvizīti un cita informācija. Par atsevišķiem darījumiem nodokļa rēķinā ir nepieciešams iekļaut attiecīgas norādes un atsauces. Izveidotajā tabulā ir iekļautas svarīgākās atsauces un norādes, kas uzrādāmas nodokļa rēķinā. Starptautiskajos darījumos nodokļu maksātāju un dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvais slogs ir mazāks, ja nodokļa rēķinos ir norādītas atsauces uz Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normām nevis uz attiecīgo valstu nacionālās likumdošanas...

Valdība otrdien, 9. februārī, pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Grozījumi paredz saskaņot noteikumu projekta normas ar pagājušā gada nogalē (30. novembrī un 17. decembrī) likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" pieņemtajiem grozījumiem. Tie nosaka, ka ar 2016.gada 1.jūliju ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) tiks aplikts arī iedzīvotājiem sniegtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojums un dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojums, kuru saviem biedriem sniedz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs. Līdz ar to MK noteikumos tiek izslēgts punkts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem ir piemērojams atbrīvojums no PVN. Tāpat noteikumu grozījumi paredz koriģēt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izslēdz reģistrētu PVN maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra. Grozījumi PVN likumā, kas Saeimā pieņemti 17. decembrī, noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju...

Atbildi uz šo jautājumu žurnālā "Bilance" sniegusi Leinonen SIA nodokļu konsultante Ina Spridzāne: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99. pantā ir noteikta kārtība, kādā tiek atskaitīts priekšnodoklis darījumos ar nekustamo īpašumu. Tiesības uz priekšnodokli nodokļu maksātājam ir par: nelietota nekustamā īpašuma iegādi; lietota nekustamā īpašuma iegādi, ja šā nekustamā īpašuma pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar šā likuma 144. pantu; nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. PVN likumā noteikts, ka, gadījumā ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, reģistrēts nodokļa maksātājs priekšnodokli par iepriekšminētajiem darījumiem var atskaitīt pilnā apmērā. Atskaitāmajā priekšnodokļa summā ietilpst nodoklis, kas norādīts rēķinos par īpašuma iegādi vai celtniecību, tai skaitā reversā kārtībā aprēķinātais nodoklis par kokmateriāliem un būvniecības darbiem, kā arī nodoklis, kuru aprēķinājis nodokļa maksātājs par saņemtajām precēm, tai skaitā par importu un pakalpojumiem, ja tas attiecas uz konkrēto nekustamo īpašumu. Piemēram, nodokļa maksātājs plāno uzcelt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un prognozē,...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu ar pievienotās vērtības nodokli neapliek. Tāpat ar pievienotās vērtības nodokli neapliek arī autoratlīdzību (honorāru) par rakstiem preses izdevumos. Piemēri: Fiziskā persona ir noslēgusi līgumu ar izdevniecību par tās literārā darba (brošūras) publicēšanu. Izdevniecība par minētā darba publicēšanas tiesībām 2016.gada augustā izmaksā šai fiziskajai personai autoratlīdzību (honorāru) 500,00 euro apmērā. Saņemto autoratlīdzību (honorāru) fiziskā persona neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Fiziskā persona ir noslēgusi licences līgumu piešķirt trešajām personām savu fotogrāfisko darbu izmantošanas tiesības, lejupielādējot tās elektroniskā veidā. Saņemtais ienākums, piegādājot digitālās fotogrāfijas elektroniskā veidā, ir vērtējams kā autora saņemtā autoratlīdzība Autortiesību likuma izpratnē un nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Tomēr pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums nav attiecināms uz patentu, preču zīmju un citu līdzīgu tiesību nodošanu un licenču izsniegšanu saistībā ar šādām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 26.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.65 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40). Atbilstoši 2015.gada 30.novembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 bija nepieciešami tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) deklarāciju aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.1pantu, ar kuru tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīcēm ar 2016.gada 1.aprīli, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārds “141., 142. un 143.” aizstāti ar skaitļiem un vārdu “141., 142., 143. un 143.1”. Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R4” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.1pantu. VID vērš uzmanību,...

Valdība otrdien, 26. janvārī, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"", kas paredz noteikt kārtību, kādā PVN deklarācijā atspoguļojami darījumi ar noteiktām preču grupām (proti, piemērojot PVN apgriezto maksāšanas kārtību vai nē). Šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums vēl nenosaka PVN apgriezto maksāšanas kārtību mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīcēm. Savukārt saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK, Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2018.gada 31.decembrim var ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību attiecīgajām precēm. Latvija pieņēmusi grozījumus PVN likumā, kas paredz to darīt, sākot ar šāgada 1. aprīli. Tāpēc MK noteikumu grozījumos ieviests nosacījums, ka PVN maksātājiem, kuriem taksācijas periods ir pusgads, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.1pantā minētie darījumi PVN deklarācijā jānorāda, lietojot kodu “R4”, ja brīdis, kad veikta preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins (vai iestājies nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņš), vai saņemta atlīdzība saskaņā ar nodokļa rēķinu, ir, sākot no 2016.gada 1.aprīļa....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem 2016.gadā. Metodiskā materiāla mērķis ir sniegt informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem 2016.gadā, kas izmainīs PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem. 1. Izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2015.gada 18.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.248 (5566)) paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija PVN ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem, un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem to biedriem. 2. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva) un vienlaikus izpildot Latvijai direktīvā noteikto pienākumu novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN piemērošanu dzīvojamo...

Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests, tas, vai par gūtajiem ienākumiem saistībā ar telpas lietošanu maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), var atšķirties atkarībā no tā, vai dzīvojamo platību (dzīvokli) izīrē vai iznomā. Ja dzīvojamās telpas tiek izīrētas, par to PVN nav jāmaksā (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Piemērs. Dzīvokļa īpašnieks – fiziskā persona “A” (nereģistrēts nodokļa maksātājs) – ir noslēdzis īres līgumu ar fizisko personu “B” (īrnieks) par to, ka īrniekam ir tiesības dzīvot fiziskās personas “A” dzīvoklī un lietot īrētās telpas, kā arī iemitināt dzīvojamās telpās savus ģimenes locekļus. Izrakstot rēķinu īrniekam par dzīvojamo telpu īri, īres maksu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Tā kā īres maksu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, dzīvokļa īpašniekam arī nav jāseko, vai, veicot šos darījumus, nav pārsniegts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro. Savukārt par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par Saeimas 2015.gada 17.decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2016.gada 6.janvārī. Likums “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izstrādāts, lai mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu pareizu un godīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanu valsts budžetā, pilnveidotu likuma regulējumu attiecībā uz reģistrētiem PVN maksātājiem gadījumos, kad juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs – fiziskā persona – ir iekļauti riska personu sarakstā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”. Ar likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jauniem apstākļiem, kuriem iestājoties, reģistrēts nodokļa maksātājs tiek izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra. Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. 1. Par vispārīgo kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti jauni reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra nosacījumi. Tādējādi ir papildināta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 66.panta trešā daļa, nosakot, ka...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret četrām personām saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu par krāpšanu lielā apmērā. Personas organizēja un veica noziedzīgas darbības kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma interesēs, kurš nodarbojas ar datortehnikas un programmatūras tirdzniecību, servisu un ražošanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka minētā uzņēmuma amatpersona darbojās organizētā personu grupā un izmantoja noziedzīgā grupējuma pakalpojumus ar nolūku veikt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā lielā apmērā. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru, uzņēmuma amatpersona izmantoja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes un radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tā rezultātā ar viltu tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem un tādējādi nepamatoti tika samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs. Noziedzīgo darbību rezultātā minētais uzņēmums nodarīja zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 800 tūkstošu eiro apmērā. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Ar minētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem saskaņā ar pārvaldīšanas līgumos iekļautajiem maksājumiem. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva), vienlaikus izpildot Latvijai ar Direktīvu uzliktos pienākumus novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Direktīva neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu, tādējādi šāds atbrīvojums nevar tikt piemērots arī Latvijā. Papildus ar grozījumiem likumā tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm. Attiecībā uz īpašu PVN piemērošanas režīmu mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm, kā arī uz atsevišķiem kokmateriālu veidiem, jāuzsver, ka...

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Likums grozīts, lai pilnveidotu regulējumu un novērstu krāpniecisku darījumu iespēju PVN jomā. Ar likuma grozījumiem pilnveidots regulējums attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kuri uzskatāmi par riska personām. Noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā. PVN likums papildināts ar regulējumu, kas dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. No PVN maksātāju reģistra varēs arī izslēgt, ja komersants saskaņā ar Komerclikumu apturējis savu darbību. Likuma izmaiņas ļaus VID veikt padziļinātu izvērtējumu un novērst gadījumus, kad reģistrēts nodokļa maksātājs tiek nepamatoti izslēgts no PVN reģistra. VID apkopotie dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos katru...

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz pilnveidot regulējumu, lai novērstu krāpniecisku darījumu iespēju PVN jomā. Lai likuma grozījumi varētu stāties spēkā 2016.gada 1.janvārī, Saeima tos atzina par steidzamiem. Ar likuma grozījumiem paredzēts pilnveidot regulējumu attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kuri uzskatāmi par riska personām, tostarp novērst iespēju PVN maksātāja numuru izmantot krāpnieciskos nolūkos. Izmaiņas regulējumā nepieciešamas, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī veicinātu pareizu un godīgu PVN maksāšanu valsts budžetā, pauž grozījumu iniciatori Valsts ieņēmumu dienestā (VID). PVN likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas dotu tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt personas, kas vismaz trīs mēnešus nav veikušas saimniecisko darbību. Tas ļautu VID veikt padziļinātu izvērtējumu un novērst gadījumus, kad reģistrēts nodokļa maksātājs tiek nepamatoti izslēgts no PVN reģistra. VID apkopotie dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos katru mēnesi konstatēti 25 nodokļa maksātāji, kuri vismaz trīs mēnešus pēc kārtas nav deklarējuši...