PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu: “AS (turpmāk – Sabiedrība) ir tai skaitā arī zemes nekustamā īpašuma Rīgā īpašnieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (turpmāk - būve). Starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv t.s. likumiskā zemes lietošanas tiesības, ko no 2022. gada 1. janvāra regulē Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošais likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk Spēkā stāšanas likums). Sabiedrība ir sagatavojusi maksāšanas paziņojumus būves īpašniekiem (kopīpašniekiem) par zemes likumisko lietošanas maksu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu par maksāšanas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz zemes īpašnieka izmaksas 15 eiro apmērā, kas ir sedzamas kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu (Spēkā stāšanās likuma 38. panta trešā daļa). Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa nosaka, ka,...

No 4. līdz 5. novembrim Briselē norisinās Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Galvenie sarunu temati sanāksmēs būs eirozonas konkurētspēja un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajā laikmetā. ECOFIN sanāksmē plānots izskatīt tiesību aktu pakotni par PVN digitālajā laikmetā. Par vienu no pakotnes galvenajām prioritātēm ir noteikta PVN ziņošanas pienākumu modernizācija un e-rēķinu izrakstīšanas atvieglošana, ieviešot digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu. Būtiski ir arī novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm un pilnveidot esošā OSS (One Stop Shop) režīma piemērošanas nosacījumus. Eiropas Komisija sanāksmē informēs par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā un progresu to ieviešanā. Paredzēts pārrunāt arī ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā saistītus jautājumus, tostarp Atveseļošanas fonda īstenošanas statusu un Padomes īstenošanas lēmumus. Latvijā līdz šā gada 16. oktobrim īstenošanā kopumā ir projekti par 1,52 miljardiem eiro (77,1% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma). Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS). Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju. Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur...

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauna ES direktīva (Direktīva 2020/285), kas paredz būtiskas izmaiņas mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Tā ļaus MVU izmantot PVN atbrīvojumu arī pārrobežu darījumos, mazinot administratīvās izmaksas un konkurences kropļojumus. Direktīva nosaka maksimālo PVN atbrīvojuma slieksni 85 000 eiro, savukārt Latvijā tas paliek 50 000 eiro. Tiks ieviests pārejas periods MVU, kuri pārsniedz šo slieksni, dodot tiem iespēju reģistrēties kā PVN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nākamajā kalendārajā gadā. To paredz valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Pašlaik Latvijā un citās ES dalībvalstīs MVU ir tiesības nereģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijā šis slieksnis ir 50 000 eiro. Tomēr šāds atbrīvojums attiecas tikai uz iekšzemes darījumiem, un MVU, kas veic darījumus ar citām ES dalībvalstīm, nevar izmantot šo atvieglojumu – tiem ir jāmaksā...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza saskaņošanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN samazinātu likmi. Šiem produktiem likmi 12% apmērā paredzēts piemērot līdz nākamā izvērtēšanas perioda beigām, proti, līdz 2028. gada 31. decembrim. Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme – 2025. gadā 17,1 miljons eiro, 2026. gadā 19,1 miljons eiro, 2027. gadā 23,4 miljoni eiro, savukārt 2028. gadā 24 miljoni eiro. Tāpat FM pašlaik strādā pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Atbrīvojums ir spēkā no 2013. gada un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem – līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti. Piedāvātais nodokļu izmaiņu scenārijs...

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.

Likumā "Par Pievienotās vērtības nodokli" plānoti grozījumi īpašajam PVN piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Saskaņā ar PVN likuma 138.panta ceturto daļu lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk - pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas, un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav PVN maksātājs; 2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmo daļu (no PVN atbrīvoti darījumi) vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts PVN maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem. Respektīvi, ja pārdevējs...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas procesā, PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču piegādēm iekšzemē, preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā, īpašajiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmiem, preču importam". Tajā skaidrots arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas īpašo režīmu preču importa darījumos, kā tas noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 85. pantā. Proti, par preču importu maksā PVN, uzrādot aprēķināto PVN atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā. Īpašo režīmu var piemērot reģistrēts nodokļa maksātājs, ja tas veic preču importu savas saimnieciskās darbības ietvaros un ir saņēmis VID atļauju. Minēto atļauju piešķir, ja nodokļa maksātājs atbilst visiem likuma 85. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem. Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos pamatlīdzekļu importam bez VID atļaujas, ja tiek ievēroti visi nosacījumi: reģistrēts nodokļa maksātājs importē pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāra mēnešu laikā no brīža, kad veikts pamatlīdzekļa...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reglamentējošie normatīvie akti tieši nenoteic, ka darījumiem ar virtuālajām valūtām būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra, norāda Valsts ieņēmumu dienests. EST 2015. gada 22. oktobra sprieduma lietā C-264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedqvist ir norādītas šādas atziņas: • darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vairākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāšanas līdzekli, ir finanšu darījumi (sprieduma lietā C-264/14 49. punkts); • Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 135. panta 1. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa...

Spēkā stājušies Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvārī noteikumi Nr. 4 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"", kas paredz trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, un darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus un tehniskus precizējumus esošajā regulējumā. Turpmāk trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko ES, varēs saņemt PVN atmaksu: par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar...

Šāgada 7. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi veikti, lai: pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomāja debitors tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, tas 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža atmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu (līdz grozījumiem – iesniedzot Paziņojumu par PVN samaksu). PVN samazinātās likme 12 procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem Atbilstoši grozījumiem likumā tiek noteikta PVN samazinātā likme no līdzšinējiem pieciem uz 12 procentiem tādu pārtikas produktu piegādēm 2024. gadā, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti,...

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Tomēr tikai tad, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 45 eiro, par to ir jāmaksā nodokļi. Ja preču vērtība sūtījumā ir mazāka, tam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem. Prasība iesniegt deklarāciju muitā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā, no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Ziņu par muitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora, kas veic sūtījuma piegādi – VAS “Latvijas Pasts”, eksprespasta, kurjerpasta uzņēmuma. Saņēmējs var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram par samaksu. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kādas preces ir sūtījumā. To var noskaidrot, vēršoties savā pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS “Latvijas Pasts”. Otra iespēja ir...